Cilvēkus nevar izglītot mašīnas; un, lai gan var pastāvēt roboti mūrnieki vai roboti atkritumu savācēji, nekad nebūs roboti skolotāji vai roboti guvernantes.
valstslietas
Gan marksistiskā filozofija, gan vēlīnais globalizētais liberālisms stāda līdzīgus vizionārus mērķus.
Saruna par cilvēktiesībām 2
03.03.2026Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi.
Saruna par cilvēktiesībām 1
25.02.2026Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas.
Rezolūcija sievietēm par sievietēm
22.02.2026Centienus iekļaut pie “meitenēm un sievietēm” zēnus un vīriešus, centienus transcendēt bioloģisko realitāti, it kā tā būtu cilvēka izdomājums, centienus panākt piekrišanu šim solim, par spīti racionāliem iebildumiem un reālam apdraudējumam objektīvi vājākajam dzimumam (meitenēm un sievietēm), vislabāk, šķiet, raksturo no anglosakšiem aizgūtais apzīmējums – gaslaitings.
Kustība vēl turas kopā, taču pieaug fragmentācija, kuru veicina sazvērestību teorijas, antisemītisms un principu trūkums. Ja konservatīvā kustība sašķelsies vai paturēs ekstrēmistus savā vidū pirms nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām vai to laikā, tas var maksāt republikāņiem varu valstī.
Demogrāfija Lietuvā un Latvijā
19.01.2026Ilgāku laiku sekojot līdzi gan dažādām starptautiskām konferencēm, kas veltītas dzimstības jautājumam, gan publikācijām periodikā un jaunākajām grāmatām, var sacīt tā: šoka, bezpalīdzīga izbīļa un pasīva fatālisma atmosfēras laiks, kas vēl pirms pāris gadiem valdīja demogrāfu domnīcās, šobrīd laimīgā kārtā jau ir garām. Jāsakoncentrējas, jāpadomā un jārīkojas.
Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei.
Pretēji “Progresīvajiem” es neaizstāvu “lielu” valsti, kas kā mamma apčubina savus pilsoņus un jaucas visās dzīves sfērās. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas normatīvie akti aizsargā pat retu putnu olas, būtu liekulīgi teikt, ka valstij nedrīkst būt intereses aizsargāt cilvēka augli.
Vēstule liberālajiem tautiešiem
01.11.2025Laba vīzija par sabiedrību cenšas iztēloties, kā visi elementi atrod savu “īsto vietu”, kā veidojas radoša, auglīga un harmoniska sistēma. Liberāļi apgalvo, ka šī ideālā vieta ir neierobežots respekts pret personīgo izvēli, bet mēs sakām, ka šai izvēlei jāiekļaujas saprātīgu normu un vērtību kopumā.
Tomēr kreiso federālisma projekts ir jāatmet kā utopisks ceļš uz nekurieni. Tas ir nolemts neveiksmei jau pašos pamatos, jo ignorē dabīgā likuma principus – tautu tiesības uz savu identitāti, kultūru un suverenitāti.
Aktīvo nacionālistu pretrunīgā cīņa par Latvijas valsts noteiksmi pirmās brīvvalsts laikā
09.07.2025Pēc Neatkarības kara daudzi latvieši jutās vīlušies (līdzīgi kā daudzi jutās vīlušies pēc Barikāžu laika), jo tā laika ideāli nesaskanēja ar “politisko tirgu” Vecrīgā un no tā izrietošo valsts politiku.
Runas brīvība, tās mērķi un robežas
04.06.2025Grūtības noorientēties cenzūras jautājumos, pretēju argumentācijas stratēģiju sajaukšanās, selektīva apelēšana pie vārda brīvības (“tiem, kuriem piekrītu, tādai jābūt vairāk; oponentiem – pēc iespējas maz”), mainīgi “karstie” jautājumi, kas gan palēnina, gan pazemina cenzūras prasību temperatūru, rodas tāpēc, ka vienlaicīgi pastāv divas teorijas par brīvību un attiecīgi ne tikai cilvēka, bet arī valsts prerogatīvām.
Trampa otrās prezidentūras sākums
10.02.2025Izpildrīkojums “Pret kristiešiem vērstu aizspriedumu izskaušana” paredzēts, lai aizsargātu amerikāņu reliģisko brīvību un kristiešu tiesības atklāti paust un praktizēt savu reliģiju. Izpildrakstā nosodīti gadījumi, kuros valsts ļaunprātīgi izmantojusi savu varu, lai kristiešiem uzspiestu dzimtes ideoloģiju un ierobežotu kristīga viedokļa izteikšanu par abortiem. Uzdots izveidot īpašu darba grupu, kas veiktu kristiešu diskriminācijas seku novēršanu un nodrošinātu šādu gadījumu neatkārtošanos nākotnē.
Eiropas nogurums
21.01.2025Ja Rietumos vēl ir atlikusi kāda vienojoša ideja, tad tā ir atziņa, ka tieši idejas ir problēma. Ja vēl ir atlicis kāds kopējs uzskats par vērtējošiem spriedumiem, tad tas ir tāds, ka vērtējoši spriedumi ir kļūdaini. Ja ir atlikusi kāda pārliecība, tad tā ir neuzticība pārliecībām. Un, ja tas viss kopā nerada filozofisku sistēmu, tas tomēr rada attieksmi – attieksmi, kas ir sekla, neilgtspējīga un trausla, taču gana viegli adoptējama un pieņemama.
2024. gada nacionālās politikas izvērtējums
29.12.2024Citi 2024. gada notikumi nākotni rāda cerīgāku. 2024. gada 31. maijā dienestu noslēdza pirmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums. Sākot ar 2024. gada septembri, par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās ir kļuvusi valsts aizsardzības mācība. Aug jauna Latvijas patriotu paaudze, kas iziet valstiskās audzināšanas skolu un iepazīst, ko nozīmē atbildība pret savu valsti.
Sabiedrības saliedēšanas jeb integrācijas centieni, kurus mēģina nodrošināt ar valsts programmu palīdzību, būs un paliks nesekmīgi, ja tie neizpratīs dabīgo kopību centrālo nozīmi un nepāries uz daudz ticamāku un daudz cilvēciskāku – klasiskās politiskās teorijas modeli.
Es vēlos skaidri paust Argentīnas nostāju: lai gan ANO “Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības 2030” nolūki ir skaisti, tā nav nekas cits kā pārnacionālas valdības programma, kura būtībā ir sociālistiska un kuras mērķis ir atrisināt modernitātes problēmas tādā veidā, kas nerespektē nacionālo valstu suverenitāti un pārkāpj cilvēku tiesības uz dzīvību, brīvību un īpašumu.
Saruna par Trampa uzvaru
11.11.2024Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar politologu Andi Kudoru par Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā un tās nozīmi ASV, Eiropas un Latvijas konservatīvajiem.
Armija un aizsardzība
08.11.2024Tagad vairs nekaro valdības, bet tautas, un karš izšķir tautu likteņus, tāpēc arī visai tautai bez izņēmuma jānes apsardzības dienests kā personīgi, tā materiāli. Izņēmumu še nedrīkst būt, jo ikviens izņēmums būs netaisns attiecībā uz tiem, kas nes šos pienākumus.