Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.
Autors: Mārcis Bendiks
Divi pasaules. Prātojums par “mūsējiem”
29.04.2025Poļu kardināla Karola Vojtilas ievēlēšana par pāvestu 1978. gadā nebija tikai formāls vēsturisks notikums – pirmais ne-itālis amatā kopš 1523. gada. Svarīgākais, manuprāt, bija kas cits. Nākošais pāvests bija piedzīvojis gan nacistu, gan boļševiku okupāciju un skaidri zināja, kurai pasaulei ir piederīgs.
Viltotais zaķis
27.02.2025Pilsētas leģendas vēstī, ka ēdnīcās kotletes reizēm iztrūkušas ne tādēļ, ka gaļas mazumiņš nebūtu atvests, bet gan tādēļ, ka papīra salvešu piegāde kavējusies, un bez tām pavārs nav atļāvis kotlešu masu gatavot. Es pats šādiem stāstiem neticu, jo salvetes bija reāls deficīts, bet “ķieģelīša” maizes pilsētas ēdnīcās netrūka.
Prātojums par taupību
23.01.2025Tiem, kurus ziņa par 2003. gada kalendāra noderību šogad sasniegusi novēloti, par mierinājumu lai ir doma, ka atkal šis pats dienu musturis būs jau pēc sešiem gadiem, 2031., kad derēs vēl gan šīgada, gan 2014. gada kalendāri.
No Māra Grīnblata atvadoties
15.03.2021Pēkšņi Mārim priekšā tika uzservēts saldējums, un nevis kaut kāds, bet MILZĪGS, grezns kā kāzu torte. No virtuves bija iznākušas un mūs vēroja divas darbinieces, viņas smaidīja kā maija saulītes.