Telos ekonomikas programma

2022. gadā biedrība “Peripatos”, kas ir portāla uzturētāja, par valsts budžeta līdzekļiem īstenoja ekonomikas (mājturības, saimvedības un tautsaimniecības) izpētes programmu filozofiskā, reliģiskā, vēsturiskā un praktiskā griezumā. Lasītāju un klausītāju ērtībai piedāvājam šīs programmas pārskatu ar saitēm. Kā nozīmīgākās un spilgtākās vienības šajā programmā varbūt var minēt Gunta Dišlera rakstu sēriju par namturību un īpašumtiesībām Bībelē (6, 14, 15, 16), laika preferences faktora skaidrojumu (3), vētrainu aplādi par senā augļošanas aizlieguma pareizību vai, tieši pretēji, nepareizību (20), iezīmēto diskusiju starp tā dēvēto austriešu ekonomikas skolu un trešā ceļa meklētājiem korporatīvistiem (17, 23), dalību sarunās par divu nozīmīgu, arī ekonomikas teorijām veltītu grāmatu – Denīna un Hajeka – iznākšanu latviešu valodā (11, 19), kā arī programmas nobeigumā vairākus rakstus, kas pievēršas tieši Latvijas tautsaimniecības likumiem un iekārtojumam (28, 29) un dažiem nepieciešamiem nošķīrumiem kristiešu skatījumā uz šiem jautājumiem (27, 30). Rūpīgi izsekojot rakstiem un sarunām, lasītājs redzēs, ka konservatīva ekonomiskā teorija nav gluži viendabīga. Lai gan ir vienprātība par sabiedrības un valsts dzīves pamatiem, ģimeni kā tautsaimniecības pamata vienību, cieņu pret privātīpašumu un kopīgu atturību pret pārāk lielu centralizēta valsts aparāta iesaisti ekonomikā, tomēr arī Telos ekonomikas programmā var ievērot ierasto konservatīvas ekonomikas teorijas dalījumu t. s. “libertāriskajā” (vai vismaz “vairāk libertāriskajā”) un “tradicionālistiskajā” (bībeliski korporatīvajā?) pieejā. Pirmo var uzskatīt par labvēlīgu kapitālismam tā jaunlaiku veidolā, savukārt otrā uztur veselīgu skepsi pret pārāk vienkāršu morāles nošķiršanu no tautsaimniecības, kā arī brīvā tirgus, peļņas gūšanas principa un privātas pašieinteresētības robežām. Šo viedokļu dažādību var uzskatīt par prūdenciālu iekšējo diskusiju. Tā ir diskusija par nepieciešamo līdzekļu pareizu lietojumu, lai sasniegtu cilvēka dabas mērķus to antropoloģisko un socioloģisko aksiomu ietvaros, kurām gandrīz visu nokrāsu konservatīvie piekrīt.

(1) Aplāde par tautsaimniecības pamatiem. 1. daļa (Agnese Irbe, Krišjānis Lācis):  https://telos.lv/saruna-par-tautsaimniecibu-i (23.02.2022)
Ievads ekonomikas pamatos: tautsaimniecības jēdziens, dabas labumu sadale un dabīgais mērķis, ģimene kā saimniecības pamata vienība, ekonomikas humanitārā, uz cilvēku un tā labumu vērstā dimensija. 

(2) Eduards Paegle, Ārzemju muzejos: https://telos.lv/arzemju-muzejos (06.05.2022)
Baltu tautu saimju uzbūves un iekārtojuma, kā arī saimniekošanas veida apskats 19. gadsimtā, balstoties baltu reģiona muzeju artefaktos.   

(3) Juris Rudevskis, Laika preferences faktors ekonomikā, politikā un personības izaugsmēhttps://telos.lv/laika-preferences-faktors (04.05.2022)
Rudevskis skaidro laika preferences faktoru, kura atklāšanu un izpēti skata kā nozīmīgu pagrieziena punktu pārejā no antīkās un viduslaiku izpratnes par darbu, tā vērtību, ieguldījumu un naudas aizdevumu uz modernā laikmeta izpratni, kas lika pamatus mūsdienu ekonomikas teorijai.

(4) Aplāde par tautsaimniecību, 2. daļa (Agnese Irbe, Krišjānis Lācis):  https://telos.lv/saruna-par-tautsaimniecibu-2 (27.05.2022)
Saruna par 20. gadsimta vadošajām sociālantropoloģiskajām teorijām (Karla Polaņji un Mozesa Finlija), kas veidoja mūsdienu priekšstatu par ekonomiku pirmsindustriālajā laikmetā.

(5) Gustavs Manteifels, Latvieši Latgalē: https://telos.lv/latviesi-latgale (20.05.2022)
Latviešu rakstura, saimju un saimniecību, kā arī ēku un ikdienā lietoto rīku apraksts no vēsturnieka Gustava Manteifeila 1879. gadā Poznaņā iznākuša poļu Inflantijas (Latgales) ģeogrāfijai, vēsturei un etnogrāfijai veltīta sacerējuma.

(6) Guntis Dišlers, Ģimene, zeme un Dievs – trijstūris Vecajā derībā: https://telos.lv/gimene-zeme-vecaja-deriba (18.05.2022)
Teologs Guntis Dišlers pēta ģimenes piesaisti zemei, īpašumtiesības uz zemi, kā arī darba tikumu un dievbijību kā Vecās Derības centrālos jēdzienus, padziļināti izvēršot tādu jēdzienu kā “namturība” ekonomisko un arī garīgo nozīmi.

(7) Frīdrihs Augusts fon Hajeks, Nodrošinātība un brīvība: https://telos.lv/nodrosinatiba-un-briviba (27.07.2022)
Fragments no Nobela prēmijas ekonomikā laureāta Frīdriha fon Hajeka latviski iznākušās grāmatas Ceļš uz kalpību, kurā skaidrots, kā un kāpēc, postulējot ekonomisko nodrošinātību kā obligātu cilvēka brīvības pamatu un padarot to par valsts uzdevumu, visa valstiskā kopiena pakāpeniski nonāk aizvien lielākā kalpībā, savu mērķi tā arī nesasniedzot.

(8) Aplāde par Mišela Velbeka romānu Serotonīns (Agnese Irbe, Krišjānis Lācis): https://telos.lv/saruna-par-velbeka-serotoninu (17.07.2022)
Tā kā franču rakstnieka slavenais romāns apskata dzīvi Francijas laukos, mēģinājumus atgriezties pie senču zemes un dzīvot no tās augļiem, kā arī Eiropas Savienības agrāro politiku un tās ideoloģisko ievirzi, sarunā pievēršamies ne tikai šiem jautājumiem, bet arī dziļākam pesimistiskā romāna pavedienam – nespējai mīlēt.     

(9) Aristotels, Valstslietu pamati: https://telos.lv/valstslietu-pamati (11.07.2022)
Fragmenti no sengrieķu filozofa, viena no dabīgā likuma mācības pamatlicējiem Aristotela Valstslietu (Politika) I grāmatas, kurā definēti saimvedības un saimniekošanas pamati un mērķi, to saistība ar sievietes un vīrieša savienību, kuru sauc par ģimeni, analizēta naudas ieviešana, bagātības vairošana, tirdzniecība, kā arī augļošana un sniegts viens no senākajiem tās nosodījumiem. 

(10) Daina Jiristo, Pagastvecene Vormsi salā: https://telos.lv/pagastvecene-vormsi-sala (07.07.2022)
Igaunijā ieprecējusies latviete Daina Jiristo stāsta, kā gandrīz nejauši kļuvusi par pagasta priekšnieci nelielā un mežonīgā igauņu salā, pakavējoties gan pie tās vēstures, gan dažādiem iedzīvotāju tipiem un to mijiedarbības, gan arī vides saglabāšanas, salas pašpārvaldes un ekonomiskiem pasākumiem, kas nebūtu iedomājami uz sauszemes. 

(11) Patrika Denīna grāmatas Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi atklāšana (izdevniecība KODOKA, Raivis Bičevskis, Agnese Irbe): https://telos.lv/denina-gramatas-atklasana (06.07.2022)
Amerikāņu vēsturnieka un politikas filozofa Patrika Denīna grāmatas atklāšana: Denīns kritizē gan kreiso sociālo liberālismu un tā negatīvās sekas uz cilvēku brīvību un pašpietiekamību, gan arī viņu oponentu – Amerikas labējo jeb republikāņu – ekonomikas politiku, kuras centrā ir aizvien pieaugoša dabas resursu ekspluatēšana un dabas pakļaušana. 

(12) Patriks Denīns, Klasiskais liberālisms. Jaunas aristokrātijas iedīgļihttps://telos.lv/liberalisms-jauna-aristokratija (07.07.2022)
Denīns skaidro liberālisma veikto aristokrātiskās šķiras likvidāciju un centienus nodrošināt vienlīdzību, kuras rezultāts 20. gadsimtā, viņaprāt, ir grūti apšaubāma jaunas aristokrātijas izveidošanās uz citiem, bet līdzīgiem pamatiem, kā arī aizvien pieaugoša populācijas noslāņošanās.

(13) Haralds T. Biezais, Dievs zemnieku svētkos: https://telos.lv/dievs-zemnieku-svetkos (24.06.2022)
Jāņu dienu sagaidot, pārpublicējam teologa un reliģiju pētnieka Haralda Biezā pārskatu par Dieva antropomorfo tēlu latviešu pagānismā, Dieva līdzdalību zemnieku ikdienas un arī svētku darbos, kā arī slēpšanos krūmos un sēdēšanu galda galā. 

(14) Guntis Dišlers, Zeme un debesis, un otrādi. 1. daļa: https://telos.lv/zeme-un-debesis-otradi-1 (25.07.2022)
Pirmā daļa rakstu sērijā par Bībeles sociālo lasījumu un tā izaicinājumiem, “dievišķi pareizā saimniekošanas” veida meklējumiem starp kapitālismu un sociālismu visā Bībeles ekseģēzes garumā, israēļu pirmsmonarhijas laika īpašuma pārvaldības modeli un zemes īpašumu kā cilvēka tiesībām. 

(15) Guntis Dišlers, Zeme un debesis, un otrādi. 2. daļa: https://telos.lv/zeme-debesis-otradi-2 (03.08.2022)
Otrā daļa rakstu sērijā, kurā analizēta Ēdenes dārza vīzija un tās iespējamais vēsturiskais lasījums, manta un attieksme pret to, ekoteoloģija, zemes īpašums un cilvēka personība.

(16) Guntis Dišlers, Zeme un debesis, un otrādi. 3. daļa. https://telos.lv/zeme-debesis-otradi-3 (10.08.2022)
Turpinot stāstu par israēļu materiālo un garīgo vēsturi, Dišlers analizē padzīšanu no zemes un jaunas zemes meklēšanu, taisnīguma imperatīvu, kā arī mantas un mantīguma nozīmes maiņu Jaunajā Derībā.

(17) Apaļais galds par austriešu ekonomikas skolu (Juris Rudevskis, Krišjānis Lācis, Agnese Irbe): https://telos.lv/saruna-austriesu-ekonomika (14.09.2022)
Austriešu skolas vēsturiskā izcelsme, pamata nostādnes, atšķirība starp ekonomikas zinātni un ekonomikas politiku, amerikāņu libertārisms, austriešu skolas metodoloģija salīdzinājumā ar klasiskās ekonomikas teoriju, “neoliberālisma” kā jēdziena kritika.

(18) Aplāde par labklājības sabiedrību (Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis): https://telos.lv/saruna-par-labklajibas-sabiedribu (01.09.2022)
Saruna par divām nesenām grāmatām: Frankfurtes sociālo pētījumu institūta vadītāja Stefana Lēseniha Eksternalizācijas sabiedrību (2016) un filozofa Gernota Bēmes Par nemieru labklājībā (2021): labklājības, nodrošinātības un sociālās valsts ēnas puses un negatīvā ietekme uz cilvēku personību, kā arī reālo izmaksu pārnešana uz citu cilvēku pleciem.

(19) Saruna (filmēts apaļais galds) Frīdriha fon Hajeka grāmatas Ceļš uz kalpību tulkojuma (izdevniecība KODOKA, 2022) iznākšanas sakarā (Ivars Ījabs, Artis Svece, Raivis Bičevskis, Agnese Irbe, Jāzeps Baško): https://telos.lv/hajeka-gramatas-atklasana (23.08.2022)
Ievērojamā austriešu domātāja, Nobela prēmijas ekonomikā laureāta Frīdriha fon Hajeka darba apskats, tā vēsturiskais konteksts, pamata tēzes, nozīmība mūsdienās un atbildes uz jautājumiem no zāles.

(20) Apaļais galds par augļošanu (Juris Rudevskis, Agnese Irbe, Krišjānis Lācis): https://telos.lv/saruna-par-auglosanu (27.09.2022)
Tā kā augļošanas (augļa jeb procenta ņemšanas no aizdotas naudas) aizliegums Rietumos ir bijis spēkā vairākus gadu tūkstošus, sākot no senajiem jūdiem un grieķu filozofiem un beidzot ar Romas katoļu baznīcu līdz pat 19. gadsimta beigām, kad šo aizliegumu sāka mīkstināt ar pastorālām korekcijām, sarunā apskatīti aizlieguma teoloģiskie un morālfilozofiskie pamatojumi, žēlastības un taisnīguma nošķīrums, dažādas ekonomiskās teorijas, laika preferences faktors, parādu verdzības problēma un grūtības noteikt lietu objektīvo vērtību un cenu.

(21) Ģirts Brūders, Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties. 1. daļa. Zviedrijas sociālekonomiskā modeļa rašanās: https://telos.lv/zviedru-socialekonomika-1 (10.10.2022)
Rakstā apskatīta Latvijā ietekmīgā Zviedrijas sociālekonomikas modeļa ēnas puses un kritika, tā saistība ar Zviedrijas īpašumtiesību un īpašumu apsaimniekošanas vēsturi, zviedru mentalitāti un “Jantes likumiem”, kā arī aprakstīta pāreja no feodālisma uz industriālo kapitālismu ar mērķi nonākt pie pilnvērtīga sociālisma un dažādas krīzes, kas piemeklējušas Zviedriju šajā ceļā.

(22) Ģirts Brūders, Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties. 2. daļa. Reformu mēģinājumi un “trešā ceļa” sociālisms Zviedrijā: https://telos.lv/zviedru-socialekonomika-2 (17.10.2022)
Analizējot dažādus labējo spēku mēģinājumus koriģēt pārmērīgo nodokļu slogu, kā arī dot lielāku ekonomisko brīvību indivīdiem, autors uzsver gan valsts naudas izsaimniekošanas un netiešās korupcijas, gan arī imigrācijas radītos riskus apstākļos, kad labklājības valsts veicina tādu cilvēku piesaisti, kuri paši labklājības veidošanā nav piedalījušies, nobeigumā minot vairākus iemeslus, kāpēc zviedru modeļa pārnešana uz Latviju nebūtu lietderīga.  

(23) Raivis Zeltīts, Trešā ceļa ekonomika: korporatīvisma un distribūtisma idejas Rietumu sabiedrībā: https://telos.lv/tresa-cela-ekonomika (21.11.2022)
Rakstā pētīts korporatīvisms (un tā paveids distribūtisms): 19. gadsimta beigās izstrādātais un formulētais “trešais ceļš” starp divām lielajām ekonomiskajām teorijām – kapitālismu un sociālismu, tā priekšrocības, pēdas dažādās valstīs, saistība ar Latvijas agrāro reformu un nākotnes izredzes.

(24) Jānis Straubergs, Lībiešu Rīga: https://telos.lv/libiesu-riga (23.11.2022)
Pārpublicējums no Jāņa Strauberga 1937. gada monogrāfijas Rīgas vēsture, kurā apskatīti senie lībiešu amatnieku amati (sāls nesēji, liģeri, alus nesēji, kaņepju kūlēji) un to nozīme Rīgas dibināšanas pirmajos gadsimtos, attiecībās ar vācu iebraucējiem, administratīvajā pārvaldē, pilsētas topogrāfijā un ekonomiskajā attīstībā.

(25) Kurts Bruševics, Demogrāfijas izaicinājumi starpkaru Latvijā: https://telos.lv/demografija-starpkaru-latvija (19.12.2022)
Tā kā pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara Latvija bija zaudējusi tik daudz cilvēku, ka uz trim sievietēm bija divi vīrieši, rakstā apskatīti un analizēti demogrāfijas veicināšanas pasākumi starpkaru periodā, jo īpaši strīds starp kreisā un labējā spārna domātājiem un politiķiem, no kuriem pirmie dzimstības pieaugumu atvasināja vienīgi no ekonomiskās labklājības, savukārt otrie uzsvēra ideoloģiskos cēloņus (patriotismu, reliģisko pārliecību, noteiktu vērtību ievirzi). 

(26) Edvarts Virza, Brīvs cilvēks: https://telos.lv/brivs-cilveks (03.01.2023) Leģendārās poēmas prozā Straumēni autors Edvarts Virza divās esejās, no kurām viena ir uzruna, teikta zemnieku svētkos 1932. gadā, uzsver lauksaimniecības nozīmi, piesaisti zemei, “māju rūpniecību”, kritizē “bezgalīgu eksportu” un “moderno pilsētu garu”, kā arī nodēvē zemnieku par “pasaules pirmo un pēdējo aristokrātu”.  

(27) Juris Rudevskis, Kristieši un ekonomika. 1. daļa. Sarežģītās attiecības: https://telos.lv/kristiesu-ekonomika-1 (20.01.2023)
Uzsākot rakstu sēriju par kristiešiem un ekonomiku, Juris Rudevskis pēta, kāpēc kristiešu tradicionālisti dod priekšroku ekonomiski kreisai politikai, to skaidrojot gan ar pārprastu jēdziena “ekonomika” lietojumu, gan jomas objektīvo likumu un morāles prasību nepamatotu sajaukšanu.

(28) Kurts Bruševics, Konservatīvas ekonomikas teorijas meklējumos: https://telos.lv/konservativa-ekonomikas-teorija (23.01.2023)
Kurts Bruševics noraida ASV “konservatīvo” un “progresīvo” ekonomiku un raksta par Latvijai labvēlīgiem konservatīvas ekonomiskās teorijas principiem, kas balstīti dabīgajā likumā, tautas kopīgajā labumā un ģimenes mājsaimniecībā.

(29) Ģirts Brūders, Latvijas ekonomika konservatīvā skatījumā: https://telos.lv/latvijas-ekonomika-konservativa (25.01.2023)
Ģirts Brūders definē konservatīvas ekonomikas pamatprincipus un analizē Latvijas ekonomiku un tās nodokļu sistēmu no attiecīgā skatpunkta, aicinot pašreizējo centrisko modeli aizstāt ar tādu, kas nosaka zemākus nodokļus, mazāku valsts aparātu un spēcina un aizsargā privātīpašumu un ģimenes.

(30) Juris Rudevskis, Kristieši un ekonomika. 2. daļa. Attieksme pret uzņēmējdarbību un bagātību: https://telos.lv/kristiesu-ekonomika-2 (26.01.2023)
Turpinot pētīt kristiešu atturību pret kapitālismu, Juris Rudevskis stāsta par kāda mācītāja labo nodomu postošajām sekām, nošķir ekonomiku no labdarības un klostera dzīves, aicina būt apdomīgiem un iestājas pret uzņēmējdarbības un bagātības noniecināšanu.

Print Friendly, PDF & Email

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: