Zemmūrs Francijai

30. novembrÄ« berberu (citi saka ā€œarābuā€, bet tas nav pareizi) ebrejs francÅ«zis Ēriks ZemmÅ«rs (viņa uzvārds berberu valodā apzÄ«mējot kādu olÄ«vkoka Ŕķirni) oficiāli paziņoja par savu kandidēŔanu uz Francijas prezidenta amatu. VēlēŔanas notiks 2022. gada aprÄ«lÄ«, tas ir, pēc nedaudz vairāk kā četriem mēneÅ”iem. 63 gadus vecais ZemmÅ«rs pieteica savu kandidatÅ«ru kā bezpartejiskais, nepārstāvot ne labējā spārna Front National, kuras kandidāte ir Marina Lepena, ne arÄ« labējā spārna Les RĆ©publicains, no kuras savulaik startēja un uzvarēja Nikolā SarkozÄ« un kuras kandidāte ir (tikko apskatÄ«jos viņu mājaslapā, lai zinātu) Valērija Pēkrese.

ZemmÅ«rs pieteica savu vÄ«ziju ar 10 minÅ«tes garu video uzrunu vai, pareizāk, videoklipu. AtzīŔos (lÄ«dz ar daudziem ierindas frančiem un žurnālistiem), ka tamlÄ«dzÄ«gu pieteikumu uz prezidenta amatu vēl nekad neesmu redzējusi.[1] RullÄ«tis ir filmēts 19. gadsimta interjerā ar atbilstoÅ”u tonējumu uz veclaicÄ«ga grāmatplaukta fona. Grāmatplaukta priekŔā ir tumÅ”s koka galds ar milzÄ«gu melnu mikrofonu labajā pusē. Tas mats matā atgādina mikrofonu, kurā Å arls de Golls 1940. gadā, Francijas okupācijas laikā, ierunāja savu uzsaukumu brÄ«vajai Francijai no BBC biroja Londonā. Pie galda sēdoÅ”ais ZemmÅ«rs lasa savu uzrunu no lapas – lÄ«dzÄ«gi kā savulaik de Golls. Dzirdēju franču TV apgalvojumu, ka teksts esot rakstÄ«ts ar roku, bet Ŕķiet, ka tas nav tiesa. Teksts ir izdrukāts ar palieliem burtiem, lai ZemmÅ«rs tos saredzētu, jo ir tuvredzÄ«gs un Å”ajā video rullÄ«tÄ« negrib lietot brilles.

Uzrunas laikā kamerai nedaudz paceļoties augÅ”up, ir redzams, ka pret grāmatu muguriņām ir atslieta Dievmātes ar bērnu ikonas reprodukcija. Man neizdevās atrast ziņas, kāda ikona tā ir; pēc gleznojuma stila izskatās Bizantijas, bet Dievmāte un bērns ir melni, liecinot par to, ka ikona ir veca un nokvēpusi. DroÅ”i vien zināt, ka Francijā ir viena no pasaulē ievērojamākajām tā saukto ā€œmelno Madonnuā€ kolekcijām. Vienu no Å”iem sakrālajiem objektiem – RokamadÅ«ras baznÄ«cas jaunavu – neaizmirstami aprakstÄ«ja franču rakstnieks MiÅ”els Velbeks savā romānā PakļauÅ”anās. Bet kāpēc Bizantijas stila gleznojums? Uniāti jeb grieÄ·u katoļi? Nezinu.             

ZemmÅ«ra lasÄ«to uzrunu ik pa brÄ«dim pārtrauc kadri no Francijas vēstures un tās pieminekļiem (Žanna d’Arka, Napoleons, Versaļas pils un tamlÄ«dzÄ«gi) un dokumentāli kadri no neseniem notikumiem (imigrantu apmetnes ParÄ«zē zem tilta, ā€œdzelteno vestuā€ protests, ielu cīņas ar policistiem, draudÄ«ga paskata tumŔādainu jaunieÅ”u grupas, buldozers, kas jauc nost baznÄ«cu). ZemmÅ«ra vēstÄ«jums Ä«sumā ir Ŕāds: Francija, kurā jÅ«s uzaugāt un par kuru jums stāstÄ«ja jÅ«su vecāki, ir nāves briesmās. JÅ«s vairs nevarat noliegt, ka jums tā tiek atņemta. Tā vienlaicÄ«gi tiek islamizēta no ārpuses ienākoÅ”as imigrācijas dēļ un ideoloÄ£iski sagrauta no iekÅ”ienes, mācot jums nevis to mÄ«lēt un ar tās vēsturi lepoties, bet to nicināt. Tā pazaudē savu suverenitāti Eiropas birokrātu un iekÅ”zemes kreiso strāvojumu priekŔā. Tā pazaudē savas skolas un izglÄ«tÄ«bas kvalitāti. Tā pazaudē savu rÅ«pniecÄ«bu un savu lauksaimniecÄ«bu. TÅ«kstoÅ”gadÄ«ga civilizācija, kuru savulaik apskauda visa pasaule, Å”obrÄ«d tiek aizslaucÄ«ta. Fonā skan Bēthovena 7. simfonijas 2. daļa, kas ir vienlaikus gan viegli draudÄ«ga, gan arÄ« celsmÄ«ga un cildena. Video pieteikumam ir raksturÄ«gs gandrÄ«z pilnÄ«gs intereses trÅ«kums par parastajiem ekonomiskajiem, izaugsmes, nodokļu, pirktspējas un citiem jautājumiem, kā arÄ« pilnÄ«gs intereses trÅ«kums par Francijas diplomātiju un to, kā tā no ārpuses varētu izskatÄ«ties un pozicionēties Eiropas SavienÄ«bas kontekstā. RullÄ«tis sniedz tikai bargu diagnozi un mēģina pateikt, ka ir jābÅ«t pilnÄ«gi pretēji un tāpēc arÄ« jārÄ«kojas pilnÄ«gi pretēji, turklāt nekavējoties.  

Kā precÄ«zi komentēja kāds franču žurnālists, ZemmÅ«rs sevi piesaka kā ā€œpēdējo prezidenta kandidātu pirms Apokalipsesā€. Tā kā ZemmÅ«ram vēl pirms burtiski pāris dienām nebija savas tÄ«mekļa lapas un viņam Å”obrÄ«d ir grÅ«tÄ«bas sevi adekvāti prezentēt lielajos valsts un privātajos medijos, viņa pirmsvēlēŔanu aÄ£itācija notiek vietnē Youtube. Savukārt Youtube Å”im video rullÄ«tim ir uzlikuÅ”i vecuma ierobežojumu lÄ«dz 18 gadiem (nesaprotamu iemeslu dēļ). ZemmÅ«ram veltÄ«tā Wikipedia Ŕķirkļa rediģēŔana Å”obrÄ«d ir bloķēta, jo divas vai vairākas rediģētāju grupas nespēj vienoties par ā€œinformatÄ«vu, ideoloÄ£iski neitrāluā€ izklāstu. Kamēr Å”o rakstu, uzzinu, ka ZemmÅ«ra personÄ«gā apsardze ir pastiprināta, jo vienu viņa pirmsvēlēŔanu sapulci pārtrauca sadursmes starp atbalstÄ«tājiem un protestētājiem, kā arÄ« treÅ”o grupu, skaitā nelielāku, kas izkliedza ā€œAllahu akbar!ā€. ZemmÅ«ra lielo interviju TV ziņu kanālā TF1 plkst. 20:00, kas lÄ«dzinās mÅ«su ā€œPanorāmaiā€ un kuru franči jokojot sauc par ā€œvakara misiā€, noskatÄ«jās vairāk nekā 7 miljoni cilvēku; Marina Lepena, kuru redz kā galveno konkurenti Ŕībrīža prezidentam Emanuelam Makronam, Å”obrÄ«d nevar savākt tik lielu skatÄ«jumu skaitu – galvenokārt tāpēc, ka tas, kas viņai sakāms, ir jau desmitgadēm ilgi zināms un paredzams. Un Å”is ir tikai Ērika ZemmÅ«ra kampaņas sākums.

Kā jau sacÄ«ju, ZemmÅ«ra prezidentÅ«ras kampaņa notiek vietnē Youtube. Turpat jau desmitgadēm ilgi ir pieejama nozÄ«mÄ«ga daļa viņa uzstāŔanās ierakstu. ViņŔ ir žurnālists un sabiedriski aktÄ«va, runÄ«ga persona vismaz kopÅ” 1980. gadu sākuma, tāpēc viņa apgalvotais minētajā video rullÄ«tÄ« ā€œjÅ«s mani labi pazÄ«statā€ ir pilnÄ«bā tiesa. SalÄ«dziniet, piemēram, ar Emanuelu Makronu, kurÅ” kā prezidenta kandidāts uzrādās pēkŔņi no nekurienes un nekad nebija ticis malts cauri agresÄ«vām debatēm naidÄ«gi noskaņotos TV raidÄ«jumos, kur viņam uzbruktu ad hominem, pārtrauktu, neļautu runāt utt. Kā droÅ”i vien jau zināt, ZemmÅ«rs ir zaudējis divās tiesas prāvās par rasu vai reliÄ£iskā naida kurināŔanu (vienā no tām – pamatoti), bet vienu no Å”iem spriedumiem pārsÅ«dzējis Eiropas CilvēktiesÄ«bu tiesā. Vairākās citās prāvās viņŔ ir uzvarējis pēdējā instancē un vēl vairākās pats ir prasÄ«tājs. Vēl ir virkne nofilmētu viņa monologu, kas ir tiesā neiesÅ«dzami, taču ā€œskandaloziā€, bet par tiem mazliet vēlāk. Ņemot vērā simtos stundu mērāmos debaÅ”u un interviju ierakstus, ZemmÅ«ra paÅ”savaldÄ«bas spējas ir pelnÄ«juÅ”as ārkārtÄ«gi augstu novērtējumu. 10 ballēs tas bÅ«tu vismaz 9. ViņŔ ir zaudējis tiesā, en dĆ©rappant jeb ā€œnoskrienot no trasesā€, kā saka franči, pa visām Ŕīm desmitgadēm tikai pusotru reizi. Tas ir izcils sniegums. SalÄ«dziniet vēlreiz: gluži nesen cits, arÄ« ievērojams franču intelektuālis, daudzu grāmatu autors Alēns FinkÄ«lkrauts (Alain Finkielkraut) pilnÄ«gi izgāzās Ŕāda tipa debatē, jo, neuzmanÄ«gi izsakoties un mēģinot uzsvērt dažādas apskatÄ«tā gadÄ«juma nianses, sanāca, ka viņŔ ir nostājies incestuālā pedofilijā apsÅ«dzēta vēl cita ietekmÄ«ga franču intelektuāļa Olivjē Diamela (Olivier Duhamel) aizstāvÄ«bas pusē.[2]

ZemmÅ«rs nav rasists, noteikti nav mizogÄ«ns (bet ir antifeminists) un bÅ«tu saucams par islamofobu tikai tādā Å”aurā nozÄ«mē, ka, viņaprāt, islāms nav savienojams ar Francijas grieÄ·u, romieÅ”u un judeokristÄ«go kultÅ«ru, dzÄ«vesveidu, priekÅ”statu par cilvēku un attiecÄ«gi tiesÄ«bu tradÄ«cijām. ZemmÅ«rs arÄ« nav konservatÄ«vais. ViņŔ nepieder pie tiem mÅ«sdienu konservatÄ«vajiem, kuri mēģina lēnināt sociālo progresēŔanu, radot tādas izsmiekla vērtas ā€œkonservatÄ«vāsā€ partijas kā jau minētā franču Nacionālā fronte, kuras vadÄ«ba pat nepiedalÄ«jās ielu protestos pret viendzimuma laulÄ«bu un jauno bioētikas likumu, bet izteica kādas aplinku frāzes, ka neatbalstot surogātgrÅ«tniecÄ«bas legalizēŔanu. ZemmÅ«rs bÅ«tu saucams par labējo vai galēji labējo tikai vispārÄ«gā pretstatÄ«jumā kreisajiem, mēreniem vai galējiem.

ZemmÅ«rs ir reakcionārs. Ja varam Francijas kontekstā vienkārÅ”ojot izdalÄ«t divas lielas reakcionāru grupas: monarhistus, kas atbalsta Ancien rĆ©gime un noraida franču revolÅ«cijai piedēvētos panākumus, un reakcionārus, kas stingri aizstāv revolÅ«ciju ar tās meritokrātiskajiem principiem, sekulārismu un moderno nacionālismu, ZemmÅ«rs pieder pie otrajiem. ViņŔ, pēc paÅ”a apgalvotā, ir bonapartists un degollists.

Viņa programma lielās lÄ«nijās ir Ŕāda: (1) pats svarÄ«gākais, nekavējoties pārtraukt imigrāciju un patvēruma pieteikumu izskatīŔanu; (2) deportēt tos 23% no visiem franču cietumos sēdoÅ”ajiem, kuriem nav Francijas pilsonÄ«bas (visvairāk pārstāvētās grupas ir alžīrieÅ”i, marokāņi un rumāņi), kā arÄ« atņemt Francijas pilsonÄ«bu tiem cietumos sēdoÅ”ajiem, kuriem ir divas pilsonÄ«bas (ZemmÅ«rs apgalvo, ka tie varētu bÅ«t pat 50%, bet Ŕāda uzskaite nav veikta), un deportēt arÄ« tos; (3) pārtraukt automātisko pilsonÄ«bas pieŔķirÅ”anu visiem, kuri piedzimst Francijā, t. i., pāriet no ius soli uz ius sanguinis (kā, starp citu, ir Latvijā); (4) veikt stingru un metodisku sveÅ”zemnieku asimilāciju Francijas kultÅ«rā un paražās, nevis integrāciju multikulturālismā, kā darÄ«ts lÄ«dz Å”im; dot pilsētu prefektiem tiesÄ«bas izvērtēt, vai konkrētais sveÅ”zemnieks ir labi asimilējies; ja nav, tad nepagarināt uzturēŔanās atļauju un, ja iespējams, deportēt; (5) atgriezt spēkā Napoleona Bonaparta likumu, kuru atcēla sociālisti 1993. gadā un kurÅ” pieprasÄ«ja bērniem pirmo vārdu likt no katoļu kalendāra (viņi var likt otro vai treÅ”o vārdu Muhameds vai AbasadÅ«, ja vēlas); (6) neizstāties no eirozonas un Eiropas SavienÄ«bas, bet parādÄ«t zobus, uzsverot savu suverenitāti, jo Ä«paÅ”i nepieņemt nekādas vouka, dzimÅ”u identitātes u. tml. prasÄ«bas (diezgan smieklÄ«gi bija lasÄ«t, kā tviterÄ« pret ZemmÅ«ra manifestu protestēja tā sauktajā ā€œinkluzÄ«vajā valodÄā€, kas lokāmajiem vārdiem vienlaikus pievieno abu dzimumu galotnes, lai kāds nejustos diskriminēts); (7) reindustrializēt Franciju; (8) spēcināt armiju, kas, pēc ZemmÅ«ra apgalvotā, kara gadÄ«jumā nevarētu noturēties pat vienu nedēļu, jo pietrÅ«ktu munÄ«cijas un nāktos to prasÄ«t vācieÅ”iem, kuri savukārt to prasÄ«tu amerikāņiem; (9) atcelt visus tā sauktos memoriālos likumus, kas, pēc ZemmÅ«ra domām, neļauj godprātÄ«gi izvērtēt tādas parādÄ«bas kā koloniālismu; (10) pensionēŔanās vecumu noteikt vēlāku, nekā ir Å”obrÄ«d, un vispār pagarināt franču darba laiku; (11) neatbalstÄ«t ne LGBT ā€œtiesÄ«bas uz bērnuā€, ne eitanāziju, ne tamlÄ«dzÄ«gus priekÅ”likumus bioētikā.

Kā redzams no Ŕī saraksta (mēģināju minēt tikai svarÄ«gāko), iekŔējās kultÅ«ras uzlaboÅ”anos, viņaprāt, veicinās tieÅ”i imigrācijas pārtraukÅ”ana. Ja tā netiks veikta vienlaikus ar spēcÄ«gu asimilāciju un tieÅ”i franču vēsturiskās identitātes un kultÅ«ras uzsvērÅ”anu, Francija vai nu tiks islamizēta, vai arÄ« getoizēsies. Ar getoizāciju viņŔ domā ne tikai saŔķelÅ”anos arābu un balto franču rajonos, kas lielpilsētās vērojama Å”odien, bet arÄ« aso saŔķeltÄ«bu starp tradicionālo, ja tā var sacÄ«t, pasaules uztveri un vouku, kas balstās saasinātā kosmopolÄ«tiskā individuālismā, pat solipsismā. Jautāts par pilsoņu kara iespējamÄ«bu saistÄ«bā ar neseno Francijas armijas pensionēto Ä£enerāļu atklāto vēstuli,[3] ZemmÅ«rs atbild, atgādinot par notikumiem, kas veselus 50 gadus krājās kā nelielas epizodes, lÄ«dz kulminējās Bērtuļa nakts slaktiņā 1572. gada 23. augustā (KatrÄ«na de Mediči nevis ierosināja Å”o asinsizlieÅ”anu, bet nesekmÄ«gi centās to novērst, laipojot starp protestantu un katoļu grupām). Ja steidzÄ«gi netiks sperti nepiecieÅ”amie soļi un iedzertas rÅ«gtās zāles, ZemmÅ«rs apgalvo, ka Francija virzās tieÅ”i uz to.

ZÄ«mÄ«gas bija dažas no iekÅ”zemes mediju reakcijām uz Å”o programmu. SaprātÄ«gākie ir piesardzÄ«gi, jo pieredze ar Donaldu Trampu un Brexit ir mācÄ«jusi, ka demokrātijā var gadÄ«ties pārsteigums urnās. Piemēram, rakstÄ«ja, ka ir netaisni prezidentu Olandu vainot pie naktskluba Bataclan slaktiņa, jo konkrētie islāmisti ar automātiem ieradās nevis kā bēgļi no SÄ«rijas, bet gan no Beļģijas ar viltotiem dokumentiem. Å is precizējums tikai vēlreiz pierāda, ka Francija nav spējÄ«ga sargāt savas robežas un tai steidzÄ«gi jāspēj sākt to darÄ«t. Jau daudzkārt ir dzirdēts pārmetums, ka dažādi Eiropas SavienÄ«bas nolÄ«gumi un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizācijas nekādu cietumnieku nepilsoņu deportāciju neļaus veikt un ka tas attiecas arÄ« uz virkni citu punktu. RespektÄ«vi, neko no tā nevarēs izdarÄ«t. ArÄ« Å”is iebildums tikai spēcina ZemmÅ«ra tēzi, ka Francijai nav suverenitātes. Ja reiz Francijai nav suverenitātes un tiesÄ«bas pieņem lēmumus, tad kāpēc vispār mērkaÄ·oties ar prezidenta vēlēŔanām prezidentālā republikā? Ja reiz par visu atbild fon der Leienas kundze?                              

Tagad, kad Ēriks ZemmÅ«rs kandidē uz prezidenta amatu, ir iespējams no nedaudz cita skata punkta paraudzÄ«ties uz viņa lÄ«dzÅ”inējo darbÄ«bu. Kā jau rakstÄ«ju, Youtube atrodamo ZemmÅ«ra uzstāŔanās ierakstu ilgums kopumā ir mērāms simtos stundu. Lielu daļu no tiem Å”ajos pēdējos desmit gados es pati esmu noskatÄ«jusies. Tā ir bijusi burvÄ«ga izklaide. MēģināŔu Ä«si raksturot viņa personÄ«bu un paŔā nobeigumā izteikÅ”u dažas kritiskas piezÄ«mes. Tas var noderēt, jo gandrÄ«z nekas no ZemmÅ«ra debatēm nav tulkots un arÄ« diez vai jebkad tiks iztulkots angliski. AttiecÄ«gi tikai retais var novērtēt, kāda bÅ«tu ZemmÅ«ra vieta Ŕībrīža pasaules ā€œinterneta slaveno intelektuāļuā€ topā. ZemmÅ«ra omulÄ«ba un bon vivant, kā arÄ« pilnÄ«gā vienaldzÄ«ba, ko citi par viņu domā, ļauj viņu salÄ«dzināt ar Slavoju Žižeku viņa labākajās performancēs. Tā kā ZemmÅ«rs ir maza auguma un nereti TV studijās tiek uzsēdināts uz augstiem beņķiem, dažkārt ir redzams, kā viņŔ zem galda, laiku Ä«sinot, Ŕūpo kājas. ViņŔ ir nemainÄ«gi lieliskā garastāvoklÄ« un pedantiski pieklājÄ«gs, taču vienlaikus negants un neiežēlināms. AtŔķirÄ«bā no Žižeka, ZemmÅ«rs ir ļoti reprezentabls (uzvalki ir perfekti, krekli vienmēr balti, kaklasaites – zÄ«da). LÄ«dzÄ«gi Žizekam, ja viņam iedod vārdu, viņŔ ir neapturams un var runāt stundām, taču ir daudz strukturētāks un nenovirzās no tēmas. Lai arÄ« francÅ«zis, viņŔ nav tērējis savas dzÄ«ves laiku, iepazÄ«stoties ar tā saukto ā€œfranču teorijuā€ un pārņemot no tās daudziem vietējiem intelektuāļiem raksturÄ«go vārdu vīŔanu un mājienu doÅ”anu argumentēŔanas vietā.

ZemmÅ«rs, manuprāt, ir par veselu galvastiesu pārāks par slaveno kanādieti Džordanu PÄ«tersonu nevis erudÄ«cijas un savas nostājas pārdomātÄ«bas dēļ, kurās viņi bÅ«tu apmēram lÄ«dzÄ«gi, bet tāpēc, ka ZemmÅ«ra atsauču sistēma un tekstu bāze ir objektÄ«vi daudz augstvērtÄ«gāka – tur, teiksim, nav nekāda Karla Gustava Junga, tur ir Žila MiÅ”lē Francijas vēsture 19 sējumos. ZemmÅ«rs nekad nav sentimentāls un nekad, tieŔām nekad nav vulgārs, kas nemaz nav tik tipiski viņa vecuma vÄ«rieÅ”iem. Kad viņu nokaitina ar stulbiem jautājumiem vai replikām, viņŔ var pārslēgties tādā kā turbo režīmā, kas ir iespaidÄ«gs; piemēram, esmu vairākas reizes ievērojusi, ka viņŔ savu atbildi spēj izteikt aleksandrÄ«na (franču klasiskās drāmas) pantmērā ar atskaņām. Briseles brÄ«vās universitātes retorikas pētnieks Viktors Ferijs ZemmÅ«ra prasmi uzvarēt visās debatēs un diskusijās vai arÄ« oponentus samulsināt tā, ka viņi paliek bez valodas, atvasina tieÅ”i no fakta, ka ZemmÅ«rs ir sarakstÄ«jis 18 grāmatas. ViņŔ ne tikai ir daudz lasÄ«jis; viņŔ savas domas ir sÄ«ki pierakstÄ«jis un uzrakstÄ«jis, un var viegli restaurēt faktus un argumentus no atmiņas.[4] Tā ir ne ar ko nesalÄ«dzināma priekÅ”rocÄ«ba.

Teiksim, tipisks minētās burvÄ«gās izklaides piemērs: pie viņa atsÅ«ta žurnālisti ar Ä«paÅ”i sagatavotiem jautājumiem par ārpolitiku un Francijas diplomātiju, noteikti ar izcilÄ«bu pabeiguÅ”u kādu no labākajām ParÄ«zes universitātēm. Viņa Ä·eras klāt pie pirmā jautājuma savā sarakstā, bet ZemmÅ«rs ir pārliecināts, ka te nevar Ä«si atbildēt, ir nepiecieÅ”ams konteksts un savu atbildi sāk ar atgādinājumu par Polijas sadalīŔanu 18. gadsimta beigās. ViņŔ lÄ«dz atbildei nonāks, taču ir nepiecieÅ”ams ievads un atkāpe (viņŔ arÄ« pamato, kāpēc). Komiskais Ŕādās sarunās, neņemot vērā to izglÄ«tojoÅ”o raksturu, ir tieÅ”i profesionālās intervētājas Å”ausmu izteiksme sejā. Viņa vispār nesaprot, par ko ir runa. Minētie vēstures notikumi, spēku samēri un robežu pārvilkÅ”ana viņai ir tumÅ”a bilde. Šādā veidā ZemmÅ«rs it kā noÅ”auj divus zaÄ·us ar vienu Ŕāvienu: viņa atbilde, kad viņŔ galu galā lÄ«dz tai tiek, ir neatspēkojama, jo oponentam nav nekādu, pilnÄ«gi nekādu zināŔanu par faktiem, kas minēti pamatojumā; otrkārt, viņŔ empÄ«riski pierāda savu tēzi par izglÄ«tÄ«bas dramatisko lejupslÄ«di Francijā pēdējo 40 gadu laikā un ar savu piemēru atspēko avÄ«zes Le Monde pretargumentu, ka izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis, tieÅ”i pretēji, ceļoties, jo, redz, aizvien vairāk cilvēku saņemot universitātes diplomus.

Visbeidzot, solÄ«tā ZemmÅ«ra kritika. Pirmkārt, ZemmÅ«rs runā daudz labāk nekā raksta. Es biju vÄ«lusies viņa pēdējā grāmatā Francija vēl nav teikusi savu pēdējo vārdu, kas iznāca pāris mēneÅ”us pirms prezidenta kandidatÅ«ras pieteikÅ”anas. Tā ir nevis ZemmÅ«ra programma, kā varētu sagaidÄ«t, bet dažādu viņa publikāciju un, Ŕķiet, arÄ« dienasgrāmatas ierakstu apkopojums. Kā bieži gadās ar dienasgrāmatām, autors, cenzdamies sevi parādÄ«t kā cilvēku, kurÅ” Å”aubās un tātad ir pazemÄ«gs, galu galā sevi vietumis parāda kā nepatÄ«kami patmÄ«lÄ«gu. Tā kā mazajās esejās ir minēts milzÄ«gs daudzums Å”obrÄ«d dzÄ«vo Francijas politiÄ·u, mediju personÄ«bu, rakstnieku, finansistu un tā tālāk, turklāt sÄ«ki atstāstÄ«tas ZemmÅ«ra sarunas ar Ŕīm personÄ«bām, minot arÄ« viņa spriedumus, kas lielākoties ir ironiski un pat paļājoÅ”i, secinu, ka viņŔ pilnÄ«gi nevajadzÄ«gi sevi, kurÅ” jau tā ir ārkārtÄ«gi izolēts, izolē vēl vairāk.

Otrkārt, ZemmÅ«ram kā nereti Ä«stiem, urdÄ«giem intelektuāļiem, filozofiem, zinātniekiem un arÄ« māksliniekiem un tieŔām radoÅ”iem cilvēkiem, ir raksturÄ«ga prāta tunelēŔanās. Tas nozÄ«mē ārprātÄ«gu fokusētÄ«bu uz tieÅ”i to lietu, kurai prāts Å”obrÄ«d dzenas pakaļ un mēģina sasniegt. Å Ä« spēja ļauj viņam darÄ«t to, ko viņŔ dara, un darboties tādā lÄ«menÄ«, kādā viņŔ darbojas, tā arÄ« dara viņu ļoti laimÄ«gu un piepildÄ«tu (kārtējo reizi pierādot, ka Aristotelam taisnÄ«ba par cilvēka prāta dabu), taču tā var viņu arÄ« padarÄ«t haotisku, izkaisÄ«tu, ar grÅ«tÄ«bām darboties tādā vispusÄ«gas virspusējÄ«bas plaÅ”umā, kādu sagaida no prezidenta kandidātiem. Jau tagad viņa komanda, par kuru nevienam nav ne jausmas, vai tā ir labi izveidota, sÅ«dzas, ka viņŔ ir neparedzams un grÅ«ti vadāms. Neviens nezina, kā tas izspēlēsies tuvāko mēneÅ”u laikā, un var gadÄ«ties visādi.

Visbeidzot, pats sliktākais manās lÄ«dzjutēja acÄ«s. Dzeltenās preses avÄ«ze Paris Match pirms pāris nedēļām nopublicēja paparaci bildes, kur viņŔ redzams peldoties un Å«denÄ« apkampjoties ar vienu no savas kampaņas vadÄ«tājām, par sevi vairāk nekā 30 gadus jaunāku sievieti. Bildes ir nepārprotamas. Francijā tas, protams, nevienu Ä«paÅ”i neuztrauc – prezidentiem jau izsenis ir gan mīļākās, gan ārlaulÄ«bas bērni (patÄ«kami izņēmumi, Ŕķiet, ir ZemmÅ«ra varonis Å arls de Golls un Emanuels Makrons).

Idiotisks, manuprāt, ir ZemmÅ«ra juristu mēģinājums iesÅ«dzēt avÄ«zi tiesā par privātās dzÄ«ves aizskārumu – idiotisks nevis tāpēc, ka bÅ«tu labi ielauzties privātajā dzÄ«vē, lai uzņemtu un publicētu fotogrāfijas, bet tāpēc, ka visa Ŕī sāga galÄ«gi nesaskan ar ZemmÅ«ra kā izolēta reakcionāra cīņu par kultÅ«ras maiņu. Tā nesaskan tāpēc, ka viņam ir sieva un trÄ«s bērni, un arÄ« tāpēc, ka viņŔ pats savās grāmatās ir asi kritizējis tradicionālās Ä£imenes sairumu, bērnus, kas aug bez tēviem, un 1968. gada seksuālās revolÅ«cijas bēdÄ«go mantojumu.

Kā uz Ŕī fona izskatās tāds pēkŔņs publiskās runas un privāto izvēļu noŔķīrums? Ä»oti slikti. No Ä«steni reakcionāras pozÄ«cijas vajadzētu rÄ«koties Ŕādi: lai ZemmÅ«ra sinagogas rabÄ«ns izsaka viņam stingro brÄ«dinājumu un nosodÄ«jumu un aicina nekavējoties pārtraukt sakaru un atvainoties. Tā kā jaunā sieviete arÄ« ir ebrejiete, tas attiecas arÄ« uz viņu. Tā kā abas personas (ZemmÅ«rs un viņa palÄ«dze) ir publiski pauduÅ”as savas dziļas simpātijas katolicismam (par ko liecina arÄ« raksta sākumā minētā ikona), lai nosodÄ«jumu un stingru aicinājumu izbeigt ārlaulÄ«bas attiecÄ«bas izsaka arÄ« ParÄ«zes arhibÄ«skaps. Starp citu, Å arlemaņa (Kārļa Lielā) laikā, kuru ZemmÅ«rs tik ļoti apbrÄ«no, rÄ«cÄ«ba no reliÄ£isko autoritāŔu puses bÅ«tu vēl daudz stingrāka: jauno sievieti – uz klosteri, ZemmÅ«ru – piecus gadus gavēt vientuļnieka cellē pie maizes un Å«dens. Jo ZemmÅ«rs taču pats apgalvo, ka tā bija morāla kārtÄ«ba, domas skaidrÄ«ba un rakstura stingrÄ«ba, kas uzcēla civilizāciju!

Visādi citādi – vēlu viņam izturÄ«bu un labu, intelektuāli bagātinoÅ”u piedzÄ«vojumu, ja neko vairāk. KopÅ” 1940. gada neviens Francijā nav spēlējis ar tik lielām kārtÄ«m. Uz visu banku, kā mēdz teikt. Pirms solÄ«tās Apokalipses.   



[1] https://www.youtube.com/watch?v=k8IGBDK1BH8

[2] https://www.youtube.com/watch?v=Zmm7c_qhfdU

[3] https://www.valeursactuelles.com/politique/pour-un-retour-de-lhonneur-de-nos-gouvernants-20-generaux-appellent-macron-a-defendre-le-patriotisme/

[4] https://www.youtube.com/watch?v=UuRJLBs7Dh0&t=340s

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: