Neauglības klīniku solījumi

2004. gadā Brigita Adamsa izraisīja sensāciju, kad viņas attēls parādījās uz žurnāla Bloomberg Businessweek zem virsraksta “Iesaldē olšūnas, atbrīvo karjeru”. Viņa bija no attiecībām brīva gaišmate, Vassaras koledžas absolvente, kas brīvi pārvaldīja itāļu valodu un strādāja tehnoloģiju mārketinga nozarē vairākos prestižos uzņēmumos. Žurnālā viņas stāsts bija par to, kā jauna reproduktīvo tehnoloģiju procedūra dod sievietēm lielākas iespējas “pagūt visu”, t. i., gan sasniegt karjeras virsotnes, gan izveidot ģimeni. Adamsa atceras, kā pēc tam, kad viņa 30 gadu vecumā sasaldēja savas olšūnas, viņa izjuta brīnišķīgu brīvības sajūtu. Viņas plāns bija pastrādāt vēl dažus gadus, atrast lielisku puisi, ar kuru apprecēties, un dzīvot pašu nopelnītā mājā kopā ar bērniem.

Taču iecerētais neīstenojās. 2017. gada sākumā, kad tuvojās viņas 45. dzimšanas diena un dzīvesdraugs vēl nebija atrasts, viņa nolēma ģimenes izveidi ņemt savās rokās. Viņa lika atkausēt 11 uzglabātās olšūnas un izvēlējās spermas donoru. Divas olšūnas neizturēja atkausēšanas procesu. Trīs citas neizdevās apaugļot. Atlika seši embriji, no kuriem pieci izrādījās ar anomālijām. Pēdējais tika implantēts viņas dzemdē. Dažas dienas vēlāk viņa saņēma satraucošu ziņu, ka arī šis embrijs nav izdzīvojis. Rezultātā Adamsa nebija palikusi stāvoklī, un viņas izredzes iznēsāt savu ģenētisko bērnu bija samazinājušās gandrīz līdz nullei. Viņa atceras, kā, to uzzinot, kliegusi, metusi pa gaisu grāmatas, papīrus un savu klēpjdatoru un pati raudot nokritusi uz grīdas. “Tā bija viena no sliktākajām dienām manā dzīvē. Bija tik daudz emociju. Man bija skumji. Es biju dusmīga. Man bija kauns,” viņa teica. “Es jautāju: “Kāpēc es?”, “Ko es izdarīju nepareizi?””[1]

Medicīniskās apaugļošanas klīnikas nereti reklamē olšūnu sasaldēšanu un arī citas reproduktīvo tehnoloģiju prakses kā tādas, kas var “apturēt laiku”. Arī Latvijā klīnikas savās reklāmās un reklāmrakstos garantē savu bērnu “katram” un “kad vien vēlies”. Reklāmas materiālos lasāms: “Piepildi sapni par savu bērniņu… kad vēlies!”,[2] “… iespēja uzveikt neauglību ir katram!”,[3] “Olšūnu sasaldēšana – sievietes “apdrošināšanas polise””.[4] Daudzas sievietes solījumiem notic un uzskata, ka šādā veidā viņas apdrošina iespēju radīt savu bērnu nākotnē. Tajā sāpīgajā dienā, kad neiestājās grūtniecība, izmantojot pēdējo no sasaldētajām olšūnām, Adamsa atzina, ka klīnikas komunikācija bijusi vienpusēja un viņa saņēmusi ļoti maz informācijas par to, ko viņa dēvē par olšūnu sasaldēšanas “otro fāzi” – posmu, kad kliente vēlas izmantot savu “apdrošināšanas polisi”. “Tā ir milzīga mārketinga kampaņa ar pārspīlētiem solījumiem,” viņa secināja. Nav reālistiski solīt ikvienai sievietei piepildīt sapni par savu ģenētisko bērnu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, olšūnu rezerves un to kvalitāte pēc 35 gadu vecuma strauji krītas un, otrkārt, veiksmes rādītājs scenārijam ar sasaldētām olšūnām nav augsts – dzīvs bērns piedzimst vidēji trešdaļai sieviešu, kuras izmanto vienā olnīcu stimulāciju ciklā izgūtās olšūnas.

Sievietes dabiskās auglības nogāze pēc 35

Kad piedzimst meitene, viņas olnīcās jau ir visas olšūnas, kas viņai jebkad būs. Tās ir ierobežotā skaitā, un ar laiku tās noveco. Līdz ar pubertātes iestāšanos katru mēnesi no olnīcām izdalās viena olšūna. Pat jaunām un veselām sievietēm ir dažādas kvalitātes olšūnas, un daļai no tām ir anomālijas. Ģenētiskas anomālijas ir viens no iemesliem, kāpēc grūtniecības iestāšanos var būt grūti sagaidīt un kāpēc notiek spontānie aborti. Aptuveni 35 gadu vecumā, samazinoties olšūnu rezervēm un to kvalitātei, sievietes saskaras ar tā saukto “auglības nogāzi”, kad strauji sarūk sievietes iespējas palikt stāvoklī dabiskā ceļā. Sievietei, kas jaunāka par 30 gadiem, varbūtība dabiski ieņemt bērnu ik mēnesi ir 25%. Trīsdesmitgadniecēm šī varbūtība ir 20%, savukārt sievietei četrdesmit gados tā ir 5%. Pēc 45 gadu vecuma iespēja dabiski ieņemt bērnu dotajā mēnesī ir tikai 1 procents. Taču pilnīgākai ainai šīs bērna ieņemšanas varbūtības ir jāreizina ar vecumam atbilstīgajiem riskiem grūtniecības laikā,[5] kā arī jaundzimušo mirstības risku,[6] kas sievietēm vecumā pēc 40 gadiem strauji pieaug. Rezumējot, sievietes vecums ir faktors,[7] kas visvairāk ietekmē sievietes olšūnu kvalitāti un kvantitāti, un attiecīgi iespēju ieņemt un veiksmīgi iznēsāt savu bērnu.

No šī secinājuma izriet arī atziņa, ka noteiktā vecumā sievietes pazeminātā auglība un grūtības ieņemt bērnu ir normāla jeb dabiska parādība, nevis neauglības diagnoze pēc noklusējuma. Tādēļ pret tādiem izteikumiem kā “sabiedrībā pieaug neauglīgu pāru īpatsvars” ir jāizturas kritiski, nošķirot pārus, kuriem ir konkrētas medicīniskas novirzes no normas, no pāriem, kuri ir sasnieguši “bioloģiskos griestus” ar to dabiskajiem auglības ierobežojumiem. Vīriešu auglību vecums ietekmē ievērojami mazāk, jo viņiem, atšķirībā no sievietēm, dzimumšūnu ražošana jeb spermoģenēze notiek visa mūža garumā.

Viltus drošības sajūta nepilnīgas informētības dēļ

Ja sieviete savas cerības “iegūt laiku” saista ar olšūnu sasaldēšanu,[8] tad jābrīdina, ka arī šajā scenārijā izredzes ir tieši atkarīgas no sievietes vecuma tajā brīdī, kad viņa dodas uz klīniku izgūt un sasaldēt olšūnas. Precīzi aprēķini sievietes izredzēm medicīniskās apaugļošanas klīnikās gan nav publiski pieejami. Lai arī klīnikām ir visi nepieciešamie dati, tās ir ļoti kūtras publicēt precīzus procedūru iznākumu rādītājus un piedalīties pētījumos. “Klīnikām ir vieglāk pateikt, ka šobrīd dati nav pieejami. Patiesībā, tie vienkārši nav pievilcīgi dati,” secinājusi Brigita Adamsa, analizējot savas rūgtās pieredzes iemeslus.

Daži plaša mēroga pētījumi tomēr ir veikti. Tā, piemēram, pērn publicētā ASV pētījumā par dzimušo bērnu rādītājiem piedalījās 543 neauglības klīniku klientes ar vidējo vecumu olšūnu sasaldēšanas brīdī – 38,3 gadi. Vidēji vienā stimulāciju ciklā no šīm klientēm izguva 14 olšūnas. Rezultātā vien 39% pētījuma dalībniecēm, vēlāk olšūnas atsaldējot un apaugļojot, piedzima dzīvs bērns. Saskanīgi ar citiem pētījumiem arī šajā secināts, ka, ja sieviete sasaldē olšūnas vecumā līdz 35 gadiem, šīs izredzes ir lielākas, bet ar katru gadu, kad atlikta olšūnu sasaldēšana, tās samazinās. Starp sievietēm, kuras bija jaunākas par 38 gadiem laikā, kad sasaldēja olšūnas, 51% gadījumu piedzima bērns. Šis rādītājs pieauga līdz 70 procentiem gadījumos, kad sievietes, kas bija jaunākas par 38 gadiem, atkausēja un izmantoja vismaz 20 savu olšūnu. Viens no pētījuma secinājumiem bija, ka lielākajai daļai sieviešu, kuras mēģināja radīt bērnu no iepriekš sasaldētām olšūnām, tas neizdevās, jo viņas bija vilcinājušās pārāk ilgi, lai sasaldētu kvalitatīvākās olšūnas, un/vai nebija sasaldējušas pietiekami daudz olšūnu.[9]

Medicīniskās apaugļošanas dažādo manipulāciju iznākumu rādītāju publiskošana ir pacienta tiesību jautājums. Lai veiktu pilnībā informētu izvēli, sievietēm ir jāzina gan manipulāciju izdošanās, gan to izraisīta veselības apdraudējuma riska rādītāji. Latvijas valsts šobrīd vēl nepieprasa klīnikām publicēt vienota standarta manipulāciju izdošanās rādītājus.[10] Kā ļoti aptuvenu medicīniskās apaugļošanas izdošanās rādītāju Latvijā var uzskatīt valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas ietvaros veikto dzemdību skaita attiecību pret sniegtajiem pakalpojumiem. Ja pirms 2022. gada šis rādītājs svārstījās ap 42–45%, tad 2022. gadā tas noslīdēja līdz 25%. Citiem vārdiem sakot, pērn katriem četriem valsts apmaksātiem medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem atbilda vienas dzemdības.[11] Piebildīšu, ka valstij vidējās izmaksas par vienu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu ir EUR 2977.[12] Šāds krass procedūru izdošanās samazinājums, visticamāk, ir saistīts ar to, ka 2022. gadā palielināja vecuma ierobežojumu, līdz kuram sievietei ir iespēja veikt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. No 2022. gada sākuma procedūru apmaksā arī sievietēm no 38 līdz 40 gadu vecumam (iepriekš – līdz 37 gadu vecumam). Tā kā 2022. gada pirmajās divās nedēļās 30% no rindā uzņemtajām sievietēm bija vecumā no 38 līdz 39 gadiem[13] un transfēru veiksmes rādītāji sievietēm vecuma grupā 38–40 gadi vidēji ir par padsmit procentu punktiem mazāki nekā vecuma grupā 35–37 gadi (ASV ART klīniku datu apkopojums),[14] tas varētu būt diezgan ticams izskaidrojums.

Tikai viena klīnika Latvijā savā mājas lapā publicē vidējo manipulāciju izdošanās rādītāju atkarībā no sievietes vecuma. Tomēr šis rādītājs – izdošanās gadījumu attiecība pret visiem gadījumiem – ir maldinošs, jo gan skaitītājā, gan saucējā klīnika lieto izplatītus, bet nekorektus mērījumus. Skaitītājā nereti tiek lietots grūtniecības iestāšanās gadījumu skaits, ko apstiprina ultrasonogrāfija. Pareizāk būtu lietot dzīvi dzimušo bērnu skaitu, ideālā gadījumā – bērnu, kas ir nodzīvojuši vismaz vienu mēnesi, skaitu. Veiksmes rādītāja saucējā nereti izmanto transfēru (pārnesto embriju implantēšanu dzemdē) vai klienšu skaitu. Taču daudzējādā ziņā godīgāk būtu dzimušo bērnu skaitu dalīt ar apaugļoto olšūnu skaitu. Arī citus mērījumus, piemēram, piecas dienas izdzīvojušo embriju, implantēto embriju, apstiprināto grūtniecību skaitu, vajadzētu dalīt ar zigotu skaitu. Šādi mērot, rādītāji būtu salīdzināmi ar dabiskas grūtniecības iestāšanās varbūtību mērījumiem, kā arī tiktu ņemts vērā apaugļotas olšūnas cilvēciskums. Proti, ka cilvēka dzīvība iesākas ar olšūnas apaugļošanos. Dr. Žeroms Ležēns, modernās ģenētikas tēvs, ir teicis: “…katram indivīdam ir ļoti precīzs sākums – viņa ieņemšanas brīdis. (..) Pieņemt faktu, ka pēc apaugļošanas ir radies jauns cilvēks, vairs nav ne gaumes, ne viedokļa jautājums… Tam ir vienkāršs, eksperimentāls pierādījums.”[15] Tā kā manipulācijas tiek veiktas ar cilvēciskām būtnēm to pirmajās attīstības dienās, ir ļoti būtiski izsekot, kas ar tām katrā no medicīniskās apaugļošanas procesa posmiem notiek un cik daudzas pilnīgi veselas un dzīvotspējīgas cilvēku dzīvības procesā tiek izmestas medicīniskajos atkritumos, lai rezultātā piedzimtu viens dzīvs bērns.

Ja veiksmes iespēja ir tikai trešdaļā gadījumu – tikpat, cik ar metamkauliņu uzmest vieninieku vai sešinieku, tad, analoģijās runājot, lai veiktos, metamkauliņš ir jāmet pēc iespējas vairāk reižu. Pie šādiem secinājumiem nonāca arī Brigita Adamsa, kura pārmeta klīnikām, ka tās notirgo sievietēm vienu olšūnu izguves procedūru, neinformējot, ka var būt nepieciešams papildu cikls, lai iegūtu pietiekami daudz, piemēram, 20 olšūnas. Kad Brigita Adamsa pārskatīja savu izmeklējumu dokumentus, tajos bija skaidri redzams, ka viņas auglība jau tolaik bija samazinājusies. Tas savukārt liecināja, ka viņai būtu nepieciešamas vairāk nekā 11 olšūnas, lai ieņemtu bērnu. Lai gan Adamsa joprojām ir olšūnu sasaldēšanas atbalstītāja, viņa uzskata, ka sievietēm jābūt labāk informētām par iespējamiem rezultātiem, arī sliktajiem, un nozarei jābūt caurspīdīgākai. “Mēs redzam tikai pusi no stāsta, un tas ir ļoti optimistisks,” viņa teica. “Bet patiesībā mums jāredz abas puses.”

Ar šādu rekomendāciju – ja sasaldēt olšūnas, tad pēc iespējas agrāk un lielākā daudzumā (proti, pēc iespējas vairāk stimulāciju) – šo rakstu varētu arī beigt. Taču tad tas būtu kārtējais vienpusējais jautājuma apskats. Retāk apskatīti ir ar olšūnu sasaldēšanu un apaugļošanu saistītie riski sievietes veselībai, īpaši ilgtermiņā. Vēl retāk – veselības riski piedzimušajam bērnam. Bet visretāk apskatīta ir pašas prakses ietekme uz sabiedrības morāles standartiem. Šajā rakstā pēdējie divi punkti gan netiks apskatīti.

Zināmie īstermiņa un nezināmie ilgtermiņa veselības riski sievietei

Pat ja matemātiski vairāki olšūnu stimulācijas cikli šķiet problēmas risinājums, praksē pat viens olšūnu stimulācijas un punktēšanas cikls saistās ar paaugstinātiem riskiem sievietes veselībai un auglībai. Par lielāko īstermiņa risku sievietei ir atzīts olnīcu hiperstimulācijas sindroms (OHSS). Tas ir stāvoklis, kas rodas, kad, olnīcas spēcīgi stimulējot, attīstās ļoti daudz olšūnu un olnīcas ievērojami palielinās. Stāvoklis rada stipras sāpes, vēders palielinās līdzīgi kā grūtniecības laikā, vēdera dobumā un ap plaušām uzkrājoties šķidrumam. Retāk iespējami olnīcu plīsumi un olvadu sagriešanās. Šādos gadījumos sievietei nepieciešams saņemt palīdzību slimnīcā.

Tieši tāpēc, ka, strādājot stacionāros, mēs redzam smagās komplikācijas, ne es, ne manas kolēģes savām meitām neļautu doties uz olšūnu donēšanu! (..) Diemžēl situācija ir tāda, ka nereti sievietes kļūst par olšūnu donorēm, vispār neapzinoties riskus. Mums nodaļā ir gulējušas sievietes, kuras teikušas: ārsti ir uzsvēruši, ka tas ir nekaitīgi. Neinformēt pacienti par iespējamiem riskiem ir noziegums.” Tā 2018. gada intervijā portālam “Mammām un Tētiem” sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja, ginekoloģe Nellija Lietuviete.[16]

Olšūnu donores ir pieminētas tādēļ, ka arī viņas iziet olnīcu stimulāciju ciklu. Visticamāk, lai palielinātu atdevi no donorei izmaksājamajiem EUR 500–700 un iegūtu vairāk olšūnu, donorēm olnīcu stimulāciju cikls varētu būt pat agresīvāks un ar lielākām hormonālo preparātu devām. Atšķirībā no medicīniskās apaugļošanas iestāžu klientēm, olšūnu donores ir 20–32 gadus jaunas, slaidas, fiziski un psihiski veselas sievietes ar “tīru” slimību vēsturi, bez pārmantojamām slimībām arī viņu ģimenes slimību vēsturē, jo tikai šādas sievietes atbilst olšūnu donoru kritērijiem. Olšūnu donores būtu pateicīgs pētniecības objekts zinātniskos pētījumos par olnīcu stimulācijas un olšūnu izgūšanas manipulāciju ietekmi uz sievietes veselību ilgtermiņā, jo vēlāk iegūtās pārmantojamās slimības, piemēram, krūts vēzi, būtu grūti attaisnot ar sievietes iedzimtību vai slikto veselības stāvokli pirms manipulācijām. Taču diemžēl šādi pētījumi netiek veikti. Latvijā joprojām nav vienotā dzimumšūnu donoru reģistra, par kura izveidi Saeima vienojās jau 2018. gadā. Reģistrs ļautu sekot līdzi olšūnas donējušo sieviešu tālākajam liktenim un veselības stāvoklim. Pašlaik nav prasības uzraudzīt sievietes, kuras “ziedo” olšūnas: pēc tam, kad olšūnu izguve ir pabeigta, šīs sievietes medicīniskajā vēsturē tiek aizmirstas.

Institūts The Center for Bioethics and Culture Network jau vairākus gadus apkopo pētījumus par olšūnu donorēm, viņu motivāciju un šīs procedūras ietekmi uz veselību. Institūta dokumentālajā filmā Eggsploitation[17] vairākas olšūnu donores liecina par zaudēto auglību, veselību un pat dzīvības apdraudējumu pēc olnīcu stimulācijas un punkcijas procedūrām. Filmā bijusī ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) ārstniecības direktore Suzanna Parisiāna norāda, ka tā vietā, lai reproduktologi, arī Latvijas, apgalvotu, ka procedūru riski ir minimāli un tās ir uzskatāmas par drošām,[18] ir jāsaka, ka patiesībā mēs šo risku aplēses nezinām. Šobrīd nav neviena profesionāli recenzēta medicīniska pētījuma par olnīcu stimulāciju ilgtermiņa ietekmi uz sievietes veselību un konkrēti – uz krūts un olnīcu vēža risku. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk sieviešu stāsta par savu personīgo pieredzi, veicot ar olšūnu donēšanu saistītās manipulācijas, kā arī par to īstermiņa un ilgtermiņa sekām. Starp tām ir dokumentēts olnīcu hiperstimulācijas sindroms, olnīcu zaudēšana, auglības zudums, olnīcu plīsumi, trombi, nieru slimības, priekšlaicīga menopauze, cistu veidošanās olnīcās, hroniskas sāpes iegurnī, insults, reproduktīvās sistēmas vēzis un dažos gadījumos arī nāve.[19]

Rezumējot, olšūnu sasaldēšana un reproduktīvās tehnoloģijas nespēj izstiept cilvēka auglīgā laika logu, kas ir tieši atkarīgs no sievietes un mazākā mērā vīrieša vecuma. Drīzāk tās sniedz nelielu iespēju piedzemdēt bērnu tām nedaudzām sievietēm, kurām pietiek finansiālo līdzekļu šādām procedūrām. Taču šai nelielajai iespējai ir augsta cena – vairāki tūkstoši eiro, īstermiņa un ilgtermiņa veselības riski un nekādas garantijas. Nemaz nerunājot par zaudējuma sāpēm, ar kurām lielais vairums pāru atstāj neauglības klīnikas.

Nobeiguma vietā – priekšlikums

Pēdējos gados dzimstības rādītājos arvien skaidrāk iezīmējas šādas tendences:

1) Eiropā sieviešu vidū pieaug negribētas bezbērnotības[20] īpatsvars;

2) Latvijas pāri atliek pirmā bērna laišanu pasaulē;[21]

3) Latvijas sievietes ar bērniem pamatskolas vecumā optimālos apstākļos vēlētos par 0,72 bērniem vairāk, nekā viņām ir šobrīd.[22]

Rezultātā rodas atšķirība starp esošo un optimālos apstākļos vēlamo bērnu skaitu, kas rada zemāku apmierinātību ar dzīvi, kura savukārt korelē ar vājāku fizisko un mentālo veselību.[23] Lai Latvijas pāriem retāk nāktos no ginekologa dzirdēt “visgudro frāzi “Vajadzēja dzemdēt ātrāk!””,[24] rosinu izglītības sistēmā attiekties pret skolēniem un studentiem kā pret nākotnes vecākiem. Lai gan tikai retais vidusskolēns domā par savas nākotnes ģimenes dzīvi, būtu pilnīgi pamatoti, ja skolas pret skolēniem attiektos kā pret topošajiem laulātajiem un vecākiem. Ir pat neparasti, ka skolas un augstskolas apbruņo studentus ar zināšanām, kas ļauj viņiem pēc studiju beigšanas strādāt izvēlētajā darbā un kāpt augšup pa karjeras kāpnēm, bet nerunā par tikumiem un veselīgiem ieradumiem, kas nepieciešami ģimenes aicinājumam. Ģimenes plānošanas tēma, ciktāl tā šobrīd ietverta veselības mācības saturā, ir vērsta tikai uz nevēlamas grūtniecības novēršanu. Nevienā skolas priekšmetā netiek mācīts par veiksmīgu ģimenes veidošanu ne tikai sociālā, bet arī bioloģiskā izpratnē – par cilvēka auglības pamatiem jeb priekšnosacījumiem, lai iestātos grūtniecība, kad to vēlēsies (vidēji pēc 10 gadiem). Ģimenes veselības mācības materiālos būtu skaidri un detalizēti jāizklāsta, ka sievietes auglīgais laiks ir ļoti ierobežots, kā arī jābrīdina gan meitenes, gan puišus no faktoriem, kas samazina vai pat apdraud auglību.[25]

Uzsveru, ka ģimenes dzīve ar bērniem absolūtam vairākumam cilvēku (tuvākā vai tālākā nākotnē) ir gribēta. Starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 40 gadiem tikai 5% sieviešu un 7% vīriešu visā Eiropas Savienībā 2011. gadā apgalvoja, ka bezbērnotību uzskata par ideālu.[26] Turklāt pāri ar bērniem gadu no gada uzrāda arī biežāku laimīgumu.[27] To apliecina arī 2018. gada pētījuma “Latvijas ģimenes paaudzēs” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti. Aptaujas respondenti tika aicināti sniegt subjektīvo vērtējumu par savu laimes līmeni un apmierinātību ar dzīvi skalā no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē “nelaimīgs” un 10 nozīmē “absolūti laimīgs”. Visaugstāko laimes līmeni novēroja respondentiem, it īpaši vīriešiem, ar ģimenē dzīvojošiem nepilngadīgiem bērniem.[28] Tāpēc jauniešu vecākiem, kuri vēl savām atvasēm laimi, vajadzētu rūpēties par savu mazbērnu dzimšanu, vismaz hipotētiski – jauniešu prātos, ievirzot viņus uz domām par savas ģimenes veidošanu.   



[1]     Ariana Eunjung Cha, “The struggle to conceive with frozen eggs”, The Washington Post, 27.01.2018: https://www.washingtonpost.com/news/national/wp/2018/01/27/feature/she-championed-the-idea-that-freezing-your-eggs-would-free-your-career-but-things-didnt-quite-work-out

[2]     “Piepildi sapni par savu bērniņu… Kad vēlies!”, 1188: https://www.1188.lv/zinas/piepildi-sapni-par-savu-berninu-kad-velies/14991

[3]     ““Northway” klīnikā iespēja uzveikt neauglību ir katram!”, Mammām un Tētiem, 17.04.2023: https://www.mammamuntetiem.lv/skaistums-un-veseliba/gimenes-veseliba/57687/northway-klinika-iespeja-uzveikt-neauglibu-ir-katram

[4]     “Olšūnu sasaldēšana – sievietes “apdrošināšanas polise””, medicine.lv, 21.12.2015: https://medicine.lv/raksti/olsunu-sasaldesana-sievietes-apdrosinasanas-polise

[5]     2000. gadā publicētā pētījumā, kas analizēja vairāk nekā miljonu grūtniecību iznākumu Dānijā periodā no 1978. līdz 1992. gadam, secināts, ka augļa zaudējuma risks atkarībā no mātes vecuma bērna ieņemšanas brīdī bija J-veida līkne ar strauju pieaugumu pēc 35 gadu vecuma. Vairāk nekā piektajai daļai 35 gadus vecām sievietēm grūtniecība beidzās ar augļa zaudējumu, savukārt sievietēm 42 gadu vecumā šis rādītājs bija 55%. A. A. Nybo, J. Wohlfahrt, P. Christens, J. Olsen, M. Melbye, “Is maternal age an independent risk factor for fetal loss?”, West J Med., 2000: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1071156

[6]     ASV veselības datos daudzu gadu griezumā var novērot, ka vislielākā zīdaiņu mirstība ir mātēm pusaudžu vecumā, bet otrajā vietā tā ir mātēm vecumā pēc četrdesmit gadiem. Arī 2021. gadā publicētā plaša mēroga pētījumā par zīdaiņu mirstību Dienvidkorejā secināts, ka mātes vecums, kas lielāks par 40 gadiem, saistīts ar relatīvi augstāku agrīnās jaundzimušo mirstības risku. Ar mātes vecumu saistītā riska vērstība un apmērs bija neatkarīgs no mātes sociālekonomiskajiem faktoriem, piemēram, dzīvesvietas, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa. Y. N. Kim, D. W. Choi, D. S. Kim, E. C. Park, J. Y. Kwon, “Maternal age and risk of early neonatal mortality: a national cohort study.”, Sci Rep., 2021: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7804272

[7]     Papildus faktori, kas mazākā mērā, bet tomēr pierādīti samazina vai pat apdraud auglību gan vīrietim, gan sievietei, ir paaugstināts vai pazemināts ķermeņa masas indekss, smēķēšana, alkohola lietošana, saskarsme ar STI un pārslimotas STS.

[8]     Olšūnu sasaldēšanas process pirms tam paredz agresīvu hormonālu preparātu lietošanu, kas stimulē olnīcas, lai tās izlaistu vienā ciklā 10 līdz 20 reizes vairāk folikulu nekā dabiskajā ciklā. Tad šos izdalījušos folikulus ar adatu katru izpunktē un pēc papildu apstrādes ļoti ātri sasaldē jeb vitrificē.

[9]     S. D. Cascante, J. K. Blakemore, S. DeVore, B. Hodes-Wertz, M. E. Fino, A. S. Berkeley, C. M. Parra, C. McCaffrey, J. A. Grifo, “Fifteen years of autologous oocyte thaw outcomes from a large university-based fertility center.”, Fertility and sterility, 2022: https://www.fertstert.org/action/showPdf?pii=S0015-0282%2822%2900254-0

[10]   Jāatzīmē, ka Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija 2023. gada 28. marta sēdē Veselības ministrijai kā prioritāro pasākumu 2024. gada un vidēja termiņa valsts budžetam likusi virzīt asistēto reproduktīvo tehnoloģiju kvalitātes indikatoru visaptverošu ieviešanu un monitoringa sistēmas izveidi.

[11]   Dzemdību statistika neietver informāciju par maksas dzemdībām vai ārvalstīs notikušām dzemdībām pēc valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas.

[12]   Latvijas Republikas tiesībsargs, “ATZINUMS pārbaudes lietā Nr. 2021-38-5F”, 20.12.2021: https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/migrate_2022/content/atzinums_2021_38_5f_1642607680.pdf

[13]   Vita Daukste-Goba, “Pērn valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas programmā notikušas 387 dzemdības”, TVNET, 22.02.2022: https://www.tvnet.lv/7460127/pern-valsts-apmaksatas-mediciniskas-apauglosanas-programma-notikusas-387-dzemdibas 

[14]   SART National Summary Report: https://www.sartcorsonline.com/rptCSR_PublicMultYear.aspx?reportingYear=2021#patient-cumulative

[15]   “Watch: Why Jerome Lejeune’s work advances the pro-life cause”: https://www.lejeunefoundation.org/jerome-lejeune-advances-pro-life-cause

[16]   Ieva Jātniece, ““Ja es to būtu zinājusi, es to nebūtu darījusi…” Ar ko patiesībā riskē sievietes, ziedojot olšūnas”, Mammām un Tētiem, 20.06.2018: https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/41551/ja-es-to-butu-zinajusi-es-to-nebutu-darijusi-ar-ko-patiesiba-riske-sievietes-ziedojot-olsunas

[17]   The Center for Bioethics and Culture Network, “Eggsploitation”, YouTube, 22.07.2022: https://www.youtube.com/watch?v=jAMrwAGR3GA&list=PLjd_6HQBYOi902B8izQjJUb1aTIMm7lr7&index=2

[18]   “Reproduktoloģe: Nav pamata aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas”, LA.lv,19.06.2018: https://www.la.lv/reproduktologe-nav-pamata-aizliegt-nedzemdejusam-sievietem-ziedot-olsunas

[19]   Institute of Medicine and the National Research Council of the National Academies, “Assessing the Medical Risks of Human Oocyte Donation for Stem Cell Research: Workshop Report,” 2007. J. Alexander, L. Levi, “Intracranial Hypertension in a Patient Preparing for Gestational Surrogacy With Leuprolide Acetate and Estrogen”, Journal of Neuro-Opthalmology, 2013: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23612241 European Society of Human Reproduction and Embryology, “Pregnancies following egg donation associated with more than 3-fold higher risk of hypertension”, Science Daily, 01.07.2014: https://www.sciencedaily.com/releases/2014/07/140701091446.htm      
E. Kamphuis, S. Bhattacharya, F. Van der Veen, B. W. J. Mol, “Are We Overusing IVF?”, British Journal of Medicine, 2014.

[20]   Negribēta bezbērnotība – situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.

[21]   To var novērot pēc pieaugošā vidējā mātes vecuma, laižot pasaulē savu pirmdzimto. 2009. gadā tie bija 25,7 gadi, taču 2021. gadā – jau 27,8 gadi.

[22]     S. Sebre, U. Pirsko, A. Upmane, “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte: 2022. gada un 2004. gada pētījumu rezultātu salīdzinājums”, Latvijas Universitāte, 9. lpp: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/P%C4%93t%C4%ABjuma%20prezent%C4%81cija_07.12.22%5E.pdf

[23]   Lyman Stone, “She’s (Not) Having a Baby. Why Half of Canadian Women Are Falling Short of Their Fertility Desires”, Cardus, 31.01.2023: https://www.cardus.ca/research/family/reports/she-s-not-having-a-baby

[24]   Evija Martukāne-Laganovska, “Sieva skalu grozā”, Punctum, 30.03.2023: https://www.punctummagazine.lv/2023/03/30/sieva-skalu-groza

[25]   No mediju publikācijām ir zināms, ka Dānijā pamatskolas un vidusskolas mācību saturā ir ieviesta mācību viela par auglību, taču nav detalizēti skatīti viņu mācību materiāli.        Andean Air Mail, “Reading, Writing and Reproduction: Danish Sex Education Includes Lessons on Fertility”, PERUVIAN TIMES, 22.05.2015: https://www.peruviantimes.com/22/reading-writing-and-reproduction-danish-sex-education-includes-lessons-on-fertility/24232

[26]   M. Kolk, V. Skirbekk, “Fading family lines – women and men without children, grandchildren and great-grandchildren in 19th, 20th and 21st Century Northern Sweden”, Advances in Life Course Research, 2022: https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1040260822000211

[27]   Centrālā statistikas pārvalde, “Laimes diena”, 20.03.2023: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzives-kvalitate/publikacijas-un-4?themeCode=DK

[28]   Pārresoru koordinācijas centrs, “LATVIJAS ĢIMENES PAAUDZĒS 2018”, 2018: https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Latvijas-gimenes-paaudzes-2018.pdf

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: