UrÄlieÅ”u valodas
Valodu grupa, kura Å”obrÄ«d pazÄ«stama kÄ urÄlieÅ”u saime, sastÄv no aptuveni 40 valodÄm. Ä¢eogrÄfiski tÄs pleÅ”as no Baltijas jÅ«ras lÄ«dz JeÅisejas upei un no Ziemeļu Ledus okeÄna lÄ«dz EirÄzijas stepei. IzÅÄmums Å”ajÄ gadÄ«jumÄ ir ungÄru tauta, kura pirms vairÄk nekÄ 1000 gadiem emigrÄja no savas dzimtenes UrÄlu kalnu dienvidu pusÄ uz savÄm paÅ”reizÄjÄm mÄjÄm Karpatu baseinÄ. UzdroÅ”inos apgalvot, ka latvieÅ”u auditorija vislabÄk pazÄ«st lÄ«bieÅ”us, kuri kopÅ” dzelzs laikmeta apdzÄ«vo Vidzemi un Kurzemes ziemeļdaļu.
UrÄlieÅ”u valodas ir Ä£enÄtiska valodu saime. Tas nozÄ«mÄ, ka ir iespÄjams izsekot lÄ«dz kopÄ«gam Å”o valodu sencim (un paplaÅ”inot arÄ« lÄ«dz kopÄ«gai pirmtautai). KopÄ«gÄ protourÄlieÅ”u senÄu valoda atbilstoÅ”i jaunÄkajai vÄsturiskajai hronoloÄ£ijai paÅ”laik datÄta ar aptuveni 2000. gadu p.m.Ä. Jaunais datÄjums varÄtu iedragÄt vienprÄtÄ«bu par protourÄlieÅ”u atraÅ”anÄs vietu, taÄu vispieÅemamÄkÄ Å”Ä·iet versija, ka valoda tika lietota teritorijÄ gar Volgas upi. No Å”ejienes protourÄlieÅ”i izplatÄ«jÄs gar boreÄlo mežu gan uz austrumiem, gan rietumiem, sasniedzot Altaja kalnus austrumos un Baltijas jÅ«ru rietumos, un vÄlÄk gan ziemeļos, gan arÄ« dienvidos, galu galÄ ZiemeļeirÄzijÄ radot to UrÄlu tautu pasauli, kuru pazÄ«stam Å”odien.
UrÄlieÅ”u valodas ir sazarojuÅ”Äs un atŔķÄluÅ”Äs cita no citas vismaz 4000 gadus, kÄ rezultÄtÄ valodas bez divvalodÄ«bas klÄtbÅ«tnes viena otrai nav saprotamas. TomÄr urÄlieÅ”u valodu savstarpÄjo lÄ«dzÄ«bu jau 18. gadsimtÄ atklÄja ungÄru zinÄtnieks Janoss SajnoviÄs (Janos Sajnovics), kurÅ” astronomijas ekspedÄ«cijas laikÄ NorvÄÄ£ijas ziemeļos pierakstÄ«ja arÄ« vietÄjo sÄmu valodu. No saviem atklÄjumiem viÅÅ” secinÄja, ka ungÄri ir saistÄ«ti ar Eiropas ziemeļu tautÄm. Nedaudz vÄlÄk, 19. gadsimta sÄkumÄ, somu un igauÅu romantiÄ·i sÄka meklÄt savu saistÄ«bu ar attiecÄ«gajÄm somugru tautÄm. IevÄrojams Å”o pÄtnieku sasniegums bija Somijas un Igaunijas nacionÄlo epu apkopoÅ”ana. MateriÄlu Å”iem epiem vÄca arÄ« pie austrumpusÄ dzÄ«vojoÅ”Äm radniecÄ«gÄm tautÄm, taÄu nacionÄlÄ romantisma aizrautÄ«ba veda pÄtniekus aizvien tÄlÄk uz austrumiem, meklÄjot atbildes uz jautÄjumiem par somu tautu izcelsmi. BÅ«tiska Ŕīs izcelsmes izpÄtÄ bija vÄsturiski salÄ«dzinoÅ”Ä valodniecÄ«bas metode, kuras mÄrÄ·is bija rekonstruÄt UrÄlu tautu kopÄ«go valodu senci. LÄ«dz gadsimta beigÄm panÄca vienprÄtÄ«bu par to, ka somu, igauÅu un ungÄru valodas ir saistÄ«tas ar daudzÄm citÄm tautÄm, kuras dzÄ«vo no Ziemeļeiropas lÄ«dz SibÄ«rijai.
UrÄlieÅ”u valodas sÄkumÄ sauca par somugru valodÄm. VÄlÄk valodniecÄ«bas, arheoloÄ£ijas, fiziskÄs antropoloÄ£ijas un Ä£enÄtikas pÄtÄ«jumu rezultÄtÄ tÄs pÄrdÄvÄja, atsaucoties uz UrÄlu kalnos runÄtÄs valodu saimes dzimteni. Å is apzÄ«mÄjums ietver ne tikai dažÄdus valodu zarus, bet arÄ« dažÄdas etniskÄs izcelsmes grupas, sÄkot ar dinarÄ«du ungÄriem un beidzot ar sibÄ«rieÅ”u samojediem. MÅ«sdienu Ä£enÄtika ir iezÄ«mÄjusi SibÄ«rijas gÄnu pieplÅ«dumu, ko var secinÄt no arheoloÄ£ijas un valodniecÄ«bas, ļaujot mums izsekot UrÄlu tautu izcelsmei lÄ«dz vienai pirmtautai bronzas laikmetÄ.
PirmÄ panurÄlisma kustÄ«ba
ZinÄÅ”anu uzkrÄÅ”ana par UrÄlu tautÄm sakrita ar jaunajÄm nacionÄlajÄm atmodÄm, kuras ÄrkÄrtÄ«gi raksturÄ«gas 19. gadsimtam. Iedvesmojoties no nacionÄlajiem epiem un folkloras, dedzÄ«gi attÄ«stÄ«jÄs jauni mÄkslas, literatÅ«ras un kultÅ«ras virzieni. Lai apzÄ«mÄtu mÅ«sdienu jÄdzienus, radÄ«ja jaunvÄrdus. StarpkultÅ«ru sadarbÄ«ba kļuva par aktÄ«vu dažÄdu urÄlieÅ”u kustÄ«bu pazÄ«mi. Å Ädu kustÄ«bu piemÄrs bija 19. gadsimta beigu somu karÄliÄnisma paveids, kurÅ” mÄkslinieciskÄ stila izteiksmÄ iedvesmojÄs no KarÄlijas ainavas, ornamentiem un kultÅ«ras.
Kad pÄc PirmÄ pasaules kara visiem kļuva skaidrs, ka multietniskÄs AustroungÄrijas un Krievijas impÄrijas vairs nepastÄvÄs, nacionÄlÄs kultÅ«ras paÅ”noteikÅ”anÄs kustÄ«bas atseviŔķu UrÄlu tautu vidÅ« pÄrtapa par saucienu pÄc valstiskÄs paÅ”noteikÅ”anÄs. Dažas tautas, piemÄram, somi, igauÅi un ungÄri ieguva pilnÄ«gu paÅ”noteikÅ”anos. VairÄkas austrumu tautas KrievijÄ 20. gadsimta 20. gados ieguva savas tautu republikas Padomju SavienÄ«bas etniskÄ plurÄlisma Ä«sajÄ periodÄ. Neskatoties uz jauno panurÄlisma ideju, kontakti starp rietumu UrÄlu tautÄm, kas bija izveidojuÅ”ies somu, igauÅu un ungÄru tautÄm atrodoties impÄriju pakļautÄ«bÄ un vairÄkÄm austrumu tautÄm atrodoties Padomju SavienÄ«bas paspÄrnÄ, starpkaru periodÄ stipri samazinÄjÄs.
UrÄlieÅ”u valstu politiskÄ neatkarÄ«ba daudzus nacionÄli domÄjoÅ”us cilvÄkus pÄrsteidza zinÄmÄ mÄrÄ arÄ« tÄpÄc, ka notikumi, kas pie tÄs noveda, bija strauji. NeatkarÄ«bai sekoja milzÄ«gs optimisms Somijas un Igaunijas pusÄ, jo Ŕīs tautas gadsimtiem ilgi nebija pieredzÄjuÅ”as savu etnosu suverenitÄti. Somijas un Igaunijas neatkarÄ«bas karu sekas bija enerÄ£iska paÅ”pÄrliecinÄtÄ«ba un ticÄ«ba urÄlieÅ”u (toreiz sauktu ā somugru) nÄkotnei. TÄ kÄ urÄlieÅ”u tautÄm (bez ungÄriem) trÅ«ka valstiskÄs neatkarÄ«bas vÄstures, panurÄlisma kultÅ«ra lika uzsvaru uz tradÄ«cijÄm, folkloru un valodu.
LaikÄ starp pasaules kariem panurÄlisma kustÄ«ba, ko igauÅu valodÄ dÄvÄja par ācilÅ”u kustÄ«buā (hƵimuliikumine), somu valodÄ par ācilÅ”u darbuā (heimotyƶ) un ungÄru valodÄ par āradniecÄ«gu tautu kustÄ«buā (rokonn Ć©pek mozgalma), izpaudÄs dažÄdos veidos. IzveidojÄs dažÄdas organizÄcijas UngÄrijÄ (TurÄna biedrÄ«ba), IgaunijÄ (Fenno-Ugria, AkadÄmiskais cilÅ”u klubs) un SomijÄ (arÄ« AkadÄmiskais cilÅ”u klubs). Å Ä«s kustÄ«bas kļuva par daļu no valstu oficiÄlÄs politikas. Daudzi aktÄ«visti bija ievÄrojami politiÄ·i savu valstu valdÄ«bÄs. PiemÄram, grÄfs PÄls Teleki (Pal Teleki) bija UngÄrijas premjerministrs, KonstantÄ«ns Petss (Konstantin PƤts) ā valsts vadÄ«tÄjs IgaunijÄ vai EmÄ«ls Nestors Setele (Emil Nestor SetƤlƤ) ā Somijas izglÄ«tÄ«bas ministrs.
KÄ jau sacÄ«jÄm, kontakti, kas viscaur UrÄlos bija izveidojuÅ”ies Krievijas impÄrijas laikos, tika ievÄrojami ierobežoti. Tas lika Somijas, Igaunijas un UngÄrijas sadarbÄ«bai meklÄt alternatÄ«vus izpausmes veidus. Å Ädu iespÄju pamanÄ«ja un Ä«stenoja arÄ« LatvijÄ dzÄ«vojoÅ”Ä lÄ«bieÅ”u tauta. Lai gan lÄ«bieÅ”u skaitÄ bija maz (laikÄ starp pasaules kariem ap 2000 cilvÄku), viÅi aktÄ«vi attÄ«stÄ«ja savu literÄro kultÅ«ru. PasÄkumus atbalstÄ«ja Tartu UniversitÄte ā nozÄ«mÄ«gs panurÄlisma aktÄ«visma centrs, kÄ arÄ« somu organizÄcijas, kuras drukÄja lÄ«bieÅ”u izdevumus un atbalstÄ«ja lÄ«bieÅ”u bÄrnus, kas mÄcÄ«jÄs savu dzimto valodu. SvarÄ«gi pieminÄt LÄ«bieÅ”u tautas namu MazirbÄ (lÄ«biski: IrÄ) kÄ galveno Somijas, Igaunijas un UngÄrijas sadarbÄ«bas paraugu. Å o namu projektÄja somu arhitekts Erki Hutunens (kopÄ ar latvieÅ”u arhitektu Visvaldi Paegli), un to finansÄja, vÄcot ziedojumus SomijÄ, IgaunijÄ un UngÄrijÄ. Namu atvÄra 1939. gada 6. augustÄ, un Ŕī diena ir kļuva par lÄ«bieÅ”u tautas svÄtku dienu.
VissvarÄ«gÄkie notikumi urÄlieÅ”u pasaulÄ starpkaru periodÄ bija Somugru kongresi. Tos aizsÄka somi, un pirmo Å”Ädu kongresu (sauktu par Somugru skolu kongresu) organizÄja 1921. gadÄ Helsinkos. Otro, sauktu par Somugru izglÄ«tÄ«bas kongresu, organizÄja 1924. gadÄ TallinÄ. SÄkot no treÅ”Ä (1928. gadÄ BudapeÅ”tÄ) un vÄlÄk, kongresus sauca par Somugru kultÅ«ras kongresiem. Par spÄ«ti nosaukumiem, kongresi bija visaptveroÅ”i pasÄkumi urÄlieÅ”u intelektuÄļiem no trim urÄlieÅ”u valstÄ«m, lai apspriestu jautÄjumus un dalÄ«tos uzskatos un zinÄÅ”anÄs par visdažÄdÄkajiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem jautÄjumiem ā vÄsturi, ekonomiku, rÅ«pniecÄ«bu, literatÅ«ru, muzikoloÄ£iju, medicÄ«nu un veselÄ«bas aprÅ«pi. Kongresos izklÄstÄ«ja galvenos attÄ«stÄ«bas virzienus un veidoja komitejas lÄmumu izpildei. Var sacÄ«t, ka kongresi koordinÄja Somijas, Igaunijas un UngÄrijas sadarbÄ«bu. Citas organizÄcijas, veltÄ«tas urÄlieÅ”u sadarbÄ«bai, bija, piemÄram, Igaunijas, Somijas un UngÄrijas savienÄ«ba (kuru 1925. gadÄ dibinÄja KonstantÄ«ns Petss) un Igaunijas, Somijas un UngÄrijas SkolotÄju savienÄ«ba.
PirmÄs panurÄlisma izpausmes vairÄk balstÄ«jÄs atseviŔķÄs nacionÄlistiskÄs kustÄ«bÄs urÄlieÅ”u tautu starpÄ. Å Ä«s kustÄ«bas sÄka saplÅ«st, kad Igaunija, Somija un UngÄrija ieguva neatkarÄ«bu. Starp pasaules kariem tika sperti pirmie soļi ceÄ¼Ä uz vienotu urÄlieÅ”u identitÄti. TomÄr Å”o augÅ”upejoÅ”o tendenci pÄrtrauca Otrais pasaules karÅ”, kad Padomju SavienÄ«ba dažÄdos mÄrogos okupÄja urÄlieÅ”u tautas un aizliedza panurÄliskÄs kustÄ«bas kÄ faÅ”istiskas un/vai nacionÄlistiskas.
UrÄlieÅ”u mentalitÄte
OtrÄ pasaules kara sekas mainÄ«ja panurÄlisma kustÄ«bas apstÄkļus. TÄ vairs nevarÄja turpinÄties kÄ sadarbÄ«ba starp dalÄ«bvalstÄ«m, jo Igaunija nonÄca tieÅ”Ä Padomju SavienÄ«bas pakļautÄ«bÄ un UngÄrija un Somija dažÄdos veidos atradÄs Padomju vadÄ«tÄ bloka ietekmÄ (UngÄrija kļuva par VarÅ”avas pakta un SavstarpÄjÄs ekonomiskÄs palÄ«dzÄ«bas padomes locekli). Somija parakstÄ«ja Somijas un Padomju SavienÄ«bas 1948. gada lÄ«gumu, kurÅ” galu galÄ noveda pie iekÅ”Äji vÄrstas ideoloÄ£ijas, kas pazÄ«stama kÄ āfinlandizÄcijaā. Tas ievÄrojami samazinÄja tieÅ”o ekonomisko un izglÄ«tÄ«bas sadarbÄ«bu, kuru izveidoja starpkaru laikÄ, un traucÄja panurÄlisma kustÄ«bas attÄ«stÄ«bai. Neskatoties uz to, padomju vara IgaunijÄ zinÄtniekiem sniedza iespÄju atjaunot saikni ar austrumu urÄlieÅ”u tautÄm. To labi saprata igauÅu valodnieks Pauls Ariste (Paul Ariste) ā Somugru valodu nodaļas vadÄ«tÄjs Tartu UniversitÄtÄ.

Aristes personÄ«go intereÅ”u centrÄ bija votu tauta un valoda, taÄu viÅÅ” pÄc OtrÄ pasaules kara Tartu UniversitÄtÄ nodibinÄja arÄ« Somugru valodu nodaļu. Ariste izveidoja vÄrienÄ«gu un plaÅ”u UrÄlu intelektuÄļu tÄ«klojumu. Å Äda tÄ«klojuma pastÄvÄÅ”ana nozÄ«mÄja, ka viÅa studenti varÄja mÄcÄ«ties valodas pie urÄlieÅ”u tautÄm Padomju SavienÄ«bÄ. TurklÄt Ariste Tartu izglÄ«toja arÄ« citu urÄlieÅ”u tautu akadÄmiÄ·us, no kuriem daudzi vÄlÄk kļuva par somugru valodu katedru vadÄ«tÄjiem attiecÄ«go republiku universitÄtÄs. Tas vÄl vairÄk pastiprinÄja Tartu kÄ panurÄlisma centra lomu.
JÄpiemin arÄ«, ka gadsimtu ilgais zinÄtniskais darbs bija licis pamatu urÄlieÅ”u tautu iespÄjai savienoties, balstoties izpratnÄ par kopÄ«gu izcelsmi, vÄsturi un valodu saimi, kura izteikti atŔķiras no vairuma citu Eiropas valodu. TÄ kÄ Å”Ä«s identitÄtes pamats bija lingvistisks, tad idejiskais darbs, kurÅ” reflektÄja par Å”o kopÄjo urÄlieÅ”u identitÄti, bija vÄrsts ne tikai uz valodu kopÄ«gajÄm gramatiskajÄm un leksiskajÄm iezÄ«mÄm, bet arÄ« uz atŔķirÄ«gajÄm iezÄ«mÄm un veidu, kÄ tÄs ietekmÄja domÄÅ”anu Å”ajÄs valodÄs. Å is darbs bija aizsÄcies jau starpkaru periodÄ, taÄu pÄc kara tas nobrieda kÄ noteikts pasaules skatÄ«jums. To pazÄ«st arÄ« kÄ boreÄlismu (boreÄlisms ir Uku MÄzinga (Uku Masing) ieviests apzÄ«mÄjums).
BoreÄlisms kÄ idejisks virziens ir balstÄ«ts lingvistiskajÄ relatÄ«vismÄ, kura filozofiskÄ sÄkotne ir meklÄjama Johana GotfrÄ«da fon Herdera darbos. Herders lika pamatus arÄ« nacionÄlajam romantismam. TÄ kÄ domÄÅ”ana, viÅaprÄt, ir atkarÄ«ga no valodas, valoda ietekmÄ arÄ« veidu, kÄ mÄs attÄlojam pasauli, tÄdÄjÄdi radot tieÅ”i no valodas atkarÄ«gus pasaules skatÄ«jumus. PiemÄram, ZiemeļamerikÄ Å”is skatÄ«jums atspoguļojÄs FrÄnsisa Boasa (Francis Boas) un viÅa studentu darbos. UrÄlieÅ”u valodas pÄc struktÅ«ras ir tuvÄkas austrumu valodu saimÄm, piemÄram, turku, mongoļu, tungusu, japÄÅu vai pat sinÄ«tu valodÄm, tÄpÄc var teikt, ka urÄlieÅ”u pasaules uzskats ir tuvÄks Å”o tautu domÄÅ”anas veidam un kultÅ«rai. Var arÄ« sacÄ«t, ka cilvÄka kultÅ«ra ir atkarÄ«ga no vides, ar kuru tÄ mijiedarbojas, tÄdÄjÄdi ietekmÄjot cilvÄka pasaules uztveri. UrÄlieÅ”u valodÄs galvenokÄrt runÄ boreÄlajÄ klimata joslÄ, kuru raksturo EirÄzijas taiga ā apgabals, kurÄ visÄ kontinentÄ esoÅ”ajÄm kultÅ«rÄm ir lÄ«dzÄ«gas Å”amaniskÄs kultÅ«ras. TÄdÄjÄdi boreÄlisms uzsver austrumu izcelsmes un ziemeļu klimata nozÄ«mi urÄlieÅ”u mentalitÄtÄ.
Å o idejisko virzienu, kÄ arÄ« urÄlieÅ”u nemateriÄlÄs jeb garÄ«gÄs kultÅ«ras izpÄti attÄ«stÄ«ja daudzi urÄlieÅ”u intelektuÄļi: igauÅu zinÄtnieki ā Oskars Lorits (Oskar Loorits), Pauls Ariste un Uku MÄzings, tÄdi somu zinÄtnieki kÄ KustÄ Vilkuna (Kustaa Vilkuna) un Marti HÄvio (Martti Haavio); tÄdi ungÄru zinÄtnieki kÄ Ä¢ula Ortutajs (Gyula Ortutay); un komieÅ”u zinÄtnieki, piemÄram, Kalistrats Žakovs (Kallistrat Zhakov). TrÄ«s iepriekÅ” minÄtie zinÄtnieki rÄ«koja pirmo Starptautisko somugru pÄtniecÄ«bas kongresu (ICFUS) BudapeÅ”tÄ 1960. gadÄ. Pateicoties ICFUS tradÄ«cijai, somugristikas kÄ jomas jÄdziens paplaÅ”inÄjÄs, iekļaujot tajÄ visus nemateriÄlÄs un materiÄlÄs kultÅ«ras aspektus, bÅ«tÄ«bÄ turpinot garÄ«go darbu, kas bija sÄkts pirmo kongresu laikÄ. MÅ«sdienÄs urÄlieÅ”u mentalitÄtes teorÄtisko pamatu iztirzÄ igauÅu autors JÄns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) un ungÄrs Ä¢ÄrÄ£s KÄdÄrs (Gyƶrgy KĆ”dĆ”r).
PanurÄlisma kustÄ«ba Å”odien
LÄ«dztekus nepÄrtrauktai urÄlieÅ”u pasaules uzskata un mentalitÄtes pÄtniecÄ«bai 1980. gados parÄdÄ«jÄs modernie panurÄlisma vaibsti. Tie ir aktuÄli arÄ« Å”odien. PanurÄlisma bÅ«tÄ«ba no sÄkotnÄjÄs ideoloÄ£ijas un pasaules redzÄjuma ir mainÄ«jusies lÄ«dz drÄ«zÄk simboliskai izpratnei. Var sacÄ«t, ka Ŕī idejiskÄ kustÄ«ba ir radusi pamatu urÄlieÅ”u tautu garÄ«gajÄ tÄlÄ. PanurÄlisma jÄdziens mÅ«sdienÄs ir plaÅ”Äks un vienojoÅ”Äks, nekÄ bija pirmajÄ periodÄ starp kariem. PirmkÄrt, jÄatzÄ«mÄ, ka urÄlieÅ”u tautas piedzÄ«voja strauju attÄ«stÄ«bas periodu lÄ«dz ar Padomju SavienÄ«bas perestroiku, kas turpinÄjÄs KrievijÄ arÄ« 1990. gados. āPÄrbÅ«veā skÄra visus padomju bloka iedzÄ«votÄjus, un vispÄrÄja sabiedrÄ«bas runas brÄ«vÄ«ba ļÄva urÄlieÅ”u tautÄm sevi publiski apliecinÄt.
PanurÄlisms mÄkslinieciski un arÄ« idejiski izpaudÄs etnofutÅ«ristu kustÄ«bÄ, kura 1980. gados izveidojÄs IgaunijÄ. MÅ«sdienÄs lÄ«dzÄ«gas kustÄ«bas ir raduÅ”Äs UdmurtijÄ un Mari El, ietverot arÄ« literatÅ«ras stilus. PilsÄtvides asimilÄcijas spiediena ietekmÄ nozÄ«mÄ«gs bija jautÄjums par tÄs urÄliskÄs identitÄtes saglabÄÅ”anu, kura lielÄ mÄrÄ balstÄ«jÄs zemkopÄ«bÄ. TrÄ«s reÄ£ioni piedzÄ«voja lÄ«dzÄ«gu sovjetizÄcijas vilni, kurÅ” pats par sevi bija ideoloÄ£isks Krievijas imperiÄlisma turpinÄjums. No etnofutÅ«risma vÄrda noprotams, ka uz krievu un padomju imperiÄlisma spaidiem aktÄ«visti centÄs atbildÄt, apvienojot tradÄ«cijas, folkloru un mitoloÄ£iju postmodernÄs intertekstualitÄtes kopÄÅ”anas un stilu sajaukÅ”anas veidÄ.
Padomju SavienÄ«bas gals iezvanÄ«ja urÄlieÅ”u sadarbÄ«bas atdzimÅ”anu. 1990. gadÄ dibinÄja Somugru Tautu Jaunatnes asociÄciju (MAFUN) un Pasaules Somugru tautu kongresu, kuru 1992. gadÄ organizÄja SiktivkarÄ, Komi RepublikÄ.
LÄ«dztekus 20. gadsimta somugru institÅ«cijÄm 21. gadsimta panurÄlisms atspoguļojas tÄdos simbolos kÄ kopÄjais urÄlieÅ”u karogs, kuru 2012. gadÄ radÄ«ja poļu somugrists Å imons Pavlas (Szymon Pawlas) un kuru popularizÄja igauÅu aktÄ«vists Reins Siks (Rein Sikk). KrÄsu izvÄles pamatÄ ir Somijas, Igaunijas, UngÄrijas un Udmurtijas karogi UrÄlu astoÅstÅ«ru zvaigznes formÄ uz ziemeļvalstu krusta. Å Ä«s esejas autors tomÄr uzskata, ka Å”Äds simbols reliÄ£iski ir nedaudz neobjektÄ«vs, jo Ziemeļvalstu krusts atsaucas uz kristietÄ«bu ā reliÄ£iju, kura nav urÄlieÅ”u tautÄm dabiska; tas drÄ«zÄk ir iekarotÄju simbols. Ziemeļvalstu krusts kÄ simbols radÄs IgaunijÄ, 1219. gada Lindanises kaujas laikÄ, kad dÄÅu iebrucÄji netÄlu no Tallinas (tolaik: RÄveles) uzvarÄja pret viÅiem sapulcÄtÄs igauÅu ciltis. PÄc dÄÅu leÄ£endas, karogs nokrita no debesÄ«m kÄ zÄ«me kristÄ«gajiem dÄÅiem par uzvaru cÄ«ÅÄ. VÄlÄk viÅi to pieÅÄma kÄ savas valsts karogu. Å o karoga dizainu vÄlÄk pÄrÅÄma zviedri, norvÄÄ£i, islandieÅ”i, fÄrieÅ”i, somi, ÄlandieÅ”i, karÄlieÅ”i, vepsi, ludieÅ”i, ingri un seti.
Cits urÄlieÅ”u simbols ā astoÅstÅ«ru zvaigzne ā savukÄrt izceļ dzimto ticÄ«bu un kultÅ«ru. Pats simbols balstÄs mitoloÄ£ijÄ, tÄpÄc kristÄ«go urÄlieÅ”u tautu gadÄ«jumÄ to var interpretÄt arÄ« kÄ vÄsturisku simbolu. TomÄr, neskatoties uz gadsimtiem ilgo kristieÅ”u spiedienu, joprojÄm sastopamas urÄlieÅ”u tautas, kuras saglabÄjuÅ”as savu senÄu ticÄ«bu. PiemÄram, Veru karogÄ ir redzama astoÅstÅ«ru zvaigzne. ÄŖsteni veru ļaudis lielÄkoties ir vairÄk iesaistÄ«ti igauÅu vietÄjÄs reliÄ£ijas kustÄ«bÄ āMaavalla Kodaā, kas ir viena no UrÄlu kopÄ«bas (Uurali Ćhendus) dibinÄtÄjÄm. TÄ ir atvÄrta jumta organizÄcija senajÄm urÄlieÅ”u reliÄ£ijÄm. Citas tautas, kuru nacionÄlajos simbolos ir redzama astoÅstÅ«ru zvaigzne, ir sÄkeļi, mordvini, udmurti, mari un karÄlieÅ”i. UrÄlieÅ”u dzimtÄ reliÄ£ija ir saglabÄta arÄ« starp udmurtiem un mari. Somijas KultÅ«ras un identitÄtes biedrÄ«bas (Suomalaisuuden liitto) karogÄ izmantota astoÅstÅ«ru zvaigzne un Somijas valsts karoga krÄsas.
PanurÄlisma pamats ir valoda, un mÅ«sdienu kustÄ«bÄ tas izpaužas kÄ urÄlieÅ”u lingua franca valodas ā budÄ«na iedzÄ«vinÄÅ”ana. TÄ ir sava veida āUrÄlu esperantoā. BudÄ«ns apvieno somu, igauÅu, ungÄru, mari, mansi, erzju, mokÅ”u un udmurtu valodu leksiku un gramatiku. BudÄ«nu izstrÄdÄjis udmurts Arzami OtÄejs (Arzami Otchey) 2009. gadÄ, un pÄc formas tas ir lÄ«dzÄ«gs krievu valodnieka Sergeja Starostina rekonstruÄtajai protourÄlieÅ”u valodai.
PanurÄlisma valodiskais aspekts izstrÄdÄts arÄ« nesenÄ projektÄ, kas veltÄ«ts kopÄjas urÄlieÅ”u rakstÄ«bas sistÄmas izveidei. TÄ par pamatu Åem anburu ā seno permieÅ”u alfabÄtu. Anburu dzelzs laikmetÄ lietoja komieÅ”i, turpinot arÄ« pÄc kristietÄ«bas pieÅemÅ”anas 15. gadsimtÄ, un lÄ«dz pat 17. gadsimta reformÄcijai Krievijas pareizticÄ«gajÄ baznÄ«cÄ to izmantoja kristieÅ”u ikonÄs un liturÄ£ijÄ. Å Ädi tÄ kļuva par slepenu alfabÄtu vairÄkÄm paaudzÄm, lai vÄlÄk, 19. gadsimtÄ, nacionÄlromantiskie komieÅ”u intelektuÄļi to atdzÄ«vinÄtu kÄ savu nacionÄlo rakstÄ«bas sistÄmu. MÅ«sdienÄs to kÄ alternatÄ«vu panurÄlisma rakstÄ«bas sistÄmu popularizÄ Somijas Anbura biedrÄ«ba (Suomen Anbur-Seura).
PanurÄlisma nozÄ«me
PanurÄlisma kustÄ«bu var salÄ«dzinÄt ar citu lÄ«dzÄ«gu kustÄ«bu, kas dzimusi tÄdos paÅ”os apstÄkļos, ā proti, panslÄvismu. TomÄr panslÄvu kustÄ«bas attÄ«stÄ«ba bÅ«tiski atŔķiras ar to, ka ir saskÄrusies ar vairÄkiem ideoloÄ£iskiem ŔķÄrŔļiem. Viens no tiem ir reliÄ£isks, katoļiem un pareizticÄ«gajÄm slÄvu tautÄm biežÄk uzsverot savas reliÄ£iskÄs atŔķirÄ«bas no radniecÄ«gajÄm tautÄm (piemÄram, serbiem un horvÄtiem vai poļiem un krieviem). Dažos gadÄ«jumos pastÄv arÄ« valstiskÄs paÅ”noteikÅ”anÄs vÄsture, kura tiek izmantota kÄ pamats nÄcijas mÅ«sdienu identitÄtei (PolijÄ un KrievijÄ). Var uzskatÄ«t, ka panslÄvu ideoloÄ£ija mazina Å”Ädas vÄsturiskÄs pieredzes nozÄ«mi, Ä«paÅ”i, ja kÄdÄ brÄ«dÄ« tiek zaudÄta valstiskÄ paÅ”noteikÅ”anÄs (kÄ tas bija Polijas gadÄ«jumÄ).
Å Ädi ŔķÄrŔļi panurÄlisma kustÄ«bÄ neparÄdÄs. IzÅemot ungÄrus, pilnÄ«gu valstisku autonomiju ir ieguvuÅ”as tikai somu un igauÅu nÄcijas. PanurÄlisma attÄ«stÄ«ba, kÄ izklÄstÄ«ts iepriekÅ”, nebalstÄ«jÄs atmiÅÄ par kÄdreiz pastÄvÄjuÅ”u karalisti, bet gan dzÄ«vÄs tradicionÄlajÄs tautu valodÄs un kultÅ«rÄ. TÄds bija pamats urÄlieÅ”u kustÄ«bÄm visÄ ZiemeļeirÄzijÄ. TÄpÄc arÄ« panurÄlismam raksturÄ«ga diezgan plurÄlistiska pieeja, kura ļauj atrast kopÄ«gu sadarbÄ«bas platformu dažÄdÄm radniecÄ«gÄm tautÄm neatkarÄ«gi no tÄ, cik tÄs ir lielas vai mazas.