Argentīnas prezidents Havjers Milejs (Javier Milei), stājoties amatā 2023. gada beigās, solīja radikāli mainīt valsts ekonomisko kursu un izbeigt hronisko inflāciju, kas gadiem ilgi bija paralizējusi sabiedrību un uzņēmējdarbību. Pirms 2023. gada vēlēšanām 108 ekonomistu grupa atklātā vēstulē brīdināja, ka Mileja “galēji labējās” brīvā tirgus reformas var būt Argentīnai “potenciāli ļoti kaitīgas”. Eksperti prognozēja, ka īstermiņā tās radīs ekonomikas sabrukumu, bet ilgtermiņā – “sociālo haosu”.[1]
Neskatoties uz drūmajām prognozēm, gada laikā Mileja valdības īstenotā “motorzāģa politika” – stingra fiskālā disciplīna, valsts izdevumu samazināšana un tirgus liberalizācija – ir nesusi pirmos taustāmos rezultātus: inflācijas kritumu, budžeta pārpalikumu un atjaunotu ārvalstu investoru interesi. Kā jau jebkurai politikai, arī Mileja īstenotajām reformām ir gan dedzīgi aizstāvji, gan kritiķi. Argentīnas sabiedrībā joprojām notiek plašas debates par to, vai šīs radikālās reformas spēs ilgtermiņā nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi. Mileja politikas piemērs šobrīd ir viens no visvairāk apspriestajiem pasaulē – gan kā potenciāls ekonomiskās atdzimšanas stāsts, gan arī kā sociālistu un citu kapitālisma apkarotāju kritikas objekts.
Plašāku ieskatu Mileja politiskajā kredo un uzskatos, kas veido pamatu pašreiz notiekošajām pārmaiņām, var gūt manā iepriekšējā rakstā “Havjera Mileja politiskie uzskati.”[2]
Argentīnas stāvokļa raksturojums
Pirms Mileja stāšanās amatā Argentīna atradās dziļā ekonomiskā krīzē. 2023. gadā gada inflācija sasniedza aptuveni 211,4 % – tā bija augstākā inflācija valstī kopš 1990. gadiem.[3] Inflāciju veicināja masīva naudas drukāšana, valsts sektora izmaksu pieaugums, kā arī valūtas devalvācija.[4] Valsts budžets bija ar milzīgu deficītu, un ekonomikas aktivitāte – recesijas stadijā.[5]
No tirgus ekonomikas un kapitālisma perspektīvas šāda situācija – augsta inflācija, uzblīdis valsts sektors, monetāra ekspansija – ir īpaši nedraudzīga uzņēmējdarbībai, investīcijām un tautsaimniecības izaugsmei. Turklāt augsta inflācija ir viens no būtiskākajiem kapitāla uzkrāšanas un investīciju attīstības šķēršļiem. Kad naudas vērtība strauji krītas, uzņēmumi un mājsaimniecības zaudē stimulu ilgtermiņa ieguldījumiem – gan finanšu kapitāla veidošanā, gan ražošanas paplašināšanā. Inflācija devalvē uzkrājumus, izjauc cenu signālus un rada nenoteiktību, kas ir pretrunā brīvā tirgus pamatprincipam – stabilitātei un paredzamībai kā nosacījumam efektīvai resursu ieguldīšanai.
Čikāgas ekonomikas skolas pārstāvis Miltons Frīdmens savā lekcijā “Inflācija: cēloņi un sekas” norādījis, ka tirgus spēj funkcionēt tikai tad, ja nauda saglabā savu vērtību un darbojas kā uzticams apmaiņas un uzkrājumu līdzeklis. Šajā kontekstā Mileja valdības inflācijas ierobežošanas pasākumi – fiskālā disciplīna, monetārās ekspansijas apturēšana un brīvā tirgus mehānismu atjaunošana – bija priekšnoteikums kapitāla atjaunotai akumulācijai un ekonomiskai izaugsmei. Tikai pie stabilas valūtas un paredzamas fiskālās politikas iespējama ilgtermiņa uzņēmējdarbība, inovācijas un investīciju pieaugums, kas ir kapitālisma sistēmas dzinējspēks.[6]
Budžeta deficīta samazināšana
Argentīnas valsts budžetā kopš 2009. gada ir bijis liels deficīts. 2020. gadā tas sasniedza maksimumu – gandrīz 9 % no IKP. Viens no Argentīnas budžeta deficīta galvenajiem cēloņiem bija iepriekšējās sociālistu valdības ilgstošie un augstie izdevumi, kas pārsniedza valsts ieņēmumus. Šie tēriņi ietvēra plašas sociālās programmas, subsīdijas valsts uzņēmumiem un administratīvos izdevumus, kas sarežģīja fiskālo disciplīnu un radīja nepieciešamību aizņemties. Rezultātā ekonomika nonāca recesijā ar augstu inflāciju, kuru Mileja valdība nolēma risināt, ieviešot stingru fiskālās konsolidācijas programmu un samazinot valsts izdevumus.[7] Šīs programmas ietvaros 2025. gadā valdība paziņoja, ka kopš savas darbības sākuma ir atlaidusi 47 925 valsts sektora darbiniekus. Tas atbilst aptuveni 9,6 % darba vietu samazinājumam valsts sektorā.[8] Kopumā Mileja valdība 2024. gadā samazināja valsts tēriņus par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad pie varas bija sociālisti.[9]
Ņemot vērā strauji sarūkošos izdevumus, Argentīnas valdība pirmo reizi 15 gadu laikā 2024. gadā varēja paziņot par budžeta pārpalikumu 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. 2024. gada decembrī Milejs izsludināja nodokļu reformu, kuras mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu, atceļot 90 % no visiem nodokļiem. Līdz ar budžeta deficīta konsolidāciju arī inflācija sāka samazināties.[10]
Sociālistu radītās regulāciju un subsīdiju sistēmas likvidācija
2024. gada sākumā Mileja mērķis bija grozīt vai atcelt kopumā vairāk nekā 350 regulējošos likumus īres un darba tiesību, pensiju sistēmas un finanšu sistēmas jomā. Senāts reformu paketi “Likums par Argentīnas iedzīvotāju brīvības pamatiem un galvenajiem principiem” (Ley de Bases y Puntos de Partida para la Libertad de los Argentinos) apstiprināja 2024. gada jūnijā. Tā veidoja juridisko pamatu visaptverošai deregulācijas programmai. Deregulācijas un valsts pārveides ministrijas izveide, kurai ir tiesības atcelt, grozīt un īstenot dekrētus bez nepieciešamības tos pieņemt parlamentā, veido reformu institucionālo ietvaru. Reformu rezultātā dažkārt tika atcelti vairāk nekā trīs regulējošie likumi dienā. Pirmais un svarīgākais solis bija cenu kontroles atcelšana pamatprecēm, piemēram, pienam, cukuram un energoresursiem ēdiena gatavošanai. Īres kontroles atcelšana bija ļoti veiksmīga. Tūlīt pēc liberalizācijas dzīvokļu īres cenas Buenosairesā sākotnēji dramatiski pieauga. Tā rezultātā tirgū tika laisti daudzi iepriekš tukši dzīvokļi. Lēš, ka iepriekšējās īres kontroles dēļ tirgū netika pārdots vairāk nekā 200 000 dzīvojamo vienību. Jaunā piedāvājuma rezultātā īres cenas ātri nokritās zem 2022. gada līmeņa, kas ir uzskatāms piemērs veiksmīgai tirgus ekonomikas darbībai.
Valsts uzņēmumi tika privatizēti, piemēram, aviokompānija “Aerolineas Argentinas” un enerģētikas uzņēmums “Enarsa”. Atcēla prasību, ka valsts sektora darbiniekiem jārezervē lidojumi valsts aviokompānijā, kā arī aizliegumu citām aviokompānijām novietot savas lidmašīnas pa nakti vienā no galvenajām lidostām Buenosairesā. Enerģētikas nozarē izveidoja jaunu tiesisko regulējumu, lai veicinātu privātās investīcijas un konkurenci.
Reformu mērķis bija arī padarīt darba tirgu elastīgāku, lai veicinātu nodarbinātību, paredzot likvidēt arodbiedrības koplīgumā paredzēto atlaišanas shēmu, atļaut lielajiem uzņēmumiem pieņemt darbā darbiniekus uz sešu mēnešu pārbaudes laiku un atļaut pašnodarbinātām personām nodarbināt trīs cilvēkus bez oficiālām darba attiecībām.[11] Šos darba likumdošanas reformu pasākumus šobrīd ir apstrīdējusi sociālistu politiķu un arodbiedrību ietekmē esošā Argentīnas nacionālā darba tiesa (Confederación General del Trabajo) un tie nav īstenoti.[12]
Starptautisko investīciju veicināšana un kapitāla kontroles mazināšana
Mileja ekonomikas politika ir balstīta klasiskā liberālisma un austriešu ekonomikas skolas principos, kas proponē, ka brīva kapitāla plūsma un uzņēmējdarbības atvēršana starptautiskajiem tirgiem ir būtiska ilgtermiņa izaugsmei. Līdz ar to Argentīnā pakāpeniski ir samazināti eksporta nodokļi jeb “retenciones”, kas bija slogs spēcīgajam lauksaimniecības biznesa sektoram. Šīs izmaiņas ir veicinājušas lauksaimniecības produktu eksporta pieaugumu par aptuveni 17 %, kā rezultātā ir palielināta ražošana un ārvalstu valūtas ieņēmumi.[13]
Mileja valdība atcēla arī kapitāla kontroles regulācijas un ilgos gaidīšanas periodus starptautiskajiem maksājumiem. Trīskāršoja summu, kuru Argentīnas iedzīvotāji drīkst ievest no ārzemēm personīgai lietošanai, līdz 3000 dolāriem un pirmos 400 dolārus ārzemēs veiktiem pirkumiem atbrīvoja no muitas nodokļiem. Atcēla fiksēto nodokli 7,5 % apmērā visām importētajām precēm un 30 % nodokli pirkumiem ar karti ārzemēs.[14]
Eksporta veicināšanas pasākumi arī ir devuši rezultātu. Piemēram, 2024. gadā Argentīna uzrādīja lielākos enerģijas tirdzniecības ienākumus pēdējos 18 gados – 5,67 miljardus ASV dolāru.[15] Mileja valdības politika sekmējusi ārvalstu investoru interesi: 2024. gadā ārvalstu tiešās investīcijas Argentīnā pieauga par 48 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.[16]
2025. gada 29. maijā Argentīna emitēja peso denominētas suverēnas obligācijas ar kupona likmi 29,5 % un dzēšanas termiņu 2030. gadā, kas bija paredzētas tikai ārvalstu investoriem, tā piesaistot 1 miljardu ASV dolāru, ko eksperti atzinīgi novērtēja kā simbolisku atgriešanos starptautiskajos tirgos. Lai gan obligācijas izmaksā peso un emitē atbilstoši Argentīnas likumiem, tās piedāvā pirkt dolāros, tādējādi palielinot Argentīnas ārvalstu valūtas rezerves. Obligācijas ietver divu gadu pārdošanas opciju, kas ļauj obligāciju turētājiem pirms termiņa beigām pārdot obligācijas atpakaļ emitentam noteiktā datumā vai periodā par nominālvērtību. Noteikums samazina kredīta risku, jo investors var “izkāpt” no ieguldījuma, ja tirgus nosacījumi pasliktinās.[17]
Veiksmīgā izsole rāda, ka Mileja valdības fiskālā disciplīna un kapitāla kontroles pakāpeniska liberalizācija sāk atjaunot investoru uzticību Argentīnai. Tomēr zināma piesardzība saglabājas – daļa investoru joprojām šaubās par Argentīnas ilgtermiņa valūtas politiku un reformu stabilitāti, jo tās lielā mērā balstās uz izpildrīkojumiem un nākamās valdības tos varētu viegli atcelt. Neskatoties uz šo piesardzību, kopējais tirgus noskaņojums uzlabojas – investori, kas agrāk Argentīnu uzskatīja par riskantu un nepievilcīgu mērķi, tagad arvien biežāk saskata iespējas izaugsmei un lielākai atdevei.[18]
Turklāt, ja salīdzina ar Grieķiju, kuru savulaik skāra līdzīgas problēmas, tad Argentīnas politika izejā no krīzes ir daudz sekmīgāka. Apmaiņā pret Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un eirozonas glābšanas pasākumiem, kuru kopsumma sasniedza gandrīz 300 miljardus eiro, Grieķijai bija jāsamazina pensijas, jāatlaiž valsts darbinieki un jāsamazina izdevumi lielam valsts sociālo programmu un subsīdiju klāstam, vienlaikus iztiekot bez plašākām libertārismā balstītām tirgus reformām. Grieķijai bija nepieciešama desmitgade un vairākkārtēja valdības maiņa, lai tā sāktu uzrādīt atveseļošanās pazīmes. Lai gan Grieķijas ekonomika ir guvusi ievērojamus panākumus, tā vēl nav pilnībā atveseļojusies. Nepilnus divus gadus pēc stāšanās amatā libertāriešu līderis Milejs ir paveicis daudz vairāk bez tik lielas ārējas palīdzības. Šo fenomenu daudzi novērotāji ir nodēvējuši par “Mileja brīnumu”. Samazinot valsts izdevumus un deregulējot ekonomiku, viņš visai īsā laikā ir palielinājis IKP izaugsmi no -1,6 līdz +5 procentiem, kā arī samazinājis nabadzību valstī no 42 līdz 32 %.[19]
Mileja ārpolitikas stratēģiskā orientācija un tās ietekme uz ekonomiku
Mileja ārpolitika skaidri satur spēcīgas ideoloģiskas komponentes – antikomunismu, brīvā tirgus aizstāvību, ASV un Izraēlas atbalstīšanu. Šāda skaidra ideoloģiska nostāja pret “sarkano vilni” un autoritāriem režīmiem investoriem signalizē par politisku noturību un draudzīgu attieksmi pret privāto kapitālu un Rietumvalstu partneriem.[20] ASV amatpersonu atbalstu Mileja reformām, tostarp publiskas vizītes un izteikumus par ekonomisko atbalstu, interpretē kā būtisku ārēju leģitimizāciju reformu risku mazināšanai un kā instrumentu, kas ierobežo Ķīnas ietekmi reģionā.[21]
Mileja retorika pret “bolivariešu sociālistu” Venecuēlu un citām kreisajām valdībām ir gan politisks signāls, gan stratēģisks manevrs – tas demonstrē nostāju, kas sola lielāku drošību privātīpašumam, mazāku valsts intervenci un uzmundrinājumu tādām Latīņamerikas opozīcijas grupām, kas atbalsta brīvā tirgus politiku. Argentīnas spiediens un diplomātiskās darbības pret Venecuēlu parāda, ka Mileja ārpolitika vērsta arī uz reģionālu ietekmi un “ideoloģisku konkurenci” libertārisma izplatīšanā Latīņamerikā, kur pārsvarā dominē sociālistiskas valdības.[22]
Milejs izrāda skaidru atbalstu Izraēlai. Šādi soļi politiski stiprina attiecības ar valsti, kurai ir liels tehnoloģiju un drošības sektora potenciāls un kuru tās partneris ASV vērtē kā stratēģiski svarīgu. Šāda pozicionēšanās atvieglo tehnoloģiju, aizsardzības un biznesa partnerību.[23]
Milejs ir paudis atbalstu Ukrainai un tās tiesībām uz suverenitāti pret ārēju agresiju.[24] Kā lojāla ASV sabiedrotā Argentīna ir atteikusies pievienoties BRICS blokam, kuru Krievija un citi BRICS locekļi uzskata par būtisku pret ASV ietekmi vērstu starptautisku sadarbības kanālu. Pretēji tam, Mileja priekštecis, bijušais centriski kreisais prezidents Alberto Fernandess atbalstīja pievienošanos BRICS aliansei kā “iespējai sasniegt jaunus tirgus”.[25]
Argentīnas starptautiskās pozīcijas uzskatāms raksturojums ir veids, kā tika risināta nesenā valsts valūtas – peso krīze. Dramatiskais peso kursa kritums divus mēnešus pirms vēlēšanām būtiski apdraudēja Mileja ambiciozās reformu programmas nākotni. Lai saprastu krīzes būtību, jāņem vērā, ka, lai gan peso formāli tiek saglabāts, ASV dolārs jau sen funkcionē kā Argentīnas faktiskā iekšējā valūta. Cenas daudzos sektoros, īpaši nekustamajiem īpašumiem, automašīnām un elektroprecēm tiek noteiktas dolāros, arī uzkrājumi, noguldījumi un līgumi bieži denominēti šajā valūtā. Sabiedrības uzticība peso ir zema, tādēļ iedzīvotāji savus ienākumus nekavējoties konvertē “cietajā valūtā”. Šo uzvedību veido gadu desmitiem ilga pieredze ar hiperinflāciju, devalvācijām un valsts bankrotiem, kas mudina izvēlēties valūtu ar stabilāku vērtību. Argentīnas Centrālās bankas dati par aptuveni 32–35 miljardu dolāru privātajiem noguldījumiem 2025. gada otrajā pusgadā apliecina dolāra statusu kā valsts de facto “ēnu valūtu”.[26]
Pēc Mileja ievēlēšanas šī tendence pastiprinājās, jo sabiedrība un uzņēmēji sāka gatavoties iespējamai valsts finanšu sistēmas “dolarizācijai” – procesam, kurā Argentīna atteiktos no savas nacionālās valūtas un pieņemtu ASV dolāru kā oficiālo un vienīgo naudas vienību. 2025. gada februārī sniegtajā intervijā Milejs paziņoja, ka “dolarizācija“ nav īstermiņa stabilizācijas jautājums, un norādīja, ka pilnīga pāreja uz ASV dolāru būtu ilgtermiņa procesa “pēdējais solis”.[27] Tomēr dēļ “dolarizācijas” gaidīšanas, kas vēl vairāk palielinājusi dolāru iepirkšanu, Argentīnas peso ir nonācis zem būtiska spiediena, liekot centrālajai bankai tērēt lielas summas tā aizsardzībai, – piemēram, vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru tikai trīs dienās 2025. gada septembrī. Valūtas spiediens sakrita ar pieaugošajām Mileja politiskajām problēmām, jo viņa partija cieta lielu sakāvi Buenosairesas provinces vēlēšanās, kas vēl vairāk satricināja tirgus uzticību peso un palielināja dolāru pirkšanu. Pats Milejs publiski apsūdzēja likumdevējus “sabotāžā” un reformu bloķēšanā, vainojot viņus fiskālajā un valūtas nestabilitātē. Tiesa gan, organizētu sabotāžu, kas būtu veikta no politisko oponentu puses vai naidīgiem ārvalstu spēkiem, nebija iespējams pierādīt, lai gan teorētiski šāda rīcība no Mileja pretinieku puses būtu saprotama. Analītiķi norāda, ka valdības reformu modelis – taupība un peso kursa atbrīvošana paši par sevi varēja radīt strukturālas problēmas gadījumos, kad dolāra pieprasījuma pieaugums sakrita ar nepietiekamām dolāra rezervēm centrālajā bankā.[28]
Saskaroties ar Mileja valdības krīzi, Donalda Trampa administrācija paziņoja par atbalstu Argentīnai, piedāvājot peso stabilizēšanas darījumu un apejot Starptautisko Valūtas fondu, kas ir tradicionālāks finansiālās iejaukšanās veids. Tiekoties ar Mileju Baltajā namā, prezidents Tramps apsolīja 20 miljardu dolāru palīdzības paketi ar nosacījumu, ka Argentīnas līdera partija uzvarēs vidusposma vēlēšanās. “Ja viņš neuzvarēs, mēs aiziesim,” sacīja Tramps. “Ja viņš zaudēs, mēs vairs nebūsim dāsni pret Argentīnu.”[29]
Saistībā ar notikušo ASV finanšu ministrs Skots Besents sacīja, ka Amerikas palīdzība Argentīnai ir politiska. Ja Argentīna turpinās īstenot Mileja uzsākto tirgum un budžetam draudzīgo politiku, ASV atbalsts turpināsies. Šo pasākumu Besents raksturoja kā “ekonomikas Monro doktrīnu”, tā atsaucoties uz 19. gadsimta ASV ārpolitikas doktrīnu, kas paredzēja nodrošināt ASV pārākumu Rietumu puslodē un pretoties citu valstu ietekmei. ASV ir ieinteresēta redzēt Mileja panākumus ne tikai tāpēc, ka tas stabilizēs Argentīnu, bet arī tāpēc, ka viņa panākumi kalpos kā “bāka” citām kontinenta valstīm, kurās joprojām pie varas ir kreisās valdības. “Mēs nevēlamies vēl vienu neveiksmīgu vai Ķīnas vadītu valsti Latīņamerikā,” sacīja Besents.[30]
Notikušais uzskatāmi liecina, ka mūsdienās nav iespējams pilnībā nodalīt valsts ekonomiku no ģeopolitikas, kurā lielvalstis cenšas aizstāvēt savas intereses. Parasti tas nozīmē, ka lielvalstis atbalsta tās valdības, kuras uzskata par uzticamu politisko sabiedroto. Argentīnas gadījumā tas ir saistīts ar lielvalstu starptautiskajiem konfliktiem, jo Ķīna ir ieinteresēta Argentīnas politikā un reģionā kopumā. Argentīnai ir lielas litija rezerves, kā arī retzemju metālu rezerves. ASV administrācijas solis tātad šajā gadījumā pilnībā vērtējams kā ģeopolitisks pasākums.[31]
Sekojošajās vidusposma vēlēšanās Mileja partija “La Libertad Avanza” uzvarēja ar 41 % balsu, iegūstot 13 no 24 Senāta vietām un 64 no 127 apakšpalātas vietām, par kurām notika vidusposma vēlēšanas. Šie panākumi atvieglos Mileja programmas tālāku virzīšanu.[32]
Secinājumi
Milejs ir uzsācis kardinālu ekonomikas reformu un guvis nozīmīgus panākumus. Tomēr viņa politiskais spēks joprojām ir ierobežots – viņa partija ir salīdzinoši jauna. Tiesu sistēmas un provinču gubernatoru sociālistu politiskā neatkarība un pretestība, kā, piemēram, likumdošanas iniciatīvas, kas palielina provincēm piešķirto izdevumu apjomu, dod pretsparu vispārīgajam reformu kursam. Reformu “motorzāģa” politika – valsts darbinieku atbrīvošana un subsīdiju samazināšana – ir stipri satricinājusi sabiedrību un izraisījusi sociālas spriedzes riskus atsevišķās grupās, kā arī neapmierinātību zināmās valsts elites grupās, kuras šādi tikušas atstumtas no “siles”.
Kā zināms, Mileja valdība samazināja ministriju skaitu no 18 uz 9. Daudzas bijušās ministrijas tika pārstrukturētas un to funkcijas pārņēma citas iestādes vai jaunizveidotas institūcijas. Tomēr daudzas funkcijas tika būtiski samazinātas – tika veikti budžeta samazinājumi, darbinieku atlaišanas un valsts finansētu projektu “iesaldēšana”. “Budžeta griešana” skāra kultūras iestādes, valsts mediju aģentūras un sociālās pētniecības programmas.[33]
Kreisā politiskā opozīcija aktīvi kritizē Mileju. Peronistu līdere Kristīna Kirhnera, piemēram, sacīja: “Ja tev blakus ir kaimiņš, kurš izskatās traks un iznāk pagalmā ar motorzāģi… pat ja viņš zvēr, ka man neko neizdarīs, es tik un tā ieslēgšos savā mājā.”[34]
Ar reformām neapmierinātie galvenokārt ir tie, kas iepriekš saņēma būtisku valdības atbalstu – studenti un universitāšu darbinieki, valsts sektora darbinieki, kā arī dažādu darba ņēmēju arodbiedrības. Politiskā opozīcija šīs sociālās grupas aktīvi uzkurina protestiem, īpaši tās, kuras sociālistu varas laikā bija atkarīgas no valsts.[35] Pret Mileja valdību ir protestējušas arī dažādas nevalstiskās, sociālās un pilsoniskās organizācijas, cilvēktiesību grupas un sociālās kustības, kuras pirms Mileja reformām tika finansētas no valsts budžeta.
Šo parādību Milejs definē kā “slēpto varu” (deep state) – netiešu, neievēlētu institūciju un organizāciju tīklu, kas, viņaprāt, darbojas ārpus demokrātiskas vēlētāju kontroles. Pie šīs kategorijas, viņaprāt, pieder arī birokrātiskais aparāts, tiesu sistēma, dažas starptautiskās institūcijas, mediji un akadēmiskās aprindas, kas traucē demontēt kreiso partiju izveidoto valstisko sistēmu.[36]
Jāatzīst, ka elites grupas un sociālās organizācijas, kas pārtika no valsts līdzekļiem, Argentīnā ir zaudējušas daudz. Kā norādījis ekonomists Jānis Hermanis, Argentīnas valdības izdevumi līdz šim bija vieni no augstākajiem Dienvidamerikā (% pret IKP). Taču 2024. gadā tie ir strauji samazinājušies (par 6,6 % procentpunktiem pret IKP – no 37,6 % līdz 31 %).[37]
Nevar noliegt, ka sabiedrībā pastāv arī dabiska reakcija uz reformas sekām, ja tās īstermiņā skar cilvēku dzīves līmeni. Pēc 2025. gada septembra aptaujas datiem 53,7 % respondentu Argentīnā izteica neapmierinātību ar Mileju; viņu atbalstīja 32,1 %. Pirms gada neapmierināto skaits bija 48,1 %. Tas liecina, ka atbalsts Milejam ir nedaudz krities.[38]
Mileja iniciētās reformas ir radikālas, un to īstenošanas temps ir nebijis Argentīnas kontekstā. Lai gan pirmie rezultāti – inflācijas samazināšanās, budžeta deficīta ierobežošana un investīciju piesaiste – liecina par ekonomiskās stabilizācijas iespējām, ilgtermiņa sekmes būs atkarīgas no spiediena līdzsvarošanas starp centrālo valdību un provincēm, kā arī no sabiedrības spējām pielāgoties reformu sociālajām sekām.
Pieredze ar Rietumvācijas 1948. gada un Lielbritānijas 1980. gadu reformām rāda, ka strukturālas tirgus reformas var dot veiksmīgu ekonomisko izaugsmi, ja tās stiprina ar skaidru sociālo politiku un institucionālu stabilitāti. Argentīnas gadījumā Mileja panākumi būs tieši atkarīgi no spējas uzturēt sabiedrības uzticību reformām, nodrošinot to, ka ekonomiskās pārmaiņas ievērojami nepasliktina dzīves līmeni būtiskai iedzīvotāju daļai. Havjera Mileja valdības pieredze var kļūt par mācību citām valstīm, kuras cenšas kombinēt fiskālo disciplīnu, tirgus liberalizāciju un sociālo līdzsvaru.
[1] “Economists warn electing far-right Milei would spell ‘devastation’ for Argentina”, https://www.theguardian.com/world/2023/nov/08/argentina-election-javier-milei-economists-warning
[2] Ģ. Brūders, “Havjera Mileja politikie uzskati”, https://telos.lv/havjera-mileja-uzskati
[3] H. Nessi, “Argentina annual inflation tops 211%, highest since early 90s”. https://www.investing.com/news/economy/argentina-annual-inflation-tops-211-highest-since-early-90s-3272788?utm
[4] M. Tobias, “Argentina’s inflation hit 211% in 2023, fastest gain in three decades”. https://www.batimes.com.ar/news/economy/argentinas-inflation-hit-211-in-2023-fastest-gain-in-three-decades.phtml
[5] T. Kaufer, “Argentina: Less inflation, more poverty under Milei”, https://www.dw.com/en/argentina-less-inflation-more-poverty-since-milei-took-office/a-69446583
[6] M. Friedman, “Inflation: Causes and Consequences. First Lecture”, https://miltonfriedman.hoover.org/internal/media/dispatcher/271018/full
[7] G. Schnabl, “Argentina under the reforms of Javier Milei: Taking stock”, https://www.flossbachvonstorch-researchinstitute.com/en/studies/detail/argentina-under-the-reforms-of-javier-milei-taking-stock
[8] “Milei has cut 48,000 public-sector jobs since taking office”, https://www.batimes.com.ar/news/amp/economy/milei-has-cut-48000-public-sector-jobs-since-taking-office.phtml
[9] M. Kleinheyer, G. Schnabl, “Argentina under the Reforms of Javier Milei: Taking Stock”, https://www.flossbachvonstorch-researchinstitute.com/fileadmin/user_upload/files/RI/Studien/Files/englisch/2025/250625-argentina-under-the-reforms-of-javier-milei-taking-stock.pdf
[10] G. Schnabl, “Argentina under the reforms of Javier Milei: Taking stock”, https://www.flossbachvonstorch-researchinstitute.com/en/studies/detail/argentina-under-the-reforms-of-javier-milei-taking-stock
[11] M. Viteri, “Argentina’s Economic Reboot: Milei’s Liberalization”, https://www.thesourcenews.org/post/argentina-s-economic-reboot-milei-s-liberalization
[12] S. Dogan, “Argentina court temporarily halts president’s labor reform bill”, https://www.aa.com.tr/en/americas/argentina-court-temporarily-halts-president-s-labor-reform-bill/3099815
[13] M. Viteri, “Argentina’s Economic Reboot: Milei’s Liberalization”, https://www.thesourcenews.org/post/argentina-s-economic-reboot-milei-s-liberalization
[14] Ibid.
[15] “Argentina logs largest energy trade surplus in 18 years in win for Milei”, https://za.investing.com/news/stock-market-news/argentina-logs-largest-energy-trade-surplus-in-18-years-in-win-for-milei-3513727
[16] M. Viteri, “Argentina’s Economic Reboot: Milei’s Liberalization”, https://www.thesourcenews.org/post/argentina-s-economic-reboot-milei-s-liberalization
[17] M. Echtebarne, “The structural achievements of President Milei and the challenges of turning them into state policy”, https://www.dlapiper.com/en/insights/publications/2025/10/president-milei-and-the-challenges-of-state-policy
[18] M. Viteri, “Argentina’s Economic Reboot: Milei’s Liberalization”, https://www.thesourcenews.org/post/argentina-s-economic-reboot-milei-s-liberalization
[19] J. Kirchick, “Trump Has a Good Reason to Bail Out Argentina”, https://www.politico.com/news/magazine/2025/10/24/argentina-deserves-its-bailout-00620337
[20] “Milei accuses UN of imposing ‘socialist’ and ‘collectivist’ agenda”, https://buenosairesherald.com/world/international-relations/milei-accuses-un-of-imposing-socialist-and-collectivist-agenda
[21] A. Shalal, “US Treasury’s Bessent backs Argentina’s economic reforms with eye on China”, https://www.reuters.com/world/americas/us-treasurys-bessent-backs-argentinas-economic-reforms-with-eye-china-2025-04-15
[22] N. Misculin, “Argentina ramps up pressure on Venezuela over opposition embassy refugees”, https://www.reuters.com/world/americas/argentina-ramps-up-pressure-venezuela-over-opposition-embassy-refugees-2024-05-13
[23] “Argentina to move embassy in Israel from Tel Aviv to Jerusalem next year”, https://www.reuters.com/world/americas/argentina-move-embassy-israel-tel-aviv-jerusalem-next-year-2025-06-11
[24] “Volodymyr Zelenskyy Holds Phone Conversation with Javier Milei”, https://www.president.gov.ua/en/news/volodimir-zelenskij-proviv-telefonnu-rozmovu-z-havyerom-mile-96665
[25] “Argentina formally announces it won’t join the BRICS alliance in Milei’s latest policy shift”, https://apnews.com/article/brics-argentina-javier-milei-economy-china-46f2f7cdbdf6ff66523608503a6648d5
[26] “Banco Central de la República Argentina 2025. Informe Monetario Mensual”, https://www.bcra.gob.ar/Pdfs/PublicacionesEstadisticas/informe-monetario-mensual-jun-25.pdf
[27] “Argentina’s Javier Milei says dollarisation isn’t a ‘short-term’ goal”, https://www.batimes.com.ar/news/argentina/argentinas-milei-says-dollarization-isnt-a-short-term-goal.phtml
[28] “Stories that caught our eye: August 8 to 15”. https://www.batimes.com.ar/news/amp/argentina/stories-that-caught-our-eye-august-8-to-15.phtml
[29] J. Kirchick, “Trump Has a Good Reason to Bail Out Argentina”, https://www.politico.com/news/magazine/2025/10/24/argentina-deserves-its-bailout-00620337
[30] Ibid.
[31] “Why Trump is giving Argentina a $20 billion lifeline to help its flailing economy”, https://www.pbs.org/newshour/show/why-trump-is-giving-argentina-a-20-billion-lifeline-to-help-its-flailing-economy
[32] I. Wells, “Argentina’s Milei wins big in midterms with ‘chainsaw’ austerity”, https://www.bbc.com/news/articles/c4gw8qpyvqdo
[33] F. Molina, “Milei is taking a chainsaw to the state”, https://english.elpais.com/international/2024-10-20/milei-is-taking-a-chainsaw-to-the-argentine-state.html
[34] “Argentina’s Kirchner returns as Peronists eye comeback against Milei”, https://www.reuters.com/world/americas/argentinas-kirchner-returns-peronists-eye-comeback-against-milei-2024-12-11/
[35] “Massive protests in Argentina slam Milei’s education cuts”, https://www.aljazeera.com/news/2024/4/24/massive-protests-in-argentina-fight-against-university-spending-cuts?utm
[36] “Argentinian organizations reject Government policies”, https://www.plenglish.com/news/2024/02/21/argentinian-organizations-reject-government-policies/
[37] J. Hermanis, “Vai Argentīna piedzīvos veiksmes stāstu?”, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/vai-argentīna-piedzīvos-veiksmes-stāstu
[38] B. Vigers, “Javier Milei’s Argentina in 6 Charts”, https://www.as-coa.org/articles/approval-tracker-argentinas-president-javier-milei