Raksta pirmo daļu var izlasīt šeit un trešo šeit.

“Balto privilēģijas” jēdziena politizācija

Kā jau skaidrojām, “institucionālā rasisma” un “balto privilēģijas” jēdzieni vēsturiski radušies PSRS ietekmes aģentu darbības rezultātā. To mērķis bija stiprināt marksismā balstītu ideoloģisku teoriju ASV sabiedrības sašķelšanai. Tādējādi ideja, ka šie jēdzieni varētu kalpot iekļaujošas sabiedrības veidošanai, nav pamatota. Paradoksāli, ka minētie jēdzieni turpina būt aktuāli arī pēc Padomju Savienības sabrukuma un tos savā ideoloģiskajā arsenālā ir pārņēmusi ASV Demokrātu partija.

Joprojām daudzi Demokrātu partijas locekļi sevi identificē ar mēreni konservatīviem uzskatiem. Tomēr kritiskās rases teorijas izmantošana, kā arī “balto privilēģijas” un “institucionālā rasisma” jēdzienu plaša izmantošana liek apšaubīt partijas mērenību un rada aizdomas par strauju slīdēšanu kreisā liberālisma vai pat sociālisma virzienā. Demokrātu partijas kandidāti pēdējo gadu laikā ir ierosinājuši virkni progresīvu jauninājumu, piemēram, robežas šķērsošanas dekriminalizēšanu, augstāku nodokļu iekasēšanu turīgajiem un kompensāciju piedāvāšanu paverdzināto melno vergu pēctečiem.[1]

Lai saprastu, cik ļoti Demokrātu partija pēdējos gados ir radikalizējusies, vērts uzsvērt senatora Bērnija Sandersa izvirzīšanos par vienu no partijas līderiem. Aukstā kara gados pašpasludinātais sociālists Sanderss bija Burlingtonas mērs Vermontā. 1990. gadā viņu ievēlēja Pārstāvju palātā un 2006. gadā – Senātā. Sanderss ir bijis pastāvīgs marksistisko režīmu aizstāvis, kurš atbalstījis diktatoru Danielu Ortegu Nikaragvā un Fidelu Kastro Kubā. Lai gan viņš centies nošķirt sava sociālisma zīmolu no Padomju Savienības totalitārisma, tomēr savā 1988. gada ceļojumā uz PSRS viņš vairākkārt slavēja padomju sistēmu un attēloja ASV nelabvēlīgā gaismā. 1970. gados Sanderss aicināja nacionalizēt visas nozares un aplikt ar 100% nodokļiem tos, kuri nopelna vairāk par vienu miljonu ASV dolāru. Šobrīd Sanderss ir atteicies no aicinājuma nacionalizēt ražošanas līdzekļus, taču viņš joprojām ir radikāls kreisais. Lielāko daļu savas karjeras neatkarīgais politiķis Sanderss sadarbojās ar demokrātiem, kuri pret viņu nereti izturējās kā pret “trako tēvoci sociālistu”. Mūsdienās attieksme ir mainījusies. Sanderss ir ASV ievērojamākais sociālists, kurš ieguvis daudz sekotāju – īpaši to demokrātu vidū, kuri jaunāki par 30 gadiem. Sandersa idejas atbalstošā bezpeļņas politiskā organizācija “Amerikas demokrātiskie sociālisti” (DSA) ir Demokrātu partijas kreisais spārns. Tā ietekme pēdējos gados ir būtiski pieaugusi.[2] “Amerikas demokrātiskie sociālisti” nodrošina Demokrātu partijas saikni ar decentralizēto kreiso organizāciju “Melno dzīvības ir vērtīgas” (Black Lives Matter), kas ASV radās ar mērķi cīnīties pret rasu nevienlīdzību.[3]

Mūsdienu Demokrātu partijas biedriem ir vēsturiski vismazāk iebildumu pret sociālistiem politikā. Pēc Galupa aptaujas 2020. gada datiem, aptuveni 53% amerikāņu uzskata, ka nebalsos par “augsti kvalificētu” sociālistu prezidenta kandidātu, savukārt 45% aptaujā teikuši, ka balsos. Runājot par prezidenta kandidātiem, 76% demokrātu teica, ka viņi varētu atbalstīt “augsti kvalificētu” sociālistisku prezidenta kandidātu. Tādu pašu atbildi sniedza tikai 17% republikāņu un 45% neatkarīgo vēlētāju. Salīdzinājumam var minēt, ka 2007. gadā Galupa veiktajā aptaujā “augsti kvalificēts” sociālistu prezidenta kandidāts nevarēja iegūt pat vienu procentu balsu kādā no aptaujātajām grupām.[4]

Virzīšanās pa kreisi atspoguļojas arī Demokrātu partijas politiskajā attieksmē pret “institucionālā rasisma” un “balto privilēģijas” jēdzieniem un tos ietverošo kritisko rases teoriju. Partija atbalsta “dažādības izglītības” (diversity education) mācību kursus un programmas gan privātajā biznesā, gan arī valsts iestādēs. Pegijas Makintošas idejās balstītā “dažādības izglītība” ASV sāka parādīties 1990. gados un paplašinājās, koncentrējoties ne tikai uz “balto privilēģiju” un atbalsta gūšanu melno amerikāņu iekļaušanai sabiedrībā, bet arī pievēršoties citām identitātes grupām. Izglītībā un apmācībā sāka parādīties uz līdzīgiem teorētiskiem principiem radīti “vīriešu privilēģiju” un “heteroseksuāļu privilēģiju” jēdzieni, ar kuru palīdzību centās nodrošināt lielāku atbalstu starp sievietēm, gejiem, lesbietēm un transseksuāļiem.[5]

Ņemot vērā pieaugošo ideoloģisko plaisu, kas kopš 2007. gada parādījusies Demokrātu un Republikāņu partiju starpā, mūsdienās kļūst aizvien grūtāk svarīgas problēmas risināt kopējā sadarbībā. Uzskatāms paraugs ir abu partiju principiālā uzskatu atšķirība jautājumā par “balto privilēģijas” jēdzienu un kritiskajā rases teorijā balstītās “dažādības izglītības” mācīšanu. 2020. gada 22. septembrī republikāņu prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu par rasu un dzimuma stereotipu apkarošanu. Tas paplašināja aizliegumu organizēt, viņaprāt, “neamerikāniskās dažādības izglītības” mācību pasākumus federālajās aģentūrās, aizliegumā iekļaujot arī visus federālo kontaktu darbuzņēmējus un stipendiju saņēmējus. Tika aizliegts iesaistīties apmācībā, kas “darbiniekiem ieaudzina jebkāda veida rasu vai dzimuma stereotipus vai arī veicina jebkādu rases vai dzimuma padarīšanu par grēkāzi”. Rīkojums noteica, ka federālās darbavietas neveiks “šķeltniecisku, pret Ameriku vērstas propagandas apmācību”, kurās darbiniekiem teikts, ka “praktiski visi baltie cilvēki veicina rasismu un gūst labumu no tā”. Tekstā uzsvērts, ka nav atļautas tādas mācības, kas popularizē kritisko rases teoriju un “balto privilēģijas” jēdzienu. Šis izpildvaras rīkojums tieši neaizliedza pilnīgi visu dažādības vai rasistiskās iejūtības apmācību, taču aizliedza apmācību, kas propagandētu kādu no šīm nostājām:

– ka viena rase vai dzimums pēc būtības ir pārāks par citu rasi vai dzimumu;
– ka indivīds savas rases vai dzimuma dēļ apzināti vai neapzināti pēc savas būtības ir apspiedējs, rasists vai seksists;
– ka indivīds būtu jādiskriminē vai pret viņu jāizturas citādi tikai viņa rases vai dzimuma dēļ;
– ka vienas rases vai dzimuma pārstāvji savu īpašību dēļ nevar un nespēj izturēties pret citiem indivīdiem citādi, kā vien nerespektējot viņu rasi vai dzimumu;
– ka indivīda morālo raksturu nosaka viņa rase vai dzimums;
– ka indivīds savas rases vai dzimuma dēļ ir atbildīgs par darbībām, ko agrāk izdarījuši citi tās pašas rases vai dzimuma pārstāvji;
– ka jebkuram indivīdam savas rases vai dzimuma dēļ būtu jājūt diskomforts, vainas apziņa, mokas vai jebkāda cita veida psiholoģiskas ciešanas;
– ka atsevišķu cilvēku panākumi, kas gūti, balstoties viņu talantā, pūlēs un sasniegumos, ir nepelnīti un rasistiski;
– ka tādi morāli aicinājumi kā strādīgums un centīgums ir rasistiski vai seksistiski un radīti, lai apspiestu citus.

Federālajām aģentūrām un darbuzņēmējiem rīkojums aizliedza popularizēt nostāju, ka “ASV pēc savas būtības ir rasistiska vai seksistiska”.[6]

Aizliegums izraisīja lielu sašutumu Demokrātu partijā, kuras aktīvisti nosodīja kritiskās rases teorijā balstīto apmācību ierobežošanu. Daudzi demokrāti uzskatīja, ka šādi ierobežojumi esot vēršanās pret vārda brīvību un apdraudot patiesas informācijas izplatīšanu par sabiedrībā pastāvošu sistēmisko un strukturālo nevienlīdzību, kas grauj vienlīdzību darba vietās krāsainajiem cilvēkiem, sievietēm un LGBTQ+ personām. Rīkojums esot ārkārtēja un bezprecedenta Trampa administrācijas darbība, lai iedragātu centienus veicināt dažādību un iekļaušanos.

Viens no pirmajiem Demokrātu prezidenta Džo Baidena rīkojumiem pēc stāšanās amatā bija iepriekš minētā rīkojuma atcelšana. 2021. gada 20. janvārī savā pirmajā amata dienā Baidens izdeva rīkojumu “Rasu vienlīdzības veicināšana un atbalsts nepietiekami aprūpētām kopienām ar federālās valdības starpniecību”. Rīkojums ne tikai atcēla kritiskajā rases teorijā un “balto privilēģijas” jēdzienā balstītās “dažādības izglītības” ierobežojumus, bet arī pieprasīja visām aģentūrām noteikt prioritāti un radīt pozitīvajā diskriminācijā balstītas papildus iespējas tām kopienām, kuras vēsturiski nav bijušas pietiekami aprūpētas.[7]

Abu ASV lielāko partiju diametrāli pretējie uzskati par to, kā būtu jārisina rasu problēmas, izpaudās arī pēc notikuma 2020. gada 25. maijā, kad melno amerikāni Džordžu Floidu nogalināja Mineapolisā, Minesotas pavalstī. Aresta laikā policists Dereks Šovins turēja ceļgalu uz Floida kakla 8 minūtes un 46 sekundes. Trīs minūtes Floids gulēja zemē bez dzīvības pazīmēm. Notikuma vietā atradās vēl trīs policijas virsnieki, kuri ierobežoja Floida kustības un neļāva apkārtējiem iejaukties aizturēšanas procesā. Vēlāk uz notikuma vietu izsauca ātrās palīdzības brigādi, kas aizveda Floidu uz tuvāko slimnīcu, kur arī konstatēja viņa nāvi. Floida nāves cēlonis bija gūtās traumas aizturēšanas brīdī.

Viņa nāve izraisīja organizācijas “Melno dzīvības ir vērtīgas” rīkotus protestus pret policijas vardarbību. Vairākās ASV pilsētās šie protesti pārvērtās masu nekārtībās un grautiņos.[8] Floida nāve izsauca nosodījumu gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvju vidū. “Šausmīgs notikums. Acīmredzami viņam bija milzīgas sāpes un viņš nevarēja elpot. Visiem, kas to skatījās, tas bija skaidrs, un man bija ļoti skumji to redzēt”, sacīja ASV prezidents Tramps pēc Floida aizturēšanas videomateriāla noskatīšanās. Viņš arī piezīmēja, ka šāds notikums ir apkaunojums policijai, tomēr nedrīkstot notikušajā vainot visus policistus.[9]

ASV republikāņu senators Teds Krūzs paziņoja, ka Mineapolisas melnā vīrieša Džordža Floida nāve ir bijusi policijas nežēlība, taču nevainoja visu policiju kā veselumu. Krūzs uzsvēra Šovina un pārējo gadījumā iesaistīto policistu personisko atbildību: “Tā nenoliedzami bija policistu nežēlība. Tādu rīcību mēs nesagaidām ne no viena virsnieka. Tagad krimināltiesību sistēmai tā ir jāizvērtē. Netrūkst demagogu, kas vēlas izmantot šo viena policista acīmredzami ļaunprātīgas pilnvaru pārkāpšanas gadījumu un pasludināt visus policistus par korumpētiem rasistiem. Taču vairums policistu varonīgi riskē ar savu dzīvību, lai aizsargātu kopienas, kurās viņi dzīvo, un bieži vien tās ir mazākumtautību kopienas.” Arī ASV senators Džons Kornins par notikušo izteicās: “Nekad nedrīkst pienākt tāds laiks, kurā cilvēka ādaskrāsa nosaka, vai viņam būs dzīvot vai mirt. Mums ir jādara viss iespējamais, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos. Bet šīs izmaiņas nevar notikt, ja tiek izlaupīti uzņēmumi, ja aizdedzina transportlīdzekļus vai kaitē nevainīgiem cilvēkiem.”[10]

Arī demokrātu pārstāvji nosodīja Floida slepkavību, tomēr viņu retorika bija atšķirīga. Lai gan Šovina personisko vainu nenoliedza, galvenais notikušā cēlonis, pēc demokrātu atbalstītāja Bērnija Sandersa domām, bija sabiedrībā pastāvošais “institucionalizētais rasisms” pret citas ādaskrāsas cilvēkiem. Sanders aicināja pārtraukt pastāvošo rasismu, apspiešanu un milzīgo nevienlīdzību un radīt tādu valsti, kas respektē ikviena cilvēka cieņu.[11] Demokrātu partijas pārstāve Aleksandrija Okasio Kortesa notikušo raksturoja kā policijas politiskās varas izmantošanu un norādīja, ka policijas vardarbība ir sistēmiska problēma.[12] Runājot par “Melno dzīvības ir vērtīgas” organizētajiem nemieriem, politiķe paziņoja: “Ja jūs aicinat izbeigt šos nemierus, bet neaicinat izbeigt apstākļus, kas izraisīja nemierus, jūs esat liekuļi. Nemieru izbeigšanas vietā labāk lūdziet veselības aprūpi kā cilvēktiesības, pieprasiet atbildību no mūsu policijas, atbalstiet sabiedriskas padomes policijas pārkāpumu izmeklēšanai, atbalstiet mājokļu diskriminācijas izbeigšanu un iestājieties pret nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuri gūst negodīgu peļņu, iebiedē cilvēkus un cenšas viņus izlikt no mājām.”[13]

Kā redzams no replikām, abu partiju pārstāvji atzina Floida slepkavību par neattaisnojamu notikumu. Taču tālākā reakcija atšķīrās – republikāņi aicināja izvērtēt vainīgo personu individuālo atbildību un neveikt vispārinošus secinājumus, kā arī neatbalstīja vardarbīgas demonstrācijas un vandālismu. Savukārt demokrātu līderi notikušajā vainoja nevis atsevišķus policistus, bet vispārīgi pastāvošus apstākļus, kā arī institucionalizētu rasismu un nevienlīdzību dažādās jomās. Notikušo viņi izmantoja kā iemeslu pieprasīt valsts iekārtas reformas un uzskatīja vardarbīgās demonstrācijas par vienu no līdzekļiem sabiedriskās domas ietekmēšanā.

Atkarībā no politiskās ideoloģijas izteikti atšķīrās arī abu partiju pārstāvju attieksme pret Floida personību. Piemēram, konservatīvā republikāņu melno amerikāņu politiskā aktīviste Kendisa Ovensa sacīja, ka Džordžs Floids ir noziedznieks recidīvists, kurš aresta brīdī ticis netaisnīgi nogalināts. Viņa uzsvēra: “Mums nevajadzētu pirkt T-kreklus ar viņa vārdu. Viņš bija vardarbīgs likumpārkāpējs. Visi izliekas, ka šī cilvēka dzīve bija varonīga. Mūsu šībrīža attieksme nedara mums godu. Neviens nevēlas melnajai Amerikai pateikt patiesību. Mūsu lielākā problēma esam mēs paši… Manās acīs Džordžs Floids nav moceklis.”[14]

Savukārt demokrāti un viņu atbalstītāji uzskatīja Džordžu Floidu par mocekli, jo viņa nāve esot pievērsusi uzmanību melno amerikāņu dzīves netaisnībai un valstī valdošajam rasismam. ASV Pārstāvju palātas spīkere demokrāte Nensija Pelosi sacīja: “Paldies Džordžam Floidam, ka viņš upurēja savu dzīvību taisnīguma labad… Viņa dēļ tūkstošiem miljonu cilvēku visā pasaulē sāk iestāties par taisnīgumu, viņa vārds vienmēr būs sinonīms taisnīgumam.”[15] Demokrātu pārstāvji norādīja, ka tieši “balto privilēģija” ir patiesais Džordža Floida nāves cēlonis. Tieši Floida šokējošā nāve esot likusi baltajiem cilvēkiem atklāt viņu neredzamās, nepelnītās privilēģijas sabiedrībā. Tādā veidā miljoniem indivīdu esot kļuvuši “sociāli atmodināti”.[16] Šādas būtiskas atšķirības republikāņu un demokrātu nostājās liecina, ka amerikāņu sabiedrībā radusies izteikta uzskatu polarizācija, kas dažādi izpaužas gan politikā, gan ikdienas dzīvē. Viens no polarizācijas iemesliem ir arī republikāņiem nepieņemamā “balto privilēģijas” jēdziena aktīva izmantošana demokrātu politiskajā retorikā un ierosinātajos likumdošanas aktos.

Kad baltie cilvēki mēģina atspēkot “balto privilēģijas” teoriju, viņiem pārmet rasismu un sliktu izglītību. Taču, ja teoriju, kuras pamatnostādnes ir nepatiesas, neapstrīd un neatspēko, tā turpina dzīvot pati savu dzīvi. Ir sens teiciens, ka meli, kas pateikti trīs reizes, bez atspēkojuma kļūst par faktu. Daudzi republikāņu pārstāvji uzskata, ka “balto privilēģijas” jēdziens ir šādi meli.[17] Tas nenozīmē, ka rasu diskriminācija nepastāv vispār un ka tā nespēlē nekādu lomu atšķirīgos sociālajos iznākumos. Tas arī nenozīmē, ka privilēģijas tādā vai citā veidā vispār nepastāv; piemēram, cilvēka dzīvesvieta un viņa vecāku sociālais stāvoklis var būt privilēģijas. Demokrātu un republikāņu viedoklis atšķiras jautājumā, cik lielā apmērā un kādā veidā dažādas amerikāņu demogrāfiskās grupas saduras ar diskrimināciju. Vēl atšķirīgāki ir uzskati par to, kā šīs problēmas būtu jārisina.[18]

Republikāņu ideoloģiskā pozīcija ir tuvāka klasiskajam liberālismam. Tas valdības funkcijas redz tikai ekonomiskās un politiskās drošības nodrošināšanas jomā. Tas mēģina ierobežot valdības iejaukšanos cilvēku ekonomiskajās un pilsoniskajās brīvībās. Šāda pieeja nodrošina tiesības, kas izpaužas kā cilvēku spēja, piemēram, pārdot savas preces, pakalpojumus vai darbaspēku ikvienam pēc paša izvēles bez ierobežojumiem, izņemot retus, ārkārtējus gadījumus, kad sabiedrības vispārējā labklājība un intereses prasa šīs tiesības ierobežot.

Turpretī Demokrātu partijas ideoloģiskā pozīcija pārstāv moderno, progresīvo liberālismu. Tas no valdības sagaida ne tikai ekonomiskās un politiskās drošības nodrošināšanu, bet arī iejaukšanos cilvēku ikdienas dzīvē, lai uzturētu valstī sociālo solidaritāti. Mūsdienu liberālismu faktiski var salīdzināt ar sociālismu, jo abas ideoloģijas apgalvo, ka valdība var efektīvi uzlabot savu pilsoņu labklājību, ne tikai kontrolējot ekonomiku un privātās institūcijas, bet arī rūpīgi sekojot pilsoņiem, lai neviens no viņiem neizjauktu valdības labklājības plānu ar savu nesankcionēto iniciatīvu.

Modernais liberālisms balstās uzskatā, ka valdība var atrisināt visas problēmas, ja vien tai ir piešķirta pilna vara. Tas savukārt rada stāvokli, ka politiķi norāda uz dažādu slāņu nevienlīdzību un ierosina reformas, kas sākotnēji šķiet par labu nabadzīgajiem un atstumtajiem, taču galu galā tikai piešķir valdībai pamatu paplašināt savas pilnvaras, lai ierobežotu privātās intereses. Progresīvā liberālisma un sociālisma līdzības izskaidro arī apstākli, kāpēc lielai daļai mūsdienu Demokrātu partijas biedru nav problēmas pieņemt dažādas sociālisma doktrīnas un ar tām saistītus jēdzienus.[19]

Republikāņu skatījumā galvenais sociālās organizācijas veids ir individuālisms, kas aizstāv katra indivīda tiesības, pienākumus un intereses. Indivīda morālā stāja ir atkarīga no viņa morālās gribas. Demokrātu skatījumā galvenais sociālās organizācijas veids ir kolektīvisms, kurā indivīdu uzskata par pakļautu un pakļaujamu kolektīvam. Šis kolektīvs var būt valsts, nācija, rase vai sociālā šķira. Mūsdienu demokrāti lielākoties uzskata, ka šādā sabiedrības organizācijā piederība sociālajam kolektīvam nosaka indivīda morāli. Vispazīstamāko sociālās ietekmes raksturojumu savulaik sniedza Kārlis Markss: “Nevis cilvēku apziņa nosaka viņu esamību, bet gan otrādi – viņu sabiedriskais stāvoklis nosaka viņu apziņu”.[20]

Ņemot vērā savas ideoloģiskās nostādnes, republikāņi par veiksmīgāko politiku sabiedrības vienošanai atzīst “ādaskrāsu neredzošo” (color-blind) pieeju, kas ir universālisma tradīciju izpausme. Universālisms izriet no pārliecības, ka cilvēka iedabu neietekmē kultūras atšķirības vai vēsturiskais mantojums. Tas ir ideāls, kas paredzēts, lai visus valsts pilsoņus apvienotu vienā identitātē neatkarīgi no izcelsmes valsts, rases vai senču saknēm. Tā vietā, lai īstenotu politiku, kas tieši pievērstos minoritāšu kopienām, labāk īstenot politiku, kuras pamatā ir sociāli ekonomiskie faktori ar mērķi uzlabot dzīvi visiem. Vadoties no universālisma principu morālā un tiesiskā aspekta, “balto privilēģijas” jēdziens ir rasistisks un pretrunā ar cilvēka tiesībām. Katrs cilvēks ir indivīds, un tikai viņš ir atbildīgs par savu rīcību.[21]

Turpretī vairums demokrātu, balsoties savās ideoloģiskajās nostādnēs, uzskata, ka tieši “ādaskrāsu neredzošā” pieeja ir rasistiska. Tā esot radusies no nepareizi interpretētas Mārtiņa Lutera Kinga juniora runas, kurā viņš sacīja, ka vēlas, lai cilvēki savus bērnus redzētu pēc viņu rakstura, nevis ādaskrāsas. “Ādaskrāsu neredzošā” pieeja balsoties uz pieņēmumu, ka rases atšķirībām nav nozīmes, un tādā veidā tiekot ignorēta “institucionalizētā rasisma” realitāte. “Ādaskrāsu neredzošā” sabiedrība atstājot cilvēkus bez iespējām izteikties, lai runātu par rasi un pārbaudītu viņu pašu aizspriedumus.[22] Turklāt rase pati par sevi esot nevis bioloģiska, bet gan sociāli konstruēta. Tātad, ja rase nav bioloģiski noteikta, “ādaskrāsu neredzošā” pieeja nevarot būt risinājums rasisma problēmai.[23]  

Minētās uzskatu atšķirības arī izskaidro, kāpēc daudzi demokrāti republikāņu lietoto saukli “Visas dzīvības ir vērtīgas” (All Lives Matter) uzskata par rasisma izpausmi, jo saista to ar viņu skatījumā rasistisko “ādaskrāsu neredzošo” politiku sabiedrības vienošanai. Šādi pilnīgi atšķirīgi uzskati par to, kas ir rasisms, padara gandrīz neiespējamu republikāņu un demokrātu vienošanos par rasu minoritāšu problēmu risināšanu.

[1] M. Sach, “Why the Democrats Have Shifted Left Over the Last 30 Years”. Pieejams: https://fivethirtyeight.com/features/why-the-democrats-have-shifted-left-over-the-last-30-years

[2] P. Wehner, “The Democratic Party Is Radicalizing”. Pieejams: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2019/04/progressivism-making-democrats/586372

[3] A. Cardo, “Anthony Hill, Black Lives Matter, and DSA”. Pieejams: https://www.dsausa.org/democratic-left/anthony-hill-black-lives-matter-and-dsa-dl

[4] L. Saad, “Socialism and Atheism Still U.S. Political Liabilities”. Pieejams:  https://news.gallup.com/poll/285563/socialism-atheism-political-liabilities.aspx

[5] “The History of Diversity Training & It’s Pioneers”. Pieejams: https://diversityofficermagazine.com/diversity-inclusion/the-history-of-diversity-training-its-pioneers

[6] “Executive Order Puts Federal Contractors and Grant Recipients on Notice: End “Divisive” Diversity Training or Risk Being Barred from Doing Business with the Federal Government”. Pieejams: https://www.jdsupra.com/legalnews/executive-order-puts-federal-75587

[7] “Biden Reverses Trump Executive Order Banning Diversity Training”. Pieejams:  https://law.ucla.edu/news/biden-reverses-trump-executive-order-banning-diversity-training

[8] “A new start turns to a tragic end for George Floyd, who moved to Minneapolis determined to turn his life around after being released from prison in Texas”. Pieejams: https://www.dailymail.co.uk/news/article-8366533/George-Floyd-moved-Minneapolis-start-new-life-released-prison-Texas.html

[9] C. Spiering, “Donald Trump: George Floyd’s Death a ‘Terrible Insult to Police’”. Pieejams: https://www.breitbart.com/politics/2020/05/29/donald-trump-george-floyds-death-a-terrible-insult-to-police

[10] A. Livingston, “U.S. Sens. John Cornyn and Ted Cruz speak out against George Floyd’s death, condemn protest violence”. Pieejams: https://www.texastribune.org/2020/06/01/texas-ted-cruz-george-floyd

[11] D. Sharp, “Sen. Bernie Sanders decries ‘police murder,’ demands justice”. Pieejams: https://apnews.com/article/8580b4032209a9f0f4bea8b039cb2080

[12] E. Palmer, “Alexandria Ocasio-Cortez Weighs in on George Floyd’s Death, Criticizes ‘Impunity of Police Violence’”. Pieejams: https://www.newsweek.com/aoc-george-floyd-minneapolis-police-1506737

[13] J. Queally, “’If You Want to End Unrest, End the Conditions That Create It,’ Declares Ocasio-Cortez Amid Nationwide Protest”. Pieejams: https://www.commondreams.org/news/2020/05/30/if-you-want-end-unrest-end-conditions-create-it-declares-ocasio-cortez-amid

[14] M. Watts, “Everything Candace Owens Has Said About George Floyd So Far”. Pieejams: https://www.newsweek.com/everything-candace-owens-has-said-about-george-floyd-so-far-1508959

[15] E. West, “How George Floyd Became a Martyr”. Pieejams: https://unherd.com/2021/04/how-george-floyd-became-a-martyr

[16] L. Edwards, “George Floyd, racism, white privilege and the media”. Pieejams: https://blogs.lse.ac.uk/medialse/2020/06/02/george-floyd-racism-white-privilege-and-the-media

[17] F.X. Ryan “The Lies of ‘White Privilege”. Pieejams: https://www.americanthinker.com/articles/2015/03/the-lies-of-white-privilege.html

[18] M. Conroy, “There’s A Huge Gap in How Republicans And Democrats See Discrimination”. Pieejams: https://fivethirtyeight.com/features/theres-still-a-huge-partisan-gap-in-how-americans-see-discrimination

[19] “Difference Between Socialism and Liberalism”. Pieejams: http://www.differencebetween.net/miscellaneous/politics/difference-between-socialism-and-liberalism

[20] “Collectivism”. Pieejams: https://www.britannica.com/topic/collectivism

[21] C. Friedersdorf, “The Left’s Attack on Color-Blindness Goes Too Far”. Pieejams: https://www.theatlantic.com/politics/archive/2015/09/the-lefts-attack-on-color-blindness-goes-too-far/403477

[22] S. Vincenty, “Being “Color Blind” Doesn’t Make You Not Racist—In Fact, It Can Mean the Opposite”. Pieejams: https://www.oprahdaily.com/life/relationships-love/a32824297/color-blind-myth-racism

[23] F. Cineas, “Critical race theory, and Trump’s war on it, explained”. Pieejams: https://www.vox.com/2020/9/24/21451220/critical-race-theory-diversity-training-trump