Piezīmes par kādu diskusiju igauņu presē

Šī gada 2. aprīlī igauņu laikraksts Postimees publicēja valodnieka Mārtina Ehalas eseju “Radikālā feminisma demogrāfiskais sabrukums?”.[1] Raksta tēze, minēta apakšvirsrakstā, bija šāda: “Feministiskā identitātes politika ir izraisījusi strauji pieaugošu homoseksuālismu jaunietēs un dzimuma disforijas epidēmiju. Sekas ir nepieredzēta dzimstības samazināšanās vairākās Rietumu labklājības valstīs pēdējās desmitgades laikā”. Ehala savā esejā izcēla trīs vadlīnijas:

  • Notiek mēģinājums vienlīdzības vārdā likvidēt atšķirības vīriešu un sieviešu starpā;
  • Mātes un ģimenes nievāšana sāk dot augļus;
  • Arvien vairāk jaunu sieviešu izvēlas palikt bez bērniem vai aprobežoties tikai ar vienu.

Autors savā rakstā atsaucās uz Nensijas Frēzeres eseju “Labumu pārdales un atzīšanas dilemma”.[2] Šajā slavenajā esejā Frēzere piedāvāja jebkādu sociālu kategoriju, arī sievietes un vīrieša, dekonstrukciju kā ieroci pret, viņasprāt, joprojām eksistējošo un pat pieaugošo šķirisko nevienlīdzību. Analizējot Frēzeres darbu, Ehala jautāja: tā kā radikālais, Frēzeres un viņas līdzgaitnieču popularizētais feminisms pie pirmās iespējas parāda sievietes kā apspiesto šķiru, nākas vaicāt, vai tādējādi sievietes jau zemapziņā netiek pretstatītas pašas savam sievišķīgumam. Vai viņās netiek kultivēts riebums pret savu – vājo un slikti apmaksāto – sieviešu dzimumu? Mēs taču visi vēlamies būt spēcīgi.

Ehala sniedza veselu rindu diagrammu un pētījumu rezultātu. Pētījumi norāda, ka pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis to sieviešu skaits, kuras sevi identificē kā biseksuālas, homoseksuālas vai panseksuālas vai vispār neizjūt sevi kā piederošas savam dzimumam. Viņas arī uzskata, ka bērnu radīšana un mātes loma viņas padarītu mazvērtīgākas par vīriešiem. No daudzajiem Ehalas citētajiem pētījumiem īpaši jāpiemin 2015. gadā publicētais somu Finsex pētījums.[3] Igauņi allaž ir aktīvi interesējušies par somu pieredzi un pieraduši tāda veida datus lasīt kā daudzmaz ticamus ziņojumus no nākotnes. Finsex uzskatāmi parāda ārkārtīgi strauji augošo homoseksuālismu vai interesi par to somu sieviešu vidū.

Tālāk esejā Ehala, izvēršot seksuālās identitātes jautājumu, aplūkoja dzimuma disforijas kraso pieaugumu. Viņš atsaucās uz attiecīgajiem dzimumidentitātes pētījumiem ASV[4] un Somijā.[5] Ehala norādīja arī uz “Lielbritānijas ģimenes ārstu žurnāla” pētījumu, kurā atzīts, ka jaunas sievietes, kurām ir seksuāla interese par citām sievietēm, var iesākumā domāt, ka ir transseksuālas, taču vēlāk identificējas kā lezbietes.[6] Sevišķi biedējoša Ehalam šķita savas dzimumidentitātes apšaubīšana kā modes parādība. Šajā sakarā viņš atsaucās uz Lizas Litmanes rakstu par dzimuma disforiju.[7] Ehala būtībā atreferēja Litmanes raksta kopsavilkumu, pievēršot uzmanību sociālo mediju un atdarināšanas kulta postošajai ietekmei uz jauniešu dzimumidentitāti. Ehala vairākkārtīgi uzsvēra, ka visi pēdējo desmitgažu feminisma, jo sevišķi radikālā feminisma strāvojumi rādās negatīvi ietekmējuši dzimstību un jautāja, vai mēs 25 gadus pēc Frēzeres esejas kopā ar ūdeni neesam izlējuši arī bērnu.

Katrā ziņā pati Ehalas eseja nebūt neieslīga galējībās. Tā bija ieturēta, mērena, akadēmiska un norādīja uz demogrāfisko sabrukumu tikai kā uz vienu no iespējamiem nākotnes scenārijiem. Grūti spriest, kas pamudināja autoru šo rakstu publicēt. Neapdomīgi izteicieni par tik delikātiem jautājumiem mūsdienās varētu iedragāt paša Ehalas profesionālo karjeru. Viņš ir ne tikai starptautiski atzīts valodnieks un Tartu Universitātes pasniedzējs, bet arī Postimees eseju slejas redaktors. Varbūt publikācija bija redakcijas vēlme noskaidrot, cik aktuāli – un vai vispār aktuāli – ir ģimenes jautājumi trīs mēnešus pēc tam, kad janvāra vidū izgāzās Igaunijas Parlamentā plānotā balsošana par ģimenes referenduma organizēšanu?

Starp citu, janvārī izgāzās ne tikai referendums. Pie viena tika gāzta arī līdz šim viskonservatīvākā Igaunijas valdība. “Igaunijas konservatīvās tautas partijas” (Eesti Konservatiivne Rahvaerakond), “Tēvzemes” (Isamaa) un “Centra partijas” (Keskerakond) savienība sāka darbu 2019. gada 29. aprīlī. Šīm trim partijām nav daudz kopēja, taču 2019. gadā tās vienoja nevēlēšanās veidot valdību ar kārtējo reizi parlamenta vēlēšanās uzvarējušajiem reformistiem. Trijotne sadalīja ministru portfeļus 5+5+5, atvēlot premjerministra krēslu visvairāk balsu ieguvušajiem centristiem. Katrai no valdības partijām bija savi konkrēti mērķi, uz kuru īstenošanu tās iesāka virzīties, atbalstot arī savas koalīcijas partneru centienus. Kopš pagājušā gada augusta par konservatīvo prioritāti izvērsās mēģinājums nostiprināt dabīgajās tiesībās balstīto ģimenes definīciju vispārējā referendumā. Ar to konservatīvā valdība būtu mēģinājusi stiprināt laulību kā institūciju, kuru ievērojami iedragāja 2014. gada 9. oktobrī pieņemtais un nomināli 2016. gada 1. janvārī spēkā stājies Kopdzīves likums. Šajā jautājumā vienādi emocionāli un nelokāmi bija kā konservatīvie, tā arī opozīcijā esošie reformisti un sociāldemokrāti. Daudzās diskusijas un aptaujas paredzēja iespēju, ka referendumā balsu vairākumu varētu iegūt tā dēvētais “tradicionālais” laulības modelis.

Tad pērnā gada beigās reformisti un sociāldemokrāti ķērās pie obstrukcijas. Parlamenta likumprojektam par referenduma rīkošanu iesniedza vairāk nekā 9000 labojumu. To vidū varēja atrast, piemēram, šādus: “Balsosim par to, vai pirmā bija vista vai ola!”, “Vai Zeme ir plakana?”, “Vai Ziemassvētku ēdiens ir asinsdesas un šķovētu kāpostu savienība?” un tamlīdzīgi.[8] Daudzkārtējais reformistu ministrs Jirgens Ligi ierosināja legalizēt laulības arī ar līķi.[9] Bija arī tādi priekšlikumi, kurus varētu uzskatīt par valsts noziegumu. Piemēram, bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālis Antss Lāneotss, olimpietis Jiri Jānsons un ilggadējais Tartu mērs Urmass Krūse (visi no “Reformu partijas”)  iesniedza šādu priekšlikumu: “Balsosim par to, vai Igaunijai nebūtu labāk, ja to pievienotu Krievijai!”[10] Kad šis priekšlikums izraisīja protesta vētru, vīri to atsauca. Lai izskatītu katru plānotā laulības referenduma sakarā iesniegto likumprojektu un par to balsotu, būtu bijuši nepieciešami vairāki gadi.

Tad 12. janvārī valsts prokuratūra izvirzīja apsūdzību korupcijā un citos nopietnos finanšu noziegumos vairākiem centristiem un arī vienai no konservatīvo padomniecēm. Tā kā oficiāli izmeklēšana vēl arvien rit, ir grūti komentēt, cik pamatotas bija šīs apsūdzības. 16. februārī parādījās paziņojums, ka nav konkrētu faktu, kas pierādītu, ka konservatīvo padomnieces personiskās finansiālās problēmas varētu būt viņu pamudinājušas ļaunprātīgi izmantot savu amatu; kā arī, ka tiesa uzskata šo prokuratūras pieņēmumu par pārāk abstraktu.[11]

Lai kā arī būtu, 13. janvārī premjerministrs Jiri Ratass demisionēja. Iespējams, ka finansiālajos skandālos rūdītās “Centra partijas” lēmumu ietekmēja arī konservatīvo principiālā nepiekāpība laulības referenduma jautājumā. Janvāra beigās darbu uzsāka Kajas Kallases valdība, kuru veidoja reformisti un centristi, un konservatīvie savu pozīciju zaudēja.  

Demisija “Igaunijas konservatīvajai tautas partijai” bija smags trieciens. Parlamentā viņi ir jau otro reizi un noteikti tiks ievēlēti arī trešo, taču pārstāvniecība nākotnes koalīcijās nav droša. “Igaunijas konservatīvā tautas partija” ir slavena ar saviem nepiekāpīgajiem, konsekventi konservatīvajiem paziņojumiem. Piemēram, vairāku konservatīvo politiķu, arī bijušā partijas priekšsēdētāja Marta Helmes runas stils reizēm var likties pārlieku pretenciozs. Lielāka konservatīvo pretimnākšana koalīcijas partneriem un ievērojami ieturētākas preses relīzes varbūt būtu pagarinājušas koalīcijas mūžu un radījušas vēlmi sadarboties nākotnē. Vadošie ziņu portāli un valsts audiovizuālie mediji pārsvarā ir sociāldemokrātiski un sociāli progresīvi noskaņoti. Laikā, kad konservatīvie bija valdībā, mediji bija spiesti atspoguļot arī konservatīvo nostāju un tādējādi tā bija pieejamāka plašākām masām. Tagad konservatīvie spēki ir vairāk vai mazāk zaudējuši pieeju vadošajiem ziņu kanāliem un ir ieslēgti pašu finansētajos tīmekļa izdevumos vai šauras nišas laikrakstos.

Atgriežoties pie Mārtina Ehalas esejas, tā varbūt bija vēlme noskaidrot, cik aktuāli ir ģimenes jautājumi tagad, kad tos nekādi vairs nevar pasludināt par jautājumiem, kurus pārējai sabiedrībai “uzspiež” konservatīvie. Jāpiebilst, ka vismaz ārēji referenduma prasība bija vienīgi “Igaunijas konservatīvās tautas partijas” iniciatīva.

8. aprīlī Postimees publicēja divas atbildes Ehalas esejai. Līli Abuladze rakstā ar nosaukumu “Par dzimstību un dzimumu vienlīdzību no demogrāfa skatpunkta”[12] stingri iestājās par tālāku pētījumu nepieciešamību. Demogrāfe uzskaitīja veselu virkni faktoru, kuri varētu izraisīt zemo dzimstību Ziemeļeiropas valstīs. Viņa stipri šaubījās, vai nievājoša attieksme pret sievietēm, kuras kā pašpietiekamu ir izvēlējušās mātes lomu, varētu būt viens no tiem.

Otra atbilde bija igauņu radikālā feminisma portāla Feministeerium (“Feministrijas”) replika ar nosaukumu “Protests pret Mārtinu Ehalu. Demogrāfiskais sabrukums kā mūsdienu biedēklis”.[13] Raksts bija ļoti agresīvs. Tajā Mārtinam Ehalam pārmeta, ka viņš nepareizi interpretējis Finsex diagrammas, virsrakstā lietojis klišejas, nelietīgi izmantojis savu zinātnieka autoritāti, manipulējis ar faktiem un tamlīdzīgi. Rakstu noslēdza aicinājums “Labāk mēģināt savā starpā saprasties!” Šī atbilde no Postimees tīmekļa izdevuma tika dzēsta un tagad ir pieejama tikai papīra izdevumā un “Feministrijas” mājaslapā.

Piecas dienas vēlāk, 13. aprīlī, Postimees publicēja ginekoloģes Kai Haldres atbildi ar nosaukumu “Par seksualitātes pētījumiem Austrumos un Rietumos”.[14] Raksta galvenās atziņas bija šādas:

  • Dzimstības saistīšana ar homoseksuālismu ir viltus ekspertīze un sazvērestības teorija;
  • Sievietes ir seksuāli liberālākas, bet tam nav nekāda sakara ar bērnu skaitu;
  • Baudkāre seksuālajā repertuārā nav nekas slikts. 

Kai Haldre netieši ierindoja Ehalu starp konservatīvajiem un uzskaitīja visu, ko liberāļi konservatīvajiem parasti pārmet: vēlmi ierobežot psihiatrisko palīdzību jauniešiem, verbālos uzbrukumus seksuālajai izglītībai un tās pasniedzējiem, kā arī abortu ierobežošanu. Te gan jāpiezīmē, ka patiesībā igauņu konservatīvie vēlas vienīgi ierobežot konsultācijas nepilngadīgajiem par dzimuma maiņu bez vecāku ziņas; līdz ar daudziem vecākiem protestē pret seksuālo audzināšanu bērnudārzos un pamatskolās, īpaši, ja tā notiek bez vecāku ziņas; un nebūt nevēlas aizliegt mākslīgos abortus, taču vēlas, lai par valsts naudu netiktu apmaksāta grūtniecības pārtraukšana bez medicīniska pamatojuma.

Tāpat kā “Feministrija”, Kai Haldre nosodīja Mārtinu Ehalu, ka viņš kā vienas nozares zinātnieks ar savu rakstu ir iejaucies citā nozarē. Ārste pārmeta arī Finsex datu nepareizu interpretāciju. Lūk, apstrīdētā diagramma no Mārtina Ehalas esejas:

Un tā pati diagramma no oriģinālā Finsex[15] pētījuma:

Abās diagrammās vertikālā ass ir procentuālais sieviešu skaits. Horizontālā ass apzīmē vecuma grupu. Dažādu krāsu līknes ir attiecīgā gada aptaujas rezultāti.

Mārtins Ehala diagrammas virsrakstu tulkoja šādi: “Homoseksuāli noskaņoto somu sieviešu daļa”. Kā redzams, vecuma grupā 18–24 gadi aptaujā atklātās sieviešu homoseksuālās tieksmes, ja ticam šiem datiem, ir šokējoši augstas un sasniedz 40%. Taču precīzāks diagrammas tulkojums no somu valodas būtu šāds: “Sievietes (%), kuras seksuāli interesē ne tikai vīrieši”. Kai Haldre to uzskatīja par ļoti nopietnu diagrammas interpretācijas kļūdu. Viņa apgalvoja, ka neviens somu pētījums nav uzrādījis izslēdzoši homoseksuālu somu sieviešu skaitu, kas pārsniegtu 1,5%.

Haldre rakstīja, ka kopš Dzelzs priekškara krišanas ir manāmi mazāk dubultmorāles, tāpēc cilvēku seksuālais repertuārs ir bagātinājies un sniedz vairāk baudas. Ārste uzsvēra, ka to nevajadzētu nedz redzēt, nedz pasniegt kā kaut ko apkaunojošu vai biedējošu, jo, viņa apgalvoja: “Ar seksu taču nodarbojas galvenokārt tāpēc, lai būtu jautri!”

Kai Haldres personiskā autoritāte, tekošā, pārliecinātā valoda, kā arī pazīstamās klišejas liek domāt, ka viņas raksts varētu kļūt par jaunu vadlīniju kopsavilkumu igauņu feminismam. Kā pierādījumu šai tēzei jāmin, ka kopš viņas publikācijas rakstiskā diskusija ir ievērojami paplašinājusies. Ja pēc Ehalas esejas bija divas atbildes 8. aprīļa Postimees, tad ārstes rakstam sekoja vesela rinda pārdomu un eseju.

Piemēram, 14. aprīlī Postimees nodrukāja populācijas un demogrāfijas jautājumu speciālistes Leas Danilsones-Jergas rakstu ar nosaukumu “Par feminisma negatīvo pusi ir jārunā”.[16] Viņa analizēja un samērā ironiski komentēja visas trīs līdzšinējās atbildes. Demogrāfes rakstā viņai būtu gribējies lasīt personiskākus komentārus. Piemēram, vai demogrāfe pati būtu ar mieru uz laiku atteikties no savas zinātnieces karjeras, lai kļūtu par triju vai četru bērnu māti? Par “Feministrijas” repliku Danilsone-Jerga rakstīja, ka tā ir tik uzpūtīga un nicinoša, ka nobeigums “Labāk mēģināt savā starpā saprasties!” skan īpaši groteski. Savukārt, komentējot ginekoloģes Kai Haldres ieteikto “seksuālā repertuāra bagātināšanu”, Danilsone-Jerge jautāja: “Ja jau tas ir tik veselīgs, vai no ginekologiem tagad saņemsim arī recepti pornogrāfiskām filmām? Un kā būs ar vīriešiem? Vai viņu atpalicības likvidēšanai arī nevajadzētu kādas papildstundas?”

Kai Haldres apgalvojums “Ar seksu taču nodarbojas galvenokārt tāpēc, lai būtu jautri!” iekrita acīs arī Marī Kleinai. 16. aprīļa Postimees slejā[17] viņa jautāja, kurš atbildēs par iespējamo psiholoģisko traumu un kaunu, ja “draugu” ieteiktā “seksuālā repertuāra bagātināšana” vēlāk vajās jauno cilvēku visu mūžu. Un vai tagad būtu jāsāk kaunēties tiem cilvēkiem, kuri uzskata laulību un dzimumdzīvi par pēcnācēju radīšanas un audzināšanas ietvaru, nevis “bagātināšanai” pakļaujamu izklaidi? 

16. aprīlī diskusijā iesaistījās otrais vadošais igauņu laikraksts Päevaleht. Kā noprotams no nosaukuma, psihologa un esejista Voldemara Kolgas eseja “Feminisms atbrīvo domāšanu”[18] nosodīja Mārtina Ehalas publikāciju. Savukārt raksta “Radikālais feminisms iznīcina visu”[19] autore bija tēvzemiete Rīna Solmane – demogrāfijas ministre iepriekšējā valdībā. Publikācija nebūt nebija tik kareivīga, kā varētu spriest pēc virsraksta. Tā būtībā bija vēl viena atbilde ginekoloģei Kai Haldrei. Bijusī ministre rakstīja, ka kosmiskajos augstumos paceltā seksualitāte kā personas identitātes centrālā ass pazemojot mūs kā domājošas būtnes. Viņasprāt, cilvēka identitāti veido vairāki faktori – ķermenis, dvēsele un prāts, kuriem jāatrodas savstarpējā līdzsvarā. Nobrieduša cilvēka identitāte, pēc Solmanes domām, veidojas ilgākā laika posmā un ir saistīta ar dzīves ceļu. “Šī ceļa malā,” viņa rakstīja, “var iedēstīt labo, ļauno un arī nekam nederīgo.”

19. aprīlī Postimees slejā Martins Ehala publicēja savu atbildi Kai Haldrei ar nosaukumu “Varavīksne un dzimstība”.[20] Diskusija lielā mērā bija nonākusi divu zinātnieku strīda spīlēs, un jaunu atzinumu vai domu rakstā nebija. Ehala neatkāpās no savas atziņas pirmajā rakstā un uzsvēra: “Tā tomēr ir visas sabiedrības problēma, ja rodas ideoloģija, kura noniecina ģimeni un tās pieaugumu.”

Ehalas pirmā raksta virsrakstā minētā dzimstības samazināšanās problēma un tās dziļākie cēloņi rādījās aizslīdējuši kaut kur otrajā plānā – iejukuši starp citām problēmām un bažām. Ehalas raksts pieskārās savstarpēji saistītām, bet būtiskā nozīmē atšķirīgām problēmām: radikālajam feminismam, panseksualitātei, seksuālajai liberalizācijai un tās iespējamām negatīvām sekām, kā arī dzimuma identitātei un dzimuma disforijai. Pēdējā tēma, liekas, visvairāk satrauca kā pašu autoru, tā arī viņa lasītājus. Ar dzimuma maiņu saistīto farmakoloģisko un ķirurģisko manipulāciju ētiskums, nepieciešamība un arī iespējamā apmaksāšana no valsts budžeta noteikti būs sabiedrības uzmanības centrā. Vai un cik drīz izdosies vēlreiz, kā iepriekšējās koalīcijas laikā, pievērst sabiedrības uzmanību, piemēram, LGBT organizāciju finansēšanai no valsts kases, rādīs laiks.

Šķiet, ka gan ar dalību koalīcijā, gan ar savu nepiekāpību un konsekvenci Igaunijas konservatīvie spēki ir likuši ar sevi rēķināties. Lēš, ka atbalsts “Igaunijas konservatīvajai tautas partijai” ir apmēram 20% un tas lēni, bet stabili pieaug. Ļoti intriģējošs ir jautājums, kādu lomu turpmāk Igaunijā spēlēs konservatīvās sabiedrības daļas skatījums. Kā arī: cik lielā mērā to atspoguļos vadošie preses izdevumi un valsts audiovizuālie mediji. Līdz 2019. gadam, tas ir, līdz koalīcijai, konservatīvos Igaunijā uzskatīja par kaut ko tik marginālu, ka viņu teikto nebija vērts uzklausīt un publicēt. Rezultātā radās iespaids, ka ir divas pilnīgi atšķirīgas valstis vienā teritorijā, bet redzama un dzirdama ir tikai viena. Konservatīvo pārstāvība valdībā negaidīti atklāja citus spēka vektorus. Tā arī parādīja politiķu gatavību savu nostāju aizstāvēt “līdz pēdējam”. Un tas, jāteic, igauņiem nepavisam nav raksturīgi.


[1] https://leht.postimees.ee/7216359/martin-ehala-aarmusfeminismi-demograafiline-kollaps

[2] http://bibliopreta.com.br/wp-content/uploads/2018/01/Fraser-Redistribution-Recognition-Dilema-1.pdf

[3] https://www.vaestoliitto.fi/artikkelit/finsex-naisten-valinen-halu/

[4] https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/0024363919873762

[5] https://www.julkari.fi/bitstream/handle/10024/140742/URN_ISBN_978-952-343-580-3.pdf?sequence=1&isAllowed=y un skat. https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/1359104519838593?casa_token=0lGTql2mfswAAAAA%3AZ6j2v_ptmvn13cHPML6BnRLsxP0zQj6yvIT9SSwm81Ig2olJDcpprwXkvNThHoMc6Fz6b2y8JDRS6-Q&journalCode=ccpa

[6] https://bjgp.org/content/69/681/170.full

[7] https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0202330&fbclid=IwAR20rZXNYOsL8Cn3rBDr5kDMSCiMVANKj8NBKHh-YuRrp59PZpzdesKbefg

[8] Piem: https://eestiuudised.ee/hepner-opositsiooni-muudatusettepanekutest-riigikogu-pole-koht-tsirkuseks/

[9] https://pealinn.ee/2021/01/06/anti-poolamets-abielureferendumi-muudatusettepanekud-teevad-roomu-vaid-naljahammastele/

[10] https://www.err.ee/1233679/ministrid-taunivad-reformierakondlaste-ettepanekut-venemaa-koosseisu-kuulumise-kohta

[11] https://www.delfi.ee/artikkel/92575395/video-ja-fotod-vanglast-vabastatud-kersti-kracht-prokuratuuri-jaoks-olen-uldse-vaga-ohtlik-inimene

[12] https://leht.postimees.ee/7219557/liili-abuladze-sundimusest-ja-soovordoiguslikkusest-demograafi-pilguga

[13] https://feministeerium.ee/vastulause-martin-ehalale-rahvastikukrahhiga-hirmutamine-kui-moeasi/

[14] https://arvamus.postimees.ee/7223198/kai-haldre-seksuaaluuringutest-idas-ja-laanes

[15] https://www.vaestoliitto.fi/artikkelit/finsex-naisten-valinen-halu/

[16] https://arvamus.postimees.ee/7224159/lea-danilson-jarg-feminismi-varjukulgedest-peab-saama-raakida

[17] https://arvamus.postimees.ee/7225933/mari-klein-seksida-on-lihtsalt-tore

[18] https://epl.delfi.ee/artikkel/93152961/paeva-teema-voldemar-kolga-feminism-vabastab-motlemise

[19] https://epl.delfi.ee/artikkel/93158597/paeva-teema-riina-solman-aarmusfeminism-tapab-koike

[20] https://arvamus.postimees.ee/7227883/martin-ehala-vikerkaar-ja-sundimus

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: