Saruna par Kutzē romānu “Negods”. 1. daļa

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu “Negods” (Disgrace, 1999). Romāns apskata kāda no universitātes pasniedzēja amata atstādināta un seksuālā vardarbībā apsūdzēta romantikas laikmeta literatūras pētnieka gaitas un dramatiskas atziņas pēcaparteīda Dienvidāfrikas laukos. Sarunas pirmajā daļā iztirzāts romāna kultūrvēsturiskais konteksts, kas ļauj sarunas otrajā daļā vairāk pievērsties paša romāna saturam un tematikai. Pēc ieskata paša Kutzē radošajā darbībā un nostādnēs Rudevskis piedāvā īso kursu Dienvidāfrikas vēsturē, skaidro lielāko etnisko grupu sarežģīto mijiedarbību, kādreizējo un pašreizējo sociālo statusu, kas nav reducējams līdz “baltie pret melnajiem” vai “iedzimtie pret atnācējiem” pretstāvei, izklāsta aparteīda būtību un “bantustānu” fenomenu, kā arī norāda uz daudzajām aparteīda amorālajām iezīmēm un izceļ jaunās pēcaparteīda Dienvidāfrikas veidotāju nepamatoto naivumu un optimismu, kas noveda pie Kutzē romānā aprakstītās situācijas.

Literatūra:

J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005.

Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003.

Skat. arī: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320493-dienvidafrikas-asinaina-simfonija

https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/321043-nepamanitie-mocekli-dienvidafrikas-baltie-fermeri

Kadrs no austrāliešu režisora Stīva Džeikobsa 2008. g. “Negods” ekranizācijas.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: