Pārlēkt uz saturu
Telos
Galvenā izvēlne
  • Ziedot
  • Izklāsti
  • Slavinājumi
  • Stāsti
  • Sarunas
  • Krātuve
  • Veikals
  • Vadlīnijas
Sekundārā navigācija
  • Telos aplāde
  • Ziņa redakcijai
  • Twitter
  • Instagram
  • Facebook
  • Meklēšana

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Izklāsti Slavinājumi Sarunas Krātuve

Sadaļas arhīvs: Izklāsti

Latvijas reliģiskā aina kopš 1918. gada. 2. daļa. Nebrīves gadi

Latvijas reliģiskā aina kopš 1918. gada. 2. daļa. Nebrīves gadi

29.10.2026

Latvijā 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā pēc kristīto, laulību un reliģisko apbedīšanu skaita tika sasniegts zemākais punkts.

Krists Brutāns / Izklāsti
Francija liesmās

Francija liesmās

22.10.2026

Liberālisma negatīvā brīvība – brīvība no kaut kā ārēja, nevis brīvība, kas vērsta uz pozitīvu mērķi, – ir sekmējusi Francijas politisko nestabilitāti.

Raivis Zeltīts / Izklāsti
Latvijas reliģiskā aina kopš 1918. gada. 1. daļa

Latvijas reliģiskā aina kopš 1918. gada. 1. daļa

16.10.2026

1920. gadu sākums uzrādīja sīvu ideju sacensību – vieni vēlējās, lai jaunā valsts būtu kristīga, bet citu aizstāvētā ideoloģija centās mazināt reliģijas lomu.

Krists Brutāns / Izklāsti
Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 5. daļa. Ceturtā Atmoda

Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 5. daļa. Ceturtā Atmoda

26.09.2026

Ceturtās atmodas latvietis sapratīs, ka imigrācijas krīze lielā mērā ir tikai virspusējs daudz dziļākas slimības simptoms.

Braiens Mārtiņš Lapsa / Izklāsti
Māte un “māte” Satversmes Tiesā

Māte un “māte” Satversmes Tiesā

19.09.2026

“Ģimenes” pārdefinēšanu vai drīzumā iespējamo “divu māšu” ierakstīšanu dzimšanas reģistrā Latvijā demokrātiskā ceļā nebūtu iespējams panākt.

Redakcija / Izklāsti
Aristotela “Valstslietu” lasītāji

Aristotela “Valstslietu” lasītāji

08.09.2026

Valstslietu apgalvojums, ka “valstīm vislielākais labums ir mīlestība”, ir plaši komentēts mūsdienīgākos jēdzienos kā pilsoniskās solidaritātes nepieciešamība.

Agnese Irbe / Izklāsti
Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 4. daļa. Manipulācijas un “gāslaitings”

Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 4. daļa. Manipulācijas un “gāslaitings”

05.09.2026

Kad Londonas ielas plosīja šokējošs noziedzības vilnis, kas ietvēra skābes ieliešanu sejā nejaušiem garāmgājējiem, Padingtonas stacijā policisti uniformās dalīja brošūras transpersonu atbalstam.

Braiens Mārtiņš Lapsa / Izklāsti
Jingera un Hābermāsa laikmets

Jingera un Hābermāsa laikmets

30.08.2026

Daudzu acīs “Hābermāsa laikmeta” gals tomēr iestājās pirms tam: jo pārāk enerģiski uz sociāli politiskās skatuves atkal uznākuši sentimenti, afekti, kultūrpiederības un kopienu tradīcijas, manāmi iedragājot cerību uz pilsoņu racionālā komunikācijā veidotu kopīgu likumu un sabiedrības mērķu telpu.

Raivis Bičevskis / Izklāsti
Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 3. daļa. Seksuāla rakstura noziegumi

Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 3. daļa. Seksuāla rakstura noziegumi

22.08.2026

Laikā no 2014. līdz 2024. gadam seksuālo noziegumu skaits visā Eiropas Savienībā pieauga par gandrīz 94 %. Izvarošanu skaits gadā pieauga par 150 %.

Braiens Mārtiņš Lapsa / Izklāsti
Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 2. daļa. Mežonīgie dati

Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 2. daļa. Mežonīgie dati

31.07.2026

Pat pēc viskonservatīvākajām aplēsēm šķiet ticami, ka Latviju šobrīd strauji kolonizē 100 000 līdz 300 000 personu liela ienācēju masa.

Braiens Mārtiņš Lapsa / Izklāsti
Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 1. daļa. Kolonizācija

Latviešu tautas “vienīgā cerība”. 1. daļa. Kolonizācija

20.07.2026

Pretošanās savas valsts masveida kolonizācijai nav rasisms, bet gan īpaša taisnīguma izpausme.

Braiens Mārtiņš Lapsa / Izklāsti
Latviski iznākušas Aristotela “Valstslietas”

Latviski iznākušas Aristotela “Valstslietas”

08.07.2026

Biedrība “Peripatos”, Telos uzturētāja, ir nodibinājusi izdevniecību un laidusi klajā pirmo grāmatu – Aristotela Valstslietas.

Redakcija / Izklāsti
“Dzīres” mēra laikā. 2. daļa

“Dzīres” mēra laikā. 2. daļa

06.07.2026

Alkibiāda liecībā par Sokrata dzīvi konkrēti parādās tie elementi, kuri abstrakti tika aprakstīti Diotīmas runā. Sokrats ir filozofs – mīlestības ceļa gājējs.

Dairis Mežvinskis / Izklāsti
Kristīgā ģimene

Kristīgā ģimene

04.07.2026

Ģimene ir dievišķi dibināta dabiska sabiedrība un ikvienas sabiedrības, tautas un valsts pirmsākums.

Redakcija / Izklāsti
Čestertona sēta

Čestertona sēta

11.06.2026

Cilvēkus nevar izglītot mašīnas; un, lai gan var pastāvēt roboti mūrnieki vai roboti atkritumu savācēji, nekad nebūs roboti skolotāji vai roboti guvernantes.

Gilberts Kīts Čestertons / Izklāsti
Dzejas balss. No Kremļa lakstīgalām līdz padomju režīma drupinātājiem

Dzejas balss. No Kremļa lakstīgalām līdz padomju režīma drupinātājiem

04.06.2026

Apzīmējums “Kremļa lakstīgalas” uzausa, reaģējot uz Jāņa Sudrabkalna 1942. gada “Karogā” un vēlāk grāmatā publicēto dzejoli “Latvju zīle Kremļa tornī”.

Janīna Kursīte / Izklāsti
Etniskā nepotisma realitāte multikulturālismā

Etniskā nepotisma realitāte multikulturālismā

23.05.2026

Par nodokļu maksātāju naudu uzturētai institūcijai ir jāvērtē sava darbība nevis pēc svešinieku, bet gan pēc jaundzimušo latviešu ģimeņu apmierinātības līmeņa.

Aleksandrs Jēkabsons / Izklāsti
Kas ir Kremlis un tā aģenti

Kas ir Kremlis un tā aģenti

20.05.2026

Vārds “Kremlis” laika gaitā kļuva par sinonīmu visiem okupācijas varas noziegumiem un ļaunumam, kādu komunistiskais režīms Latvijai nodarīja.

Inese Dreimane / Izklāsti
Riters un raganas

Riters un raganas

03.05.2026

Sašķeltības problēma, kas modernitātes procesā tiek izciesta, ir dziļi ierakstīta modernitātes būtībā.

Raivis Bičevskis / Izklāsti
Nolaistie karogi Lielbritānijā

Nolaistie karogi Lielbritānijā

29.04.2026

Aprīlī izskanēja ziņa par Raiena Bridža arestēšanu Lielbritānijā. Viņa noziegums – Apvienotās Karalistes karoga izkāršana, kas esot radījusi “trauksmi un nemieru”.

Raivis Zeltīts / Izklāsti

Ierakstu navigācija

Iepriekšējā1 2 3 … 19 Nākamā
© 2026 Telos. Galvenes gleznojuma autors: Roberts Rūrāns.