Labo darbu darbarīki (klausies arī Audiorakstos)

Fragments no sv. Nursijas Benedikta (ap 480–547) mūku kopienai paredzētas regulas jeb kārtības ruļļa. Romas impērijai pakāpeniski sabrūkot iekšējas demoralizācijas un ārēju iebrucēju (huņņu, lombardu, ostgotu) spiediena un karu rezultātā, krietnā romiešu pilsoņu ģimenē augušais un skolotais Benedikts pameta Romu, trīs gadus nodzīvoju kā eremīts klinšu alā, iemantoja brīnumdarītāja slavu un tad nodibināja mūku kopienu ar vadmotīvu “ora et labora” (“lūdzies un strādā”). Vēlāk no šīs kopienas izveidojās Rietumu baznīcas vēsturē ārkārtīgi ietekmīgais benediktiešu ordenis, kurš pastāv visā pasaulē un kura garīgais centrs joprojām ir Montekasino abatijā Itālijā. Tekstu no benediktiešu ordeņa oficiāli apstiprinātās angļu versijas tulkojis Pēteris Bankovskis; pārpublicējums no apgādā “KALA raksti” 2012. gadā iznākušās grāmatas.

3. nodaļa. Par brāļu sasaukšanu uz apspriedi

1Katrreiz, kad klosterī ir darāms kaut kas svarīgs, abatam ir jāsasauc kopā visa kopiena. Pēc tam, kad viņš ir izklāstījis lietas būtību 2un uzklausījis brāļu ieteikumus, viņam tas viss jāpārdomā un jārīkojas tādā veidā, kādu viņš uzskata par pareizāko. 3Iemesls tam, kāpēc mēs teicām, ka uz apspriedi ir jāsasauc  visi, ir tas, ka Kungs bieži tieši jaunākajiem atklāj, kas ir tas labākais. 4Brāļiem savukārt savs viedoklis ir jāizklāsta vislielākajā pazemībā, nav iedomājams, ka viņi savu uzskatus drīkstētu aizstāvēt ietiepīgi. 5Lēmums šā kā tā ir jāpieņem abatam, tātad tad, kad viņš būs noteicis, kas ir visracionālākais, visiem ir jāpaklausa. 6Tomēr tieši tāpat, kā mācekļiem pienākas paklausīt savam mācītājam, tā  arī mācītājam no savas puses pienākas visu izkārtot tālredzīgi un godīgi.

7Tādējādi itin visos gadījumos visiem ir jāseko regulas mācībai, un neviens nedrīkst no tās krasi novirzīties. 8Klosterī nevienam nav ļauts sekot paša sirds vēlmēm, 9tāpat neviens nedrīkst iedomāties, ka  viņš varētu izaicinoši nostāties pret savu abatu, pat esot ārpus klostera. 10Ja tomēr kāds iedomājas, ka viņš to var, tad lai tāds tiek pakļauts regulas disciplīnai. 11Vēl jo vairāk – abatam pašam ir jābīstas Dieva un jāpakļaujas regulai  itin visā, ko viņš dara, viņam nešaubīgi jābūt pārliecinātam, ka par visiem saviem lēmumiem viņam būs jādod norēķins Dieva priekšā, kurš ir vistaisnīgākais no soģiem.

12Ja tomēr ir kārtojamas mazāksvarīgas klostera dzīves darīšanas, abats drīkst apspriesties tikai ar vecākajiem brāļiem, 13jo ir rakstīts: „Kas uzticas Likumam, ievēro baušļus, kas paļaujas uz Kungu, nebūs zaudētājos” (Sīr. 32, 24).

4. nodaļa. Kādi ir labo darbu darbarīki

1Pirmām kārtām, „Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.

2/../mīli savu tuvāko kā sevi pašu” (Mt. 22, 37–39; sal. Mk. 12, 30, 31; Lk. 10, 27).

3Tālāk: „Tev nebūs laulību pārkāpt,

 4tev nebūs nokaut,

5tev nebūs zagt,

6tev nebūs iekārot” (Rom. 13, 9),

7”tev nebūs nepatiesu liecību dot” (Mt. 19, 18; sal. Mk. 10, 19; Lk. 18, 20),

8 visus godājiet” (1.P. 2, 17),

9visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem” (Mt. 7, 12; sal. Tob. 4, 16; Lk. 6, 31).

10Ja jūs gribat sekot Kristum, aizliedziet sevi (sal. Mt. 16, 24; Lk. 9, 23),

11norūdiet savu miesu (sal. 1. Kor. 9, 27),

12nelutiniet sevi,

13bet iemīliet gavēšanu.

14Jums ir jāatvieglina nasta nabagajiem:

15jums jāapģērbj kailie un

16jāapmeklē slimie (sal. Mt 25, 36),

17jums ir jāapbedī mirušie.

18Ejiet palīgā tiem, kas norūpējušies,

19un mieriniet tos, kas ir bēdās.

20Jūsu ceļiem ir jāatšķiras no pasaules ceļiem:

21Kristus mīlestībai ir jābūt svarīgākai par visu pārējo.

22Jūs nedrīkstiet rīkoties dusmās

23vai sevī kurnēt.

24Atbrīvojiet sirdi no jebkura viltus.

25Nekad nesakiet „Miers ar tevi” tikai tukšas pieklājības pēc,

26nekad nenovērsieties, ja kādam ir nepieciešama jūsu mīlestība.

27Nesavažojiet sevi ar zvērestiem, kas var izrādīties nepatiesi,

28bet sakiet patiesību kā ar sirdi, tā ar mēli.

29Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu (sal. 1.Tes. 5, 15; 1. P. 3, 9).

30Neievainojiet nevienu, bet savus ievainojumus panesiet ar pacietību.

31Mīliet savus ienaidniekus” (Mt. 5, 44; sal. Lk. 6, 27).

32Ja ļaudis jūs nolād, nenolādiet jūs viņus, bet svētījiet.

33Pacietiet vajāšanu taisnības dēļ (sal. Mt. 5, 10).

34Jūs nedrīkstiet būt ne iedomīgi,

35ne dzērāji (sal.Tit. 1, 7; 1. Tim. 3, 3).

36Vairieties no pārmērīgas ēšanas

37vai gulēšanas,

38kā arī „neesiet kūtri” (Rom. 12, 11).

39Nekurniet

40un nerunājiet sliktu par citiem.

41Savas cerības lieciet tikai uz Dievu.

42Ja maniet, ka jūsos ir kas labs, atzīstiet, ka tas ir Dieva, nevis jūsu nopelns.

43Taču esiet pārliecināti, ka ļaunais, ko dariet, vienmēr ir no jums pašiem un kā tāds jums tas jāatzīst.

44Dzīvojiet bailēs no Tiesas dienas

45un izjūtiet šausmas no elles.

46Tiecieties pēc mūžīgās dzīves ar svētām alkām.

47Dienu pēc dienas atgādiniet sev, ka jūs mirsiet.

48Stundu pēc stundas rūpīgi sekojiet tam, ko dariet,

49būdami pārliecināti, ka Dievs jūs vēro, lai kur jūs arī nebūtu.

50Tklīdz jūsu sirdīs ienāk nepareizas domas, tūdaļ steidzieties likt tās Kristus priekšā un atklāt tās saviem garīgajiem tēviem.

51Pasargājiet savas lūpas no ļaunas un maldinošas runas.

52Dodiet priekšroku mērenībai runā,

53nepļāpājiet muļķības, nerunājiet neko tādu, kas varētu izsaukt smieklus,

54neiemīļojiet pārmērīgus, trakulīgus smieklus.

55Vienmēr esiet gatavi ieklausīties Svēto Rakstu lasījumos,

56bieži nododieties lūgšanām.

57Katru dienu ar asarām un nopūtām atzīstieties lūgšanās Dievam savos pagātnes grēkos

58un novērsieties no šiem ļaunajiem ceļiem turpmāk.

59Nesekojiet savas miesas kārībām (sal. Gal. 5, 16),

60nīstiet savas pašgribas pamudinājumus.

61Bez jelkādiem nosacījumiem klausiet sava abata pavēlēm, pat ja viņa paša uzvedība – ko Dievs aizliedz – nesaskan ar viņa sacīto. Atcerieties, ko māca Kungs: „Visu, ko viņi jums saka, to ievērojiet un dariet; bet pēc viņu darbiem nedariet” (Mt. 23, 3).

62Nedzenieties pēc tā, lai jūs sauktu par svētiem, pirms jūs tādi topiet, bet vispirms kļūstiet svēti, lai patiešām jūs par tādiem varētu dēvēt.

63Dzīvojiet pēc Dieva baušļiem ik dienas;

64lolojiet šķīstību;

65neperiniet sevī ne naidu,

66ne greizsirdību ne uz vienu,

67nerīkojieties, skaudības dzīti.

68Nemīliet strīdus,

69vairieties no augstprātības un uzpūtības.

70Cieniet vecākos

71un mīliet jaunos.

72Kristus mīlestības vārdā lūdzieties par saviem ienaidniekiem.

73Ja jums ir domstarpības ar kādu, samierinieties ar viņu līdz saules rietam.

74Un visa noslēgumā – nekad nezaudējiet cerības uz Dieva žēlastību.

75Šie, lūk, ir garīgās dzīves darbarīki.

76Ja būsim tos lietojuši bez apstājas dienu un nakti un ja Tiesas dienā tos atgriezīsim atpakaļ, tad mūsu alga būs tā, ko Kungs mums ir solījis:

77Ko acs nav redzējusi, ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1. Kor. 2, 9).

78Darbnīca, kurā mums visā nopietnībā un atdevīgi ir jāstrādā, lai šos uzdevumus paveiktu, ir klostera noslēgtība un kopienas noturība.



Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: