Agrajos viduslaikos nebija gandrīz nevienas tādas cilvēciskās darbības jomas, kur savu ieguldījumu nebūtu devuši klosteri. Zinātniskā revolūcija sakņojās Rietumeiropā – tās teoloģiskie un filozofiskie pamati, kuri savā būtībā bija katoliski, kļuva auglīga augsne konsekventu zinātnisko centienu izvēršanai. Ideja par starptautiskajām tiesībām nobrieda vēlīno sholastiķu darbos, tāpat arī jēdzieni, kas bija ekonomikas kā atsevišķas nozares veidošanās pamatā.