Franku ķēniņa un Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa Lielā jeb Šarlemaņa (ap 745–814) uzruna pavalstniekiem 802. gadā Āhenē. 

Klausieties, visudārgie brāļi! Jūsu glābšanas labad mēs šeit esam atsūtīti, lai dotu jums pamācības, kā krietni un labi dzīvot, sekojot Dievam, un dzīties pēc taisnīguma un žēlastības šajā pasaulē. 

Visupirms pamudinu jūs ticēt vienam visvarenam Dievam – Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Tas ir viens vienīgs un patiess Dievs, pilnīga Trīsvienība un svēta vienotība. Tas ir visu redzamo un neredzamo lietu radītājs, kurā ir mūsu pestīšana un kurš ir visu mūsu labumu devējs.

Ticiet Dieva Dēlam, kurš kļuva par cilvēku pasaules glābšanas labad, kurš ir dzimis no Svētā Gara un no jaunavas Marijas. Ticiet, ka viņš mira mūsu pestīšanai un trešajā dienā augšāmcēlās no miroņiem, uzkāpa debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Ticiet, ka viņš nāks un spriedīs tiesu gan par dzīvajiem, gan par mirušajiem un tad arī katram dos pēc viņa darbiem.

Ticiet vienai baznīcai, kas ir krietno cilvēku kopība, aptverdama visu šo zemeslodi; un ziniet, ka var tik izglābti un nonāks Debesu valstībā tikai tie, kas šajā ticības, kopības un žēlastības baznīcā paliks līdz galam; bet tie, kas par saviem grēkiem ir izslēgti no šīs baznīcas un tajā, grēkus nožēlojuši, neatgriežas, šajā pasaulē neko nevar izdarīt Dievam pa prātam.

Esiet droši, ka kristībā jūs esat saņēmuši visu savu grēku piedošanu.

Ceriet, ka Dievs savā žēlastībā pēc grēksūdzes un nožēlas jums jūsu ikdienas grēkus ir piedevis.  

Ticiet visu mirušo augšāmcelšanai un mūžīgai dzīvei, bet bezdievju – mūžīgajām ciešanām.

Tāda tātad ir mūsu ticība, caur kuru jūs būsiet glābti, ja pie tās cieši turēsieties un darīsiet labus darbus, jo ticība bez darbiem ir mirusi, bet labi darbi bez ticības, lai arī ir labi, Dievam nevar būt tīkami.

Tātad visupirms mīliet visvareno Dievu no visas sirds un no visa spēka un ar Dieva palīdzību vienmēr dariet visu, par ko zināt, ka tas viņam tīkams; bet bēdziet no tā, kas viņam ir pretējs, jo tas, kurš saka, ka mīl Dievu, bet nepilda viņa pavēles, ir melis. Mīliet savus tuvākos kā sevi pašu; dodiet žēlastības dāvanas nabagiem pēc savām iespējām. Uzņemiet svešiniekus savos namos; apciemojiet slimos un esiet žēlsirdīgi pret tiem, kas cietumā. Cik vien iespējams, nedariet ļaunu nevienam un neatbalstiet tos, kas tā dara, jo ir runa ne tikai par tiem, kas pašu darbu dara, bet arī par tiem, kas darīšanu atbalsta. Piedodiet saviem ienaidniekiem viņu nodarījumus tā, kā jūs cerat, ka Dievs jums piedos jūsu grēkus. Atbrīvojiet gūstekņus, palīdziet netaisni apspiestajam, aizstāviet atraitnes un bāreņus; spriediet taisnu tiesu; nepiekrītiet nekādai netaisnībai; nepalieciet ilgi dusmās; vairieties no pārmērībām ēšanā un dzeršanā.

Esiet pazemīgi un labvēlīgi cits pret citu; kalpojiet uzticīgi mūsu Kungam; nezodziet un nelauziet solījumus un neatbalstiet citus, ja viņi tā dara. Naids un skaudība varmācīgi atrauj cilvēkus no Dieva valstības.

Ātri samierinieties cits ar citu; jo grēkot ir cilvēciski un gandarīt par grēkiem – eņģeliski, taču neatlaisties no grēka – velnišķīgi.

Aizstāviet Baznīcu un atbalstiet tās darbu, lai Dieva priesteri varētu par jums aizlūgt. Atcerieties, ko jūs apsolījāt Dievam savās kristībās; jūs apsolījāt atteikties no velna visos viņa darbos; neatgriezieties pie tā, no kā atteicāties, bet palieciet uzticīgi Dieva gribai, kā solījāt, un mīliet viņu, kurš jūs radīja un no kura jūs esat saņēmuši visu labo.

Lai ikviens cilvēks, lai kādas kārtas viņš būtu, uzticīgi kalpo Dievam. Lai sievas klausa saviem vīriem visā labestībā un tiklībā; lai viņi sargā sevi no laulības pārkāpšanas, netaisniem guvumiem un alkatības, jo tie, kas tā nedara, Dievam netīk.

Lai viņi audzina savus dēlus Dieva bijāšanā un nes upurdāvanas pēc savām iespējām ar priecīgu prātu un labu gribu.

Lai vīri mīl savas sievas un nesauc viņas apkaunojošos vārdos; lai viņi labi pārvalda savus namus; lai viņi bieži un ar labu prātu iet baznīcā.

Lai viņi bez gaušanās dod citiem cilvēkiem to, kas pienākas, un no laba prāta dod Dievam to, kas ir no Dieva.

Lai dēli mīl savus vecākus un viņus godā; lai viņi paklausa un piesargās no zagšanas, nokaušanas un netiklības; kad viņi sasnieguši pilngadību, lai viņi apņem sievu likumīgai laulībai, ja vien nav tā, ka daudz vairāk viņiem labpatīk kļūt par Dieva kalpiem.

Lai klēriķi un kanoniķi mīloši paklausa savu bīskapu rīkojumiem; lai viņi nestaigā apkārt no draudzes uz draudzi. Lai viņi neiesaistās laicīgās pasaules darījumos. Lai viņi paliek šķīsti, bieži lasa Svētos Rakstus, kā vēlējis Dievs, un uzcītīgi pilna savus baznīcas pienākumus. Lai mūki ir uzticīgi saviem solījumiem, neko nedara bez sava abata ziņas un izvairās no netīras peļņas. Lai viņi patur prātā kārtības rulli un stingri tam seko,[1] zinot, ka ir daudz labāk nedot nekādu solījumu, nekā dot solījumu un tad to nepildīt.

Lai valdnieki, augstmaņi un tiesneši spriež taisnu tiesu pār ļaudīm, ir žēlīgi pret nabagiem, nepieviļ taisnīgumu mantkārības dēļ un, naidā iesvilušies, nenotiesā nevainīgos.

Lai vienmēr tiktu paturēti prātā šie Apustuļa vārdi, kas māca: Mums visiem jāstājas Kristus tiesneša sēdekļa priekšā, lai katrs saņemtu pēc tā, ko viņš ir darījis, laba vai ļauna.[2] Jo pats Kungs ir teicis: Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta.[3] Tas nozīmē – esiet žēlsirdīgi, lai jūs paši no Dieva saņemtu žēlastību. Nav nekā apslēpta, kas netaptu redzams, nav nekā noglabāta, kas reiz netaptu zināms vai nenāktu atklātībā.[4] Un: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.[5]

Cik vien spēsim, darīsim visu ar Dievpalīgu tā, lai visi mūsu darbi būtu Dievam tīkami un lai pēc šīs dzīves mēs būtu pelnījuši priecāties kopā ar Dieva svētajiem mūžībā.

Šī dzīve ir īsa, un nāves brīdis nav zināms; ir jādara tas, kas jādara, lai mēs vienmēr būtu gatavi.

Atcerēsimies, ka ir baismīgi krist Dieva rokās. Ja mēs atzīstam un nožēlojam savus grēkus un nesam gandarīšanas dāvanas, Kungs ir žēlsirdīgs un lēnprātīgs; ja viņš redzēs, ka mēs ar visu savu sirdi pievēršamies viņam, viņš tūlīt par mums apžēlosies un dos mums savu piedošanu; un dos mums laimi gan šajā dzīvē, gan arī nākamajā kopā ar saviem svētajiem mūžībā.

Lai Dievs jūs sargā, visudārgie brāļi!

Latīņu teksta izdevums: Carolini scriptores qui in Ecclesia latina floruere. Beati Caroli Magni imperatoris Opera Omnia. Juxta editiones memoratissimas Baluzii, Pertzii, Cajetani Cennii. Tomus primus continens b. Caroli Magni Capitularia et Privilegia. Parisiis, apud Editorem, in Via dicta d’Ambroise, prope portam vulgo D’Enfer nominatam, seu Petit-Montrouge, 1851, p. 240–242.

[1] Domāta svētā Nursijas Benedikta rēgula jeb klostera kārtības rullis. Tās fragmentu var izlasīt šeit: https://telos.lv/labo-darbu-darbariki/. Kārlis Lielais virzīja tieši benediktiešu rēgulu par tālaika mūku un arī laju dzīves standartu, attiecīgi nostiprinot benediktiešu dzīves principus kā Rietumu monasticisma pazīstamāko formu.    

[2] 2. Kor. 5:10.

[3] Mat. 7:2.

[4] Lk. 8:17.

[5] Mat. 12:36.