Piedāvājam izvilkumus no četru svētu un nozīmīgu Rietumu baznīcas bīskapu sprediķiem, kas ir iekļauti Katoļu baznīcas Ziemassvētku nakts Stundu dievkalpojumā Romas rita tradicionālajā formā. Ar trim zvaigznītēm ir atzīmētas Baznīcas noteiktās iestarpinājuma lūgšanas Sv. Leona Lielā sprediķa vidū un beigās.
Svētā pāvesta Leona I (Leona Lielā, ap 400–461), Ziemassvētku sprediķis
Mūsu Pestītājs, mīļie, šodien ir piedzimis; priecāsimies! Jo nav pareizi skumt tajā vietā, no kuras izverd dzīvības avots. Aizdzenot bailes no nāves, tas mūs piepilda ar prieku par apsolīto mūžību.
Neviens nav izslēgts no dalības šajā lielajā priekā! Šim kopīgajam priekam ir viens cēlonis: mūsu Kungs, grēka un nāves iznīcinātājs, neatradis nevienu cilvēku, kas būtu brīvs no grēku šausmīgajiem valgiem, atnāca, lai no tiem atbrīvotu mūs visus. Lai gavilē svētais, jo viņa balva tuvojas; lai priecājas grēcinieks, jo viņam dāvā piedošanu; lai pagāns tiek iedrošināts, jo viņu aicina uz dzīvību. Jo noteiktajā laikā, Visaugstākā neaizdibināmā prāta vadīts, Dieva Dēls ietērpās cilvēciskajā dabā, lai izlīdzinātu mūs ar mūsu Radītāju un lai sātans, nāves cēlonis, tiktu satriekts caur to, caur ko pats bija uzvarējis.
(***Ak, lielais un neaptveramais brīnums, kad lopiņi redzēja Radītāju piedzimušu un silītē guldītu! Laimīga ir Jaunava, kuras miesai bija gods nēsāt Kristu, mūsu Kungu!)
Šajā cīņā, kas tika uzsākta mūsu labā, vareni un brīnumaini uzvarēja taisnīgums, jo Visuvarenais Kungs satrieca zemiskāko ienaidnieku nevis ar savu majestātiskumu, bet ar mūsu miesas vājumu, metot tam priekšā tādu pašu veidolu un dabu, kāda ir mums, un tikpat līdzdalīgu mirstīgumā, taču pilnīgi brīvu no grēka. Jo Tam, Kurš šodien ir dzimis, ir svešs tas, kas Svētajos Rakstos teikts par visu cilvēku dzimumu: “Neviens nav bez grēka, pat bērns, kas tikai dienu kā dzīvo zemes virsū”. Tā vienreizīgā Piedzimšana, kuru mēs šodien svinam, nepazina miesas iekāri, un grēka likumam pār to nebija nekādas varas. Lai iznēsātu šo Augli, tika izvēlēta Jaunava no ķēniņa Dāvida dzimtas; bet viņa ieņēma šo dievišķo un cilvēcisko Bērnu savā šķīstajā klēpī tikai pēc tam, kad savā garā viņu bija jau uzņēmusi. Un, lai viņa nesabītos no neparastā dievišķā nolūka, to, ko viņā darīs Svētas Gars, viņa uzzināja no eņģeļa: ka viņas šķīstība paliks neskarta, bet drīz viņa kļūs par Dieva Dzemdētāju.
(***Svētīgā Dievmāte Marija, kas palika Jaunava, šodien dzemdēja pasaules Pestītāju! Viņa ir laimīga, ka ticēja, jo viss, ko Kungs viņai bija teicis, piepildījās.)
Tādēļ, mīļie, pateiksimies Dievam Tēvam caur Viņa Dēlu Svētajā Garā par to žēlastību, kuru Viņš mums parādīja, mīlot mūs un apžēlojoties par mums. Kad mēs bijām miruši savos grēkos, Viņš caur Jēzu Kristu atgrieza mums dzīvību, lai mēs Viņā kļūtu par jaunu radību un tiktu radīti no jauna. Tāpēc atmetīsim veco cilvēku un visus viņa darbus, un, ņemdami savu daļu Kristus dzimšanā, noraidīsim miesas iekāres.
Kristieti, atzīsti savu cieņu, un, reiz pie Dievišķās dabas dalību ņēmis, piesargies caur ļauniem darbiem atkrist atpakaļ vecajā samaitātības stāvoklī! Atceries, Kādas Galvas un Kādas Miesas loceklis tu esi!
(***Svētā un bezvainīgā Jaunava, ar kādiem slavas vārdiem lai Tevi cildinu! Jo Tu esi nesusi savā klēpī To, Kuru debesis nevar saturēt.)
Svētā pāvesta Gregora I (Gregora Lielā, ap 540–604), Ziemassvētku sprediķis
Tā kā šodien caur Dieva žēlastību mums ir trīsreiz jānotur svētku Mise, ilgi runāt par Evaņģēlija lasījumu mēs nevarēsim. Taču mūsu Pestītāja piedzimšana liek man pateikt vismaz dažus vārdus.
Kāpēc tieši tad, kad bija jāpiedzimst mūsu Kungam, tika sarīkota tautas skaitīšana? – Vai ne tādēļ, lai mums skaidri parādītu, ka Tas, Kurš piedzimst miesā, ir Tas Pats, Kurš izvēlēsies Savus izredzētos mūžībā? Savukārt par pazudušajiem Pravietis ir teicis: “Viņi tiks izdzēsti no Dzīvo Grāmatas, un starp taisnīgo vārdiem viņu vārdi nebūs rakstīti.”
Un ir pilnīgi pareizi, ka viņš piedzima Betlēmē, jo Betlēme nozīmē “maizes nams”, bet Viņš Pats par Sevi saka: “Es esmu Dzīvības Maize, kas nākusi no debesīm“. Tātad tā vieta, kur bija jāpiedzimst mūsu Kungam, jau senāk tika saukta par “maizes namu”; jo tur bija lemts vieliskā miesā parādīties Tam, Kurš izredzēto prātiem dos iekšķīgu, garīgu sātu. Un vēl: Viņš piedzima nevis vecāku mājās, bet gan ceļā, lai skaidri parādītu, ka Savā cilvēciskumā, kuru Viņš pieņēma, Viņš ir piedzimis it kā svešumā.
Svētā Ambrozija, Milānas bīskapa (ap 339–397), Ziemassvētku sprediķis
Lūk, dzimstošās Baznīcas sākums. Kristus piedzimst, un gani uzreiz Viņu sāk sargāt; pagānu pulkus, kas iepriekš dzīvoja kā lopiņi, tie tagad savāca kopā Kunga ganāmpulkā, lai nakts tumsībā tos nesaplosītu ļaunā gara plēsoņas. Un tie gani, kuriem pašiem ir labs Gans, ir labi ganītāji. Ganāmpulks šeit tātad nozīmē tautu, nakts tumsība – šo pasauli, bet gani – priesterus. Un varbūt arī tas ir gans, kuram ir teikts: “Esi modrs un stiprini citus”, jo Kungs Sava ganāmpulka sargāšanai ir ne tikai iecēlis bīskapus, bet arī norīkojis Eņģeļus.
Svētā Augustīna, Hiponas bīskapa (354–430), Ziemassvētku sprediķis
Lai jūs nedomātu neko piezemētu, kā esat ieraduši, kad dzirdat cilvēku runas, – klausieties, kā jums ir jādomā! Dievs bija Vārds. Varbūt iznāks tagad priekšā nez kāds ariāņu ķeceris un pateiks, ka Dieva Vārds esot radīts. Bet kā tad Dieva Vārds varēja būt radīts, ja ar Vārdu Dievs visu radīja? Ja pats Dieva Vārds ir radīts, tad ar kādu citu vārdu tas tika radīts? Ja tu saki, ka “ar Vārda vārdu” tas ir radīts, tad es atbildēšu, ka Vārds ir Dieva vienpiedzimušais Dēls. Bet, ja tu nesaki, ka “ar Vārda vārdu”, tad tev jāatzīst, ka Tas, caur Kuru viss ir radīts, pats nebija radīts. Jo Tas, caur Kuru viss ir radīts, nevarēja Pats caur Sevi tikt radīts. Tādēļ tici Evaņģēlistam!
No latīņu valodas tulkoja Juris Rudevskis.