Kodeksa pirmo daļu lasiet šeit: https://telos.lv/divkauju-kodekss
Tulkotāja teksts vietās, kuru saturs pārstāstīts, ir rakstīts kursīvā, lai to varētu atšķirt no oriģināla.
15. Izaicinājums
155. Saņemot apvainojumu, apvainotajam jāpaziņo: “Žēlīgais lielskungs, es jums atsūtīšu savus sekundantus.” Ja pretinieki nav savstarpēji pazīstami, tie apmainās ar vizītkartēm un adresēm.
156. Izaicinājums var sekot ne tikai tūlīt pēc apvainojuma izdarīšanas, bet arī vēlāk, 24 stundu laikā, vai pat ilgāk, ja ir attaisnojoši iemesli.
157. Ja izaicinājums netika izdarīts uzreiz pēc apvainojuma, vēlāk tas ir izdarāms nevis personīgi, bet gan rakstiski vai caur sekundantiem.
158. Pēc apvainojuma izdarīšanas un izaicinājuma saņemšanas visi personīgie kontakti starp pretiniekiem ir jāpārtrauc un tie var sazināties tikai ar sekundantu starpniecību.
159. Ne ar kādu ieganstu pretinieki nedrīkst ierasties viens pie otra, lai izaicinātu, pārrunātu divkaujas noteikumus vai mēģinātu samierināties.
16. Sekundantu pienākumi pret savām uzticības personām
160. To personu pienākums, pie kurām vēršas pretinieki ar lūgumu būt par sekundantiem, ir pieprasīt no savām uzticības personām, lai tās sīki izklāsta visus apvainojuma un izaicinājuma apstākļus.
161. Sekundants ir savas uzticības personas pilnvarotais un viņam ir jātur slepenībā visi uzticētie fakti, domas un vēlmes.
162. Ja izdarītais piedāvājums būt par sekundantu šai personai nav savienojams ar tās goda principiem, tad piedāvājums ir jānoraida, bet šī persona nedrīkst izpaust faktus, kuri viņai ir kļuvuši zināmi.
163. Uzticības personai ir tiesības pieprasīt gandarījumu no sekundanta vai personas, kura noraidīja šo piedāvājumu un izpauda tai uzticētās ziņas.
164. Ja personas, kurām izteikts piedāvājums kļūt par sekundantiem, var uzņemties šos pienākumus, tām jāpieprasa no savas uzticības personas mutiskas vai rakstiskas instrukcijas un to ietvaros turpmāk jādarbojas.
17. Pretinieku pienākumi pret saviem sekundantiem
165. Pretiniekiem ar pilnīgu uzticēšanos jāizstāsta saviem sekundantiem visi apstākļi, kas saistīti ar apvainojumu un izsaukumu.
166. Pretiniekiem saviem sekundantiem jādara zināmas precīzas viņu pilnvaru robežas. [..]
18. Sekundantu pienākumi attiecībā uz pretinieka pusi
168. Apvainotā sekundanti pirmie ierodas pie apvainotāja.
169. Sekundantiem, kas ierodas pie pretinieka uz pārrunām vai lai nodotu mutisku izaicinājumu, īsi un pieklājīgi jāpaskaidro pretiniekam, ka viņi ir ieradušies nolūkā pieprasīt, lai tas ņem savus vārdus atpakaļ un atvainojas vai arī sniedz gandarījumu divkaujā.
170. Gadījumā, ja apvainotājs atsakās atvainoties, sekundantu pienākums, neapspriežot divkaujas nosacījumus un neielaižoties strīdos, ir pieprasīt pretiniekam nosaukt divus savus sekundantus.
171. Ja izaicinājums nosūtīts rakstiski, sekundantiem jāpārliecinās, ka izaicinājums ir formulēts īsi un bez apvainojošiem izteicieniem.
172. Ja pretinieks, kurš saņem izaicinājumu, sāk strīdu, atsakās no tūlītējas atbildes, nevēlas pieņemt divkauju vai norādīt savus sekundantus, izaicinājuma nesēji nekavējoties attālinās un sastāda protokolu par atteikšanos no divkaujas. [..]
19. Sekundantu pienākumi vienam pret otru
175. Abu pušu sekundanti vienojas par tikšanās laiku sarunām.
176. Apvainotā sekundanti pirmie iet pie pretinieka sekundantiem, lai vienotos par pārrunu laiku.
177. Tiekoties, sekundantiem nekavējoties jāuzrāda savas pilnvaras.
20. Sekundantu pienākumi pārrunu laikā
178. Sekundantiem precīzi jānoskaidro un jāapzina visi izsaukuma apstākļi un iemesli.
179. Sekas var būt divējādas: 1) sekundanti nolemj, ka apvainojuma smagums nav pietiekams, lai motivētu divkauju; 2) sekundanti nolemj, ka apvainojuma smagums ir pietiekams divkaujai. [..]
187. Pēc visu apstākļu noskaidrošanas sekundantiem jāpieliek visas pūles, lai samierinātu abas puses, ja vien samierināšanās ir iespējama. Iespējami divi gadījumi: 1) apvainotājs piekrīt atvainoties un sekundanti panāk samierināšanos; 2) apvainotājs atsakās atvainoties un samierināšanās nav iespējama.
A) SEKUNDANTI PANĀK SAMIERINĀŠANOS
191. Atvainošanās nav iespējama, ja notikusi apvainošana ar darbību.
192. Derīga ir tikai tāda atvainošanās, kas izdarīta visu sekundantu klātbūtnē.
193. Atvainošanās divkaujas vietā nav pieņemama. [..]
195. Novēlotas atvainošanās gadījumā pretinieks to var nepieņemt, nezaudējot savas privilēģijas. [..]
B) SEKUNDANTI NEPANĀK SAMIERINĀŠANOS
197. Ja sekundanti nepanāk samierināšanos, apvainotā sekundanti tikai tad un ne agrāk paziņo, kādu ieroču un divkaujas veidu, kā arī kādu attālumu, vadoties no savām privilēģijām, ir izvēlējies viņu pilnvarotājs, kā arī nosaka pārējos divkaujas apstākļus.
198. Sekundanti vienojas par divkaujas vietu, dienu un stundu, turklāt laika sprīdim starp sarunām un divkauju jābūt iespējami īsam. Šo jautājumu izlemj sekundanti, vadoties pēc savu pilnvarotāju interesēm. [..]
22. Pretinieku uzvedība divkaujas vietā
215. Ierodoties divkaujas vietā, dalībniekiem jāpaklanās pretiniekam un pretinieka sekundantiem.
216. Jebkādas sarunas starp pretiniekiem ir aizliegtas. Ja vienai no pusei ir kas sakāms otrai, tas izdarāms caur sekundantiem.
217. Pēc ieroču saņemšanas pretiniekiem jāklusē visā divkaujas gaitā. Jebkādas piezīmes, ironiski izteicieni, izsaucieni un kliedzieni ir pilnīgi nepieņemami.
218. Visā divkaujas gaitā pretiniekiem bez ierunām jāizpilda visas sekundantu pavēles.
219. Ir ārkārtīgi nepieklājīgi likt divkaujas vietā uz sevi gaidīt. Tam, kurš ierodas pirmais, ir jāgaida pretinieks ceturtdaļstundu. Beidzoties šim termiņam, tas, kurš ieradies pirmais, drīkst atstāt divkaujas vietu un viņa sekundantiem jāsastāda protokols par pretinieka neierašanos. Ja kāds vēlas izrādīt pretiniekam īpašu laipnību, viņš drīkst gaidīt vēl ceturtdaļstundu. [..]
Divkauja ar rapieriem
23. Vietas izvēle
222. Vietu divkaujai ar rapieriem izvēlas sekundanti un tā tiek fiksēta sarunu protokolā.
223. Vietu divkaujai ar rapieriem izvēlas ēnainā alejā vai zālājā, un tai ir jābūt aizsargātai no saules, vēja un putekļiem, pietiekami lielai, līdzenai un ar cietu grunti.
224. Laukuma lielumam jābūt ne mazāk kā 40 soļus garumā un 12 soļus platumā. Lauka robežām jābūt skaidri apzīmētām. [..]
226. Pretinieku vietas laukumā tiek izlozētas.
24. Pretinieku apģērbi
227. Divkaujās ar rapieriem pretiniekiem parasti jācīnās kailiem līdz viduklim.
228. Ja šis nosacījums nav izpildāms laika apstākļu vai kāda pretinieka veselības stāvokļa dēļ, tad tiek pieļauts krekls un veste, kas nespēj aizkavēt rapiera dūrienu; stērķelēta veļa nav pieļaujama.
229. Pirms divkaujas sākuma pretinieki noņem visus medaljonus, medaļas, izņem naudas makus, atslēgas, noņem jostas un bikšturus utt., proti, noņem visu, kas var aizturēt rapiera asmeni.
230. Pretiniekiem, kas nēsā jostu, bandāžu vai citu ķirurģisku apsēju, jāpaziņo par to pirms divkaujas protokola parakstīšanas. Sekundanti nosaka, ka: 1) apsējs ir nepieciešams veselības stāvokļa dēļ; 2) tā izmēri nepārsniedz parastos izmērus.
231. Pretiniekiem ir tiesības divkaujas laikā un neatkarīgi vienam no otra uzvilkt parastos zamša vai mīkstas ādas cimdus bez oderējuma.
232. Divkauju cimdu izmantošana ir pieļaujama tikai pēc abpusējas vienošanās, kas ierakstāma cīņas protokolā.
233. Pirms cīņas sākuma pretiniekiem jāļauj pretējās puses sekundantiem sevi apskatīt, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas punktos 229. un 230. minētās prasības. Sekundantu pienākums ir veikt šo pārbaudi.
25. Divkauju veidi ar rapieriem
A) KUSTĪGĀ UN NEKUSTĪGĀ DIVKAUJA
234. Ir divi divkauju veidi divkaujām ar rapieriem: kustīgā un nekustīgā divkauja.
235. Kustīgās divkaujas laikā pretiniekiem ir atļauts pārvietoties, uzbrukt un atkāpties pa visu cīņas laukumu.
236. Nekustīgās divkaujas laikā pretinieku kreisajai kājai jāatrodas fiksētā vietā un atkāpšanās nav pieļaujama. [..] Ja kāds no pretiniekiem tomēr atkāpās, tad to varēja darīt ne tālāk kā trīs soļus, pēc tam divkauja tika apturēta un pārtraukta.
B) NEPĀRTRAUKTĀ UN PERIODISKĀ DIVKAUJA
239. Izšķir divus divkauju veidus: nepārtrauktā un pārtrauktā.
240. Nepārtrauktā divkauja turpinās bez pārtraukumiem, līdz viens no pretiniekiem tiek atbruņots vai ievainots.
241. Pārtrauktā divkauja sastāv no periodiskām cīņām ar regulāriem pārtraukumiem, pēc kuriem cīņa tiek atsākta pēc vadītāja komandas. [..]
244. Cīņu ilgums parasti svārstās no 3 līdz 5 minūtēm. Pārtraukumu ilgums ir proporcionāls cīņu ilgumam, bet nedrīkst pārsniegt 5 minūtes. [..]
248. Pēc pārtraukuma cīņa tiek atsākta no laukuma vidus, nevis no vietas, kur pretinieki bija pārtraukuma brīdī, turklāt tiek atkārtotas visas tās pašas formalitātes, kā sākot divkauju, un pēc komandas “sāciet” divkauja tiek turpināta.
249. Ne divkaujas vadītājs, ne sekundanti nedrīkst pārtraukt cīņu tikai tamdēļ, ka viens no pretiniekiem ir noguris.
26. Labās un kreisās rokas izmantošana
250. Pretinieki drīkst cīnīties gan ar labo, gan kreiso roku pēc saviem ieskatiem.
251. Tiesības cīnīties pārmaiņus ar labo un kreiso roku drīkst izmantot tikai ar visu sekundantu piekrišanu, kas tiek fiksēts divkaujas protokolā.
252. Rapiera dūrienu drīkst atvairīt tikai ar rapieri. Netiek pieļauta rapiera atvairīšana ar brīvo roku vai tā satveršana.
253. Ja pēc rapiera dūriena atvairīšanas ar brīvo roku vai tā satveršanas tūlīt neseko dūriens pretiniekam, šāda rīcība skaitās divkaujas noteikumu pārkāpums, taču tā vēl nenozīmē goda zaudējumu.
254. Ja pēc rapiera atvairīšanas ar roku vai tā satveršanas seko dūriens pretiniekam, šāda rīcība nozīmē goda zaudēšanu.
255. Ja kāds no pretiniekiem nespēj atturēties no pretinieka rapiera atvairīšanas ar brīvo roku, šī brīvā roka ir piesienama aizmugurē pie jostas. [..]
28. Rapieru derīgums divkaujai
[..] 268. Rapieriem jābūt vienāda garuma.
269. Rapieriem jābūt viegliem un ērtiem turēšanai. Rapiera vieglums ir atkarīgs no tā smaguma centra novietojuma. Jo smaguma centrs tālāk no roktura bļodiņas, jo rapieris smagāks. Labu rapieru smaguma centrs atrodas uz rapiera smailes viena vai divu centimetru attālumā no rapiera bļodiņas gala.
270. Rapiera vidējais svars var svārstīties no 480 līdz 530 gramiem. Rapieri, kas smagāks par 530 gramiem, uzskata par nestandarta rapieri un no tā var atteikties. [..]
272. Rapiera bļodiņa var būt 8–12 centimetrus diametrā un 2–3 centimetrus dziļumā. No rapieriem ar lielākām bļodiņām pretinieki var atteikties.
273. Bļodiņas ārējai virsmai jābūt pārklātai ar bronzu vai melnētai, bet ne pulētai, lai izvairītos no saules atspīdumiem.
274. Rapieri nedrīkst pieņemt divkaujai, ja tā bļodiņā ir izurbti caurumi pretinieka rapiera asā gala nolaušanai vai arī tā bļodiņa ir izliekta uz āru, veidojot piltuvi pretinieka rapiera asmeņa aizturēšanai.
275. Rapiera asmenim jābūt pilnīgi tīram, bez rūsas vai iecirtumiem, bet tā asajam galam jābūt labi noasinātam. Sekundanti nedrīkst pieļaut tāda ieroča lietošanu, kas nav pilnīgi tīrs.
276. Sekundantiem uz divkaujas vietu jāņem līdzi pārnēsājamās skrūvspīles, āmurs, mazā vīle un slīpakmens. Šie instrumenti ļauj uz vietas izlabot sīkus rapiera bojājumus, novēršot to, ka vieglu rapiera bojājumu dēļ divkaujas noslēgums būtu jāpārnes uz citu reizi.
29. Divkaujas vadītājs
Divkaujas vadītāju izvēlas no sekundantiem vai paaicina no malas. Parasti tas ir vecākais un pieredzējušākais no sekundantiem.
30. Divkaujas sākums un gaita
Pretinieku vietas izlozē, un pretinieki nostājas viens pretī otram tādā attālumā, ka pilnā izklupienā starp rapieru galiem paliek viena aršīna (71 cm), tātad pietiekami tālu. Katram cīnītājam aizmugurē nostājas pretinieka sekundants ar duršanai gatavu rapieri rokā, bet, ja divkaujas vadītājs ir no malas, tad abi pretinieka sekundanti, katrs savā pusē. Šāds sekundantu izvietojums tika atrunāts pirms divkaujas sākuma. Saprotams, parasti cīnītāji kāvās divatā viens pret vienu un sekundanti viņiem aizmugurē nestāvēja, bet, ja tie tomēr bija, tad cīņas gaitā tie pārvietojās tā, lai varētu sekot līdzi noteikumu ievērošanai. Ja viens no cīnītājiem rupji pārkāpa noteikumus, pretinieka sekundantu pienākums bija nekavējoties viņu nodurt no aizmugures. (No šejienes cēlies sekundanta nosaukums: secondo – ‘otrais’).
Cīņu pārtrauc, ja pretiniekam ir izkritis ierocis, tas ir pakritis vai ievainots. Ievainojuma gadījumā spēju turpināt cīņu nosaka ārsts, ja vien tā nav divkauja līdz pirmajām asinīm. Ja cīnītājs pakrīt, pretiniekam ir jāatkāpjas divus soļus un jāgaida. Ja viņš, izmantojot gadījumu, mēģina durt, tad viņš skaitās zaudējis godu. Ja aizmugurē ir pretinieka sekundanti, tad viņiem jānodur pārkāpējs, taču tikai pārkāpuma izdarīšanas brīdī, lai novērstu pašu pārkāpumu. Pēc tam durt nedrīkst, jo īpaši tādēļ, ka šī persona skaitījās zaudējusi godu. [..]
Divkauju noteikumu pārkāpumi, kuriem seko goda zaudējums (saīsinājums):
- dūriena izdarīšana pirms komandas “sākt” vai pēc komandas “beigt”;
- dūriens pretiniekam, kuram nav ieroča;
- dūriens pēc tam, kad pretinieks ir pazaudējis ieroci, pakritis vai ticis ievainots;
- kritiena vai ievainojuma simulēšana, lai, izmantojot pretinieka bezdarbību, dotu viņam dūrienu;
- rapiera satveršana ar roku un duršana ar otru roku.
363. Ja pretinieks izdara vienu no desmit iepriekšminētajiem divkauju noteikumu pārkāpumiem, proti, veic tādu rīcību, kas nozīmē goda zaudējumu, viņš tiek pakļauts tālāk minētajām likumīgajām sekām.
364. Divkauja tiek pārtraukta.
365. Pretinieka sekundanti, kas atrodas blakus, drīkst nodurt personu, kas veica negodīgu rīcību.
366. Veiktais nodarījums tiek uzskatīts par parastu slepkavību vai tās mēģinājumu, un lieta tiek nodota tiesu iestādēm.
367. Sekundanti sastāda protokolu par nodarījumu un paziņo par to publiski, nosūtot protokola kopijas korporācijas biedriem, tās iestādes kalpotājiem vai biedrības locekļiem, kurās ir darbojusies šī persona.
368. Noteikumu pārkāpējam tiek atņemtas izsaukuma tiesības un tas tiek pakļauts sankcijām, kas minētas punktos 127., 128., 129. (Persona skaitās izraidīta no cienījamas sabiedrības un visus jautājumus ar viņu risina tiesas ceļā – kā ar zemas kārtas cilvēku.)
Divkaujas ar pistolēm
Sākotnējie nosacījumi, kas attiecas uz pistoļu divkaujām, stipri pārklājas ar rapieru divkauju nosacījumiem, tādēļ tos šeit nav vērts pieminēt. Īsi izklāstīti tikai tie punkti, kas īpaši attiecas uz pistoļu divkaujām. [..]
373. Divkaujā ar pistolēm pretinieki var palikt parastajā, vēlams, tumšas krāsas apģērbā. Netiek pieļauta stērķelēta apakšveļa un virsdrēbes no blīva auduma. [..]
379. Visās pistoļu divkaujās ir minimālais un maksimālais attālums, kurus pieļauj divkauju likumi.
380. Gadījumos, kad attāluma izvēle pieder sekundantiem un tie nevar vienoties, obligāts ir vidējais attālums.
381. Samazināt minimālo attālumu drīkst tikai ar abu duelantu un sekundantu piekrišanu.
382. Palielināt maksimālo attālumu nedrīkst arī pēc visu pušu piekrišanas, lai divkauja nezaudētu savu nopietnību un jēgu. [..]
Ja pretinieki izmanto savus ieročus, visiem to parametriem jābūt vienādiem – kalibrs, vītņu vai gludstobru, ar tēmekli vai bez. Pistolēm jābūt vienstobra, ar centrālo aizdedzināšanu un lādējamām no stobra. Pistoles pielādē sekundanti vai īpaši pieaicināts cilvēks. Pretējā puse rūpīgi seko līdzi lādēšanas procesam. [..]
413. Izšķir sešus divkaujas veidus ar pistolēm: divkauja uz vietas pēc komandas, divkauja uz vietas pēc vēlēšanās, divkauja uz vietas ar secīgiem šāvieniem, divkauja ar savstarpēju tuvošanos, divkauja ar tuvošanos un apstāšanos, divkauja ar tuvošanos pa paralēlām līnijām.
A) DIVKAUJA UZ VIETAS PĒC KOMANDAS
414. Divkaujā uz vietas pretinieki apstājas viens no otra 15 līdz 30 soļu attālumā, turot pistoles ar stobru vertikāli augšup.
415. Pēc komandas “viens” pretinieki nolaiž pistoles un drīkst šaut līdz komandai “trīs”.
416. Starp katru komandu “viens”, “divi”, “trīs” ir vienas sekundes intervāls.
417. Pēc komandas “trīs” duelanti zaudē tiesības šaut un sekundantiem jāpārtrauc divkauja.
B) DIVKAUJA UZ VIETAS PĒC VĒLĒŠANĀS
418. Divkaujā uz vietas pretinieki apstājas viens no otra 15 līdz 30 soļu attālumā, turot pistoles ar stobru vertikāli augšup.
419. Pēc komandas “šaujiet” pretinieki drīkst nolaist pistoles un izdarīt šāvienu vienas minūtes laikā. Reizēm pretiniekus novieto ar mugurām vienu pret otru un tie drīkst pagriezties tikai pēc komandas “šaujiet”.
420. Kad ir pagājusi viena minūte, pretinieki zaudē tiesības šaut un sekundantiem divkauja jāpārtrauc.
421. Ievainotais duelants drīkst šaut vienas minūtes laikā no ievainojuma brīža.
C) DIVKAUJA UZ VIETAS AR SECĪGIEM ŠĀVIENIEM
[..] 424. Šāvienu secība tiek noteikta tikai un vienīgi ar lozes palīdzību.
425. Pēc komandas “šaujiet” duelants, kurš šauj pirmais, drīkst izdarīt šāvienu 30 sekunžu laikā, turklāt viņa pretiniekam jāgaida šāviens pilnīgi nekustīgi.
426. Šaujot otrajam duelantam, jāievēro tie paši nosacījumi.
427. Ja šāviens nav izdarīts 30 sekunžu laikā, duelanti zaudē šāviena tiesības un divkauja tiek pārtraukta.
428. Ievainotais pretinieks drīkst izdarīt šāvienu vienas minūtes laikā no komandas brīža.
D) DIVKAUJA AR TUVOŠANOS
429. Pretinieki nostājas 35 līdz 45 soļu attālumā viens no otra; sekundanti novelk starp viņiem divas līnijas 15 līdz 25 soļu attālumā vienu no otras. Šīs līnijas sauc par barjerām, un tās atrodas 10 soļu attālumā no pretiniekiem.
430. Katram pretiniekam neatkarīgi no otra ir tiesības, bet nav pienākuma iet taisni uz priekšu līdz barjerai, turot pistoli ar stobru uz augšu. Pretiniekam arī ir tiesības iet uz priekšu vai palikt uz vietas.
431. Abiem pretiniekiem ir tiesības šaut pēc komandas “tuvoties”, kad vien viņi vēlas, bet otrajam šāvienam ir jāseko 30 sekunžu laikā. Pēc citas noteikumu variācijas abiem šāvieniem jābūt minūtes laikā pēc komandas “tuvoties”.
432. Pretiniekiem nav tiesību šaut ejot; pirms šāviena jāapstājas, jānotēmē un tikai tad jāizdara šāviens.
433. Pretiniekiem ir tiesības pēc apstāšanās un tēmēšanas neizdarīt šāvienu, pēc tam pacelt pistoli un turpināt kustību uz priekšu.
434. Pretiniekam, kurš ir izšāvis, jāapstājas vietā, no kuras ir izdarīts šāviens, un nekustīgi jāgaida pretinieka šāviens.
435. Pretinieks, kurš šauj otrais, drīkst iet tālāk līdz barjerai, lai izdarītu savu šāvienu.
436. Pretinieks, kurš ir ievainots ar pirmo šāvienu, drīkst izdarīt savu šāvienu minūtes laikā, turklāt pretiniekam nav pienākuma viņam tuvoties.
437. Pretinieks, kurš 30 sekundēs no pirmā šāviena brīža nav izdarījis savu šāvienu, zaudē tiesības uz to un divkauja tiek pārtraukta. Pēc citas sistēmas abiem duelantiem ir jāizdara savi šāvieni minūtes laikā.
E) DIVKAUJA AR TUVOŠANOS UN APSTĀŠANOS
Tas pats, kas sadaļā D, tikai tuvošanās notiek pa zigzaga līniju, neattālinoties no centrālās ass vairāk kā divas aršīnas (1.42 m), turklāt drīkst šaut ejot. Līdzko pirmais pretinieks ir izšāvis, abi apstājas un nedrīkst vairs iet uz priekšu. Otrais drīkst šaut 30 sekunžu laikā.
F) DIVKAUJA AR TUVOŠANOS PA PARALĒLĀM LĪNIJĀM
Viss tas pats, kas sadaļā D, tikai tuvošanās notiek pa paralēlām līnijām, kas atrodas 15 soļu attālumā viena no otras.
Kā zinām no vēstures, ne visas divkaujas notika pēc šiem kanoniem. Daudz biežāk sekundanti nosprieda visu uz vietas, vadoties no dotajiem apstākļiem. Bija jāņem arī vērā, ka divkaujas statuss jeb fakts, ka nogalināšana vai ievainošana ir notikusi divkaujas laikā, nevis vienkārši fiziskā sadursmē, neglāba tās dalībniekus no atbildības. Divkaujas dalībnieki tik un tā tika tiesāti. Virsniekiem kara tiesa parasti nozīmēja vai nu izsūtījumu uz kādu “karsto punktu” ar dienesta pakāpes pazemināšanu, vai arī cietumsodu. Virsnieki bija ļoti nepieciešami, tāpēc cietumā nevienu ilgi neturēja. Privātpersona varēja saņemt smagu cietumsodu ar ilgiem gadiem katorgā.
Un tomēr dižciltīga persona nedrīkstēja atteikties no izaicinājuma. Goda zaudējums skaitījās smagāks par dzīvības zaudējumu. Personas, kuras bija zaudējušas godu, visu atlikušo dzīvi neviens neaicināja ciemos, neviens ar tām nesarunājās, kalpi un sulaiņi tās parasti atstāja. Ja šī persona bija virsnieks, to nekavējoties atlaida no dienesta. Zaudētu godu nebija iespējams atgūt, tāpēc katram bija rūpīgi jāpārdomā sava rīcība un uzvedība. Tādēļ arī filmās vērojamā dižciltīgu personu uzvedība ir tik stīva un uzsvērti oficiāla; ikviens nejaušs vārds varēja nozīmēt personīgu traģēdiju vai pat nāvi divkaujā.
Tulkoja un sagatavoja Gunārs Zeps.
