Fragments no nepublicÄta manuskripta Ne cietumÄ, ne trimdÄ.
IlmÄrs teic: āUzraksti. Uzraksti, kÄ tas bija. Neviens neticÄs.ā
GunÄru iesauca 1969. gada pavasarÄ«, devÄ«tajÄ maijÄ ā Uzvaras svÄtkos. Laiks rÄ«ta pusÄ ir drÄgns un apmÄcies. Pie komisariÄta drÅ«zmÄÅ”anÄs ā jauniesaucamie, draugi, draudzenes, vecÄki. TrokÅ”Åaini. Mamma bija lÅ«gusi tÄvu uz komisariÄtu neaicinÄt. IespÄjams, nevÄlÄjÄs patÄvs, varbÅ«t viÅa pati. TÄvs ÅÄma ļaunÄ. GunÄram nedaudz kutina pakrÅ«tÄ. Divi gadi Dievs zina kur. PÄdÄjÄs atvadas. Pirmais un pÄdÄjais solÄ«jums gaidÄ«t. Viss. āPo maÅ”inam!ā (MaŔīnÄs!)
Kravinieki apstÄjas Maskavas forÅ”tatÄ jauniesaucamo koncentrÄÅ”anÄs punktÄ, ko apÅem augsts mÅ«ra žogs. PuiÅ”i tiek sadalÄ«ti grupÄs, kurÄm ierÄda telpas ar cieti polsterÄtÄm divstÄvu lažÄm. GunÄrs uzrÄpjas augÅ”ÄjÄ un atlaižas, palicis rokas zem galvas. Nu, pagaidÄm. PagaidÄm viÅÅ” ir pie vietas. Blakus izstiepies kÄds cits. GalvÄ tukÅ”ums. Uztraukuma nav. TukÅ”ums. NeziÅa.
PÄcpusdienÄ aicina uz medicÄ«nas komisiju. MÄra spiedienu. PÄrbauda redzi un dzirdi. KÄda velna pÄc? IepriekÅ” tas jau veikts. Iesauc jau tikai veselos. Tad jÄizÄ£Ärbjas lÄ«dz Ädai. Kailie puiÅ”i tiek dzenÄti no vienas telpas uz otru. KÄ mÄjlopi. KÄ lielgabalu gaļa. Nepietiek ar to, ka jau komisariÄta Ärsta komisijÄ mÄsiÅas un visas komisijas klÄtbÅ«tnÄ bija jÄnolaiž biksÄ«tes.
Tuvojas pirmÄ nakts armijÄ. DroÅ”i vien mÄmiÅa kreÅÄ·Äjas. Puisis, atlaidies uz kojas, pÄrvelk galvai segu. Palagi un spilvens nav paredzÄti. Dievs ar viÅiem. Auksti nav.
NeziÅÄ paiet vairÄkas dienas, lÄ«dz beidzot visi ar mantÄm tiek nostatÄ«ti pagalmÄ ierindÄ. VÄrti atveras, un puiÅ”i kolonnÄ dodas ÄrÄ. NezinÄmajÄ. Aiz muguras uz asfalta vien rindojas tukÅ”as pudeles. Ir silta un saulaina pavasara diena. Kolonna dodas uz Daugavpils dzelzceļa gÄjÄju tiltiÅu. ViÅÄ pusÄ kolonnai pievienojas daži krievu puikas, ko jauniesaukto rinda ieinteresÄjusi. Laikam jau zÄni to nedara pirmo reizi. PagaidÄm visi jaunie Ä£Ärbti kÄ no mÄjÄm nÄkuÅ”i. Vairumam galvas noskÅ«tas. Kailie pakauÅ”i cilÄjas augÅ”up, lejup. KÄ nolemtÄ«bÄ. Nu garÄ virtene dodas uz dzelzceļa sÄnceļu, kur iebraukts pasažieru vilciena sastÄvs. Puse no tÄ ar igauÅiem. Kad visi vagonos iegrozÄ«juÅ”ies, vilciens lÄnÄm sakustas un aizripo RÄ«gas centrÄlÄs stacijas virzienÄ. PaslÄ«dÄjis tai garÄm, dobji klaudzinÄdams, vilciens lÄnÄm slÄ«d pÄri Dzelzs tiltam un Daugavai. Puisis raugÄs VecrÄ«gas siluetÄ, kas lÄnÄm izgaist pagÄtnÄ. Kurp viÅi brauks un cik ilgi?
TikmÄr vilciens pagriezies Jelgavas virzienÄ. IepriekÅ” izdalÄ«tas sausÄs pÄrtikas devas papes kastÄ«tÄs. Tur ir konservi, galetes un vÄl kas Ädams. ApetÄ«tes nav. PilnÄs konservu bundžas zÄni lidina ÄrÄ pa logiem. GunÄrs uzrauÅ”as plauktÄ un liekas gulÄt. Te ir labi. GandrÄ«z kÄ bÄrnÄ«bÄ, kad ar vecÄkiem brauca uz KaukÄzu ā uz kalniem. JelgavÄ vilciens nepietur. Kurp, velns, sastÄvs dodas?
NÄkoÅ”ajÄ rÄ«tÄ vÄl tumsÄ jÄkÄpj ÄrÄ. Esot galÄ. Vismaz nu ir skaidrs, ka tÄlu no Latvijas nebÅ«s. Gaismai austot, visi attopas lielÄ sporta zÄlÄ. Kaut kÄda pÄrgrupÄÅ”ana. Uz grÄ«das mÄtÄjas neatvÄrtas konservu bundžas, un kÄds seržants tÄs no saslaucÄ«tÄm atkritumu kaudzÄ«tÄm lasa ÄrÄ. AcÄ«mredzot, noderÄs. Jaunajiem gan tÄ Å”Ä·iet apkaunojoÅ”a nodarboÅ”anÄs. KÄpÄc jÄzemojas? Paies laiks, un GunÄrs kÄrbiÅas atcerÄsies.
Ap pusdienas laiku viss lielais bars tiek aiztransportÄts uz ÄerÅahovsku KaļiÅingradas apgabalÄ. Nu jau ir kÄdas pilsÄtas nosaukums. VarÄs uzrakstÄ«t mÄjiniekiem. Tiek ierÄdÄ«tas kazarmu telpas un gultas. Te būŔot jÄuzturas divas nedÄļas. PuiÅ”i joprojÄm Ä£ÄrbuÅ”ies civilajÄs drÄbÄs. Bet lai nemÄÄ£inot iet uz pilsÄtu vai bÄgt. Kara tiesa esot barga.
NÄkoÅ”ajÄ dienÄ jaunos liek pie darba. JÄtÄ«ra tukÅ”Äs kazarmas. Visi devuÅ”ies uz ÄehoslovÄkiju aizstÄvÄt sociÄlismu. GunÄru paaugstina par nodaļas komandieri. Nekas ar to nemainÄs, tikai atbildÄ«ba. ZÄni tÄ«ra kazarmu pagrabus. Nes ÄrÄ tukÅ”as benzÄ«na mucas un citus krÄmus. TÄ«ri labi var izlocÄ«ties. Fiziska slodze GunÄram vienmÄr patikusi. NorÅ«da. AttÄ«sta muskuļus. Å em boÄku un mugurÄ.
TÄ smagÄ darbÄ paiet vairÄkas dienas. BijuÅ”ais gaismonis iepazÄ«stas ar nodaļas puiÅ”iem. Ir gan Latvijas, gan Igaunijas. KÄds igauÅu puisis iztulko sakÄmo āsiti rutu karu tulemā, ko GunÄram kÄds LatvijÄ iemÄcÄ«jis. IzrÄdÄs tas ir: āDirs ÄtrÄk, lÄcis nÄk!ā
KÄdu rÄ«tu brokastÄ«s dažus galdus tÄlÄk viens no jaunÄ iesaukuma piedzÄries. DÄ«dÄs un grozÄs. BeigÄs atbrÄ«vo kuÅÄ£i turpat uz galda skÄrda tÄjas krÅ«zÄ, ko tÅ«lÄ«t atkal izdzer.
Dienas vidÅ«, kad puiÅ”i nedaudz brÄ«vÄki, GunÄru uzrunÄ apsardzes kareivis ā ar automÄtu plecÄ. VispÄr jau postenÄ« sarunÄties aizliegts, bet kareivim ir svarÄ«gs jautÄjums. ViÅÅ” prasa, vai jaunais par Äervoncu negrib pÄrdot melno slÄpoÅ”anas jaku ar sarkanajÄm joslÄm un dubulti atlokÄmo apkakli. Ar Äervoncu, izrÄdÄs, viÅÅ” domÄjis desmit rubļus, kas ir iesarkanÄ krÄsÄ. Jaka tÄ pati, ko dÄvinÄjusi krustmÄte un kas viÅam ļoti patÄ«k. TurklÄt komisariÄtÄ pirms iesaukÅ”anas teica, lai par apÄ£Ärbu neuztraucoties. To obligÄti varÄÅ”ot pÄrsÅ«tÄ«t mÄjÄs. NÄ, jaku viÅÅ” nepÄrdos.
NogurdinoÅ”Ä diena, kÄ citas iepriekÅ”ÄjÄs, tuvojas vakaram. PÄc vakariÅÄm puisis iekrÄ«t atsperu gultÄ un tÅ«lÄ«t aizmieg. NaktÄ« kÄds ienÄk guļamtelpÄ, ieslÄdz un atkal izslÄdz gaismu. No rÄ«ta jakas nav. Nav arÄ« pelÄko uzvalka bikÅ”u. Nozagtas. Nu, jÄ. Kareivji ar civilajÄm drÄbÄm slepus iet uz pilsÄtu. TÄ nu Ŕīs drÄbes ir zuduÅ”as. KÄ tad ā dieninieks, kas dežurÄ koridorÄ, neko nezina un nav redzÄjis. VienÄ«gi sameklÄ zaļganbrÅ«nas armijas bikses ar Å”auriem zÄbakos bÄžamiem galiem, kas kombinÄcijÄ ar lÄ«kajÄm kÄjÄm un melnajÄm zamÅ”Ädas indieÅ”u kurpÄm izskatÄs amizanti, pat nožÄlojami. VÄl jau saglabÄjusies biezÄ, polsterÄtÄ motocikla jaka. Tad jau kaut kÄ izgrozÄ«sies.
Paiet vÄl nedÄļa, un jauniesaucamajiem darbs ÄerÅahovskÄ beidzies. Daļas komandieris ar divÄs nedÄļÄs veikto baltieÅ”u darbu ļoti apmierinÄts. ViÅÅ” neesot redzÄjis tik disciplinÄtus cilvÄkus. Interesanti gan. PuiÅ”i jau darÄ«ja tikai to, ko no viÅiem prasÄ«ja. IzrÄdÄs ā armijÄ darÄ«t savu pienÄkumu nav pienÄkums.
Tad beidzot puiÅ”i tikÅ”ot sadalÄ«ti pa karaspÄka daļÄm. Ir jau laiks. Divas nedÄļas vienmuļa darba ir apnikuÅ”as. Visi kÄpj segtÄs armijas kravas maŔīnÄs un izbrauc pa daļas vÄrtiem nezinÄmÄ virzienÄ. GunÄra kravinieks pÄc laika ieripo kÄdas pilsÄtas armijas kazarmÄs. VÄrti aiz muguras aizveras. Dažiem jÄizkÄpj. Te arÄ« palikÅ”ot. PienÄk vietÄjie kareivji un interesÄjas, no kurienes atbraukuÅ”i. Vai kÄds prot spÄlÄt bungas? NÄ. TÄdu nav. Ja bÅ«tu, varÄtu dienÄt muzikantu ansamblÄ«. PÄc laika GunÄrs Å”o piedÄvÄjumu atcerÄsies kÄ garÄm palaistu izdevÄ«bu.
Auto ripo tÄlÄk un iebrauc kÄdÄ citÄ armijas daļÄ. KamÄr dažiem puiÅ”iem, kam jÄpaliek, tiek kÄrtoti dokumenti, pienÄk divi latvieÅ”i. ViÅiem drÄ«z ādembelisā (demobilizÄcija). Vai GunÄrs negribÄtu samainÄ«t brÅ«no somu pret mazÄku? ViÅam tÄpat vÄlÄk atÅemÅ”ot. LabÄk lai tiekot latvieÅ”iem, kam ar tÄdu nebÅ«s kauns braukt mÄjÄs. Puisis ar mieru. Dembeļi atnes mazÄku. GunÄrs pÄrkrÄmÄ mantas. TikmÄr letiÅi pamana āgraždankasā (civilÄs) peldbiksÄ«tes, ko arÄ« neļauÅ”ot valkÄt. Peldbikses aiziet puiÅ”iem. Lai jau tiek, ja tÄdas āziepesā gaida priekÅ”Ä. BÅ«s mazÄk problÄmu.
KÄdu stundu braucis, smagais beidzot ieripo Jelgavas izmÄra pilsÄtiÅÄ. Atveras karaspÄka daļas vÄrti, un aizmugurÄ kareivis ar dunci pie sÄniem vÄrtus aizver. Smagais lÄni apstÄjas kazarmu priekÅ”Ä. PuiÅ”i negribÄ«gi lec pÄri aizmugures bortam. Nu beidzot ir vieta, kur viÅi dienÄs. Te paies divi gadi. KÄdi tie bÅ«s? Vai pazemos? Ir jau viss kas dzirdÄts. PuiÅ”us uzlÅ«ko zema auguma, plecÄ«gs jaunÄkais seržants ar divÄm sarkanÄm svÄ«triÅÄm uz katra uzpleÄa. ViÅi tiek ievesti kÄdÄ telpÄ, kur notikÅ”ot pÄrÄ£ÄrbÅ”anÄs. Å Ä« esot Guseva.
TÄda jocÄ«ga sajÅ«ta, kad tiek izsniegtas armijas drÄbes. Ar Dievu āgraždankaā (civilÄ dzÄ«ve)! NekÄda mantu sÅ«tīŔana atpakaļ nebūŔot. Viss aizies lupatÄs. Tiek izsniegti kokvilnas apakÅ”krekli un apakÅ”bikses. Armijas žargonÄ kokvilnas apÄ£Ärbs tiek saukts par HB (hlopÄato bumažnij ā kokvilnas). Tad iedod pabieza auduma zaļgani brÅ«nas armijas virsbikses ar Å”auriem galiem un brezenta jostiÅu savilÅ”anai ap vidukli. TÄ esot jÄiever ar sprÄdzi malÄ, lai nespiestu zem platÄs armijas jostas sprÄdzes. GunÄrs uzvelk bikses. TÄm galos lentÄ«tes, ar ko sasien bikÅ”u galus. VÄlÄk puiÅ”i no vecajiem iemÄcÄ«sies bikÅ”u galos pieŔūt gumijotas drÄbes cilpas, kas saturÄs autus no lejas. Zaļgani brÅ«nais, raupjais armijas virskrekls ir velkams pÄri galvai ā kÄ krievu filmÄs par lauciniekiem. Bet, pirms to uzvilkt, apkakles iekÅ”pusÄ jÄpieÅ”uj balta lentÄ«te divu pirkstu platumÄ, kas ik vakaru jÄmaina. JÄÅ”uj tÄ, lai diegus ÄrpusÄ neredzÄtu. Vienlaikus tiek izdalÄ«tas arÄ« mazas, brÅ«nganas tanku emblÄmiÅas, kurÄm vidÅ« ir atliecamas kÄjiÅas. EmblÄmas jÄstiprina pie uzpleÄiem zinÄmÄ attÄlumÄ no zaļgani brÅ«nÄs metÄla pogas ā ar stobriem uz priekÅ”u. Tanku emblÄmas tÄdÄļ, ka dienÄÅ”ot ÄetrdesmitajÄ tanku divÄ«zijÄ. Tiek izdalÄ«tas galvas izmÄriem atbilstoÅ”as drÄbes āpilotkasā (laiviÅas), kurÄm priekÅ”Ä jÄpiestiprina sarkana zvaigznÄ«te. Bet laiviÅas iekÅ”pusÄ iespraužama adata un tai aptinams zaļŔ, balts un melns diegs ā rezervei, ja kas iztrÅ«kst. Adatu sprauž tÄ, lai saturÄtu laiviÅas abas puses. CitÄdi tÄs izskats uz galvas ir nepieÅemams ā atveras, bet latvieÅ”u puiÅ”i cenÅ”as armijÄ izskatÄ«ties pievilcÄ«gi. VÄl vairÄk. Paejot laikam, GunÄrs laiviÅu pÄrkÄrto, lai tÄ kaut cik atgÄdinÄtu vÄcu laiviÅu ā priekÅ”pusÄ augstÄka, bet aizmugurÄ zemÄka. PuiÅ”iem izdala arÄ« plÄnos vasaras autus un iemÄca tos aptÄ«t pÄdai un stilbam. Padomju armijÄ zeÄ·u nav. Autus ik vakarus izžauj uz ātaburetkasā (Ä·eblīŔa) ŔķÄrskoka, kur tie lÄ«dz rÄ«tam žūst. LÄ«dz ar to smaka guļamtelpÄ ir neiedomÄjama ā Ä«sts sasmirdis siers.

Tad kÄjai tiek piemeklÄti atbilstoÅ”a izmÄra ākirzasā (bieza brezenta) zÄbaki. SmÄre esot pie kazarmas durvÄ«m. VÄlÄk varÄÅ”ot āÄainajÄā (tÄjnÄ«cÄ) nopirkt katrs savu smÄri un zÄbaku birsti. ZÄbakiem visu laiku jÄspÄ«d. Tos iesmÄrÄ ar kurpju birstes vienu galu. Ar to paÅ”u birsti arÄ« spodrina. Beidzot brÅ«na plastmasas josta ar misiÅa sprÄdzi, kurÄ iepresÄts piecstÅ«ru zvaigznes attÄls ā ar aso galu uz augÅ”u. SprÄdzei visu laiku jÄspÄ«d. To panÄk ar asidola Ŕķidrumu un birstÄ«ti. Abi esot nopÄrkami ÄainajÄ. VÄl izsniegÅ”ot parÄdes mundieri, parÄdes zÄbakus un āfuražkuā (cepuri ar nagu). PuiÅ”i, visu savilkuÅ”i, cenÅ”as apÄ£Ärbu sakÄrtot tÄpat kÄ seržantam Äunžinam ā izrÄdÄs, tÄ sauc jauno komandieri. ViÅÅ” būŔot arÄ« galvenais karantÄ«nu komandÄjoÅ”ais seržants. KarantÄ«na ilgÅ”ot mÄnesi. PÄc tam būŔot jÄnodod zvÄrests un visus sadalīŔot pa rotÄm, vadiem un nodaļÄm. Tas viss jaunos kareivjus ir darÄ«jis neveiklus un nedroÅ”us. Bet nupat ir tikai sÄkums. Kam vÄl nav nodzÄ«ti mati lÄ«dz Ädai, no tiem atvadÄs. ArmijÄ matus griež viens otram. Ja kÄdam labÄk padodas, tas griež citiem. Nav lielas mÄkslas. Ja ir garÄki, Åem starp diviem pirkstiem Ŕķipsnu un virs tiem ar ŔķÄrÄm nogriež. Bet jauniesauktajiem ar maŔīnu lÄ«dz Ädai. Lai nebÅ«tu kukaiÅu un Ädas slimÄ«bu. Bet noteikti arÄ«, lai jaunie saprastu, kur ir viÅu vieta. PuiÅ”i ir gan no Ukrainas, gan Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Uzbekijas un Tadžikijas. Bet no armijas auto izlÄca tikai baltieÅ”i. IzrÄdÄs, ka no Latvijas ir trÄ«s ā Valdis, Andris un GunÄrs. Andris ir puisis, kas iesaukts armijÄ pÄc institÅ«ta beigÅ”anas. ViÅu var apskaust, jo armijÄ bÅ«s jÄpavada tikai viens gads. KÄdreiz nÄkotnÄ viÅÅ” bÅ«s brÄ«vÄs Latvijas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks. Bet Å”obrÄ«d kaut kas tÄds kÄ brÄ«va Latvija prÄtÄ nevar ienÄkt ā ne dzÄ«vÄ, ne sapÅos. Otrs puisis ir Valdis no GrobiÅas ā nosvÄrts, bet uz jokiem.
Karantīna
Nu GunÄrs jau nedaudz apradis ar jauno apÄ£Ärbu un situÄciju. PuiÅ”i izvietoti kazarmu pirmÄ stÄva koridora gala sÄnu istabÄ. Gultas divos stÄvos. GunÄra vieta apakÅ”Ä. Å aurajÄ telpÄ starp divÄm gultÄm pie sienas divos stÄvos viens virs otra uzlikti skapīŔi, kur glabÄt personÄ«gÄs mantas. TÄs ir ziepes, zobu birste, zobu pasta, birstÄ«te un asidols, ar ko spodrina sprÄdzi, atvilktnÄ, kÄ arÄ« kurpju birste apakÅ”ÄjÄ lÄ«menÄ«. VÄl jau ir arÄ« kas no mÄjÄm, bet Ŕīs lietas esot armijÄ nevÄlamas un ar laiku ies zudÄ«bÄ.
KarantÄ«nÄ pavadÄ«tais laiks GunÄra atmiÅÄ saglabÄjies kÄ Ä¼auns murgs. Jaunos, izejot no pilsÄtas nosaukuma, saukÄ par āgusjā (zoss). Galvenais komandieris ā atbildÄ«gais par karantÄ«nu ā ir jaunÄkais seržants no SibÄ«rijas ā Äunžins. ViÅÅ” ir saprÄtÄ«gs, nosvÄrts kareivis, kuram tuvojas demobilizÄcijas laiks. Ikdienas apmÄcÄ«bu darbu veic trÄ«s krievi un viens lietuvietis ā jaunÄkie seržanti, kas tikko ieraduÅ”ies no seržantu skolas. Krievs un lietuvietis ā garÄka auguma puiÅ”i un divi mazÄki ar blondÄm galvÄm. Vienam, Ŕķiet, kÄdreiz lauzts žoklis vai defekts no dzimÅ”anas. Žoklis nedaudz paliekts sÄÅus. PuiÅ”i āuÄebkÄā (seržantu skolÄ) ir kÄrtÄ«gi dzenÄti. Tagad tas nÄk pÄr jaunajiem.
PirmajÄ dienÄ visi tiek aizvesti uz kara pilsÄtiÅas apsildes kurtuvi. Tur ir pÄris duÅ”u. JÄmazgÄjas. ÅŖdens auksts. Tad visus nostÄda ierindÄ Å”tÄba kazarmas gaitenÄ«. Pa Å”tÄba durvÄ«m lÄnÄm iznÄk liela auguma, stalts un plecÄ«gs apakÅ”pulkvedis āfuražkÄā (armijas cepurÄ ar nagu). Äunžins dod komandu: āRavÅjais! Smirna!ā (LÄ«dzinÄties, mierÄ!), un puiÅ”i sastingst, kÄ nu kurÅ” mÄk. Tad viÅÅ”, strauji ap kreiso plecu pagriezies, militÄrÄ solÄ« dodas pretÄ« apakÅ”pulkvedim un ziÅo par karantÄ«nas nostÄdīŔanu ierindÄ. Atskan komanda āBrÄ«vi!ā ApakÅ”pulkvedis ir ražena auguma virsnieks ar ieapaļu seju un skÅ«tu galvu. Nu viÅÅ” iet garÄm ierindai, vÄrÄ«gi ieskatÄ«damies katra puiÅ”a sejÄ. Tas ir daļas komandieris Dorogovs, kuram turpmÄk bÅ«s ar Å”iem cilvÄkiem jÄstrÄdÄ. Mirklis ir svarÄ«gs gan viÅam, gan jaunajiem. No tÄ, kÄ viÅÅ” ievadÄ«s kareivjus dienestÄ, lielÄ mÄrÄ bÅ«s atkarÄ«gs dienests un disciplÄ«na daļÄ. VÄlÄk tas pilnÄ«bÄ apstiprinÄsies. Virsnieks apstÄjas ierindas galÄ, un viÅa sacÄ«tais uz jaunajiem atstÄj lielu iespaidu. ViÅÅ” teic, ka puiÅ”i atrodas atseviÅ”Ä·Ä astoÅdesmitajÄ izlÅ«ku bataljonÄ, kurÄ ir augstas disciplÄ«nas prasÄ«bas. Bataljons pilda Ä«paÅ”us divÄ«zijas uzdevumus. BÅ«s nopietni jÄstrÄdÄ gan fiziskajÄ sagatavotÄ«bÄ, gan ierindas apmÄcÄ«bÄ un Å”auÅ”anÄ. NedrÄ«kst bÅ«t nekÄdu atkÄpju no disciplinÄrÄ nolikuma prasÄ«bÄm. Ne no jauno kareivju, ne no veco kareivju puses. Ja Å”Ädas atkÄpes tomÄr bÅ«s ā ar to komandieris domÄjot jauniesaukto kareivju pazemoÅ”anu ā, lai nÄkot tieÅ”i pie viÅa. Pirms diviem gadiem Å”Äda nepieļaujama situÄcija esot izveidojusies. VainÄ«gie tiesÄti un tagad esot disciplinÄrajÄ bataljonÄ. GunÄrs labi saprot krievu valodu. Viss teiktais uzjundÄ« nepatÄ«kamu sajÅ«tu kokteili. Diez kas nav.
PÄcÄk, kad ir klÄt pusdienu laiks, visi tiek ierindÄ vesti uz ÄdnÄ«cu. Pie ÄdnÄ«cas ieejas karantÄ«na tiek pagriezta ar seju pret durvÄ«m, un no labÄs puses pa vienam pÄc komandas puiÅ”i pa kÄpnÄm skrien ÄdnÄ«cÄ. Pilotkas skrienot tiek aizbÄztas aiz brÅ«nÄs armijas jostas. ÄdnÄ«ca ir plaÅ”a telpa ar vairÄkÄm paralÄli izvietotu krogus tipa galdu rindÄm. Galdam katrÄ pusÄ ir sols, uz kura vieta pieciem cilvÄkiem. VidÅ« atrodas alumÄ«nija bļodiÅu kaudzÄ«tes un karotes, bet galÄ lielÄks ābaÄoksā (koniska metÄla bļoda) ar zupu un otrs mazÄks ar grÅ«bu putru. Galda vidÅ« ir tÄjkanna ar kompotu, desmit sviesta rullīŔi, sagriezta Ä·ieÄ£eļveida rupjmaize, tÄda pati baltmaize, bļoda ar gabalos sagrieztu gaļu un trauciÅÅ” ar sÄli. Kaut kas lÄ«dzÄ«gs redzams filmÄs par cietumu. Ädiens ir pliekans. It seviŔķi āperlovakaā (grÅ«bu putra). Cits izÄd bļodiÅu, cits ne. ArÄ« kompots, kas gatavots no žÄvÄtiem augļiem, nav garŔīgs. Vecie kareivji ar neslÄptu interesi groza galvas un jaunos aplÅ«ko. TÄ, pa pusei paÄduÅ”i, jaunkareivji ÄdnÄ«cas priekÅ”Ä tiek atkal stÄdÄ«ti ierindÄ, lai dotos uz turpat nepilnus simts metrus attÄlo kazarmu.
Visa diena paiet kazarmÄ. No tÄs iziet aizliegts. Tiek ierÄdÄ«ts, kÄdÄ veidÄ kÄrtojama gulta, kas viegli izjaucama pa sastÄvdaļÄm. TÄs galvgala un kÄjgala daļÄm ir kronÅ”teini, kuros ieÄÄ·Ä horizontÄlo, atsperoto daļu. Virs tÄs uzklÄts porolona matracis, kuram savukÄrt aplocÄ«ts palags. Virs tÄ atrodas augÅ”Äjais palags ar kokvilnas segu. Segu matracim blÄ«vi aploca un ar abu roku Ä«kŔķiem un rÄdÄ«tÄjpirkstiem tÄ sakniebj, lai tajÄ saglabÄtos tikpat ass stÅ«ris kÄ porolona matracim. Segu aploca gar trim gultas malÄm, izÅemot galvgali. Å Ä« procedÅ«ra tiek veikta vairÄkas reizes dienÄ, tiklÄ«dz segai izzÅ«d asÄs malas. Seržants ierÄda arÄ« vienkÄrÅ”Äku paÅÄmienu ā uzliekot uz gultas tabureti lÄ«dz ar matraÄa malu un piesitot segu tai ar plaukstu. Bet, ja segas mala nepadodas tik asa, par to var dabÅ«t ÄrpuskÄrtas norÄ«kojumu papildus darbos naktsmiera laikÄ. Un tÄ no dienas dienÄ. Ilgus divus gadus. JÄÄÄ. SÄdÄt atļauts tikai uz taburetes. Gulta stÄv kÄ svÄtbilde. Paies vismaz seÅ”i mÄneÅ”i, iekams GunÄrs bÅ«s nokļuvis tÄdÄ statusÄ, ka drÄ«kstÄs apsÄsties uz gultas malas. Kur nu vÄl atlaisties. LÄ«dz tam bÅ«s jÄpaiet vÄl gadam.
Beidzot diena iet uz rietu. PÄc vakariÅÄm, kurÄs gaļas vietÄ ir simt gramu ceptas zivs, putra, sviesta rullÄ«tis, ko ar karoti uzziež uz baltmaizes, un tÄja ar graudiÅu cukura, ko samaisa ar to paÅ”u nolaizÄ«tu karoti, karantÄ«nu no stÄda kazarmas gaitenÄ« uz vakara pÄrbaudi. Visus izsauc pÄc uzvÄrdiem, un katram jÄatsaucas ar āJaā (es). GunÄrs gan pavelk garÄk ājÄā, lai justos kÄ mÄjÄs. ArÄ« turpmÄk dienesta laikÄ gan viÅÅ”, gan citi latvieÅ”i parasti atsaucas ar ājÄā, ar vÄrdu, par kura nozÄ«mi komandÄjoÅ”ajam sastÄvam nav ne mazÄkÄ priekÅ”stata. Un kÄdi tikai uzvÄrdi netiek izsaukti: āÄ»evickij. Ja! Rubailo. Ja! Labanauskas. Ja! Talvik. Ja! Hudainazarov. Ja! Aļimov. Ja!ā Un ar Å”iem visiem bÅ«s jÄpavada kopÄ divi gadi un jÄsadzÄ«vo.
Tad karantÄ«na var iet mazgÄties. MazgÄjamÄ telpa iekÄrtota netÄlu no gaiteÅa gala. PaÅ”Ä galÄ pa labi ir tualete, kuru vasarÄ parasti neizmanto, bet iet ÄrÄ uz sauso tualeti. KarantÄ«nu gan ÄrÄ nelaiž.
PilsÄtu Gusevu, kas atrodas Krievijai piederoÅ”ajÄ KaļiÅingradas apgabalÄ, pirms OtrÄ pasaules kara vÄciski sauca par Gumbinen. KaļiÅingradas apgabals ir bijusÄ« VÄcijas teritorija AustrumprÅ«sija ar galvaspilsÄtu KÄnigsbergu. VÄcija Å”o teritoriju militarizÄjusi, un daļÄ, kur nokļuvis latvieÅ”u jauneklis, pirms trÄ«sdesmit gadiem atraduÅ”Äs vÄcu jÄtnieku vienÄ«bas. Padomju SavienÄ«ba tÄpat militarizÄjusi KaļiÅingradas apgabalu, kazarmas uzturot nemainÄ«tÄ veidÄ. Tiesa, apsildÄmais zirgu parÄdes laukums vairs nav apsildÄms. Un kam gan tas bÅ«tu vajadzÄ«gs. Apgabala statuss vÄl arvien ir neskaidrs, jo VÄcija uz to saglabÄ pretenzijas. KÄds Äekas darbinieks, kurÅ” vÄlÄk daÄ¼Ä lasÄ«s kareivjiem lekciju, stÄstÄ«s, ka BerlÄ«nÄ centrÄlajÄ stacijÄ vilcienu sarakstÄ esot vilciens uz KÄnigsbergu ar ierakstu iekavÄs āPagaidÄm atceltsā. CeltniecÄ«ba Å”eit rit lÄni, jo nav skaidrs, vai apgabals nebÅ«s jÄatdod VÄcijai. KamÄr GunÄrs dienÄs, divu gadu laikÄ kÄdai jaunbÅ«vÄjamai dzÄ«vojamai Äkai daļas tuvumÄ tiks pabeigts tikai viens stÄvs. Bet kam Ŕī atkÄpe? LÅ«k, kam.
KÄ jau minÄts, karantÄ«na dodas mazgÄties. VÄcieÅ”i kareivjus bija radinÄjuÅ”i pie grÅ«tÄ«bÄm un spartiska dzÄ«ves veida. MazgÄjamajai telpai visapkÄrt gar sienu iekÄrtoti dzeltenÄ«ga misiÅa aukstÄ Å«dens krÄni. Zem tiem tÄpat visÄ garumÄ pie sienÄm atrodas metÄla siles, kuru augÅ”ÄjÄ mala ir astoÅdesmit astoÅus centimetrus virs grÄ«das. PasaulÄ zinÄms slavenais prūŔu solis, kÄdÄ vÄcu armija soļoja parÄdÄs. Bet prūŔu solÄ« papÄža augstums virs zemes jÄpaceļ astoÅdesmit astoÅus centimetrus. Te arÄ« izskaidrojums tam, kÄpÄc izlietnes ir tik augstu virs grÄ«das. Laba un praktiska fizkultÅ«ra pirms gulÄtieÅ”anas. JÄ, un rÅ«dīŔanÄs, jo siltais Å«dens ir tikai pirtÄ«, kas aiz pilsÄtas robežas. Viens otrs misiÅa krÄns ir izskrÅ«vÄts. No tiem karavÄ«ri slÄ«pÄjot gredzenus, kas atgÄdina zelta.
Pirmais vakars ir klÄt. Nogurums. GunÄrs uz taburetes ŔķÄrskoka, kas atrodas gultas kÄjgalÄ«, pakÄris vÄl nesasvÄ«duÅ”Äs jaunÄs kokvilnas āparÄ·jankasā (autus). Uz taburetes salocÄ«tas galifÄ bikses, bet virs tÄm uzlikts atbilstoÅ”i salocÄ«ts armijas krekls. Tam divas krūŔu kabatas. VienÄ tiks glabÄta kareivja apliecÄ«ba. Krekls nolikts ar apkakli gultas virzienÄ un ar kabatÄm uz augÅ”u. JÄ, pirms tam ikvakara rituÄls ā vecÄs apkaklÄ«tes noplÄÅ”ana un jaunÄs, baltÄs pieŔūŔana. Bet kas bÅ«s, kad apkaklÄ«tes beigsies? IzrÄdÄs, ka tad noderÄs palags.
Diena bijusi gara. Dieninieks nokliedzas āatbojā. Seržants izslÄdz gaismu, un GunÄrs beidzot ir brÄ«vs. No komandÄm. No neziÅas. PirmÄ diena aktÄ«vajÄ armijÄ pagÄjusi. Miegs pÄrÅem neatvairÄmi. Nogurums. SapnÄ« GunÄrs redz Intu. Un tÄ ik nakti divas nedÄļas no vietas.