Mansi tauta par likteni un Dievu

Filozofijā un teoloģijā bieži sastopamas tēmas ir seno civilizāciju, piemēram, Grieķijas, Tuvo Austrumu, Indijas un Ķīnas mitoloģijas vai metafiziskie un kosmoloģiskie pasaules skatījumi. Daudz retāk esmu sastapies ar šādiem pārspriedumiem par nelielām, mazāk zināmām etniskām grupām, piemēram, somugriem, it kā tām nebūtu bijis sava pasaules skatījuma, vērā ņemamas gudrības vai patiesības izpratnes.

Lai pierādītu pretējo, iedziļinājos somugru tautas mansi mītos. Mansi dzīvo rietumu Sibīrijā starp Urāliem un Obas upi. Šajā rakstā es pievērsīšos diviem stāstiem no igauņu folklorista Ādo Lintropa sastādītā mansi mītu krājuma Pilsēta septiņspārnu dzelzs zirgā un tam, kā tur saprasts liktenis un Dievs.

Liktenis

Pirmais stāsts, kuru analizēšu, ir Svētais Zemes radīšanas stāsts. Tas ir tipisks somugru radīšanas stāsts. Vecs vīrs un sieva dzīvo mājā uz mazas saliņas bezgalīga okeāna vidū. Reiz no debesīm nolaižas dzelzs gārgale, ienirst okeānā, no tā savā knābī izceļ dubļus un uzsmērē tos uz salas. Tas atkārtojas vairākas reizes, līdz no dubļiem sāk veidoties Zeme.

Neparasti atgadījumi sāk notikt, kad vecā sieva kādu dienu pārnāk mājās ar savu dēlu. Šis dēls ir, iespējams, vispazīstamākais un iemīļotākais tēls visos Obas ugru mītos. Viņu šajā stāstā sauc par Taripēsņimālesou jeb Dzērveskāji mīkstādi, taču cituviet viņš pazīstams kā Mirsusnehums jeb Pasaulpārraugs. Pārējā stāsta daļā runāts par Mirsusnehuma pārdabiskajiem piedzīvojumiem: viņš nokauj ļaunas būtnes un sagatavo pasauli, lai tur varētu dzīvot cilvēki. Tomēr es vēlos runāt par to, kā šis stāsts apcer likteņa jēdzienu.

Mirsusnehums dzīvo kopā ar saviem vecākiem, līdz viņam ir izaugusi gara bārda. Taču viņš ļoti vēlas izzināt pasauli, jo īpaši – atrast zemi ar daudzām sievietēm. Apspriežoties ar saviem vecākiem, viņš no tēva saņem šādu padomu:

“Dodies uz sabrukušā staļļa stūri un roc tur. Ko tu tur ņem, to ņem, ko neņem, to neņem.”

Šāda veida padoms: “Ja kaut kas notiek, tas notiek, ja nenotiek, tas nenotiek”, ir ļoti izplatīts mansi tautas stāstos un dziesmās. Tas vēsta par likteņa spēku, kuram ir pakļauti pat tik spēcīgi dievi kā Mirsusnehums.

Atgriežoties pie stāsta, Mirsusnehums dara, kā viņam sacīts. Viņš dodas uz sabrukušā staļļa stūri un tur rok. Tas, ko viņš atrod, ir vecs zirgs uz miršanas robežas. Mirsusnehums uzsit knipi, un zirgs pēkšņi kļūst jauns un spēcīgs, dvešot uguni no vienas nāss un šķeļot dzirksteles no otras. Šis zirgs ir Toulenglū jeb Spārnotais zirgs – Mirsusnehuma uzticamais pavadonis.

Kopā viņi dodas daudzos piedzīvojumos. Reiz viņi lido pāri debesīm un sev priekšā dzird pērkonu. Toulenglū saka, ka pērkona grāvieni nāk no Sātsūjeņāreūltahuineoika jeb Vecā vīra, kurš guļ uz septiņām lūku kurpēm, krākšanas. Sātsūjeņāreūltahuineoiks ir ļoti bīstams un, ja pamodīsies, viņus nogalinās. Tomēr Mirsusnehuma uzdevums ir nokaut ļaunas būtnes, lai pasauli atbrīvotu cilvēcei, tāpēc Toulenglū piedāvā stratēģiju briesmoņa sakaušanai. Pēc plāna izklāsta viņš saka:

“Ja tev ir lemts turpināt dziesmu, turpināt stāstu, tad tu izdzīvosi, ja nav lemts, tevi nogalinās.”

Bez minstināšanās Mirsusnehums gatavojas cīņai ar milzi. Viņš uzvar kaujā, un Vecais vīrs, kurš guļ uz septiņām lūku kurpēm, viņam saka:

“Ak, Dzērveskāji mīkstādi! Nākamajā laikmetā tu dzīvosi līdz pēdējā vīrieša izzušanai, līdz pēdējās sievietes izzušanai, tomēr es miršu.”

Un Mirsusnehums atbild:

“Kad galu galā sāksies cilvēka ilgais laikmets, cilvēka mūžīgā ēra, neviens cilvēks nespēs tevi uzveikt. Tāpēc es tevi nogalināju.”

Kas ir šis cilvēka ilgais laikmets, cilvēka mūžīgā ēra? Lai izprastu likteņa jēdzienu, mums vispirms jāsaprot mansi laika skatījums. Kā daudzas pasaules tautas, arī mansi to redz kā ciklisku procesu, kas sadalīts laikmetos. Laikmets, kurā notiek šis stāsts, ir Ērigjīspora jeb Dziesmu laiks, kurā dievi pasauli padara piemērotu neizbēgamajam cilvēka laikmetam, ko mansi mēlē sauc par Ēlmholasjīsengtoremu, Ēlmholasnotengtoremu. Kad cilvēka laikmets beidzas, augstākais dievs Numitorums appludina pasauli ar “svēto dedzinošo ūdeni”, lai to iznīcinātu un sāktos jauna ēra.

Atgriežoties brīdī, kad Mirsusnehums atrada savu zirgu, viņa tēva sacītais kļūst daudz jēgpilnāks – katrs jauns šīs pasaules cikls ir nolikts tāpat kā iepriekšējais. Mirsusnehums atrod Toulenglū un sakauj ļauno milzi tāpēc, ka iepriekšējos ciklos šīs lietas jau ir notikušas un katra būtne ir pakļauta lielajam universālajam ritmam, kurš nosaka visu lietu iznākumu. Manuprāt, tāda ir likteņa iedaba mansi tautas metafiziskajā pasaules skatījumā.

Dievs

Ir ierasts reliģijas iedalīt monoteisma un politeisma kategorijās. Pārāk neiedziļinoties, jāatzīst, ka neviena dabiskā reliģija nav īsti politeistiska tādā nozīmē, ka tur vienmēr pastāv kāda dievišķā hierarhija. Tā tas ir arī mansi panteonā, kur augstākais dievs ir Numitorums, pazīstams arī kā Numikoress, un visi pārējie dievi atrodas zemāk par viņu. Tomēr tā vietā, lai runātu par Numitoruma izskatu un darbību, gribu runāt par to, kā viņam pakļautās būtnes viņu uztver un kāda ir viņa nozīme pavalstnieku acīs.

Kā piemēru ņemšu Stāstu par zemes parādīšanos no ūdens, kurš ir līdzīgs iepriekšējam. Vecs vīrs un veca sieva dzīvo uz salas okeāna vidū, sieva uz kādu laiku aiziet un atgriežas kopā ar dēlu, kurš atkal ir Mirsusnehums. Tomēr šī stāsta sižets ir nedaudz atšķirīgs, un tā vietā, lai dotos piedzīvojumos, Mirsusnehums aktīvi cenšas sagatavot pasauli cilvēku nākšanai. Pirmā problēma, ar kuru viņš saskaras, ir tāda, ka sala, kur viņi dzīvo, cilvēcei ir par mazu, tāpēc viņš lūdz tēva palīdzību:

“Tēvs, ko jūs, mans tēvs un māte, kas mani audzinājāt, domājat? Kā mums dzīvot nākotnē? Kad tēvs Numitorums ceļ vienu vēju, mūs iepūš okeānā, kad viņš ceļ citu vēju, mūs atkal iepūš okeānā. Vai man vajadzētu iet pie tēva Numitoruma?”

Un tēvs atbild:

“Mans dēls, kuram ir vājums rokās un vājums kājās! Ej tad, kad spēks tavās rokās pieaug, kad spēks tavās kājās pieaug! Vai tu jautā mums diviem, kā mēs dzīvosim cilvēka ilgajā laikmetā? Līdz tam laikam mums jau būs kūjas un sirmi mati. Kur tad mēs ņemsim gudrus vārdus, ko tev teikt? No šī brīža lai tēvs Numitorums tev saka gudrus vārdus, nākotnē lai tevi māca Numikoress!”

Un tā Mirsusnehums uzkāpj debesīs, lai satiktos ar Numitorumu. Pienācis viņš paklanās un lūdz Numitorumu atklāt, kā zemi paplašināt un padarīt lielāku. Numitorums iemāca Mirsusnehumam nirt okeānā un izcelt no tā dibena dubļus, kuri pēc tam pārtaps par zemi, pa kuru cilvēkiem staigāt. Kad Mirsusnehums atgriežas, viņš to pastāsta savam tēvam, kurš atbild:

“Kā Numitorums tevi mācīja? Kad iegūsi roku spēku, tad nāks arī muguras spēks. Tad tu varēsi izcelt no ūdens svēto cilvēku zemi! Ja tev nav spēka, tā ir tevis paša vaina. Ja tu lūdz mums palīdzību, kā gan mēs varam tev dot muguras un plecu stiprumu? Ja spēks tev tiek dots, to dod Numitorums.”

Mirsusnehums mēģina ienirt ūdenī. Viņš peld vairākas dienas, līdz viņam izsīkst spēki. Izniris virspusē, viņš sūdzas tēvam:

“Tā, tēvs un māte! Lai arī es peldēju sešas naktis un septiņas dienas, es neatradu dibenu. Manas muguras spēki ir izsīkuši un manu krūšu spēki ir izsīkuši.”

Un tēvs atbild:

“Tā, dēls! Ja šādi saki, tad es tev jautāju: kā es tev varu dot muguras spēku, krūšu spēku? Ja spēks tiek dots, to dod tēvs Numitorums, ja varenība tiek dota, to dod tēvs Numikoress.”

Pārējie stāsta notikumi atkārtojas šādā pašā veidā. Mirsusnehumam ir problēma, par kuru viņš apspriežas ar savu tēvu, un viņa tēvs liek viņam lūgt palīdzību Numitorumam. Mirsusnehums paceļas debesīs, lai to izdarītu, un pārrodas atpakaļ, lai problēmu atrisinātu. Stāsta gaitā Mirsusnehuma vecāki aizvien vairāk noveco un ikreiz aizvien mazāk spēj palīdzēt dēlam, tomēr Numitorums viņam palīdz vienmēr. Šeit gūtā mācība ir diezgan skaidra – Mirsusnehuma zemes vecāki noveco un izdilst, viņu gudrība aizvien samazinās, savukārt Numitorums, lielais Obas ugru panteona Dievs, paliek vienmēr un atbalsta pasauli ar savu mūžīgo spēku un gudrību. Stāsts vēsta būtisku patiesību par lietu dabu un dievišķo dabu. No šī stāsta cilvēks var daudz mācīties.[*]  


[*] Lai gan raksts nav garš un nesniedz daudz informācijas par mansi tautas mitoloģiju, ceru, ka esmu vismaz raisījis interesi par mazāk zināmu pasaules etnisko grupu mitoloģijām un tautas stāstiem, interpretējot dažas mansi tautas pasaules skatījuma atziņas. Diemžēl Pilsēta uz septiņspārnu dzelzs zirga pagaidām nav pieejama nevienā citā valodā, izņemot igauņu valodu. Taču daudzus tautas stāstus un to izvērtējumu, arī Ādo Lintropa veikto, var izlasīt igauņu vietnē folklore.ee angļu valodā.

Print Friendly, PDF & Email

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: