Pagājušā gada augustā filozofu biedrība “Peripatos” iesāka tiešsaistē aptaujāt daudzbērnu ģimeņu vecākus, lai noskaidrotu viņu pasaules uzskatu, vērtības, reliģiozitāti un ģimenes attiecību kultūru. Šobrīd aptauju ir aizpildījuši vairāk nekā 1600 respondenti. Biedrība cer sasniegt 2000 atbilžu un aicina vēl citus daudzbērnu ģimeņu vecākus, kuriem vismaz viens bērns ir nepilngadīgs, piedalīties aptaujā.
Daudzbērnu ģimenes valstij ir īpaši svarīgas, jo lielas ģimenes dāvā cerību uz nācijas turpināšanos. Skaitliski tām vajadzētu līdzsvarot ģimenes ar vienu bērnu un cilvēkus bez bērniem. Taču pašreizējais stāvoklis ir krasi attālinājies no tautas ataudzes līdzsvara: lai arī lēnām pieaug vidējais bērnu skaits ģimenē, tomēr tikpat strauji pieaug arī sieviešu īpatsvars bez bērniem; tāpat ir ļoti liels viena bērna ģimeņu īpatsvars. Pašreizējais kritiskais stāvoklis ar dzimstību valstī liek pētniekiem īpaši pievērsties daudzbērnu ģimenēm, meklējot elementus, kas tās vieno savā starpā un reizē atšķir no pārējām ģimenēm.
Šajā rakstā ir apkopoti daudzbērnu ģimenes raksturojošie sociālie un ekonomiskie rādītāji. Tie ir interesanti, taču nepietiekami, lai pārliecinoši izskaidrotu pāru izvēles par labu trīs un vairāk bērniem. Līdz šim ir nepietiekami pētīti cilvēku uzskati, vērtības un pārliecība attiecībā uz ģimenes veidošanu, tādēļ biedrība “Peripatos” ar Džona Templtona fonda atbalstu šajā gadā veic pētījumu par vairāku nefinansiālas dabas faktoru ietekmi uz dzimstību. Daudzbērnu ģimeņu aptauja ir daļa no šī pētījuma.
Aptaujās vēlamais bērnu skaits ģimenē – trīs
Lai arī ģimenes lielums ir katra pāra privāta izvēle, tomēr vairums pāru, kuriem jau ir bērni, spriež līdzīgi. Tā, piemēram, pēdējo gadu aptaujas liecina, ka visbiežāk vēlamais bērnu skaits esošā ģimenē ir trīs bērni. 2017. gadā veiktajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā 1003 Latvijas iedzīvotājiem lūdza atbildēt, kāds būtu vēlamais bērnu skaits ģimenē, ja būtu visi bērnu radīšanai un audzināšanai nepieciešamie apstākļi. Visbiežāk (48%) aptaujas respondentu norādīja, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē ir trīs.[1] Arī Latvijas Universitātes un Valsts Pārresoru koordinācijas centra 2022. gada pētījumā aptaujātie 475 pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vecāki visbiežāk norādīja, ka optimālos apstākļos vēlētos trīs bērnus.[2]
Jau katrs ceturtais dzimst “3+” bērnu ģimenē
Pērnā gada sākumā Latvijā bija 25 tūkstoši ģimeņu ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem.[3] Samērā precīzu ieskatu par bērnu skaitu ģimenēs sniedz dati par ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. 2023. gada decembrī 115457 ģimenēm piešķīra ģimenes pabalstu par 1 bērnu, 75084 ģimenēm – par 2 bērniem, 20966 ģimenēm – par 3 bērniem, 4009 ģimenēm – par 4 bērniem, 967 ģimenēm – par 5 bērniem, bet 486 ģimenēm – par 6 un vairāk bērniem.[4] Kopumā starp visām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem tikai 12% ir daudzbērnu ģimenes, taču to skaitam ir stabila tendence augt. Pēdējos desmit gados pieaug to jaundzimušo īpatsvars, kuri piedzimst kā trešie vai ceturtie bērni ģimenē. 2022. gadā jau katrs ceturtais bērns piedzima daudzbērnu ģimenē.
Daudzbērnu ģimenes ir stabilākas un biežāk laulībā
Salīdzinājumā ar ģimenēm, kurās ir viens vai divi bērni, daudzbērnu ģimenes ir stabilākas, proporcionāli vairāk daudzbērnu ģimeņu vecāku ir laulībā. Pērn nedaudz vairāk kā trešdaļa (39%) ģimeņu ar trim nepilngadīgiem bērniem bija vientuļo vecāku ģimenes. Tā ir ievērojami mazāka daļa nekā ģimenes ar vienu un diviem nepilngadīgiem bērniem, starp kurām vientuļo vecāku ģimeņu bija attiecīgi divas trešdaļas (62%) un puse (46%).[5] 2023. gada sākumā 51% daudzbērnu ģimeņu kodolu veidoja precēti pāri.[6] Salīdzinājumam – precēts pāris bija vien 30% ģimeņu ar vienu nepilngadīgu bērnu un 46% ģimeņu ar diviem bērniem.[7] Tas liek domāt, ka par daudzbērnu ģimenēm kļūst tās ģimenes, kurās pāri ir stabilās attiecībās. Un pēdējos desmit gados ir novērojama pozitīva tendence – vairāk pēc skaita trešo bērnu dzimst laulībā. Ja 2011. gadā 65% dzimušo pēc skaita trešo bērnu piedzima laulībā, tad 2021. gadā šis rādītājs bija pieaudzis līdz 71%.[8]
Visbiežāk daudzbērnu ģimenes sastopamas Dienvidkurzemes novadā
Visbiežāk lielas ģimenes var sastapt Dienvidkurzemes un Siguldas novadā, kur 18–19% no visām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem ir daudzbērnu ģimenes un skaitā ap 660–680 ģimeņu. Starp valstspilsētām izceļas Jelgava un Liepāja, kur attiecīgi 14% un 12% ģimeņu ir daudzbērnu ģimenes, kuru kopskaits katrā no abām pilsētām ir ap tūkstoti.[9] Ja Latvijas novadus un valstspilsētas sakārto pēc vidējās ģimenes lieluma 2023. gada sākumā, tad visvairāk nepilngadīgo bērnu ģimenē ir Dienvidkurzemes un Valkas novadā – vidēji 1,8 bērni, tad Ventspils, Siguldas, Smiltenes un Jelgavas novadā – vidēji 1,7 bērni. Valstspilsētās, salīdzinot ar tām pieguļošajiem novadiem, ģimenēs ir vidēji mazāk bērnu. Rīgā un Daugavpilī ir vismazākās ģimenes – vidēji ar 1,5 nepilngadīgiem bērniem ģimenē. Rīgā dzīvo nedaudz vairāk kā 6 tūkstoši jeb 23% no visām daudzbērnu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, taču galvaspilsētā ir proporcionāli vismazāk daudzbērnu ģimeņu – starp rīdzinieku ģimenēm ar bērniem tikai 9% ir ģimenes ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem.[10]
Daudzbērnu ģimenes dzīvo plašākos mājokļos, biežāk ārpus pilsētas
2021. gadā pāri ar trim vai vairāk bērniem dzīvoja salīdzinoši visplašākajos mājokļos, kuru vidējā platība bija 102 kvadrātmetrs, taču katram iemītniekam nodrošinot vismazāk – vidēji 19,5 kvadrātmetrus. Vairāk nekā trešdaļa pāru ar trīs un vairāk bērniem dzīvoja individuālā mājā, bet 59% – daudzdzīvokļu mājoklī. Daudzbērnu ģimenes, salīdzinot ar citām mājsaimniecībām ar bērniem, biežāk dzīvo privātmājās, taču vidēji tās ir sliktāk aprīkotas. Tā, piemēram, 12% daudzbērnu ģimeņu mājokļos nav tualetes ar ūdens novadu, 22% – nav centrālās apkures, 14% – nav vannas vai dušas, un 6% – nav aukstā ūdens apgādes (ūdens vada).[11] Šīs neērtības izskaidro fakts, ka 2022. gadā 65% daudzbērnu mājsaimniecību mājokļi atradās lauku teritorijā,[12] bet 35% – pilsētās.[13] Tas arī izskaidro to, ka pāriem ar trim un vairāk bērniem salīdzinājumā ar citiem bija nedaudz zemāki mājokļa uzturēšanas kopējie izdevumi – 286 EUR mēnesī, kas veidoja 11% no vidējiem rīcībā esošajiem ienākumiem.[14]
Starp daudzbērnu ģimenēm – liela ienākumu nevienlīdzība
2022. gadā 89% daudzbērnu ģimeņu galvenais iztikas avots bija ienākumi no algota darba vai pašnodarbināto ienākumi. Pārējie 11% daudzbērnu ģimeņu pamatā iztika no valsts un pašvaldības piešķirtām pensijām, pabalstiem, uzturlīdzekļiem bērniem, stipendijām un kompensācijām. Lai arī lielais vairums daudzbērnu ģimeņu neiztiek galvenokārt no pabalstiem, tomēr pabalsti veido ievērojamu daļu – piektdaļu – no vidējiem to rīcībā esošajiem ienākumiem. Daudzbērnu ģimenēm šis pabalstu īpatsvars ir nedaudz lielāks nekā pāriem ar diviem vai vienu bērnu, kuriem pabalsti veido attiecīgi 15% un 12% no rīcībā esošajiem ienākumiem.[15] Ja skatās mājsaimniecību skaitliskos ienākumus, tad 2022. gadā diviem pieaugušajiem ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem bija vidēji 3175 EUR lieli rīcībā esošie ienākumi. Tas bija par 468 EUR vairāk nekā 2 pieaugušajiem ar diviem bērniem, un par 709 EUR vairāk nekā vidēji diviem pieaugušajiem ar vienu apgādībā esošu bērnu.[16] Attiecīgi var novērot, ka pāriem ar vairāk bērniem ir arī vidēji lielāki rīcībā esošie ienākumi, kur pusi šīs ienākumu starpības izskaidro atšķirība saņemtajos pabalstos.
Lai arī skaitliski vidējie ienākumi daudzbērnu ģimenēm ir augstāki nekā citām mājsaimniecībām ar bērniem, tomēr starp daudzbērnu ģimenēm ir daudz – vairāk nekā piektdaļa – pāru ar trim vai vairāk bērniem, kuri savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 2022. gadā starp mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem bija ievērojams to mājsaimniecību īpatsvars, kuras nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus 365 EUR apmērā (42%), nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (18%), savām vajadzībām lietot vieglo auto (12%) un kuras pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ vismaz reizi ir bijušas parādā par komunālajiem maksājumiem, īri vai kredīta maksājumiem (10%).[17] Šādi savā starpā kontrastējoši ienākumu rādītāji raksturo daudzbērnu ģimenes kā ienākumos nevienlīdzīgu grupu.
Daudzbērnu ģimeņu stāvoklis un strauji lejupslīdošie Latvijas dzimstības rādītāji prasa papildu izpēti, jo ekonomiskais stāvoklis nav vienīgais rādītājs, kas nosaka vēlmi un spēju veidot ģimeni. Aptaujas rezultāti tiks apstrādāti un publicēti līdz 2024. gada 1. aprīlīm, un tie tiks izmantoti, izstrādājot ierosinājumus Latvijas dzimstības veicināšanai. Aptauja ir anonīma, un tās aizpildīšana prasīs ne vairāk par dažām minūtēm.
Saite uz aptauju: ej.uz/daudzbernu-aptauju
[1] Baltic International Bank, “Baltic International Bank Latvijas barometrs. Demogrāfija un emigrācija”, Bib.eu, 2017. gada septembris: https://www.bib.eu/uploads/2017/02/Baltic-International-Bank-Latvijas-barometrs-demografija-09.2017.pdf
[2] Pirsko, L., Sebre, S., Upmane, A., “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte: 2022. gada un 2004. gada pētījumu rezultātu salīdzinājums”, Pārresoru koordinācijas centrs, 2022: https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Laulibu_dzimstibas_pozitivu_attiecibu_izpete_2022_1.pdf
[3] Centrālā statistikas pārvalde, “Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes”, Oficiālās statistikas portāls, 09.12.2022.: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/sociala-ieklausanas-riska-grupa-daudzbernu-un-viena-vecaka-gimenes
[4] VSAA Statistikas daļa, “Ģimenes valsts pabalsta saņēmēji”, Latvijas Atvērto datu portāls, 10.02.2024.: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/gimenes-valsts-pabalsta-sanemeji
[5] Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins pēc privāta pieprasījuma.
[6] Centrālā statistikas pārvalde, “Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: daudzbērnu un viena vecāka ģimenes”, Oficiālās statistikas portāls, 09.12.2022.: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/sociala-ieklausanas-riska-grupa-daudzbernu-un-viena-vecaka-gimenes
[7] Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins pēc privāta pieprasījuma.
[8] Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins pēc privāta pieprasījuma.
[9] VSAA Statistikas daļa, “Ģimenes valsts pabalsta saņēmēji”,Latvijas Atvērto datu portāls, 10.02.2024.: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/gimenes-valsts-pabalsta-sanemeji
[10] CSP, MVG021., MVG051. tabula.
[11] Centrālā statistikas pārvalde, “Bērni Latvijā 2023”, Oficiālās statistikas portāls, 2023. gada augusts: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-08/Nr_05_Berni_Latvija_2023_%2823_00%29_LV_EN_0.pdf
[12] Pēc CSP definīcijas lauku teritorijas (reti apdzīvotas) ir teritorijas ārpus pilsētām un blīvi apdzīvotām teritorijām ar vismaz 500 iedzīvotājiem. Savukārt “pilsētas” šeit ir domātas pilsētas un blīvi apdzīvotas teritorijas ar vismaz 500 iedzīvotājiem.
[13] CSP, MVE050. tabula “Mājsaimniecību sadalījums pēc bērnu skaita (procentos) 2005–2022”.
[14] Centrālā statistikas pārvalde, “Bērni Latvijā 2023”, Oficiālās statistikas portāls, 2023. gada augusts: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-08/Nr_05_Berni_Latvija_2023_%2823_00%29_LV_EN_0.pdf
[15] CSP, MIS020. tabula “Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs un struktūra vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2004–2022”.
[16] CSP, MIS050. tabula “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēc mājsaimniecības tipa (eiro mēnesī) 2004 – 2022”.
[17] Centrālā statistikas pārvalde, “Bērni Latvijā 2023”, Oficiālās statistikas portāls, 2023. gada augusts: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2023-08/Nr_05_Berni_Latvija_2023_%2823_00%29_LV_EN_0.pdf
