Redakcija 2023-10-25 Sarunas

Saruna par Gētes Verteru

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Johana Volfganga Gētes 1774. g. vēstuļu romānu “Jaunā Vertera ciešanas”. Iesākumā Bičevskis piesaka darbu kā Gētes jaunības gadu zvaigžņu stundu Eiropas mēroga lasītāju telpā, Irbe darbu izceļ kā vienu no pieejamākajiem 18. gs. romāniem, bet Lācis norāda uz darba visai agrīno romantismu Apgaismības laikmeta viducī. Bičevskis raksturo vēstuļu formāta personiski uzrunājošo kvalitāti un Gētes nelaimīgo mīlestību pieredzi, un Irbe tālāk pārstāsta romāna gaitu, uzsverot Vertera sākotnējo pastorālo jūsmu par apkārtējo pasauli, dedzīgo iemīlēšanos tikumīgajā Šarlotē un pakāpenisko iekšējās pasaules aptumšošanos, saprotot, ka Šarlote ir salaulāta ar krietno Albertu. Bičevskis jautā, vai stāsts tiešām ir tikai par nelaimīgu mīlestību, un norāda uz iztēles spēka centrālo lomu darbā, savukārt Lācis atzīmē, ka paša Vertera heidegeriskā “uzskaņotība” nosaka to, kā noteiktas ainavas viņam parādās vai aizslēpjas. Bičevskis darbā saskata apdāvināta un jūtīga cilvēka cīņu par vietu pasaulē, kā arī apnikumu no būšanas pasaulē, bet Irbe atzīmē darbā pārliecinoši attēloto slimīgo apsēstību kā jaunu, unikālu tēmu sava laika literatūrā. Tālāk Lācis pievērš uzmanību Vertera un Alberta diskusijai par pašnāvības ētisko attaisnojumu, kurā Alberts pārstāv apgaismības saprātīgo un morālajam pienākumam sekojošo pusi, savukārt Verters pārstāv kaislību varā nonākušu indivīdu, ko pārējai sabiedrībai grūti tiesāt. Irbe turpina izcelt Gētes zinātnisko interesi par morbidām apsēstībām un apraksta Vertera pakāpenisko samaitāšanos, kā arī pašas Lotes līdzatbildību par Vertera pašnāvību, izvērtējot Lotes apsvērumus un alternatīvas Vertera glābiņa iespējas. Lācis jautā, kāpēc darba kulminācijas brīdī tik nesaprotami liela loma ir atvēlēta Džeimsa Makfērsona “Osiāna poēmu” lasījumam, uz ko Bičevskis atbild, ka Gētes teksts ir apzināti veidots kā literārs eksperiments ar negaidītu eksistenciālo iespēju un niansētu pārdzīvojumu lauku. Tālāk Irbe ieskicē darba pārpratumu pilno recepcijas vēsturi un tam sekojošo “Vertera māniju”, uz ko Gēte reaģējis ar vilšanos, bet Bičevskis apcer dažādos Gētes darbus kā ceļojumus pašizpētes bezdibeņos. Noslēgumā Lācis šaubās par “Vertera ciešanu” derīgumu šodienas pārjūtīgajā un pārkairinātajā subjektīvisma laikmetā, Bičevskis izceļ izglītības nozīmi un uzskata, ka šādu iekšējo pasauli tomēr ir vērts celt dienasgaismā, savukārt Irbe atzinīgi vērtē darbu kā pārlaicīgu stāstu par jauna cilvēka nobriešanu, kas varētu uzrunāt arī šodienas identitāti meklējošos jauniešus.

Literatūra:

J. V. Gēte, Jaunā Vertera ciešanas, tulk. V. Balode, Rīga: Liesma, 1979.
John Armstrong, Love, Life, Goethe: Lessons of the Imagination from the Great German Poet, Farrar, Straus & Giroux, 2007.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠Telos⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

_{Tonijs Johannots, “Klavieru aina no Vertera ciešanām”, 1844. g. Avots: https://archiv.ub.uni-heidelberg.de/artdok/7500/1/Assel_Werther_Illustration_Bilderdokumente_als_Rezeptionsgeschichte_1984.pdf}

9Komentēt

Pievieno savu

1
Info 2023-10-26, plkst. 07:08
Atbildēt
Gētes daiļradē var atrast daudzus piemērus, kas uzsver dažādu kultūru un cilvēku dažādību. Viņa rakstītie darbi bieži iedvesmo no pasaules dažādajām kultūrām un pieredzēm, kas var veicināt izpratni un cieņu pret citām nācijām. Imigrācija var bagātināt sabiedrību, pievienojot jaunas idejas, tradīcijas un perspektīvas, ko var redzēt kā pozitīvu un inovatīvu spēku.
Turklāt Gētes darbi varētu parādīt, kā imigrācija var veicināt cilvēku savstarpējo sapratni un empātiju. Sastopoties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām, cilvēki var sākt saprast viens otru labāk, veicinot mieru un izpratni pasaules mērogā.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, CRISPR tehnoloģija var sniegt cerību uz nākotni, piedāvājot iespēju risināt slimības un uzlabot dzīves kvalitāti palestīniešiem un citiem cilvēkiem visā pasaulē.
2
vecā ērce 2023-10-27, plkst. 10:12
Atbildēt
drusciņ paklausījos. Nedomāju, ka šī tēma būtu kaut cik aktuāla. Ja jau labi grib, katrā sniegpārsliņā var saskatīt bezgalību. Bet vai tas ir vajadzīgs? Par pūlēm paldies, bet tas arī laikam viss. 🙂
3
vecā ērce 2023-10-27, plkst. 20:57
Atbildēt
drusku vēlreiz paklausījos. Atvainojos par izteicienu, bet kaut kādas bērnu sarunas ne par ko. Bet kas gan var aizliegt bērniem pačalot dārzā zem ziedošiem ķiršiem?
4
vecā ērce 2023-10-27, plkst. 21:07
Atbildēt
šovakar atkal piesūcos. Kā jau ērce. Šovakar krievu šņabi. Kā jau krievu cūka! Laikam esmu alkoholiķis. Bet kaut kā nav kauns, piedodiet nu man. Nu un tad? 🙂 Ja kaut ko runāju nepareizi, sakiet! Labi, ceru, ka līdz rītam! 🙂
Klausos vienu klipiņu. Ja kādam akurāt gribas zināt, kas pļēguram uz sirds, te būs:
https://www.youtube.com/watch?v=0hyXEggXs_w&list=RDMM&index=11.
Visiem bučas!
5
Info 2023-10-27, plkst. 23:56
Atbildēt
Ja nu ir vēl kāds konservatīvais, kuram nav konferences ieraksta saites, tad šeit būs https://m.youtube.com/watch?v=qSrt0M6B940 man vislabāk patīk Lāča cīņa, jo viņš runā par pašu galveno – soc. Ekonomiskām lietām, kapitālisma kritiku. Vēl jāpabeidz skatīties, lai uzzinātu viņa secinājumus.
Konservatīvo kustība ir liela svētība arī liberālai politikai, kas daudz kur ir degradējusies un rada vilšanos. Liberāļi šodien saka, ka viņi ir par visiem, bet izrādās, ka viņi ir tikai par minoritātem un kategoriski atsakās ievērot sociāli atstumtos, cilvēkus bez materiālām iespējām. Liberāļi saka, ka viņi ir par brīvo tirgu, bet patiesībā viņi ir kļuvuši par neētisku un pat noziedzīgu biznesu un biznesa prakšu lobiju un korporatīvo melu izplatītāju. Piem., azartspēļu lobijs brīvā tirgus vārdā.
Tā tas nebija un tā tam nav jābūt. Liberālisms sākotnēji bija gan sociāls, gan ētisks. Un tādam tam atkal jākļūst. Konservatīvo rosība un ietekme novedīs pie šīm pārmaiņām un tas ir labi.
Un laba ir arī ticīgo reakcija – viņiem sava ticība un Dzīvības vārdi bija un ir un artikulēta idejiskā kustība ir tikai viena no daudzajām zemes lietām. Kura nevar būt elks.
Varbūt jaunajā gadā tiks līdz konferencei arī par tech. Tad gan būs interesanti.
Ierakstā auditoriju nerādīja, tāpēc nezinām, vai bija džeks sarkanā cepurītē. Un nav arī kuluāru sarunas, kas droši vien bija pašas svarīgākās. Novembrī sāksies parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Kas nozīmē, ka jaunā partija var nepaspēt nodibināties un būt gadu veca uz Saeimas vēlēšanām. Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. Gada maijā nav gada vecuma ierobežojums, bet laikam ir nosacījums, ka partijai ir jābūt vismaz 500 biedriem, lai startētu ar savu sarakstu.
6
Durchschnittsmensch 2023-10-30, plkst. 09:59
Atbildēt
Krišjānis beigās aizskar vienu no pašiem būtiskākajie jautājumiem, kas, manuprāt, nav pilnigi viennozīmīgi skaidri atbildāms. Krišjāņa vēlme saņemt sakidru morālu un praktisku norādi ir saprotama, bet, kā jau viņš pats saka, tas nav iespējams. Un es domāju, ka tas nav iespējams ne vien tāpēc, ka Vertera prātu pārņēmušas kaislības. Domāju, ka tas nav iespējams nedz ar izglītību, nedz audzināšanu, nedz teroru.
Priekrītu Agnesei, ka drīzāk mūsidenu jaunietis šo izlasot saprastu, ka viņā dvēseles stāvoklis nav nekas tik unikāls un līdz ar to tik vērtīgs, lai to uzturētu.
Bet atgriežoties pie būtiskā jautājuma! Tas ir tāds: kādā mērā un kā mediju, mākslas, izgltībā vai zinātiskā informācija mūs un sabiedrību veido? Un es nedomāju, ka pastāv tādi teksti, kurus vienkārši izlasot cilvēks pārņem tajos pausto uzvedības normu. Starp teksu, tā kontekstu un kontekstu arī sabiedrībā, piederību savai grupai, statusu un vērtību sabiedrībā un cilvēku notiek mijiedarbība, kura, manuprāt, vismaz daļēji ir mistērija. Un līdz ar to plika propoganda nav iedarbīga.
- 7
  Linda 2023-11-03, plkst. 14:37
  Atbildēt
  “Kādā mērā un kā mediji, māksla, izglītība vai zinātniskā informācija mūs un sabiedrību veido?’
  Šodien šis jautājums iegūst citu aktualitāti Mākslīgā Intelekta kontekstā, kas ir jaunā realitāte. Tā ir Gētes Jaunā Vertera atbilde uz laikmetīgās māklas produktu, kas radīts ar AI un nespēs piedāvāt cilvēciskai dabai vien piemītošo un atpazīstamo līdzpārdzīvojumu, aizkustinājumu, pieredzes, radošumu un fantāziju, ticības fenomenu. Mākslīgam Intelektam nesāp, tas nejūt žēlumu, nepazīst morāli un ētiku. Līdzpārdzīvojums, aizkustinājums ir tas, kas uzrunā, ko sagaidām no visiem minētiem medijiem un jomām un kas veido mūs un sabiedrību un kāpēc ir nepieciešams Gētes Verters.
- 8
  Linda 2023-11-03, plkst. 14:38
  Atbildēt
  “Kādā mērā un kā mediji, māksla, izglītība vai zinātniskā informācija mūs un sabiedrību veido?’
  Šodien šis jautājums iegūst citu aktualitāti Mākslīgā Intelekta kontekstā, kas ir jaunā realitāte. Tā ir Gētes Jaunā Vertera atbilde uz laikmetīgās māklas produktu, kas radīts ar AI un nespēs piedāvāt cilvēciskai dabai vien piemītošo un atpazīstamo līdzpārdzīvojumu, aizkustinājumu, pieredzes, radošumu un fantāziju, ticības fenomenu. Mākslīgam Intelektam nesāp, tas nejūt žēlumu, nepazīst morāli un ētiku. Līdzpārdzīvojums, aizkustinājums ir tas, kas uzrunā, ko sagaidām no visiem minētiem medijiem un jomām un kas veido mūs un sabiedrību un kāpēc ir nepieciešams Gētes Verters.
9
Durchschnittsmensch 2023-10-30, plkst. 10:23
Atbildēt
Piemēram, krievu komunisms – esmu pārliecināts, ka jau no paša sākta gala, Trotski pašu ieskaitot neviens īpaši neticjā tām idjeām, tekstiem un dogmām. Parastais krievu zemnieks centās izvairīties no problēmām, pilsētas strādnieks no slepenpolicijas, drošībnieki ir trenēti klausīt vadības pavēlēm un cenšas kāpt pa karjeras kāpnēm, vadītāji cenšās iegūt varu vai vismaz nezaudēt to, un arī pats Trotskis tikai centās nostiprinat un pavairot savu varu. Viņa gadījumā tas bija iespējams pateicoties boļševismam, un viņš to meistarīgi un mērķtiecīgi izmantoja, bet tas komunisma ideāli nebija viņa galvenais dzinulis. Un tāpēc Staļins visiem bija saprotams un pieņemams. Attiecīgi visi tēloja, ka tic kaut kādām idejām, jo katram bija personīgs motīvs, un, lai gan ar laiku iespējams garā vājākajiem tika izskalotas smadzenes, kā mēs to piedzīvojam, kopā šo sistēmu turēja tikai bailes, varaskāre un vardarbība. Kad šie resursi bija izsmelti savienība izsķīda.
Un attiecīgi tas, kāpēc kaut kādas norams, idejas un sistēmas nostrādā – iegūst varu un ietekmi, ir tāda kā mistērija un daudz spēku kopsumma.

Atbildēt Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: