Tomass izklāstīja savu priekšlikumu. Viņš sacīja, ka mērķis ir vērsties pret tā sauktajām “trim pansionāta sērgām” – garlaicību, vientulību un bezpalīdzību. Lai apkarotu šīs trīs sērgas, viņiem vajadzēja ievest pansionātā dzīvību. Katrā istabā bija plāns ievietot zaļojošus augus. Zālienu viņi nopļautu un tur ierīkotu sakņu un puķu dārzu. Un tad viņi ievestu dzīvniekus.
tehnokrātija
Digitālais formāts paātrina saziņu, milzīgos apjomos pieaudzē tekstu apjomu un pasliktina to, padarot viendienīgu. Daudzrunāšana un daudzrakstīšana neveicina domāšanu, kur nu vēl “kritisko”, un attiecīgi precīzu izteiksmi. Tāda ir iegūstama tikai darbā ar augstvērtīgiem tekstiem, no kuriem lielākā daļa sarakstīti antīkajos laikos un viduslaikos.
Sociālo mediju golems nav vienkārši viens no kavēkļiem, kas mums traucē pievērsties jēdzīgākām lietām. Drīzāk tas uzdodas par kalpu, kurš, ik dienas sniedzot iespēju sociālajos medijos izpaust sevi un tiekties pēc citu lietotāju atzinības, pamazām veido un nosaka to “es”, kas izprot “sevi”, un to, kā “es” izprot “sevi”, kā arī veidu, kā šis “es” uztver pārējo īstenību.
Digitālajā pasaulē katrs lietotājs kļūst vienlaikus unikāls (jo dekontekstualizēts) un vienveidīgs (jo pakļaujas tehnoloģiju un patērniecības uzspiestajai manipulācijai). Tas nozīmē, ka iestājas kritisks patiesības pieejamības disbalanss. Vienā pusē ir lietotāja šķitums, ka patiesība ir viņam vienam, bet otrā pusē ir paredzēšanas un uzvedības modelēšanas tehnoloģijas.
Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par dabas aizsardzību, mēģinot uztaustīt sociāli konservatīvu atbildi bieži piesauktajai šodienas krīzei. Saruna par apokaliptismu, globālismu, lokālismu, cilvēka uztveres un rūpju loka mērogu, kristīgajām ķecerībām un citām lielām idejām. Prof. Bičevskis visiem piekodina nemest atkritumus Strenču mežā.