Norvēģu kristiešu deklarācija “par dzimtes un seksuālo daudzveidību”

Mēs uzskatām, ka valsts iestādes un valdības struktūras pārsniedz savas pilnvaras un deleģēto varu, mēģinot izdarīt spiedienu uz pilsoņiem un organizācijām, lai tās pieņemtu “kvīru teorijas” skatījumu uz cilvēka dzimumu, seksualitāti un laulību. Šāda valdības rīcība pārkāpj reliģijas brīvību un apziņas brīvību, kā arī vecāku tiesības.

Berlīnes dialektika

Šajā nelaimīgajā un pārmērīgajā sevis mīlestībā cilvēki vienmēr tiek it kā dzemdināti no jauna. Atšķirība ir tāda, ka mūsdienu kultūra diemžēl vairs tikai retu reizi cilvēkam palīdz sevi izmainīt. Sengrieķu kultūru raksturoja frāze “Pazīsti sevi”, kristīgo – “Aizliedz sevi”. Mūsdienās šo kultūru gudrība ir aizmirsta, tāpēc paliek tikai frāze – “Radi sevi”.

Ziloņi un odi. Monogrāfijas par sieviešu neordinēšanu luterāņu baznīcā apskats

Tur, kur LELB baznīcu redz kā “Kristus miesu” – Kristus uzklausītāju un liecinieci, tur monogrāfija vēlas radīt “atvērtu telpu” kopīgas jēgas meklējumiem un personības tapšanas procesam. Tās ir ļoti dažādas, pat pretējas izpratnes par to, kas ir baznīca un ko baznīcā ticīgie dara, saņem un nes tālāk.

Pasaule bez Dieva

Pasaule bez Dieva

Agrajos viduslaikos nebija gandrīz nevienas tādas cilvēciskās darbības jomas, kur savu ieguldījumu nebūtu devuši klosteri. Zinātniskā revolūcija sakņojās Rietumeiropā – tās teoloģiskie un filozofiskie pamati, kuri savā būtībā bija katoliski, kļuva auglīga augsne konsekventu zinātnisko centienu izvēršanai. Ideja par starptautiskajām tiesībām nobrieda vēlīno sholastiķu darbos, tāpat arī jēdzieni, kas bija ekonomikas kā atsevišķas nozares veidošanās pamatā.

Divas tādas varas

Kad man prasa – vai tev nebija bailes, kad tevi tiesā, kad ved prom? Nē, man nebija bailes. Es gāju kopā ar visu tautu. Pirmkārt, jau 1941. gadā aizvestie. Es visu laiku esmu, vēl tagad esmu kopā ar viņiem. Es jūtos vainīga, ka esmu te, dzīva, bet viņi nav. Un šī sajūta laikam ir tā mīlestības sajūta, varētu tā teikt, vai ne? Mīlestība uz savu tautu un zemi.

Ziemas svētku vakars

Rokas man noslīdēja uz deķa, tām trūka spēka. Kas gan man varēja kaitēt? Reizām man deva vīnu dzert. Tas mani spēcināja, un es ilgi, ilgi klausījos, kad māte manim lasīja priekšā, kā Kristus, Jeruzalemi uzlūkodams, raudājis… Brīnums, kad esmu vājš, tad man šie stāstiņi patīk, bet, kad esmu vesels, tad man nav vaļas.

Ticība, saprāts un universitāte

Šī iekšējā tuvināšanās starp biblisko ticību un grieķu filozofiju bija izšķirošs notikums ne tikai no reliģiju vēstures, bet arī no pasaules vēstures viedokļa. Ņemot vērā šo saplūsmi, nav pārsteidzoši, ka kristietība, neskatoties uz tās izcelsmi un dažiem nozīmīgiem attīstības posmiem Austrumos, galu galā Eiropā ieguva savu vēsturiski nozīmīgo raksturu. Varam to izteikt arī no otras puses: šī saplūsme, kurai vēlāk pievienoja romiešu mantojumu, radīja Eiropu un joprojām veido īsteno Eiropas pamatu.

Grāmatas, par kurām es domāju naktīs, jeb gandrīz recenzija par Ilzes Jansones “Pasaules troksni”

Reiz bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejā kā hipnotizēta skatījos uz pie sienas pieliktajiem sarakstiem ar padomju laikā izsūtītiem garīdzniekiem no visām konfesijām. Vispār nespēju aptvert, ka Latvijā bija tik daudz izsūtītu garīdznieku. Visi viņi bija vīrieši, protams. Vai Iveta gribētu būt mācītāja, ja par to viņai draudētu izsūtīšana uz Solovkiem? Vai to gribētu Rute? Toms? Paulis? Lūkass?

Kristīgs temats un kristīgas frāzes bez bibliska vēstījuma

Jēzus Kristus – Dieva Otrās personas – apliecība grāmatā ne tikai ir izpludināta. Jēzus arī kā cilvēks šķietami sairst un pazūd starp rindiņām. Šis Jēzus Kristus ir skolotājs, morāls paraugs, varētu teikt – koučs, palīgs dzīves grūtību pārvarēšanā, pretēji bibliskajam Jēzum Kristum – Pestītājam, Kurš par grēciniekiem cieš, mirst un augšāmceļas. Izmantojot pašas grāmatas argumentāciju, Jēzus Kristus no Ceļa, kas ir Patiesība un Dzīvība, tiek degradēts līdz orientierim, “pēc kā nezaudēt ceļu” un kura “ceļš strādā”.

Nekrologs Kērkam

Nekrologs Kērkam

Kad Kērkam jautāja, kāpēc viņš rīko šīs sarunas, viņš atbildēja, ka jautājums nav tikai par gaidāmajām vēlēšanām vai par tām, kas būs vēl pēc četriem gadiem, bet par “Rietumu civilizācijas nākotni”, kuru noteiks jaunieši.