Raksts tulkots un publicÄts no vietnes https://stoneageherbalist.substack.com/p/broken-open ar autora atļauju. Pats autors ir britu ādisidentu arheologsā, kas publicÄjas un internetÄ ir sastopams ar segvÄrdu āStone Age Herbalistā, ko atveidojam kÄ Akmens laikmeta ZÄļuvÄ«rs.
2018. gada 7. februÄrÄ« LielbritÄnijas sabiedrÄ«ba saÅÄma ziÅu, ka publicÄta mezolÄ«ta laikmeta cilvÄka Ä£enÄtiskÄ analÄ«ze. Å is cilvÄks dzÄ«voja Äedaras aizÄ pirms aptuveni 9000 gadiem. NormÄlos apstÄkļos Ŕī bÅ«tu bijusi klusa un mazzinÄma preses ziÅa, kas raisÄ«tu interesi un izsauktu kÄdas replikas tikai vispasaules tÄ«mekļa specializÄtajos nostÅ«ros. TaÄu Å”is izrÄdÄ«jÄs pavisam citÄdÄks stÄsts, jo ziÅas priekÅ”plÄnÄ un centrÄ lÄ«ksmÄ un triumfÄlÄ tonÄ« izskanÄja jaunÄ mantra: āMÅ«su senÄi bija melnie.ā
PÄc Ä£enÄtiÄ·u domÄm, mezolÄ«ta laikmeta cilvÄkam, iespÄjams, bija tumÅ”a vai ļoti tumÅ”a Ädas krÄsa un zaļas vai zilas acis. Ar Å”Ädu tÄlu jau izsenis un nemainÄ«gi asociÄjas Rietumu mednieki vÄcÄji. TÄ tagad ir kļuvusi par atklÄsmei lÄ«dzÄ«gu patiesÄ«bu, kuru uzskata par jauno LielbritÄnijas multikulturÄlÄs pagÄtnes folkloras sastÄvdaļu. Viedokļu slejÄs, sociÄlo zinÄtÅu žurnÄlos un doktora disertÄcijÄs ir izlieti okeÄnu okeÄni digitÄlÄs tintes, drukÄjot Å”Ädus paÅ”apmierinÄtus paziÅojumus: ābriti ir rasistiā, ābritiem joprojÄm ir problÄmas ar rasiā un āmÅ«su melnÄdainie senÄi sagrauj mÄ«tus par baltajiem britiemā. ZiÅa par melno mezolÄ«ta vÄ«ru nav unikÄls vai rets notikums. Tagad gandrÄ«z katru nedÄļu Rietumu plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļi raksta par arheoloÄ£iskiem atradumiem, kas dÄ«vainÄ kÄrtÄ nevainojami sakrÄ«t ar Ŕībrīža morÄles prasÄ«bÄm: tiek atklÄti transseksuÄļu skeleti, sievietes mednieces, paleolÄ«ta laikmeta geji, nebinÄri vikingi, jaunavas ar vairogiem, melnÄdainie romieÅ”i… Saraksts, Ŕķiet, nekad nebeidzas.
KÄ mÄs nonÄcÄm vietÄ, kur arheoloÄ£iju ir kolonizÄjuÅ”i tik politizÄti un acÄ«mredzami Å”aubÄ«gi secinÄjumi? Kas notika ar Å”o disciplÄ«nu, ka tÄ tagad par labu osteoloÄ£isku slÄdzienu uzskata dÄ«vainus dzimtes politikas lasÄ«jumus? Å ajÄ rakstÄ es centÄ«Å”os atklÄt dažas no galvenajÄm pÄrmaiÅÄm un pretrunÄm, kas arheoloÄ£iju skÄruÅ”as pÄdÄjo desmitgažu laikÄ, un to, kÄ tÄs paredzami attÄ«stÄ«sies nÄkotnÄ.
VecÄ paradigma
PÄckara gados arheoloÄ£ijÄ notika bÅ«tiskas virziena maiÅas, reaÄ£Äjot uz militÄrÄ konflikta emocionÄlajÄm un intelektuÄlajÄm sekÄm, jo Ä«paÅ”i ādomÄjoÅ”oā aprindu vidÅ«. TÄs norÄdÄ«ja uz nacionÄlismu un rasismu kÄ slaktiÅa ierosinÄtÄjiem. Pirms kara arheoloÄ£ija bija attÄ«stÄ«jusies pa tÄdu trajektoriju, kas atzina noteiktu arheoloÄ£isko ākultÅ«ruā pastÄvÄÅ”anu. Å Ä«s ākultÅ«rasā varÄja identificÄt pÄc to Ä«paÅ”Ä materiÄlÄs kultÅ«ras veida (keramikas, Äku, ieroÄu, mÄkslas utt.) un apbedÄ«Å”anas prakses. Ideja, ka kultÅ«ras var viegli identificÄt pÄc to artefaktu atŔķirÄ«bÄm, pamazÄm bija nostiprinÄjusies kopÅ” 1700. gadu vidus. VÄlÄk to sÄka dÄvÄt par ākultÅ«rvÄsturiskoā modeli vai pieeju.
KultÅ«rvÄsture skaidroja, kÄ noteiktas cilvÄku grupas spÄj saglabÄt Ä«paÅ”u dzÄ«vesveidu, un bija cieÅ”i saistÄ«ta ar etniskÄs identitÄtes jÄdziena raÅ”anos. SkandinÄvu, vÄcu un britu domÄtÄji bija ieviesuÅ”i noŔķīrumu starp āKulturā un civilizÄciju, saistot āVolkā ar Ä«patnu uzvedÄ«bas modeli, kuru Edvards B. Teilors definÄja kÄ ākompleksu veselumu, kas ietver zinÄÅ”anas, ticÄ«bu, mÄkslu, morÄli, likumus, paražas un citas spÄjas un ieradumus, ko cilvÄks iegÅ«st kÄ sabiedrÄ«bas loceklisā. TÄdos darbos kÄ Klemma VispÄrÄjÄ cilvÄces kultÅ«rvÄsture, kas publicÄts 1843.ā1852. gadÄ kÄ desmit daļu sÄrija, Ŕī ideja tika paplaÅ”inÄta un pasaule tika iedalÄ«ta āaktÄ«vajÄsā un āpasÄ«vajÄsā rasÄs, kuru virsotnes attiecÄ«gi bija vÄcieÅ”i no vienas puses un negroÄ«di un somi, no otras. TomÄr tÄ laika nozÄ«mÄ«gÄkÄ personÄ«ba, iespÄjams, bija Gustavs Kosinna.
Kosinna (1858ā1931) bija BerlÄ«nes UniversitÄtes arheoloÄ£ijas profesors un aizsÄka metodoloÄ£isko pieeju arheoloÄ£ijai, kuru mÅ«sdienÄs pazÄ«st kÄ āapmetÅu” vai “dzÄ«vesvietu” arheoloÄ£iju (SiedlungsarchƤologie). ViÅÅ” uzskatÄ«ja, ka Eiropa aizvÄsturÄ bija dažÄdu kultÅ«ru kopums, katra ar Ä«paÅ”u materiÄlÄs kultÅ«ras tipu. ViÅÅ” apgalvoja, ka kultÅ«ra ir lÄ«dzvÄrtÄ«ga etnicitÄtes izpausme, tÄpÄc Eiropa ir ne tikai atŔķirÄ«gu kultÅ«ras grupu sajaukums, bet katrai grupai ir arÄ« unikÄla rases un etniskÄ izcelsme, kuru var izŔķirt, sekojot materiÄlajai kultÅ«rai atpakaļ un uz priekÅ”u laikÄ. ViÅaprÄt, indoeiropieÅ”i izcÄluÅ”ies no vairÄkiem migrÄcijas viļÅiem, kas ļÄva radoÅ”ajai un dominÄjoÅ”ai kultÅ«rai pacelties pÄri pasÄ«vajai un vÄjajai. MÅ«sdienÄs Ŕīs idejas vairÄk nekÄ jebkuras citas nosoda kÄ pseidozinÄtni, rasismu, sliktas pÄtniecÄ«bas augli un apkaunojumu. Pie Ŕīs teorijas vÄlÄk vÄl atgriezÄ«simies, lai parÄdÄ«tu, kÄ Kosinnam galu galÄ izrÄdÄ«jÄs taisnÄ«ba.
Britu arheologs V. Gordons Äailds pÄrÅÄma Kosinnas idejas un izstrÄdÄja spÄcÄ«gu un noturÄ«gu metodoloÄ£isko pieeju aizvÄstures arheoloÄ£ijai. Savos 1925. gada darbos Eiropas civilizÄcijas rÄ«tausma un Donava aizvÄsturiskos laikos Äailds piedÄvÄja izvÄrstu un noapaļotu Eiropas aizvÄstures hipotÄzi. ViÅÅ” izŔķīra dažÄdas kultÅ«ras grupas, balstoties to materiÄlajÄ kultÅ«rÄ un veidÄ, kÄ dažÄdas tehnoloÄ£ijas bija ienÄkuÅ”as EiropÄ no Tuvajiem Austrumiem. Tas bija nozÄ«mÄ«gs atklÄjums, un daudzas no Ŕīm kultÅ«rÄm, arÄ« zvankausu kultÅ«ra un HalÅ”tates kultÅ«ra, ir iekļautas standarta arheoloÄ£iskajÄ modelÄ«.
KultÅ«rvÄsturiskÄs pieejas triumfs ir redzams arÄ« Å”odien. Tas joprojÄm ir dominÄjoÅ”ais analÄ«zes veids lielÄkajÄ daÄ¼Ä pasaules valstu. TÄs stiprÄs puses ir spÄja sniegt mÅ«sdienu cilvÄkiem un grupÄm saikni ar pagÄtnes kultÅ«rÄm un nepÄrtrauktÄ«bas sajÅ«tu ar pagÄtni. TÄ arÄ« ļauj tautÄm atsaukties uz aizvÄstures posmiem un apzinÄti saistÄ«t paÅ”reizÄjo kÄrtÄ«bu ar iepriekÅ”Äjo un senÄko. Ar labÄm vai sliktÄm sekÄm. TaÄu tieÅ”i Ŕī Ä«paŔība Å”ausminÄja pÄckara zinÄtnieku paaudzi, un kopÅ” tÄ laika akadÄmiskÄ vide uz kultÅ«rvÄsturi skatÄs noraidoÅ”i.
JaunÄs paradigmas dzimÅ”ana
NebÅ«tu godÄ«gi kultÅ«rvÄsturiskÄs pieejas noraidÄ«jumu aprakstÄ«t tikai kÄ pÄckara pÄtnieku bailÄ«gumu. Gadu desmitiem ilgi teoriju ir papildinÄjuÅ”as jaunas idejas, tÄdas kÄ sociÄlÄ antropoloÄ£ija, pozitÄ«visms, funkcionÄlisms, ekoloÄ£iskÄ pieeja un marksisms, ja minam tikai dažas. LasÄ«tÄjam nebÅ«s interesanti iedziļinÄties izklÄstÄ, kÄ Å”Ä«s idejas sekojoÅ”o aptuveni 60 gadu laikÄ cita pÄc citas aizslaucÄ«ja iepriekÅ”ÄjÄs un tad paÅ”as tika aizslaucÄ«tas. BÅ«s gana, ja pateiksim, ka arheoloÄ£ija daudzas desmitgades atradÄs intelektuÄlÄ virpulÄ«, vienÄm idejÄm konkurÄjot ar citÄm un zinÄtniskajÄm tehnoloÄ£ijÄm strauji uzlabojoties.
SenÄkus pÄtÄ«Å”anas paÅÄmienus noraidÄ«ja ā arÄ« tÄdus kÄ kraniometrija un filoloÄ£ija. NozarÄ ienÄca radioaktÄ«vÄ oglekļa (C-14) datÄÅ”ana, zinÄtniskÄ objektivitÄte un milzÄ«gs datu pieplÅ«dums no dabas zinÄtnÄm, arÄ« Ä£eoloÄ£ijas, bioloÄ£ijas, ekoloÄ£ijas, Ä·Ä«mijas, eksperimentÄlÄs replikÄcijas un paleontoloÄ£ijas. JaunÄ pÄtnieka iespÄju apvÄrsnis Ŕķita bezgalÄ«gs, jo parÄdÄ«jÄs jaunas metodes, kÄ pÄtÄ«t augsnes paraugus, datÄt artefaktus un izzinÄt uz keramikas izstrÄdÄjumiem un darbarÄ«kiem atstÄto nogulÅ”Åu molekulÄro sastÄvu. EksperimentÄlÄs arheoloÄ£ijas pÄrstÄvji sÄka bÅ«vÄt kuÄ£us, aplenkuma ierÄ«ces, apstrÄdÄt kramu un iekÄrtot veselus apdzÄ«vojamus ciemus, lai eksperimentÄtu ar lauksaimniecÄ«bas metodÄm un koka arhitektÅ«ru. AntropoloÄ£iju integrÄja jaunos un aizraujoÅ”os projektos, un tÄdi pÄtnieki kÄ MarÅ”als SÄlinss, Kolins TÄrnbuls un LÅ«iss Binfords pierÄdÄ«ja, ka mednieki un vÄcÄji dzÄ«voja nevis Tomasa Hobsa ļaunajÄ murgÄ, bet gan veda daudzpusÄ«gu un veselÄ«gu dzÄ«vi, jo bija lielÄ mÄrÄ brÄ«vi no zemkopju tautu raizÄm.
1966. gadÄ pÄc simpozija āCilvÄks mednieksā literatÅ«ras priekÅ”plÄnÄ izvirzÄ«jÄs dzimtes jautÄjumi, senÄs tehnoloÄ£ijas, kas ļÄva izvairÄ«ties no mežu ugunsgrÄkiem, un augstas kvalitÄtes antropoloÄ£iskie dati. Marksisms iestÅ«ma ekonomiku daudzu debaÅ”u priekÅ”plÄnÄ, ļaujot materiÄlismu uztvert nopietni. TirdzniecÄ«bas, monÄtu kalÅ”anas, tirgu un materiÄlÄ patÄriÅa pÄtÄ«jumi kļuva vadoÅ”ie visÄs jomÄs no neolÄ«ta lÄ«dz Romas impÄrijai. Daudzas no Ŕīm intelektuÄlajÄm kustÄ«bÄm, protams, notika plaÅ”ÄkÄ sociÄlÄ kontekstÄ, jo 60. gadu kultÅ«ras revolÅ«cija universitÄtÄs ieveda feminisma, identitÄtes, varas un hierarhijas, kolektÄ«vÄs atbrÄ«voÅ”anÄs cÄ«Åas, pakļauto populÄciju studiju, dekolonizÄcijas un lÄ«dzÄ«gas idejas. Arheologi un antropologi izmantoja arÄ« tÄdas evolÅ«cijas teorijas kÄ sociobioloÄ£ija un evolucionÄrÄ psiholoÄ£ija ā klasisks piemÄrs tam ir Napoleons Å egnons.
TomÄr Å”o ideju un teoriju sajaukumu vadÄ«ja arÄ« kopÄ«ga apÅemÅ”anÄs. VecÄkÄs kultÅ«rvÄstures intelektuÄlÄs tradÄ«cijas un koloniÄlÄs un rasu antropoloÄ£ijas formas tika nosodÄ«tas un lielÄ mÄrÄ izravÄtas no akadÄmiskÄs vides. KultÅ«rvÄsture bija pirmais un galvenais dusmu objekts, jo daudzi faÅ”istiskie domÄtÄji un viÅu kustÄ«bas bija tieÅ”i izmantojuÅ”as Å”o pieeju, nemaz nerunÄjot par Ŕīs paaudzes arheologu simpÄtijÄm pret nacismu un lÄ«dzÄ«gÄm ideoloÄ£ijÄm.
Kosinna pats bija spÄlÄjis izŔķiroÅ”u lomu, attÄ«stot ideju par bioloÄ£iski augstÄk attÄ«stÄ«to ÄrieÅ”u rasi un vÄcu nÄciju, lai gan iekÅ”Äji un ÄrÄji sadrumstalotu, kÄ Å”Ä«s lÄ«nijas mantinieci. Nacisti bija nodibinÄjuÅ”i asociÄciju āAhnenerbeā, kas nodarbojÄs ar ÄrieÅ”u hipotÄzi apstiprinoÅ”u pierÄdÄ«jumu meklÄÅ”anu. ViÅi organizÄja ekspedÄ«cijas uz SÄ«riju, Tibetu, Antarktiku, analizÄja rÅ«nas SkandinÄvijÄ un meklÄja AtlantÄ«du. Å emot vÄrÄ Å”o vÄsturi, pÄckara arheoloÄ£ijas disciplÄ«na attÄ«rÄ«ja savu metodoloÄ£iju un pieeju no visa, kas atgÄdinÄja rasismu un etniski atŔķirÄ«gu un pÄrÄku kultÅ«ru meklÄÅ”anu. Veltot tam vairÄkas desmitgades, arheoloÄ£ija, balstoties pilnÄ«gÄ rasu zinÄtnes noraidÄ«jumÄ, izveidoja nestabilu, bet dedzÄ«gi aizstÄvÄtu intelektuÄlÄs aizsardzÄ«bas cietoksni pret daļu sava mantojuma. Å Ä« cietokÅ”Åa daļa bija jebkÄdu tÄdu teoriju noraidÄ«Å”ana vai noniecinÄÅ”ana, kas balstÄs migrÄcijÄ vai iekaroÅ”anÄ. Å is cietoksnis ietvÄra arÄ« diezgan radikÄla subjektÄ«visma veicinÄÅ”anu ar mÄrÄ·i iznÄ«cinÄt ideju par āaugstÄkiemā vai āzemÄkiemā cilvÄces dzÄ«ves posmiem, lai varÄtu iezemieÅ”us un medniekus vÄcÄjus iekļaut cilvÄces stÄstÄ, nepazeminot tos lÄ«dz zemÄkam eksistences lÄ«menim.
KopumÄ 1990. gados un 2000. gadu sÄkumÄ Rietumu arheoloÄ£ija lielÄkoties lepojÄs ar to, ka savu disciplÄ«nu ir attÄ«rÄ«jusi no rasu, nacionÄlisma, patriarhÄlisma un koloniÄlisma teorijÄm un retorikas.
Divi atskaites punkti: vouks un stepe
TaÄu tad Å”ajÄ ÄrtajÄ vienprÄtÄ«bÄ ielauzÄs divas satricinoÅ”as kustÄ«bas. Å ie divi izaicinÄjumi bija amerikanizÄta karojoÅ”a apsÄstÄ«ba ar identitÄti un varu no vienas puses un dramatiska kultÅ«rvÄsturiskÄ modeļa atgrieÅ”anÄs 2015. gadÄ, no otras. PirmÄ Å”odien ir visiem labi pazÄ«stama, un tai nav nepiecieÅ”ami Ä«paÅ”i paskaidrojumi. TaÄu tÄs konkrÄtÄ izpausme arheoloÄ£ijÄ ir bijusi sarežģīta un neveikla. TÄ vÄl nav pilnÄ«bÄ apjÄgta, taÄu daži acÄ«mredzami vouka piemÄri bÅ«tu Å”Ädi:
ā¢ VÄsturnieku un arheologu sadarbÄ«ba, lai mazinÄtu un pat noliegtu sakÅ”u iebrukumu LielbritÄnijÄ, balstoties sakÅ”u pÄrÄkuma koloniÄlajÄ mantojumÄ un migrÄcijas hipotÄzÄ.
ā¢ Vikingu arheoloÄ£ijas ākvÄ«riskoÅ”anaā; norvÄÄ£u mitoloÄ£ijas skaidroÅ”ana tÄdÄ veidÄ, lai tajÄ redzÄtu atbalstu LGBT; tÄda apbedÄ«jumu interpretÄcija, kas liecina, ka nav kopÄ«gu priekÅ”teÄu ar vikingu karotÄjiem; sievieÅ”u karotÄju un nebinÄru vai transseksuÄlu indivÄ«du atklÄÅ”ana apbedÄ«jumos.
ā¢ VairÄku ievÄrojamu romieÅ”u laikmeta skeletu atzÄ«Å”ana par SubsahÄras sievieÅ”u skeletiem.
ā¢ Uzsvars uz dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu paleolÄ«ta un mezolÄ«ta aizvÄsturÄ.
ā¢ KvÄ«ru, invaliditÄtes un feminisma teoriju ievieÅ”ana aizvÄstures arheoloÄ£ijÄ kÄ standarta mÄcÄ«bu prakse.
ā¢ Arheologu publiska apÅemÅ”anÄs nodroÅ”inÄt, lai viÅu darbs neatbalstÄ«tu ānatÄ«vismuā vai nacionÄlistiskas vÄstures interpretÄcijas.
Å os nesenos pÄtÄ«jumus ir virzÄ«juÅ”i centieni atrisinÄt vairÄkas problÄmas: jo Ä«paÅ”i veicinÄt rases un seksuÄlÄs identitÄtes politiku, iepriekÅ”ÄjÄ viļÅa feminisma uzstÄÅ”anu uz vienlÄ«dzÄ«bu un pÅ«liÅus nostiprinÄt daudzrasu naratÄ«vu, saskaroties ar masveida migrÄciju, kas sÄkÄs 1990. gadu vidÅ«. AktualizÄjoties Å”iem jautÄjumiem, ir mazinÄjusies tradicionÄlÄku tÄmu nozÄ«me, kuru centrÄ bija vardarbÄ«ba, iebrukumi, migrÄcija un iekarojumi.
AttiecÄ«gi ir izveidojusies hibrÄ«da pieeja aizvÄsturei. TÄ lielÄ mÄrÄ ir saglabÄjusi vecÄkÄs kultÅ«rvÄstures, tÄdas kÄ solutrieÅ”u un Maglemozes kultÅ«ras, bet galvenÄ uzmanÄ«ba ir pievÄrsta indivÄ«diem, viÅu konkrÄtajÄm dzÄ«vÄm, priekÅ”metu vÄsturei un seno ādzÄ«vesveiduā subjektivitÄtÄm. Var pamanÄ«t, ka aizvÄsturei trÅ«kst jebkÄda plaÅ”a un vispÄrÄ«ga naratÄ«va, kas bieži vien samulsina studentus un neļauj viÅiem kontekstualizÄt vÄstures procesus un pÄrmaiÅas. TomÄr pats skumjÄkais Å”ajÄ procesÄ ir teorÄtisko instrumentu iznÄ«cinÄÅ”ana, saduroties ar vouka pieeju. PiemÄram, kraniometrijas izmantoÅ”ana, lai pierÄdÄ«tu romieÅ”u skeletu izcelsmi, vai mÄÄ£inÄjums diagnosticÄt ādzimtes identitÄtiā pÄc kapu priekÅ”metiem nepieder pie mÅ«sdienÄ«ga to arheoloÄ£ijas metožu izmantojuma, kÄds bija pazÄ«stams kopÅ” 1960. gadiem. To raksturo mÄkslÄ«ga un sveÅ”a pieeja arheoloÄ£iskajai datu interpretÄcijai. TÄ liek pÄtniekiem tÄ«Å”i deformÄt vecÄs metodes, lai tÄs atbilstu jaunajÄm vajadzÄ«bÄm.
BioarheoloÄ£iskie pÄtÄ«jumi par tÄ dÄvÄtajÄm ātreÅ”ajÄmā vai āceturtajÄmā dzimtÄm atsaucas uz etnogrÄfiskajiem avotiem, meklÄjot piemÄrus par vÄ«rieÅ”iem, kas uzvedas kÄ sievietes, un otrÄdi. TÄdi patieÅ”Äm pastÄv, bet jaunajÄ paradigmÄ tie paļaujas uz cilvÄka kaulu diagnostikas modeļiem, lai atklÄtu pretrunu starp indivÄ«da dzÄ«ves veidu un bioloÄ£isko dzimumu. No Å”Ädas pieejas smagi cieÅ” disciplÄ«na, kas ir nenogurstoÅ”i strÄdÄjusi, lai neizdarÄ«tu pÄrsteidzÄ«gus pieÅÄmumus par dzimumu lomÄm, taÄu tagad citos osteoloÄ£iskajos pÄtÄ«jumos mÄÄ£ina apgÄzt pati savus secinÄjumus. PiemÄram, sievietes skeletu, kurÄ konstatÄta augÅ”Äjo ekstremitÄÅ”u izstiepÅ”anÄs, kas liecina par priekÅ”metu meÅ”anu, senÄk ar prieku atzÄ«tu par sievieti mednieci, taÄu tagad, piespiedu kÄrtÄ pieÅemot ātreÅ”oā dzimti, var nÄkties secinÄt, ka āpatiesÄ«bÄā tas ir vÄ«rietis, kurÅ” piedzimis nepareizÄ Ä·ermenÄ«.
LaikÄ, kad Ŕīs debates un intelektuÄlie strÄvojumi ir pakÄpeniski iekļÄvuÅ”ies akadÄmiskÄs arheoloÄ£ijas leÄ£itÄ«majÄ daļÄ, ir parÄdÄ«jies cits, vÄl biedÄjoÅ”Äks spoks: ir atgriezies ākultÅ«rvÄsturesā rÄgs, turklÄt pilns atriebÄ«bas. 2015. gadÄ tika publicÄti divi raksti: HÄka[1] un Allentofta,[2] abi ar lÄ«dztrÄdnieku grupu. Abos pÄtÄ«jumos pacÄlÄs nocirstÄ pÄckara arheoloÄ£ijas galva un lika priekÅ”Ä Å”Ädus secinÄjumus:
LÄ«dzÄs Rietumu medniekiem vÄcÄjiem un agrÄ«najiem Eiropas zemniekiem pastÄvÄja vÄl treÅ”Ä eiropieÅ”u grupa, kas bija vai nu tieÅ”ie Jamnajas stepes kultÅ«ru pÄcteÄi, vai ļoti lÄ«dzÄ«ga grupa. Å Ä« grupa migrÄja uz Eiropu no MelnÄs un Kaspijas jÅ«ras reÄ£iona un, visticamÄk, aizsÄka indoeiropieÅ”u valodu izplatÄ«bu.
LÄ«dz ar Å”iem diviem pÄtÄ«jumiem parÄdÄ«jÄs vÄl vairÄki citi (Mathieson et al. 2015[3] un Poznik et al. 2015[4]). Tie secinÄja, ka Jamnajas iebrucÄji bija gaiÅ”as Ädas krÄsas, daudz lielÄka auguma un pÄrsvarÄ vÄ«rieÅ”u dzimuma indivÄ«di.
Ir grÅ«ti pÄrspÄ«lÄt satraukumu un nemieru, ko Å”ie rezultÄti izraisÄ«ja arheoloÄ£ijas pasaulÄ ā teorÄtiskais spridzeklis nule kÄ bija satricinÄjis visas mÅ«sdienu zinÄtnes pamatu. Iebrukumi bija reÄli; EiropÄ dominÄja vÄ«rieÅ”u kÄrtas karotÄji; viÅi bija balti, milzÄ«ga auguma un agresÄ«vi; viÅi sagrÄba vietÄjÄs sievietes un nogalinÄja vai pakļÄva vÄ«rieÅ”us; viÅiem bija kara simboli; viÅi bija agrÄkÄs paaudzes biedÄjoÅ”ie ÄrieÅ”i. Tas viss bija pa Ä«stam. VÄl pirms HÄka raksts tika publicÄts, vairÄki lÄ«dzautori aizgÄja no darba, satraukti par sava pÄtÄ«juma sekÄm. Galvenajiem autoriem nÄcÄs uzrakstÄ«t 141 lappusi garu pielikumu, kurÄ viÅi noliedza jebkÄdu saistÄ«bu starp saviem atklÄjumiem un kultÅ«rvÄsturisko pieeju… Bet kaÄ·is jau bija izsprucis no maisa.
Volkers Heids 2017. gadÄ publicÄtajÄ rakstÄ āKosinnas smaidsā[5] rezumÄja vairÄku gadu laikÄ zinÄtniskajÄs konferencÄs izteiktos žÄlÄ«gos spriedumus: āLai gan es neÅ”aubos, ka abiem pÄtÄ«jumiem bÅ«tÄ«bÄ ir taisnÄ«ba, tie neatspoguļo pagÄtnes sarežģītÄ«bu. TieÅ”i Å”eit arheoloÄ£ijai un arheologiem, kas piedalÄs DNS pÄtÄ«jumos, ir jÄspÄlÄ sava loma; tÄ vietÄ, lai vienkÄrÅ”i nodotu paraugus un konsultÄtu par hronoloÄ£iju, un tÄ vietÄ, lai ļautu Ä£enÄtiÄ·iem noteikt darba kÄrtÄ«bu un izstrÄdÄt vÄstÄ«jumus, mÅ«su pienÄkums ir mÄcÄ«t viÅiem par pagÄtnes cilvÄku darbÄ«bu un mijiedarbÄ«bu sarežģītÄ«bu.ā VisÄ pasaules arheologu kopienÄ valdÄ«ja neapmierinÄtÄ«ba. Äfrikas aizvÄstures pÄtniece Anna Horsburga, pilna rÅ«gtuma, uzsvÄra: āÅ Äds molekulÄrais Å”ovinisms kavÄ jÄgpilnu iesaistÄ«Å”anos pÄtniecÄ«bas darbÄ. Nav tÄ, ka Ä£enÄtiskie dati, ja tos radÄ«juÅ”i cilvÄki laboratorijas halÄtos, spÄj izteikt kÄdu galÄju patiesÄ«bu par Visumu.ā
TaÄu spridzekļi turpinÄja krist. 2018. gadÄ Olalde ar lÄ«dzstrÄdniekiem[6] secinÄja, ka lÄ«dz pat 90% LielbritÄnijas neolÄ«ta laikmeta iedzÄ«votÄju aizstÄja un nomainÄ«ja iebrukuÅ”ie zvankausu kultÅ«ras migranti no stepÄm. Nebija nekÄ postoÅ”Äka vecajai gvardei, no kuras daudzi visu savu mūžu bija veltÄ«juÅ”i Ä«paÅ”ai zvanveida kausu kultÅ«ras migrÄcijas teorijai, kas izteikta ievadlekcijas frÄzÄ: āpodi ir podi, nevis cilvÄkiā. Kosinnas un viÅa āapmetÅu arheoloÄ£ijasā atgrieÅ”anos Ätri vien noraidÄ«ja kÄ āGalda spÄles “Risks” arheoloÄ£ijuā, taÄu par spÄ«ti pÄtnieku lÅ«gumiem, atlÅ«gumu iesniegÅ”anÄm un prasÄ«bÄm, Kosinna patieÅ”Äm smejas pÄdÄjais.
Tuvojas vÄtra
AcÄ«gÄkie lasÄ«tÄji starp reakcijÄm uz 2015. gada publikÄcijÄm bÅ«s pamanÄ«juÅ”i Å”o zÄ«mÄ«go frÄzi: āMÅ«su pienÄkums ir mÄcÄ«t viÅiem par pagÄtnes cilvÄku darbÄ«bu un mijiedarbÄ«bu sarežģītÄ«bu.ā TÄ domÄta arheologiem, kuru pienÄkums esot mÄcÄ«t Ä£enÄtiÄ·us par sarežģītÄ«bu. Citiem vÄrdiem sakot, āmums nepatÄ«k jÅ«su pÄtÄ«jumu rezultÄti, tÄpÄc mÅ«su pienÄkums ir jums iemÄcÄ«t, kÄ iegÅ«t labÄkus rezultÄtusā.
Å ie draudi, visticamÄk, ir sÄkums jaunam karam, kura mÄrÄ·is ir atgÅ«t naratÄ«vu no zinÄtniekiem un atgriezt to tradicionÄlÄs arheoloÄ£ijas tekstu namÄ. Å is saspÄ«lÄjums starp Ä£enÄtiku un senÄkÄm interpretÄcijas metodÄm ir tikai savÄ sÄkuma stadijÄ. Pirmais senais skelets, kura genoms tika pilnÄ«bÄ sekvenÄts, bija grenlandieÅ”a. To izdarÄ«ja Eske Villerslevs 2010. gadÄ, un mums priekÅ”Ä ir vÄl daudzi gadi.
Laba norÄde uz gaidÄmo cÄ«Åu atrodama FrÄ«mana un Hofmana 2019. gadÄ publicÄtajÄ pÄtÄ«jumÄ āÄ¢enÄtikas arheoloÄ£ijas tagadnes pagÄtneā.[7] TajÄ autori asi vÄrÅ”as pret 2015. gada pÄtÄ«jumos sniegto Jamnajas stepju karotÄju grupu interpretÄciju. ViÅi liek priekÅ”Ä lÄ«dz absurdam komisku argumentu, ka plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļi esot ārasizÄjuÅ”iā jamnajieÅ”us. ViÅi asi nosoda ZiemeļamerikÄ lietotÄ jÄdziena ābandÄ«tiā (thugs) lietojumu kÄ rasistisku (raksts publicÄts DÄnijÄ) un žÄlojas par indoeiropieÅ”u karotÄju bandu apzÄ«mÄjuma iztulkoÅ”anu armÄÅu valodÄ kÄ āmelnÄ jaunatneā (Black Youth). ViÅi pieprasa, lai literatÅ«rÄ netiktu sniegta tÄda Ä£enÄtiskÄ informÄcija kÄ acu krÄsa un Ädas krÄsa. ViÅi apgalvo, ka mÄjas DNS testÄÅ”anas komplekti esot veicinÄjuÅ”i apsÄstÄ«bu ar ÄrÄjo izskatu un ka Ä£enÄtiskajiem pÄtÄ«jumiem pienÄkoties neÅemt vÄrÄ faktu, ka aizvÄsturÄ dominÄjoÅ”ie vÄ«rieÅ”i labÄk vairojÄs. ViÅi apgalvo: āIr pienÄcis laiks apÅ”aubÄ«t, vai gandrÄ«z ekskluzÄ«vais uzsvars, kas mÅ«su stÄstos par pagÄtni likts uz veiksmÄ«giem, iekarotÄjiem, aizvien baltÄkiem vÄ«rieÅ”u kÄrtas indivÄ«diem, proti, klasiskajiem (aiz)vÄstures uzvarÄtÄjiem, ir rÅ«pÄ«gi pÄrdomÄts un patieÅ”Äm objektÄ«vs.ā
TaÄu visa pÄtÄ«juma sÄls ir raksta beigÄs, kur viÅi izvirza virkni tÄlÄku prasÄ«bu, lai arheoÄ£enÄtika pakļautos varenajam tradicionÄlÄs arheoloÄ£ijas interpretÄcijas spÄkam. ViÅi pieprasa, lai pÄtnieki, kas nav Ä£enÄtiÄ·i, tiktu pieÅemti darbÄ un rakstÄ«tu garus un sarežģītus rakstu pielikumus, lai publikÄciju standarti tiktu mainÄ«ti, universitÄÅ”u preses darbinieki ā izglÄ«toti un tÄ tÄlÄk. CÄ«Åa ir sÄkusies.
LÄ«dzÄ«gi histÄriskÄ rakstÄ HÄkenbeks[8] pastiprina spiedienu uz Ä£enÄtiÄ·iem un cenÅ”as pat panÄkt komerciÄlo DNS testÄÅ”anas uzÅÄmumu likvidÄÅ”anu. ViÅÅ” apgalvo, ka baltie nacionÄlisti apmeklÄ tieÅ”saistes forumus, lai salÄ«dzinÄtu senÄu rezultÄtus, meklÄjot Y hromosomas haplotipus, kas varÄtu viÅus identificÄt kÄ piederoÅ”us jamnajieÅ”iem. Ir sagaidÄms, ka arheoloÄ£ijÄ notiks vÄl un aizvien vairÄk Å”Ädu institucionÄlu pÄrmaiÅu, lai mÄÄ£inÄtu panÄkt minÄto Ä£enÄtisko pÄtÄ«jumu rezultÄtu vÄjinÄÅ”anu un problematizÄÅ”anu. Å os pÄtÄ«jumus nevarÄs pilnÄ«bÄ aizliegt, jo gandrÄ«z viss arheoloÄ£ijas finansÄjums tagad tiek novirzÄ«ts Å”Ädiem eksakto zinÄtÅu darbiem. TaÄu var pastiprinÄt centienus iegÅ«tos rezultÄtus padarÄ«t pÄc iespÄjas nesaprotamÄkus.
SecinÄjumi
ArheoloÄ£ija kopÅ” 19. gadsimta beigÄm lÄ«dz 21. gadsimta sÄkumam ir apmetusi pilnu loku. VecÄkie domÄtÄji, kas pievÄrsÄs izrakumos iegÅ«tajiem materiÄlajiem artefaktiem un rÅ«pÄ«gi tos iedalÄ«ja pÄc tipa un vecuma, ir izkļuvuÅ”i no aizmirstÄ«bas un pelna plaÅ”Äku atzinÄ«bu. Pateicoties absolÅ«tajai Ä£enÄtikas precizitÄtei, viÅu vÄrdi un idejas ir atdzimuÅ”i. ArheoloÄ£ijai priekÅ”Ä ir interesanta nÄkotne, kurÄ migrÄcijas, iekarojumi un noteiktu grupu vitalitÄte atkal bÅ«s aktuÄli. BÅ«t tradicionÄli liberÄlam akadÄmiÄ·im, kas nodarbojas ar arheoloÄ£iju, Å”odien nozÄ«mÄ bÅ«t iesprostotam starp kultÅ«rvÄstures rÄgiem un viÅu zilmatainajiem studentiem, kuri pieprasa, lai skeletus atzÄ«tu par treÅ”Äs dzimtes kvÄ«riem.
PÄdÄjai kustÄ«bai ir institucionÄls atbalsts, bet tai trÅ«kst publiskÄ atbalsta un gandrÄ«z nav reÄlu pÄtniecÄ«bas rezultÄtu. PirmÄ grupa iekaro jaunu teritoriju un atstÄj aiz muguras veco gvardi, kas dreboÅ”Äs rokÄs tur zvanveida kausus. NesenÄ vienprÄtÄ«ba ir izzudusi, sÄkoties jaunai cÄ«Åai, un arheoloÄ£ijas potenciÄlais virziens tagad ir bÅ«tiski mainÄ«jies. Ja apmÄcÄ«tu un ļautu ienÄkt Å”ajÄ profesijÄ vairÄk Ä£enÄtiÄ·iem, kas interesÄjas par kultÅ«rvÄsturi un vÄlas noskaidrot patiesÄ«bu par indoeiropieÅ”u un citÄm lielajÄm migrÄcijÄm, nÄkotnÄ mÄs sagaidÄ«tu jaunu, spÄcÄ«gu zinÄtnes virzienu. Protams, Å”o entuziasmu ir jÄpiebremzÄ, Åemot vÄrÄ realitÄti, kuru nosaka darbs ideoloÄ£iski sagÅ«stÄ«tÄ un naidÄ«gi noskaÅotÄ institÅ«cijÄ. TaÄu pirmo reizi vairÄku gadu desmitu laikÄ mÅ«rÄ« ir parÄdÄ«jusies sprauga, un mums vajadzÄtu to pilnÄ«bÄ izmantot.
[1] https://www.nature.com/articles/nature14317?source=post_page
[2] https://www.nature.com/articles/nature14507?fbclid=IwAR2jt9fatni5B_LbOFhzX7g9lgOAtrHCnk0FXHinCCrWpj6r-j-SSyBl–U
[3] https://www.nature.com/articles/nature16152
[4] https://www.nature.com/articles/ng.3559
[5] https://www.cambridge.org/core/journals/antiquity/article/abs/kossinnas-smile/8ABA3BD9132B7605E8871236065CD4E3
[6] https://www.nature.com/articles/nature25738?fbclid=IwAR2uLNDtE-25T4NbShyQN8uhyOGwKE5kcpks-IyvaTmi9AGW-ur9qhrQM80
[7] https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/00438243.2019.1627907
[8]https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/00438243.2019.1617189?casa_token=rVTjdETOV7UAAAAA%3AmGGBnUczFsDe7BKr5Qy7_8C70U7mAaGxOp4NLwb47vT16B86leaYaHJr2M70uzjMM1YCY7-KXSHpeLg
