Tomasa eksperiments

Tomass izklāstīja savu priekšlikumu. Viņš sacīja, ka mērķis ir vērsties pret tā sauktajām “trim pansionāta sērgām” – garlaicību, vientulību un bezpalīdzību. Lai apkarotu šīs trīs sērgas, viņiem vajadzēja ievest pansionātā dzīvību. Katrā istabā bija plāns ievietot zaļojošus augus. Zālienu viņi nopļautu un tur ierīkotu sakņu un puķu dārzu. Un tad viņi ievestu dzīvniekus.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kritika

Stratēģijā pieņemtajam ilgtspējīgas attīstības modelim ir grūti noteikt konkrētu mērķi. Vai šo mērķi var identificēt ar paaudžu taisnīguma nodrošināšanu? Varbūt tā ir sabiedrības vai cilvēka labklājība, vai, visbeidzot, dabas saglabāšana? Stratēģijā šis jautājums, šķiet, tiek izlemts, pieņemot “kapitālu pieeju”, kas nozīmē, ka sabiedrības galvenais mērķis ir ekonomiskā izaugsme

Tēva uzvārds

Tēva uzvārds

Neko nezinot par ģenētikas aspektu, visi diskusijā iesaistītie ātri pārlēca uz stāstiem par vīriešu gribas uzspiešanu sievietēm un bērniem un patriarhātu. Patiesais iemesls, kāpēc bērniem ir labi, pareizi un, galvenais, tālredzīgi likt tēva uzvārdu, ir diegan vienkāršs un sausi zinātnisks.

Lūgums

Lūgums

Telos piektais darbības gads sākas ar atziņu, ka portāls ir pilnībā izstumts no Latvijas Kultūras Ministrijas pārvaldītajām institūcijām, kurās konkursa kārtībā ir iespējams iegūt finansiālu atbalstu.

Kariete no pasakas

Arī tagad es ļoti labi varu atsaukt atmiņā šo ainu un apliecināt visu notikušo kaut vai ar zvērestu. Un tomēr vēlāk es sapratu, ka tas nevarēja notikt: pasaulē nav šādu kariešu un tās nevar šķērsot Nikolaja ielu un Troņmantinieka bulvāri Rīgā.

Pastardienas mašīna

Digitālais formāts paātrina saziņu, milzīgos apjomos pieaudzē tekstu apjomu un pasliktina to, padarot viendienīgu. Daudzrunāšana un daudzrakstīšana neveicina domāšanu, kur nu vēl “kritisko”, un attiecīgi precīzu izteiksmi. Tāda ir iegūstama tikai darbā ar augstvērtīgiem tekstiem, no kuriem lielākā daļa sarakstīti antīkajos laikos un viduslaikos.

Senās Zemgales un zemgaliešu attēlojums latviešu literatūrā

Liela daļa darbu, kas stāsta par zemgaliešiem, tapuši 20. gadsimtā, īpaši 20. un 30. gados. Tajos uzsvērts Zemgales plašums, kas rada vērienu darbos un cīņās, kurās vilktas paralēles starp seno zemgaļu varoņiem un viņu garu pārmantojušajiem strēlniekiem. Strēlnieku apdzejotājs Jānis Akuraters savos poētiskajos darbos piešķir Zemgalei un tās ļaudīm pat dievišķu oreolu.