Latvijas ZinÄtÅu akadÄmija kÄ vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem Latvijas zinÄtnes sasniegumiem 2021. gadÄ atzina MÄra Kūļa grÄmatu Finis veritatis? Par patiesÄ«bu un meliem, RÄ«ga: Latvijas UniversitÄtes AkadÄmiskais apgÄds, 2021, 432 lpp.
PublicÄjam vÄl vienu fragmentu no grÄmatas. Pirmais fragments lasÄms Å”eit: https://telos.lv/kritiskas-domasanas-kritika/. VairÄk par grÄmatu skatÄ«t tÄ«mekļa vietnÄ https://parpatiesibu.lv/
Jesaja Berlins 1991. gadÄ publicÄtajÄ rakstÄ par nacionÄlisma raÅ”anos un pastÄvÄÅ”anu izteica vÄrojumu, ka nacionÄlisma uzplaukums acÄ«mredzot ir skaidrojams kÄ jaunÄkÄs paaudzes dumpis: āTÄ cÄlonis ir izjÅ«ta, ka cilvÄku tiesÄ«bÄm, kas sakÅojas ticÄ«bÄ, ka cilvÄki ir specifiski cilvÄcÄ«gi vÄlmju, jÅ«tu, uzskatu, ideÄlu, dzÄ«ves stila ziÅÄ, netiek pievÄrsta pietiekama uzmanÄ«ba āglobÄlajosā aprÄÄ·inos un plaÅ”ajÄs ekstrapolÄcijÄs, kas vada politikas veidotÄju plÄnus un tÄdu milzÄ«gu operÄciju izpildÄ«tÄjus, kurÄs piedalÄs valdÄ«bas, korporÄcijas un dažÄdas savstarpÄji saistÄ«tas elites. KvantitatÄ«vÄ skaitļoÅ”ana nemaz nevar rÄ«koties citÄdi kÄ pilnÄ«gi ignorÄt atseviŔķu cilvÄcisku bÅ«tÅu Ä«paÅ”Äs vÄlmes, bailes un mÄrÄ·us. TÄ vienmÄr notiek, kad tiek izgudrota politika milzÄ«gam cilvÄku skaitam, taÄu tagad tas patieÅ”Äm ir aizgÄjis par tÄlu.ā[1] TÄ ir situÄcija, ko, izsakoties filosofiskÄ sociologa Maksa VÄbera jÄdzienos, var raksturot kÄ ieslodzÄ«jumu ādzelzs bÅ«rÄ«ā, proti, sabiedrisko kÄrtÄ«bu, kurÄ arvien pieaug birokratizÄcija, racionalizÄcija, kontrole un aukstasinÄ«ga vÄrstÄ«ba uz produktivitÄti.
Berlina ieskatÄ aizvien vairÄk jaunieÅ”u skaidri apjauÅ” nolemtÄ«bu, ka viÅiem bÅ«s jÄdzÄ«vo tÄdÄ pasaulÄ, kurÄ kaut kÄdi eksperti jau visu ir sarÄÄ·inÄjuÅ”i, sakÄrtojuÅ”i un paredzÄjuÅ”i. TomÄr Å”ie jaunieÅ”i, Ŕī dumpÄ«gÄ paaudze āgrib bÅ«t kaut kas un darÄ«t kaut ko, nevis ļaut, lai ar viÅiem, viÅu labÄ vai vÄrdÄ notiktu darbÄ«bas.ā Citiem vÄrdiem, tas ir jautÄjums par cieÅu pret cilvÄku kÄ cilvÄcisku bÅ«tni.
IespÄjams, Berlins nemaz nezinÄja, ka tobrÄ«d tikai mazliet vairÄk nekÄ pirms gada CERN laboratorijÄs Tims BÄrnerss-LÄ« izgudroja un izstrÄdÄja vispasaules tÄ«mekļa hipersaiÅ”u principu, kas interneta tehnoloÄ£iju padarÄ«ja par pieejamu un saprotamu komunikÄcijas rÄ«ku. Internets, kas vÄl nesen bija ASV militÄristu projekts un darbojÄs vien dažÄs ASV universitÄtÄs, grÅ«ti aptveramÄ ÄtrumÄ pÄrÅÄma visu pasauli, savažojot arÄ« to dumpÄ«go paaudzi, par kuru runÄja Berlins ā viÅÅ” nezinÄja, ka un kas bÅ«s tÄ«mekļa sociÄlie tÄ«kli. Å ie slÄpti, taÄu ÄrkÄrtÄ«gi skrupulozi uzraudzÄ«tie un vadÄ«tie tÄ«kli dumpiniekus pÄrvÄrta masÄ, uzpirka par vislÄtÄko naudu, piesolot viltojumu, kas patieÅ”Äm labi spÄ«d. Berlins cerÄja uz individualitÄti cienoÅ”u liberÄlismu, taÄu diez vai varÄja iedomÄties, ka tÄ vietÄ dabÅ«s masveida viltotÄ individuÄlisma tÄ«klus. Paraugoties atpakaļ, tas, ka Padomju SavienÄ«bÄ 1975. gadÄ varÄja nÄkt klajÄ kinofilma LikteÅa ironija jeb Vieglu garu!, kurÄ vides unikalitÄte ir iznÄ«cinÄta tik tÄlu (vienÄdas mÄjas, ielas, pagalmi), ka jebkuras individualitÄtes trÅ«kums attÄlots nevis kÄ Å”ausmas, bet komÄdija, mÅ«sdienÄs var Ŕķist kÄ vÄl lielÄka ironija. Nudien, uz SibÄ«rijas nometnÄm nevienu vairs neved, taÄu tagad daudzi paÅ”i parÅ«pÄjas, lai bÅ«tu vienÄdi ā mÄbeles nopÄrk IKEA, drÄbes no H&M, bet galda piederumus iegÄdÄjas Rimi uzlÄ«mju akcijÄs. SavukÄrt gara dzÄ«vÄ par dvÄseles atlikumiem parÅ«pÄjas sociÄlie tÄ«kli. [..]
DomÄjot par dumpinieciskajiem jaunieÅ”iem, Berlins atsaucÄs uz cilvÄka paÅ”cieÅu, kas nav savienojama ar skaitļotÄju varu. Lai gan nebÅ«t ne labÄkajÄs domÄs par romantisma radÄ«to nacionÄlismu, Berlins trÄpÄ«gi pamanÄ«ja, ka cilvÄcisko jÅ«tu atzīŔana ir bÅ«tiska, lai cilvÄks baudÄ«tu atzīŔanu. Un tomÄr 20. gadsimta nogalÄ un, kÄ redzams, arÄ« 21. gadsimtÄ virsroku ir ÅÄmuÅ”i tieÅ”i aprÄÄ·inÄtÄji, turklÄt visos politiskÄ spektra galos. To paÅ”u racionÄlas valsts plÄnoÅ”anas ideju, ko iecerÄja komunisti un nežÄlÄ«gi Ä«stenoja Staļins, mÅ«sdienÄs varam atpazÄ«t aiz jÄdzienu āekspertsā vai āspeciÄlistsā piesega. TÄdÄ kontekstÄ vÄl interesantÄka kļūst Padomju SavienÄ«bÄ seÅ”desmitajos gados Viktora GluÅ”kova vadÄ«bÄ iecerÄtÄ, bet tÄ arÄ« neÄ«stenotÄ mÄkslÄ«gÄ intelekta ekonomikas plÄnoÅ”anas sistÄma ŠŠŠŠ”, kurai visu SavienÄ«bu vajadzÄja savienot datoru tÄ«klÄ, ko vadÄ«tu atbilstoÅ”i kibernÄtikas principiem.[2]
DzÄ«ves digitalizÄÅ”anÄs nes lÄ«dzi ne tikai tehnoloÄ£isko zinÄtÄ«bu, know-how, bet arÄ« patiesÄ«bas digitalizÄciju. Arvien vairÄk un vairÄk informÄcijas ir atkarÄ«ga no digitÄlo tehnoloÄ£iju uzbÅ«ves principiem. Katram sava tÄ«mekļa vietne vairs nav nekas ekskluzÄ«vs, un gandrÄ«z vai visas iestÄdes, uzÅÄmumi, organizÄcijas un personas ir atrodamas tÄ«meklÄ«. Ja patiesÄ«bas un melu temats ir rodams Ärpus digitÄlÄs pasaules, nav itin nekÄdu iemeslu domÄt, ka tas nav aktuÄls arÄ« digitalizÄtajÄ vidÄ gluži vienkÄrÅ”i tÄpÄc, ka arÄ« tur noris komunikÄcija. AtŔķirÄ«ba ir komunikÄcijas medijÄ, saziÅas formÄ, informÄcijas plÅ«smas ÄtrumÄ un ideoloÄ£iskajÄ priekÅ”statÄ par tehnoloÄ£ijas ietekmi uz citÄm dzÄ«ves jomÄm.
KopÅ” Web 2.0 jeb lÄ«dzdalÄ«bas tÄ«mekļa nostiprinÄÅ”anÄs 21. gadsimta sÄkumÄ lietotÄja iesaiste tÄ«mekļa satura veidoÅ”anÄ ir kļuvusi par normu. Å o principu izsaka vienkÄrÅ”a un Ärta lietoÅ”ana, lÄ«dzdalÄ«ba satura veidoÅ”anÄ, kÄ arÄ« savietojamÄ«ba ar citÄm ierÄ«cÄm vai sistÄmÄm. LietotÄji nu varÄja izveidot savu lietotÄja kontu, kas saglabÄja personas datus, lai nodroÅ”inÄtu iestatÄ«jumu pieejamÄ«bu nÄkamajÄs tÄ«mekļa lietoÅ”anas reizÄs. Å Ä principa spilgtÄkie piemÄri ir sociÄlie tÄ«kli (Facebook, Draugiem, Vkontakte), blogi jeb emuÄri (WordPress, LiveJournal, Myspace), lietotÄju veidotÄ enciklopÄdija Wikipedia un video koplietoÅ”anas vietne YouTube, savukÄrt reklÄmas jomÄ arvien lielÄku lomu ieÅÄma mÄrÄ·virzÄ«tÄs reklÄmas.
Interneta tehnoloÄ£iskÄ revolÅ«cija, kÄ arÄ« tÄs sÄkotnÄ pastÄvoÅ”Ä anonimitÄte un atvÄrtÄ«ba bezrobežu sabiedriskoÅ”anÄs tÄ«mekļa plaÅ”ajÄs ÄrÄs vÄlÄk radÄ«ja iedomu, ka jauno digitÄlo tehniku sniegtÄs iespÄjas tieÅ”i atbalsosies arÄ« materiÄlajÄ pasaulÄ. TurklÄt vÄl aizvien pastÄv iedoma, ka, lÄ«dzÄ«bÄ ar interneta Ŕķietamo atvÄrtÄ«bu, interneta tehnoloÄ£iskÄ revolÅ«cija it kÄ neizbÄgami vedÄ«s arÄ« pie emancipÄtas, liberÄlas un pilsoniskas sabiedrÄ«bas. Å is digitÄlÄs cerÄ«bas noskaÅojums retrospektÄ«vi tomÄr jÄdÄvÄ par digitÄlo naivumu, kas spilgti izpaudÄs 2011. gada sabiedriskajÄ kustÄ«bÄ, kura tika nodÄvÄta gan par ArÄbu pavasari, gan Facebook revolÅ«ciju. Pret pastÄvoÅ”o varu vÄrsto masveidÄ«go protestu dalÄ«bnieki ar viedtÄlruÅiem rokÄs savstarpÄji komunicÄja un rÄ«cÄ«bu organizÄja Facebook un Twitter saziÅas kanÄlos, jo pastÄvoÅ”a vara tos nespÄja gana Ätri un efektÄ«vi iegrožot. Å Ä« sabiedriskÄ kustÄ«ba, kas noritÄja uz digitÄlÄs skatuves, tomÄr Ä«paÅ”i tÄlu netika. AtklÄjÄs, ka ar to vien, ka lÄ«dzjutÄji EiropÄ, ASV un citur noklikŔķina jau par arhetipisku simboliku tapuÅ”o Facebook Ä«kŔķi jeb āpatÄ«k!ā, tomÄr nepietiek, lai notiktu kolektÄ«va pÄrvÄrÅ”anÄs par to emancipÄto sabiedrÄ«bu, kas pastÄv tÄ«mekļa teorÄtiÄ·u digitÄlajos un utopiskajos projektos. IespÄjams, ka Rietumos traÄ£iskÄ apziÅa par jauno tehnoloÄ£iju bezspÄcÄ«bu un pretrunÄ«go pielietojumu ā tas ir, arÄ« klaji ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu ā bija vÄl lielÄka vilÅ”anÄs nekÄ sÄpe par sabiedriski politisko revolÅ«ciju izgÄÅ”anos.
Å emot vÄrÄ nemieru kontekstu, sociÄlekonomisko centienu caurkriÅ”anu varÄja vismaz norakstÄ«t uz veciem un rasistiskiem, bet arÄ« pamatÄ«gi iesakÅotiem aizspriedumiem par arÄbu vai islÄma kultÅ«ras atpalicÄ«bu. TaÄu jaunÄs interneta tehnoloÄ£ijas bija ne tikai vienkÄrÅ”i Rietumu liberÄlÄs, demokrÄtiskÄs, kapitÄlistiskÄs un visos veidos emancipÄtÄs kultÅ«ras produkts, bet arÄ« tÄs lepnums un progresa iemiesojums. Tolaik, ArÄbu pavasara gaitÄ, IslÄma valsts vÄrienÄ«gÄ propaganda vai Krievijas iejaukÅ”anÄs ASV vÄlÄÅ”anÄs, manipulÄjot ar ziÅÄm sociÄlajos tÄ«klos, vÄl nebija pat iztÄlojama. JÅ«smu par globÄla mÄroga liberalizÄÅ”anos ir nomainÄ«juÅ”as bažas par nevaldÄma merkantilisma vadÄ«tÄm manipulÄcijÄm, ko nodroÅ”ina lielapjoma datu analÄ«ze (piemÄram, bÄdÄ«gi slavenÄ Cambridge Analytica).
Edvarda Snoudena atklÄjumi 2014. gadÄ par ASV veiktajiem masveida izspiegoÅ”anas pasÄkumiem cÄla gaismÄ labi nojaustu, bet nepierÄdÄ«tu noslÄpumu. IzrÄdÄ«jÄs, ka patieÅ”Äm notiek plaÅ”a apmÄra privÄto datu iegūŔana un tÄ attiecas ne tikai uz visu rangu noziedzniekiem, bet uz ikvienu. Snoudena nolÅ«ks, kÄ viÅÅ” skaidroja žurnÄlistam Glenam GrÄ«nvaldam no The Guardian un dokumentÄlistei Lorai Poitrasai, bija nevis parÄdÄ«t kÄdas konkrÄtas negantÄ«bas, ko sastrÄdÄjuÅ”i ASV slepeno dienestu darbinieki, bet gan runÄt par principiem un sistÄmiskiem pÄrkÄpumiem.
Tapa zinÄms, ka ASV NacionÄlÄ droŔības aÄ£entÅ«ra, plaÅ”Äk pazÄ«stama kÄ NSA, bet arÄ« visa izlÅ«koÅ”anas kopiena kÄ veselums, organizÄjusi un Ä«stenojusi tÄdu datu ievÄkÅ”anas sistÄmu, kas darbojas masveidÄ«gi. Proti, Ŕī sistÄma ievÄc datus par visiem un vienmÄr neatkarÄ«gi no tÄ, vai tu esi vai neesi pie kaut kÄ vainÄ«gs. Tas bÅ«tiski atŔķiras no lÄ«dz Å”im ierastÄs spiegoÅ”anas vai izmeklÄtÄja darba, kas ir vÄrsts uz konkrÄtu personu un notiek ar tiesneÅ”a atļauju. Masu novÄroÅ”ana ir pavisam kas cits ā tÄ neuztraucas par atseviŔķo, tÄ ir automatizÄta visdažÄdÄko veidu datu vÄkÅ”ana un uzkrÄÅ”ana bez ŔķiroÅ”anas, lai vÄlÄk, ja ievajagas, datus varÄtu izvilkt gaismÄ. IepriekÅ” pastÄvÄjuÅ”ais un mierinoÅ”ais pieÅÄmums, ka likumÄ«gas izmeklÄÅ”anas procedÅ«ras ir veidotas tÄ, lai iespÄjami daudz aizsargÄtu pilsoÅu privÄtumu, Snoudena atklÄjumu gaismÄ sabruka kÄ kÄrÅ”u namiÅÅ”.
Datu iegūŔanas pasÄkums PRISM nodroÅ”inÄja piekļuvi vairÄku lielÄko ASV interneta tehnoloÄ£ijas uzÅÄmumu (Microsoft, Google, Apple, Yahoo u. c.) lietotÄju datiem. TomÄr ASV spiegu aroda lielÄkais dÄrgums, kÄ atklÄja Snoudens, ir izspiegoÅ”anas programma XKeyscore. PieslÄdzoties interneta pamattÄ«klam (Upstream collection), optiskajiem kabeļiem un marÅ”rutÄtÄjiem, un citstarp iekļaujot arÄ« PRISM datus, NSA izveidoja pÄrskatÄmu un Ärtu lietotni, kurÄ analÄ«tiÄ·i ieguva piekļuvi izpÄtÄmo personu datiem: e-pastam, komentÄriem, tÄrzÄÅ”anas vÄsturei, lejupielÄdÄm, apmeklÄto tÄ«mekļa vietÅu sarakstam, zvanu vÄsturei, YouTube skatÄ«jumiem, lasÄ«tajÄm e-grÄmatÄm utt.
Snoudena atklÄjumu centrÄlÄ tÄma ir jautÄjums par tiesÄ«bÄm uz privÄtumu, kas globÄlÄs digitalizÄcijas apstÄkļos iegÅ«st pavisam citus vaibstus. āJa nav, ko slÄpt, tad nav, par ko uztrauktiesā ā tÄ bieži tiek atbildÄts uz bažÄm par izspiegoÅ”anas darbÄ«bÄm tÄ«meklÄ«. Ierasta atbilde uz ānav, ko slÄptā argumentu ir tÄda, ka ikvienam ir noslÄpumi. TomÄr tÄ nav labÄkÄ atbilde, jo problÄma ir dziļÄka un vienlaikus grÅ«tÄk definÄjama. Protams, ja pieÅemam, ka neplÄnojat veikt valsts apvÄrsumu vai nodarboties ar citÄm acÄ«mredzami nelegÄlÄm un sabiedriski nosodÄ«tÄm aktivitÄtÄm, vai arÄ«, ka valstÄ« pie varas nenÄks agresÄ«vs totalitÄrs režīms, tad principÄ par masveida uzraudzÄ«bu un izspiegoÅ”anu varÄtu neuztraukties, pat ja tÄ iegÅ«st ļoti intÄ«mus noslÄpumus. [..]

Arguments, ka nav ko slÄpt, ir saistÄ«ts ar noteiktu privÄtuma izpratni, kas tiecas to skaidrot kÄ noslÄpumainÄ«bu. TaÄu privÄtums nav vienÄ«gi tiesÄ«bas uz noslÄpumiem. Dialektika starp valsti vai megakorporÄciju un indivÄ«du ir dialektika starp publisko un privÄto. PrivÄtums ir norobežoÅ”anÄs savÄs mÄjÄs, savÄ patvÄrumÄ. Tas ir jautÄjums par sajÅ«tu, ko dod būŔana vienam ar sevi.
PrivÄtums ir nevis bÄ«stams noslÄpums, bet gan nosacÄ«jums identitÄtes tapÅ”anai. NoŔķirot sevi un savu privÄtumu no citiem, veidojas sevis apziÅa. PrivÄtums palÄ«dz veidot Es apziÅu, definÄt paÅ”am sevi priekÅ” sevis. Bet tas ir svarÄ«gi, lai cilvÄks spÄtu pilnvÄrtÄ«gi domÄt jeb reflektÄt. DomÄÅ”anai ā refleksijai ā vajag sevi, bet sev vajag privÄtumu. Personas privÄtumam jÄbÅ«t paÅ”as izvÄlei.
TotÄla novÄroÅ”ana, izspiegoÅ”ana, uzraudzÄ«ba nav tikai kaili dati. Tas ir arÄ« pastÄvÄ«gs fona noskaÅojums. Datu droŔība ir viena lieta, bet klusÄ uzraudzÄ«ba kÄ lÄni iedarbÄ«ga inde bendÄ lÄ«dztiesÄ«bas izjÅ«tu. ProblÄma jau nav tajÄ, ka kÄds varÄtu gribÄt paveikt kaut ko nelikumÄ«gu, bet gan brÄ«vÄ«bas pieejamÄ«bÄ. TieÅ”i Ŕī iespÄja, ka es esmu autonoma bÅ«tne, kas principÄ, ja vien ļoti vÄlÄtos, varÄtu arÄ« rÄ«koties, ir tas, kas demokrÄtisku sabiedrÄ«bu padara par patieÅ”Äm brÄ«vu. Kaut vai neapzinÄta nojausma, ka sarunÄ piedalÄs vÄl kÄds, var nevilÅ”us mazinÄt vÄlmi domÄt. SavukÄrt demokrÄtija bez domÄjoÅ”iem cilvÄkiem ir vienkÄrÅ”i farss.
Cits aspekts ir masveida izspiegoÅ”ana komerciÄlos nolÅ«kos, ko veic un veicina nevis valstu valdÄ«bas, bet gan komercstruktÅ«ras, piemÄram, Google, Facebook vai Microsoft. Snoudena rÅ«pes zinÄmÄ mÄrÄ jau ir novecojis temats, ja ļaudis paÅ”i brÄ«vprÄtÄ«gi izvÄlas lietot tehnoloÄ£ijas un pakalpojumus, kuru biznesa modeļa pamatÄ ir personas datu iegūŔana, citiem vÄrdiem, āja tu par preci nemaksÄ, tad prece esi tu pats.ā Lietojot internetam pieslÄgtus ledusskapjus, guļot uz āgudrÄā spilvena vai izmantojot virtuÄlos palÄ«gus (Apple Siri, Amazon Alexa, Microsoft Cortana vai Google Assistant), uzmÄcÄ«ga izspiegoÅ”ana nemaz nav nepiecieÅ”ama, jo persona pati no brÄ«vas gribas sniedz visu nepiecieÅ”amo. Ja to Åem vÄrÄ, tad jÄtop skaidrÄkam daudzu brÄ«vpieejas rÄ«ku patiesajam nolÅ«kam. Google pakalpojumi (e-pasts, meklÄtÄjs u. tml.) no Google skatpunkta, pirmkÄrt un galvenokÄrt, ir datu ieguves vietas, un tikai pÄc tam, otrŔķirÄ«gi, seko lietotÅu lietojamÄ«ba, proti, uzÅÄmÄjdarbÄ«bÄ jÄcenÅ”as izstrÄdÄt labÄkus pakalpojumus tikai tÄdÄļ, lai lietotÄji paliktu uzticÄ«gi un tad viÅus varÄtu labÄk izspiegot, lai vÄl sekmÄ«gÄk aplaimotu ar reklÄmas piedÄvÄjumiem.
Personas datu izspiegoÅ”anas rÅ«palam ir Ä«paÅ”i pievÄrsusies Å oÅ”ana Zubofa apjomÄ«gajÄ pÄtÄ«jumÄ āUzraudzÄ«bas kapitÄlismsā, kurÄ viÅa analizÄ modernÄ kapitÄlisma saaugÅ”anu ar datu ieguvi. Viena no centrÄlajÄm ievadatziÅÄm ir uzskats, ka uzraudzÄ«bas kapitÄlisms ir bezprecedenta parÄdÄ«ba, kuras aprakstam nepiecieÅ”amas jaunas premisas.[3] [..]
AizgÄjuÅ”o laiku industriÄlÄ kapitÄlisma iespaidÄ«gÄkÄ inovÄcija bija atskÄrta, ka dabu var pÄrinterpretÄt kÄ nekustamo Ä«paÅ”umu, proti, visu materiÄlo pasauli visapkÄrt izprast kÄ potenciÄlu preci. VÄlÄk kapitÄlisma teorÄtiÄ·i saprata arÄ« to, ka dažÄdas cilvÄciskÄs darbÄ«bas formas var pÄrdÄvÄt par darbu (labour), savukÄrt to var kvantificÄt, uzskaitÄ«t, apmaksÄt, pirkt un pÄrdot. UzraudzÄ«bas kapitÄlisma inovÄcija ir apjausma, ka personu privÄtÄ dzÄ«ve ir resurss, gluži kÄ dabiskais izraktenis, ko var pirkt un pÄrdot. Ikreiz, kad lietotÄjs iedomÄjas, ka meklÄÅ”anas rÄ«ka Google pakalpojumus lieto par velti, tas neapjÄdz, ka patiesÄ samaksa ir ādvÄseleā jeb privÄtie personas dati.
UzÅÄmuma un meklÄÅ”anas rÄ«ka Google sÄkotni iezÄ«mÄja pretruna. No vienas puses, tÄ izstrÄdÄtÄji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins bija radÄ«juÅ”i izcilu rÄ«ku, kas pÄrspÄja visus sava laika konkurentus (Yahoo!, Magellan, Lycos, Infoseek, Excite). No otras puses, lai gan pakalpojums nudien bija labs, tas nenesa peļÅu ne izgudrotÄjiem, ne investoriem, bet tehnoloÄ£iju uzturÄÅ”ana arvien palielinÄja izmaksas. Nojausma, ko darÄ«t, nÄca vÄlÄk un daļÄji nejauÅ”i. Lai uzlabotu meklÄÅ”anas pakalpojuma kvalitÄti, Google analizÄja lietotÄju meklÄjumu vÄsturi, taÄu daļu no Å”iem datiem uzskatÄ«ja par āatkritumiemā. Tas mainÄ«jÄs, kad, izmisÄ«gi meklÄjot peļÅas avotus, uzÅÄmumÄ saprata, ka Å”ie dati ir nevis atkritumi, bet gan āuzvedÄ«bas pÄrpalikumsā (behavioral surplus), kas palÄ«dz ne tikai identificÄt lietotÄjus, bet arÄ« analizÄt un tad prognozÄt to uzvedÄ«bu. KopÅ” tÄ brīža par Google ienÄkumu avotu kļuva reklÄmas vietas tirdzniecÄ«ba. Google pÄrdotÄ prece ir paredzÄjumi par lietotÄju nÄkotnes rÄ«cÄ«bu, kas atvasinÄti no rÄ«cÄ«bas pagÄtnÄ.
UzÅÄmuma Ä«stenotÄs masveida datu iegūŔanas pirmo posmu raksturoja iegÅ«stamo datu apjoma palielinÄÅ”ana. Otro posmu ā datu kvalitatÄ«va analÄ«ze. TaÄu treÅ”ais posms ir filosofiski iespaidÄ«gs. ReklÄmas pÄrdoÅ”anas apmÄri ir atkarÄ«gi no spÄjas prognozÄt lietotÄju uzvedÄ«bu. KÄ pÄtÄ«jumÄ atklÄjis, piemÄram, Duglass Å mids, viedtÄlruÅu operÄtÄjsistÄma Android pat miega režīmÄ turpina sazinÄties ar Google serveriem un informÄciju par savu fizisko atraÅ”anÄs vietu pÄrraida aptuveni 340 reižu. TurklÄt, pat neizmantojot Google lietotnes un rÄ«kus, lietotÄji, paÅ”i to neapzinoties, turpina sastapties ar Google reklÄmÄm un izsekoÅ”anas rÄ«kiem, kas turpina datu ievÄkÅ”anu.[4]
TreÅ”Ä posma radikÄlÄ inovÄcija ir apjausma, ka vÄl labÄk par datu vÄkÅ”anu, analizÄÅ”anu un prognozÄÅ”anu darbojas lietotÄju uzvedÄ«bas ietekmÄÅ”ana. Proti, jÄcenÅ”as nevis uzminÄt, ko lietotÄji darÄ«s, bet gan mudinÄt tos rÄ«koties noteiktÄ veidÄ. TÄdÄjÄdi Google un citu uzraudzÄ«bas kapitÄlisma pÄrstÄvju uzÅÄmÄjdarbÄ«bas modelis ir mÄrÄ·tiecÄ«ga cilvÄku uzvedÄ«bas manipulÄÅ”ana, turklÄt, nevis vienkÄrÅ”i maldinot, bet gan iestÄstot. UzraudzÄ«bas kapitÄlisms nepÄrdod parastas nÄkotnes uzvedÄ«bas prognozes, tas piedÄvÄ paÅ”a izveidotu nÄkotnes uzvedÄ«bu.
AnalizÄjot izspiegoÅ”anas kapitÄlisma saknes un darbÄ«bu, Zubofa runÄ par personas tiesÄ«bÄm uz patvÄrumu (sanctuary) ā savÄm mÄjÄm kÄ personÄ«go svÄtvietu, kur nekas netraucÄ un kur var norobežoties. PatiesÄ«bas un melu kontekstÄ nozÄ«mÄ«gÄkÄs ir Zubofas bažas par tiesÄ«bÄm uz nÄkotni pretstatÄ digitÄlÄs reklÄmas rÅ«pala centieniem ietekmÄt uzvedÄ«bu. Tas ir jautÄjums par to, cik lielÄ mÄrÄ cilvÄkam atliek brÄ«vÄ«ba izvÄlÄties savu ceļu, ja to nemitÄ«gi tiecas ietekmÄt reklÄmas manipulatorÄ vara. [..]
Å emot vÄrÄ digitalizÄcijas un interneta komunikÄcijas straujo pieaugumu, ko raksturo vienvirziena lietoÅ”anas biežuma attiecÄ«bas izmaiÅa starp tradicionÄlajiem un tÄ«mekļa medijiem par labu otrajiem, ir jÄpÄrdomÄ demokrÄtiskas valsts un pilsoniskas sabiedrÄ«bas uzbÅ«ves noteiksmes. PriekÅ”statam par informÄtu pilsoni, kas piedalÄs sabiedriskos procesos un ziÅas gÅ«st no plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļiem, jÄatkÄpjas tÄda modeļa priekÅ”Ä, kas uzsver informÄcijas Ätrumu, nekontrolÄtu plÅ«dumu un fragmentÄciju. ZiÅu ā gan mediju sagatavotu, gan lÄ«dzcilvÄku radÄ«tu ā decentralizÄcija (pat ne policentrisms) noved pie tÄ, ka ikviena ziÅa arvien lielÄkÄ mÄrÄ tiek izrauta no lokÄlÄ konteksta un tÄdÄjÄdi sadalÄs arÄ« nozÄ«mju horizonts. Sekas ir patiesÄ«bas izkaisīŔanÄs pat bez mÄrena mÄroga piesaistes punktiem. DigitÄlajÄ pasaulÄ katrs lietotÄjs kļūst vienlaikus unikÄls (jo dekontekstualizÄts) un vienveidÄ«gs (jo pakļaujas tehnoloÄ£iju un patÄrniecÄ«bas uzspiestajai manipulÄcijai). Tas nozÄ«mÄ, ka iestÄjas kritisks patiesÄ«bas pieejamÄ«bas disbalanss. VienÄ pusÄ ir lietotÄja Ŕķitums, ka patiesÄ«ba ir viÅam vienam, bet otrÄ pusÄ ir paredzÄÅ”anas un uzvedÄ«bas modelÄÅ”anas tehnoloÄ£ijas.
DemokrÄtiska, lÄ«dztiesÄ«ga, brÄ«va un godÄ«ga sabiedriskÄ kÄrtÄ«ba tÄdÄ formÄ, kÄdÄ tÄ ilgstoÅ”i pastÄvÄjusi, digitÄlajÄ laikmetÄ kļūst arvien problemÄtiskÄka. IespÄjams, ka tÄ«mekļa tehnologu izstrÄdÄti rÄ«cÄ«bas procesu optimizÄcijas algoritmi varÄtu vest gan pie taisnÄ«guma, gan ekonomiskÄs labklÄjÄ«bas. TomÄr skaidrs ir arÄ« tas, ka maksa par Å”o pakalpojumu ir personas individuÄlÄ brÄ«vÄ«ba un unikÄlÄ iemestÄ«ba vÄsturiski mainÄ«gÄ kultÅ«rÄ.
[1] Jesaja Berlins, āSaliektais zars: par nacionÄlisma raÅ”anos.ā Tulk. Liena Muskare. Almanahs Filosofija, 2000, Nr. 2/99, 40. lpp.
[2] Benjamin Peters, How Not to Network a Nation: The Uneasy History of the Soviet Internet. Cambridge, Massachusetts; London: The MIT Press, 2017.
[3] Shoshana Zuboff, The Age of Surveillance Capitalism. New York: PublicAffairs, 2019.
[4] Douglas C. Schmidt, Google Data Collection. Digital Content Next, 2018.