30. novembrÄ« berberu (citi saka āarÄbuā, bet tas nav pareizi) ebrejs francÅ«zis Äriks ZemmÅ«rs (viÅa uzvÄrds berberu valodÄ apzÄ«mÄjot kÄdu olÄ«vkoka Ŕķirni) oficiÄli paziÅoja par savu kandidÄÅ”anu uz Francijas prezidenta amatu. VÄlÄÅ”anas notiks 2022. gada aprÄ«lÄ«, tas ir, pÄc nedaudz vairÄk kÄ Äetriem mÄneÅ”iem. 63 gadus vecais ZemmÅ«rs pieteica savu kandidatÅ«ru kÄ bezpartejiskais, nepÄrstÄvot ne labÄjÄ spÄrna Front National, kuras kandidÄte ir Marina Lepena, ne arÄ« labÄjÄ spÄrna Les RĆ©publicains, no kuras savulaik startÄja un uzvarÄja NikolÄ SarkozÄ« un kuras kandidÄte ir (tikko apskatÄ«jos viÅu mÄjaslapÄ, lai zinÄtu) ValÄrija PÄkrese.
ZemmÅ«rs pieteica savu vÄ«ziju ar 10 minÅ«tes garu video uzrunu vai, pareizÄk, videoklipu. AtzīŔos (lÄ«dz ar daudziem ierindas franÄiem un žurnÄlistiem), ka tamlÄ«dzÄ«gu pieteikumu uz prezidenta amatu vÄl nekad neesmu redzÄjusi.[1] RullÄ«tis ir filmÄts 19. gadsimta interjerÄ ar atbilstoÅ”u tonÄjumu uz veclaicÄ«ga grÄmatplaukta fona. GrÄmatplaukta priekÅ”Ä ir tumÅ”s koka galds ar milzÄ«gu melnu mikrofonu labajÄ pusÄ. Tas mats matÄ atgÄdina mikrofonu, kurÄ Å arls de Golls 1940. gadÄ, Francijas okupÄcijas laikÄ, ierunÄja savu uzsaukumu brÄ«vajai Francijai no BBC biroja LondonÄ. Pie galda sÄdoÅ”ais ZemmÅ«rs lasa savu uzrunu no lapas ā lÄ«dzÄ«gi kÄ savulaik de Golls. DzirdÄju franÄu TV apgalvojumu, ka teksts esot rakstÄ«ts ar roku, bet Ŕķiet, ka tas nav tiesa. Teksts ir izdrukÄts ar palieliem burtiem, lai ZemmÅ«rs tos saredzÄtu, jo ir tuvredzÄ«gs un Å”ajÄ video rullÄ«tÄ« negrib lietot brilles.
Uzrunas laikÄ kamerai nedaudz paceļoties augÅ”up, ir redzams, ka pret grÄmatu muguriÅÄm ir atslieta DievmÄtes ar bÄrnu ikonas reprodukcija. Man neizdevÄs atrast ziÅas, kÄda ikona tÄ ir; pÄc gleznojuma stila izskatÄs Bizantijas, bet DievmÄte un bÄrns ir melni, liecinot par to, ka ikona ir veca un nokvÄpusi. DroÅ”i vien zinÄt, ka FrancijÄ ir viena no pasaulÄ ievÄrojamÄkajÄm tÄ saukto āmelno Madonnuā kolekcijÄm. Vienu no Å”iem sakrÄlajiem objektiem ā RokamadÅ«ras baznÄ«cas jaunavu ā neaizmirstami aprakstÄ«ja franÄu rakstnieks MiÅ”els Velbeks savÄ romÄnÄ PakļauÅ”anÄs. Bet kÄpÄc Bizantijas stila gleznojums? UniÄti jeb grieÄ·u katoļi? Nezinu.
ZemmÅ«ra lasÄ«to uzrunu ik pa brÄ«dim pÄrtrauc kadri no Francijas vÄstures un tÄs pieminekļiem (Žanna dāArka, Napoleons, Versaļas pils un tamlÄ«dzÄ«gi) un dokumentÄli kadri no neseniem notikumiem (imigrantu apmetnes ParÄ«zÄ zem tilta, ādzelteno vestuā protests, ielu cÄ«Åas ar policistiem, draudÄ«ga paskata tumÅ”Ädainu jaunieÅ”u grupas, buldozers, kas jauc nost baznÄ«cu). ZemmÅ«ra vÄstÄ«jums Ä«sumÄ ir Å”Äds: Francija, kurÄ jÅ«s uzaugÄt un par kuru jums stÄstÄ«ja jÅ«su vecÄki, ir nÄves briesmÄs. JÅ«s vairs nevarat noliegt, ka jums tÄ tiek atÅemta. TÄ vienlaicÄ«gi tiek islamizÄta no Ärpuses ienÄkoÅ”as imigrÄcijas dÄļ un ideoloÄ£iski sagrauta no iekÅ”ienes, mÄcot jums nevis to mÄ«lÄt un ar tÄs vÄsturi lepoties, bet to nicinÄt. TÄ pazaudÄ savu suverenitÄti Eiropas birokrÄtu un iekÅ”zemes kreiso strÄvojumu priekÅ”Ä. TÄ pazaudÄ savas skolas un izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti. TÄ pazaudÄ savu rÅ«pniecÄ«bu un savu lauksaimniecÄ«bu. TÅ«kstoÅ”gadÄ«ga civilizÄcija, kuru savulaik apskauda visa pasaule, Å”obrÄ«d tiek aizslaucÄ«ta. FonÄ skan BÄthovena 7. simfonijas 2. daļa, kas ir vienlaikus gan viegli draudÄ«ga, gan arÄ« celsmÄ«ga un cildena. Video pieteikumam ir raksturÄ«gs gandrÄ«z pilnÄ«gs intereses trÅ«kums par parastajiem ekonomiskajiem, izaugsmes, nodokļu, pirktspÄjas un citiem jautÄjumiem, kÄ arÄ« pilnÄ«gs intereses trÅ«kums par Francijas diplomÄtiju un to, kÄ tÄ no Ärpuses varÄtu izskatÄ«ties un pozicionÄties Eiropas SavienÄ«bas kontekstÄ. RullÄ«tis sniedz tikai bargu diagnozi un mÄÄ£ina pateikt, ka ir jÄbÅ«t pilnÄ«gi pretÄji un tÄpÄc arÄ« jÄrÄ«kojas pilnÄ«gi pretÄji, turklÄt nekavÄjoties.
KÄ precÄ«zi komentÄja kÄds franÄu žurnÄlists, ZemmÅ«rs sevi piesaka kÄ āpÄdÄjo prezidenta kandidÄtu pirms Apokalipsesā. TÄ kÄ ZemmÅ«ram vÄl pirms burtiski pÄris dienÄm nebija savas tÄ«mekļa lapas un viÅam Å”obrÄ«d ir grÅ«tÄ«bas sevi adekvÄti prezentÄt lielajos valsts un privÄtajos medijos, viÅa pirmsvÄlÄÅ”anu aÄ£itÄcija notiek vietnÄ Youtube. SavukÄrt Youtube Å”im video rullÄ«tim ir uzlikuÅ”i vecuma ierobežojumu lÄ«dz 18 gadiem (nesaprotamu iemeslu dÄļ). ZemmÅ«ram veltÄ«tÄ Wikipedia Ŕķirkļa rediÄ£ÄÅ”ana Å”obrÄ«d ir bloÄ·Äta, jo divas vai vairÄkas rediÄ£ÄtÄju grupas nespÄj vienoties par āinformatÄ«vu, ideoloÄ£iski neitrÄluā izklÄstu. KamÄr Å”o rakstu, uzzinu, ka ZemmÅ«ra personÄ«gÄ apsardze ir pastiprinÄta, jo vienu viÅa pirmsvÄlÄÅ”anu sapulci pÄrtrauca sadursmes starp atbalstÄ«tÄjiem un protestÄtÄjiem, kÄ arÄ« treÅ”o grupu, skaitÄ nelielÄku, kas izkliedza āAllahu akbar!ā. ZemmÅ«ra lielo interviju TV ziÅu kanÄlÄ TF1 plkst. 20:00, kas lÄ«dzinÄs mÅ«su āPanorÄmaiā un kuru franÄi jokojot sauc par āvakara misiā, noskatÄ«jÄs vairÄk nekÄ 7 miljoni cilvÄku; Marina Lepena, kuru redz kÄ galveno konkurenti Ŕībrīža prezidentam Emanuelam Makronam, Å”obrÄ«d nevar savÄkt tik lielu skatÄ«jumu skaitu ā galvenokÄrt tÄpÄc, ka tas, kas viÅai sakÄms, ir jau desmitgadÄm ilgi zinÄms un paredzams. Un Å”is ir tikai Ärika ZemmÅ«ra kampaÅas sÄkums.
KÄ jau sacÄ«ju, ZemmÅ«ra prezidentÅ«ras kampaÅa notiek vietnÄ Youtube. Turpat jau desmitgadÄm ilgi ir pieejama nozÄ«mÄ«ga daļa viÅa uzstÄÅ”anÄs ierakstu. ViÅÅ” ir žurnÄlists un sabiedriski aktÄ«va, runÄ«ga persona vismaz kopÅ” 1980. gadu sÄkuma, tÄpÄc viÅa apgalvotais minÄtajÄ video rullÄ«tÄ« ājÅ«s mani labi pazÄ«statā ir pilnÄ«bÄ tiesa. SalÄ«dziniet, piemÄram, ar Emanuelu Makronu, kurÅ” kÄ prezidenta kandidÄts uzrÄdÄs pÄkÅ”Åi no nekurienes un nekad nebija ticis malts cauri agresÄ«vÄm debatÄm naidÄ«gi noskaÅotos TV raidÄ«jumos, kur viÅam uzbruktu ad hominem, pÄrtrauktu, neļautu runÄt utt. KÄ droÅ”i vien jau zinÄt, ZemmÅ«rs ir zaudÄjis divÄs tiesas prÄvÄs par rasu vai reliÄ£iskÄ naida kurinÄÅ”anu (vienÄ no tÄm ā pamatoti), bet vienu no Å”iem spriedumiem pÄrsÅ«dzÄjis Eiropas CilvÄktiesÄ«bu tiesÄ. VairÄkÄs citÄs prÄvÄs viÅÅ” ir uzvarÄjis pÄdÄjÄ instancÄ un vÄl vairÄkÄs pats ir prasÄ«tÄjs. VÄl ir virkne nofilmÄtu viÅa monologu, kas ir tiesÄ neiesÅ«dzami, taÄu āskandaloziā, bet par tiem mazliet vÄlÄk. Å emot vÄrÄ simtos stundu mÄrÄmos debaÅ”u un interviju ierakstus, ZemmÅ«ra paÅ”savaldÄ«bas spÄjas ir pelnÄ«juÅ”as ÄrkÄrtÄ«gi augstu novÄrtÄjumu. 10 ballÄs tas bÅ«tu vismaz 9. ViÅÅ” ir zaudÄjis tiesÄ, en dĆ©rappant jeb ānoskrienot no trasesā, kÄ saka franÄi, pa visÄm Ŕīm desmitgadÄm tikai pusotru reizi. Tas ir izcils sniegums. SalÄ«dziniet vÄlreiz: gluži nesen cits, arÄ« ievÄrojams franÄu intelektuÄlis, daudzu grÄmatu autors AlÄns FinkÄ«lkrauts (Alain Finkielkraut) pilnÄ«gi izgÄzÄs Å”Äda tipa debatÄ, jo, neuzmanÄ«gi izsakoties un mÄÄ£inot uzsvÄrt dažÄdas apskatÄ«tÄ gadÄ«juma nianses, sanÄca, ka viÅÅ” ir nostÄjies incestuÄlÄ pedofilijÄ apsÅ«dzÄta vÄl cita ietekmÄ«ga franÄu intelektuÄļa OlivjÄ Diamela (Olivier Duhamel) aizstÄvÄ«bas pusÄ.[2]
ZemmÅ«rs nav rasists, noteikti nav mizogÄ«ns (bet ir antifeminists) un bÅ«tu saucams par islamofobu tikai tÄdÄ Å”aurÄ nozÄ«mÄ, ka, viÅaprÄt, islÄms nav savienojams ar Francijas grieÄ·u, romieÅ”u un judeokristÄ«go kultÅ«ru, dzÄ«vesveidu, priekÅ”statu par cilvÄku un attiecÄ«gi tiesÄ«bu tradÄ«cijÄm. ZemmÅ«rs arÄ« nav konservatÄ«vais. ViÅÅ” nepieder pie tiem mÅ«sdienu konservatÄ«vajiem, kuri mÄÄ£ina lÄninÄt sociÄlo progresÄÅ”anu, radot tÄdas izsmiekla vÄrtas ākonservatÄ«vÄsā partijas kÄ jau minÄtÄ franÄu NacionÄlÄ fronte, kuras vadÄ«ba pat nepiedalÄ«jÄs ielu protestos pret viendzimuma laulÄ«bu un jauno bioÄtikas likumu, bet izteica kÄdas aplinku frÄzes, ka neatbalstot surogÄtgrÅ«tniecÄ«bas legalizÄÅ”anu. ZemmÅ«rs bÅ«tu saucams par labÄjo vai galÄji labÄjo tikai vispÄrÄ«gÄ pretstatÄ«jumÄ kreisajiem, mÄreniem vai galÄjiem.
ZemmÅ«rs ir reakcionÄrs. Ja varam Francijas kontekstÄ vienkÄrÅ”ojot izdalÄ«t divas lielas reakcionÄru grupas: monarhistus, kas atbalsta Ancien rĆ©gime un noraida franÄu revolÅ«cijai piedÄvÄtos panÄkumus, un reakcionÄrus, kas stingri aizstÄv revolÅ«ciju ar tÄs meritokrÄtiskajiem principiem, sekulÄrismu un moderno nacionÄlismu, ZemmÅ«rs pieder pie otrajiem. ViÅÅ”, pÄc paÅ”a apgalvotÄ, ir bonapartists un degollists.
ViÅa programma lielÄs lÄ«nijÄs ir Å”Äda: (1) pats svarÄ«gÄkais, nekavÄjoties pÄrtraukt imigrÄciju un patvÄruma pieteikumu izskatīŔanu; (2) deportÄt tos 23% no visiem franÄu cietumos sÄdoÅ”ajiem, kuriem nav Francijas pilsonÄ«bas (visvairÄk pÄrstÄvÄtÄs grupas ir alžīrieÅ”i, marokÄÅi un rumÄÅi), kÄ arÄ« atÅemt Francijas pilsonÄ«bu tiem cietumos sÄdoÅ”ajiem, kuriem ir divas pilsonÄ«bas (ZemmÅ«rs apgalvo, ka tie varÄtu bÅ«t pat 50%, bet Å”Äda uzskaite nav veikta), un deportÄt arÄ« tos; (3) pÄrtraukt automÄtisko pilsonÄ«bas pieŔķirÅ”anu visiem, kuri piedzimst FrancijÄ, t. i., pÄriet no ius soli uz ius sanguinis (kÄ, starp citu, ir LatvijÄ); (4) veikt stingru un metodisku sveÅ”zemnieku asimilÄciju Francijas kultÅ«rÄ un paražÄs, nevis integrÄciju multikulturÄlismÄ, kÄ darÄ«ts lÄ«dz Å”im; dot pilsÄtu prefektiem tiesÄ«bas izvÄrtÄt, vai konkrÄtais sveÅ”zemnieks ir labi asimilÄjies; ja nav, tad nepagarinÄt uzturÄÅ”anÄs atļauju un, ja iespÄjams, deportÄt; (5) atgriezt spÄkÄ Napoleona Bonaparta likumu, kuru atcÄla sociÄlisti 1993. gadÄ un kurÅ” pieprasÄ«ja bÄrniem pirmo vÄrdu likt no katoļu kalendÄra (viÅi var likt otro vai treÅ”o vÄrdu Muhameds vai AbasadÅ«, ja vÄlas); (6) neizstÄties no eirozonas un Eiropas SavienÄ«bas, bet parÄdÄ«t zobus, uzsverot savu suverenitÄti, jo Ä«paÅ”i nepieÅemt nekÄdas vouka, dzimÅ”u identitÄtes u. tml. prasÄ«bas (diezgan smieklÄ«gi bija lasÄ«t, kÄ tviterÄ« pret ZemmÅ«ra manifestu protestÄja tÄ sauktajÄ āinkluzÄ«vajÄ valodÄā, kas lokÄmajiem vÄrdiem vienlaikus pievieno abu dzimumu galotnes, lai kÄds nejustos diskriminÄts); (7) reindustrializÄt Franciju; (8) spÄcinÄt armiju, kas, pÄc ZemmÅ«ra apgalvotÄ, kara gadÄ«jumÄ nevarÄtu noturÄties pat vienu nedÄļu, jo pietrÅ«ktu munÄ«cijas un nÄktos to prasÄ«t vÄcieÅ”iem, kuri savukÄrt to prasÄ«tu amerikÄÅiem; (9) atcelt visus tÄ sauktos memoriÄlos likumus, kas, pÄc ZemmÅ«ra domÄm, neļauj godprÄtÄ«gi izvÄrtÄt tÄdas parÄdÄ«bas kÄ koloniÄlismu; (10) pensionÄÅ”anÄs vecumu noteikt vÄlÄku, nekÄ ir Å”obrÄ«d, un vispÄr pagarinÄt franÄu darba laiku; (11) neatbalstÄ«t ne LGBT ātiesÄ«bas uz bÄrnuā, ne eitanÄziju, ne tamlÄ«dzÄ«gus priekÅ”likumus bioÄtikÄ.

KÄ redzams no Ŕī saraksta (mÄÄ£inÄju minÄt tikai svarÄ«gÄko), iekÅ”ÄjÄs kultÅ«ras uzlaboÅ”anos, viÅaprÄt, veicinÄs tieÅ”i imigrÄcijas pÄrtraukÅ”ana. Ja tÄ netiks veikta vienlaikus ar spÄcÄ«gu asimilÄciju un tieÅ”i franÄu vÄsturiskÄs identitÄtes un kultÅ«ras uzsvÄrÅ”anu, Francija vai nu tiks islamizÄta, vai arÄ« getoizÄsies. Ar getoizÄciju viÅÅ” domÄ ne tikai saŔķelÅ”anos arÄbu un balto franÄu rajonos, kas lielpilsÄtÄs vÄrojama Å”odien, bet arÄ« aso saŔķeltÄ«bu starp tradicionÄlo, ja tÄ var sacÄ«t, pasaules uztveri un vouku, kas balstÄs saasinÄtÄ kosmopolÄ«tiskÄ individuÄlismÄ, pat solipsismÄ. JautÄts par pilsoÅu kara iespÄjamÄ«bu saistÄ«bÄ ar neseno Francijas armijas pensionÄto Ä£enerÄļu atklÄto vÄstuli,[3] ZemmÅ«rs atbild, atgÄdinot par notikumiem, kas veselus 50 gadus krÄjÄs kÄ nelielas epizodes, lÄ«dz kulminÄjÄs BÄrtuļa nakts slaktiÅÄ 1572. gada 23. augustÄ (KatrÄ«na de MediÄi nevis ierosinÄja Å”o asinsizlieÅ”anu, bet nesekmÄ«gi centÄs to novÄrst, laipojot starp protestantu un katoļu grupÄm). Ja steidzÄ«gi netiks sperti nepiecieÅ”amie soļi un iedzertas rÅ«gtÄs zÄles, ZemmÅ«rs apgalvo, ka Francija virzÄs tieÅ”i uz to.
ZÄ«mÄ«gas bija dažas no iekÅ”zemes mediju reakcijÄm uz Å”o programmu. SaprÄtÄ«gÄkie ir piesardzÄ«gi, jo pieredze ar Donaldu Trampu un Brexit ir mÄcÄ«jusi, ka demokrÄtijÄ var gadÄ«ties pÄrsteigums urnÄs. PiemÄram, rakstÄ«ja, ka ir netaisni prezidentu Olandu vainot pie naktskluba Bataclan slaktiÅa, jo konkrÄtie islÄmisti ar automÄtiem ieradÄs nevis kÄ bÄgļi no SÄ«rijas, bet gan no Beļģijas ar viltotiem dokumentiem. Å is precizÄjums tikai vÄlreiz pierÄda, ka Francija nav spÄjÄ«ga sargÄt savas robežas un tai steidzÄ«gi jÄspÄj sÄkt to darÄ«t. Jau daudzkÄrt ir dzirdÄts pÄrmetums, ka dažÄdi Eiropas SavienÄ«bas nolÄ«gumi un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizÄcijas nekÄdu cietumnieku nepilsoÅu deportÄciju neļaus veikt un ka tas attiecas arÄ« uz virkni citu punktu. RespektÄ«vi, neko no tÄ nevarÄs izdarÄ«t. ArÄ« Å”is iebildums tikai spÄcina ZemmÅ«ra tÄzi, ka Francijai nav suverenitÄtes. Ja reiz Francijai nav suverenitÄtes un tiesÄ«bas pieÅem lÄmumus, tad kÄpÄc vispÄr mÄrkaÄ·oties ar prezidenta vÄlÄÅ”anÄm prezidentÄlÄ republikÄ? Ja reiz par visu atbild fon der Leienas kundze?
Tagad, kad Äriks ZemmÅ«rs kandidÄ uz prezidenta amatu, ir iespÄjams no nedaudz cita skata punkta paraudzÄ«ties uz viÅa lÄ«dzÅ”inÄjo darbÄ«bu. KÄ jau rakstÄ«ju, Youtube atrodamo ZemmÅ«ra uzstÄÅ”anÄs ierakstu ilgums kopumÄ ir mÄrÄms simtos stundu. Lielu daļu no tiem Å”ajos pÄdÄjos desmit gados es pati esmu noskatÄ«jusies. TÄ ir bijusi burvÄ«ga izklaide. MÄÄ£inÄÅ”u Ä«si raksturot viÅa personÄ«bu un paÅ”Ä nobeigumÄ izteikÅ”u dažas kritiskas piezÄ«mes. Tas var noderÄt, jo gandrÄ«z nekas no ZemmÅ«ra debatÄm nav tulkots un arÄ« diez vai jebkad tiks iztulkots angliski. AttiecÄ«gi tikai retais var novÄrtÄt, kÄda bÅ«tu ZemmÅ«ra vieta Ŕībrīža pasaules āinterneta slaveno intelektuÄļuā topÄ. ZemmÅ«ra omulÄ«ba un bon vivant, kÄ arÄ« pilnÄ«gÄ vienaldzÄ«ba, ko citi par viÅu domÄ, ļauj viÅu salÄ«dzinÄt ar Slavoju Žižeku viÅa labÄkajÄs performancÄs. TÄ kÄ ZemmÅ«rs ir maza auguma un nereti TV studijÄs tiek uzsÄdinÄts uz augstiem beÅÄ·iem, dažkÄrt ir redzams, kÄ viÅÅ” zem galda, laiku Ä«sinot, Ŕūpo kÄjas. ViÅÅ” ir nemainÄ«gi lieliskÄ garastÄvoklÄ« un pedantiski pieklÄjÄ«gs, taÄu vienlaikus negants un neiežÄlinÄms. AtŔķirÄ«bÄ no Žižeka, ZemmÅ«rs ir ļoti reprezentabls (uzvalki ir perfekti, krekli vienmÄr balti, kaklasaites ā zÄ«da). LÄ«dzÄ«gi Žizekam, ja viÅam iedod vÄrdu, viÅÅ” ir neapturams un var runÄt stundÄm, taÄu ir daudz strukturÄtÄks un nenovirzÄs no tÄmas. Lai arÄ« francÅ«zis, viÅÅ” nav tÄrÄjis savas dzÄ«ves laiku, iepazÄ«stoties ar tÄ saukto āfranÄu teorijuā un pÄrÅemot no tÄs daudziem vietÄjiem intelektuÄļiem raksturÄ«go vÄrdu vīŔanu un mÄjienu doÅ”anu argumentÄÅ”anas vietÄ.
ZemmÅ«rs, manuprÄt, ir par veselu galvastiesu pÄrÄks par slaveno kanÄdieti Džordanu PÄ«tersonu nevis erudÄ«cijas un savas nostÄjas pÄrdomÄtÄ«bas dÄļ, kurÄs viÅi bÅ«tu apmÄram lÄ«dzÄ«gi, bet tÄpÄc, ka ZemmÅ«ra atsauÄu sistÄma un tekstu bÄze ir objektÄ«vi daudz augstvÄrtÄ«gÄka ā tur, teiksim, nav nekÄda Karla Gustava Junga, tur ir Žila MiÅ”lÄ Francijas vÄsture 19 sÄjumos. ZemmÅ«rs nekad nav sentimentÄls un nekad, tieÅ”Äm nekad nav vulgÄrs, kas nemaz nav tik tipiski viÅa vecuma vÄ«rieÅ”iem. Kad viÅu nokaitina ar stulbiem jautÄjumiem vai replikÄm, viÅÅ” var pÄrslÄgties tÄdÄ kÄ turbo režīmÄ, kas ir iespaidÄ«gs; piemÄram, esmu vairÄkas reizes ievÄrojusi, ka viÅÅ” savu atbildi spÄj izteikt aleksandrÄ«na (franÄu klasiskÄs drÄmas) pantmÄrÄ ar atskaÅÄm. Briseles brÄ«vÄs universitÄtes retorikas pÄtnieks Viktors Ferijs ZemmÅ«ra prasmi uzvarÄt visÄs debatÄs un diskusijÄs vai arÄ« oponentus samulsinÄt tÄ, ka viÅi paliek bez valodas, atvasina tieÅ”i no fakta, ka ZemmÅ«rs ir sarakstÄ«jis 18 grÄmatas. ViÅÅ” ne tikai ir daudz lasÄ«jis; viÅÅ” savas domas ir sÄ«ki pierakstÄ«jis un uzrakstÄ«jis, un var viegli restaurÄt faktus un argumentus no atmiÅas.[4] TÄ ir ne ar ko nesalÄ«dzinÄma priekÅ”rocÄ«ba.
Teiksim, tipisks minÄtÄs burvÄ«gÄs izklaides piemÄrs: pie viÅa atsÅ«ta žurnÄlisti ar Ä«paÅ”i sagatavotiem jautÄjumiem par Ärpolitiku un Francijas diplomÄtiju, noteikti ar izcilÄ«bu pabeiguÅ”u kÄdu no labÄkajÄm ParÄ«zes universitÄtÄm. ViÅa Ä·eras klÄt pie pirmÄ jautÄjuma savÄ sarakstÄ, bet ZemmÅ«rs ir pÄrliecinÄts, ka te nevar Ä«si atbildÄt, ir nepiecieÅ”ams konteksts un savu atbildi sÄk ar atgÄdinÄjumu par Polijas sadalīŔanu 18. gadsimta beigÄs. ViÅÅ” lÄ«dz atbildei nonÄks, taÄu ir nepiecieÅ”ams ievads un atkÄpe (viÅÅ” arÄ« pamato, kÄpÄc). Komiskais Å”ÄdÄs sarunÄs, neÅemot vÄrÄ to izglÄ«tojoÅ”o raksturu, ir tieÅ”i profesionÄlÄs intervÄtÄjas Å”ausmu izteiksme sejÄ. ViÅa vispÄr nesaprot, par ko ir runa. MinÄtie vÄstures notikumi, spÄku samÄri un robežu pÄrvilkÅ”ana viÅai ir tumÅ”a bilde. Å ÄdÄ veidÄ ZemmÅ«rs it kÄ noÅ”auj divus zaÄ·us ar vienu Å”Ävienu: viÅa atbilde, kad viÅÅ” galu galÄ lÄ«dz tai tiek, ir neatspÄkojama, jo oponentam nav nekÄdu, pilnÄ«gi nekÄdu zinÄÅ”anu par faktiem, kas minÄti pamatojumÄ; otrkÄrt, viÅÅ” empÄ«riski pierÄda savu tÄzi par izglÄ«tÄ«bas dramatisko lejupslÄ«di FrancijÄ pÄdÄjo 40 gadu laikÄ un ar savu piemÄru atspÄko avÄ«zes Le Monde pretargumentu, ka izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis, tieÅ”i pretÄji, ceļoties, jo, redz, aizvien vairÄk cilvÄku saÅemot universitÄtes diplomus.
Visbeidzot, solÄ«tÄ ZemmÅ«ra kritika. PirmkÄrt, ZemmÅ«rs runÄ daudz labÄk nekÄ raksta. Es biju vÄ«lusies viÅa pÄdÄjÄ grÄmatÄ Francija vÄl nav teikusi savu pÄdÄjo vÄrdu, kas iznÄca pÄris mÄneÅ”us pirms prezidenta kandidatÅ«ras pieteikÅ”anas. TÄ ir nevis ZemmÅ«ra programma, kÄ varÄtu sagaidÄ«t, bet dažÄdu viÅa publikÄciju un, Ŕķiet, arÄ« dienasgrÄmatas ierakstu apkopojums. KÄ bieži gadÄs ar dienasgrÄmatÄm, autors, cenzdamies sevi parÄdÄ«t kÄ cilvÄku, kurÅ” Å”aubÄs un tÄtad ir pazemÄ«gs, galu galÄ sevi vietumis parÄda kÄ nepatÄ«kami patmÄ«lÄ«gu. TÄ kÄ mazajÄs esejÄs ir minÄts milzÄ«gs daudzums Å”obrÄ«d dzÄ«vo Francijas politiÄ·u, mediju personÄ«bu, rakstnieku, finansistu un tÄ tÄlÄk, turklÄt sÄ«ki atstÄstÄ«tas ZemmÅ«ra sarunas ar Ŕīm personÄ«bÄm, minot arÄ« viÅa spriedumus, kas lielÄkoties ir ironiski un pat paļÄjoÅ”i, secinu, ka viÅÅ” pilnÄ«gi nevajadzÄ«gi sevi, kurÅ” jau tÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi izolÄts, izolÄ vÄl vairÄk.
OtrkÄrt, ZemmÅ«ram kÄ nereti Ä«stiem, urdÄ«giem intelektuÄļiem, filozofiem, zinÄtniekiem un arÄ« mÄksliniekiem un tieÅ”Äm radoÅ”iem cilvÄkiem, ir raksturÄ«ga prÄta tunelÄÅ”anÄs. Tas nozÄ«mÄ ÄrprÄtÄ«gu fokusÄtÄ«bu uz tieÅ”i to lietu, kurai prÄts Å”obrÄ«d dzenas pakaļ un mÄÄ£ina sasniegt. Å Ä« spÄja ļauj viÅam darÄ«t to, ko viÅÅ” dara, un darboties tÄdÄ lÄ«menÄ«, kÄdÄ viÅÅ” darbojas, tÄ arÄ« dara viÅu ļoti laimÄ«gu un piepildÄ«tu (kÄrtÄjo reizi pierÄdot, ka Aristotelam taisnÄ«ba par cilvÄka prÄta dabu), taÄu tÄ var viÅu arÄ« padarÄ«t haotisku, izkaisÄ«tu, ar grÅ«tÄ«bÄm darboties tÄdÄ vispusÄ«gas virspusÄjÄ«bas plaÅ”umÄ, kÄdu sagaida no prezidenta kandidÄtiem. Jau tagad viÅa komanda, par kuru nevienam nav ne jausmas, vai tÄ ir labi izveidota, sÅ«dzas, ka viÅÅ” ir neparedzams un grÅ«ti vadÄms. Neviens nezina, kÄ tas izspÄlÄsies tuvÄko mÄneÅ”u laikÄ, un var gadÄ«ties visÄdi.
Visbeidzot, pats sliktÄkais manÄs lÄ«dzjutÄja acÄ«s. DzeltenÄs preses avÄ«ze Paris Match pirms pÄris nedÄļÄm nopublicÄja paparaci bildes, kur viÅÅ” redzams peldoties un Å«denÄ« apkampjoties ar vienu no savas kampaÅas vadÄ«tÄjÄm, par sevi vairÄk nekÄ 30 gadus jaunÄku sievieti. Bildes ir nepÄrprotamas. FrancijÄ tas, protams, nevienu Ä«paÅ”i neuztrauc ā prezidentiem jau izsenis ir gan mīļÄkÄs, gan ÄrlaulÄ«bas bÄrni (patÄ«kami izÅÄmumi, Ŕķiet, ir ZemmÅ«ra varonis Å arls de Golls un Emanuels Makrons).
Idiotisks, manuprÄt, ir ZemmÅ«ra juristu mÄÄ£inÄjums iesÅ«dzÄt avÄ«zi tiesÄ par privÄtÄs dzÄ«ves aizskÄrumu ā idiotisks nevis tÄpÄc, ka bÅ«tu labi ielauzties privÄtajÄ dzÄ«vÄ, lai uzÅemtu un publicÄtu fotogrÄfijas, bet tÄpÄc, ka visa Ŕī sÄga galÄ«gi nesaskan ar ZemmÅ«ra kÄ izolÄta reakcionÄra cÄ«Åu par kultÅ«ras maiÅu. TÄ nesaskan tÄpÄc, ka viÅam ir sieva un trÄ«s bÄrni, un arÄ« tÄpÄc, ka viÅÅ” pats savÄs grÄmatÄs ir asi kritizÄjis tradicionÄlÄs Ä£imenes sairumu, bÄrnus, kas aug bez tÄviem, un 1968. gada seksuÄlÄs revolÅ«cijas bÄdÄ«go mantojumu.
KÄ uz Ŕī fona izskatÄs tÄds pÄkÅ”Ås publiskÄs runas un privÄto izvÄļu noŔķīrums? Ä»oti slikti. No Ä«steni reakcionÄras pozÄ«cijas vajadzÄtu rÄ«koties Å”Ädi: lai ZemmÅ«ra sinagogas rabÄ«ns izsaka viÅam stingro brÄ«dinÄjumu un nosodÄ«jumu un aicina nekavÄjoties pÄrtraukt sakaru un atvainoties. TÄ kÄ jaunÄ sieviete arÄ« ir ebrejiete, tas attiecas arÄ« uz viÅu. TÄ kÄ abas personas (ZemmÅ«rs un viÅa palÄ«dze) ir publiski pauduÅ”as savas dziļas simpÄtijas katolicismam (par ko liecina arÄ« raksta sÄkumÄ minÄtÄ ikona), lai nosodÄ«jumu un stingru aicinÄjumu izbeigt ÄrlaulÄ«bas attiecÄ«bas izsaka arÄ« ParÄ«zes arhibÄ«skaps. Starp citu, Å arlemaÅa (KÄrļa LielÄ) laikÄ, kuru ZemmÅ«rs tik ļoti apbrÄ«no, rÄ«cÄ«ba no reliÄ£isko autoritÄÅ”u puses bÅ«tu vÄl daudz stingrÄka: jauno sievieti ā uz klosteri, ZemmÅ«ru ā piecus gadus gavÄt vientuļnieka cellÄ pie maizes un Å«dens. Jo ZemmÅ«rs taÄu pats apgalvo, ka tÄ bija morÄla kÄrtÄ«ba, domas skaidrÄ«ba un rakstura stingrÄ«ba, kas uzcÄla civilizÄciju!
VisÄdi citÄdi ā vÄlu viÅam izturÄ«bu un labu, intelektuÄli bagÄtinoÅ”u piedzÄ«vojumu, ja neko vairÄk. KopÅ” 1940. gada neviens FrancijÄ nav spÄlÄjis ar tik lielÄm kÄrtÄ«m. Uz visu banku, kÄ mÄdz teikt. Pirms solÄ«tÄs Apokalipses.
[1] https://www.youtube.com/watch?v=k8IGBDK1BH8
[2] https://www.youtube.com/watch?v=Zmm7c_qhfdU
[3] https://www.valeursactuelles.com/politique/pour-un-retour-de-lhonneur-de-nos-gouvernants-20-generaux-appellent-macron-a-defendre-le-patriotisme/