Patriks O'Rurks Izklāsti

Urālieši un panurālisms

UrālieŔu valodas

Valodu grupa, kura Å”obrÄ«d pazÄ«stama kā urālieÅ”u saime, sastāv no aptuveni 40 valodām. Ä¢eogrāfiski tās pleÅ”as no Baltijas jÅ«ras lÄ«dz Jeņisejas upei un no Ziemeļu Ledus okeāna lÄ«dz Eirāzijas stepei. Izņēmums Å”ajā gadÄ«jumā ir ungāru tauta, kura pirms vairāk nekā 1000 gadiem emigrēja no savas dzimtenes Urālu kalnu dienvidu pusē uz savām paÅ”reizējām mājām Karpatu baseinā. UzdroÅ”inos apgalvot, ka latvieÅ”u auditorija vislabāk pazÄ«st lÄ«bieÅ”us, kuri kopÅ” dzelzs laikmeta apdzÄ«vo Vidzemi un Kurzemes ziemeļdaļu.

UrālieÅ”u valodas ir Ä£enētiska valodu saime. Tas nozÄ«mē, ka ir iespējams izsekot lÄ«dz kopÄ«gam Å”o valodu sencim (un paplaÅ”inot arÄ« lÄ«dz kopÄ«gai pirmtautai). KopÄ«gā protourālieÅ”u senču valoda atbilstoÅ”i jaunākajai vēsturiskajai hronoloÄ£ijai paÅ”laik datēta ar aptuveni 2000. gadu p.m.ē. Jaunais datējums varētu iedragāt vienprātÄ«bu par protourālieÅ”u atraÅ”anās vietu, taču vispieņemamākā Ŕķiet versija, ka valoda tika lietota teritorijā gar Volgas upi. No Å”ejienes protourālieÅ”i izplatÄ«jās gar boreālo mežu gan uz austrumiem, gan rietumiem, sasniedzot Altaja kalnus austrumos un Baltijas jÅ«ru rietumos, un vēlāk gan ziemeļos, gan arÄ« dienvidos, galu galā Ziemeļeirāzijā radot to Urālu tautu pasauli, kuru pazÄ«stam Å”odien.

UrālieÅ”u valodas ir sazarojuŔās un atŔķēluŔās cita no citas vismaz 4000 gadus, kā rezultātā valodas bez divvalodÄ«bas klātbÅ«tnes viena otrai nav saprotamas. Tomēr urālieÅ”u valodu savstarpējo lÄ«dzÄ«bu jau 18. gadsimtā atklāja ungāru zinātnieks Janoss Sajnovičs (Janos Sajnovics), kurÅ” astronomijas ekspedÄ«cijas laikā Norvēģijas ziemeļos pierakstÄ«ja arÄ« vietējo sāmu valodu. No saviem atklājumiem viņŔ secināja, ka ungāri ir saistÄ«ti ar Eiropas ziemeļu tautām. Nedaudz vēlāk, 19. gadsimta sākumā, somu un igauņu romantiÄ·i sāka meklēt savu saistÄ«bu ar attiecÄ«gajām somugru tautām. Ievērojams Å”o pētnieku sasniegums bija Somijas un Igaunijas nacionālo epu apkopoÅ”ana. Materiālu Å”iem epiem vāca arÄ« pie austrumpusē dzÄ«vojoŔām radniecÄ«gām tautām, taču nacionālā romantisma aizrautÄ«ba veda pētniekus aizvien tālāk uz austrumiem, meklējot atbildes uz jautājumiem par somu tautu izcelsmi. BÅ«tiska Ŕīs izcelsmes izpētē bija vēsturiski salÄ«dzinoŔā valodniecÄ«bas metode, kuras mērÄ·is bija rekonstruēt Urālu tautu kopÄ«go valodu senci. LÄ«dz gadsimta beigām panāca vienprātÄ«bu par to, ka somu, igauņu un ungāru valodas ir saistÄ«tas ar daudzām citām tautām, kuras dzÄ«vo no Ziemeļeiropas lÄ«dz SibÄ«rijai.

UrālieÅ”u valodas sākumā sauca par somugru valodām. Vēlāk valodniecÄ«bas, arheoloÄ£ijas, fiziskās antropoloÄ£ijas un Ä£enētikas pētÄ«jumu rezultātā tās pārdēvēja, atsaucoties uz Urālu kalnos runātās valodu saimes dzimteni. Å is apzÄ«mējums ietver ne tikai dažādus valodu zarus, bet arÄ« dažādas etniskās izcelsmes grupas, sākot ar dinarÄ«du ungāriem un beidzot ar sibÄ«rieÅ”u samojediem. MÅ«sdienu Ä£enētika ir iezÄ«mējusi SibÄ«rijas gēnu pieplÅ«dumu, ko var secināt no arheoloÄ£ijas un valodniecÄ«bas, ļaujot mums izsekot Urālu tautu izcelsmei lÄ«dz vienai pirmtautai bronzas laikmetā.

Pirmā panurālisma kustība

ZināŔanu uzkrāŔana par Urālu tautām sakrita ar jaunajām nacionālajām atmodām, kuras ārkārtÄ«gi raksturÄ«gas 19. gadsimtam. Iedvesmojoties no nacionālajiem epiem un folkloras, dedzÄ«gi attÄ«stÄ«jās jauni mākslas, literatÅ«ras un kultÅ«ras virzieni. Lai apzÄ«mētu mÅ«sdienu jēdzienus, radÄ«ja jaunvārdus. StarpkultÅ«ru sadarbÄ«ba kļuva par aktÄ«vu dažādu urālieÅ”u kustÄ«bu pazÄ«mi. Šādu kustÄ«bu piemērs bija 19. gadsimta beigu somu karēliānisma paveids, kurÅ” mākslinieciskā stila izteiksmē iedvesmojās no Karēlijas ainavas, ornamentiem un kultÅ«ras.

Kad pēc Pirmā pasaules kara visiem kļuva skaidrs, ka multietniskās Austroungārijas un Krievijas impērijas vairs nepastāvēs, nacionālās kultÅ«ras paÅ”noteikÅ”anās kustÄ«bas atseviŔķu Urālu tautu vidÅ« pārtapa par saucienu pēc valstiskās paÅ”noteikÅ”anās. Dažas tautas, piemēram, somi, igauņi un ungāri ieguva pilnÄ«gu paÅ”noteikÅ”anos. Vairākas austrumu tautas Krievijā 20. gadsimta 20. gados ieguva savas tautu republikas Padomju SavienÄ«bas etniskā plurālisma Ä«sajā periodā. Neskatoties uz jauno panurālisma ideju, kontakti starp rietumu Urālu tautām, kas bija izveidojuÅ”ies somu, igauņu un ungāru tautām atrodoties impēriju pakļautÄ«bā un vairākām austrumu tautām atrodoties Padomju SavienÄ«bas paspārnē, starpkaru periodā stipri samazinājās.

UrālieÅ”u valstu politiskā neatkarÄ«ba daudzus nacionāli domājoÅ”us cilvēkus pārsteidza zināmā mērā arÄ« tāpēc, ka notikumi, kas pie tās noveda, bija strauji. NeatkarÄ«bai sekoja milzÄ«gs optimisms Somijas un Igaunijas pusē, jo Ŕīs tautas gadsimtiem ilgi nebija pieredzējuÅ”as savu etnosu suverenitāti. Somijas un Igaunijas neatkarÄ«bas karu sekas bija enerÄ£iska paÅ”pārliecinātÄ«ba un ticÄ«ba urālieÅ”u (toreiz sauktu ā€“ somugru) nākotnei. Tā kā urālieÅ”u tautām (bez ungāriem) trÅ«ka valstiskās neatkarÄ«bas vēstures, panurālisma kultÅ«ra lika uzsvaru uz tradÄ«cijām, folkloru un valodu.

Laikā starp pasaules kariem panurālisma kustÄ«ba, ko igauņu valodā dēvēja par ā€œcilÅ”u kustÄ«buā€ (hƵimuliikumine), somu valodā par ā€œcilÅ”u darbuā€ (heimotyƶ) un ungāru valodā par ā€œradniecÄ«gu tautu kustÄ«buā€ (rokonn Ć©pek mozgalma), izpaudās dažādos veidos. Izveidojās dažādas organizācijas Ungārijā (Turāna biedrÄ«ba), Igaunijā (Fenno-Ugria, Akadēmiskais cilÅ”u klubs) un Somijā (arÄ« Akadēmiskais cilÅ”u klubs). Å Ä«s kustÄ«bas kļuva par daļu no valstu oficiālās politikas. Daudzi aktÄ«visti bija ievērojami politiÄ·i savu valstu valdÄ«bās. Piemēram, grāfs Pāls Teleki (Pal Teleki) bija Ungārijas premjerministrs, KonstantÄ«ns Petss (Konstantin PƤts) ā€“ valsts vadÄ«tājs Igaunijā vai EmÄ«ls Nestors Setele (Emil Nestor SetƤlƤ) ā€“ Somijas izglÄ«tÄ«bas ministrs.

Kā jau sacÄ«jām, kontakti, kas viscaur Urālos bija izveidojuÅ”ies Krievijas impērijas laikos, tika ievērojami ierobežoti. Tas lika Somijas, Igaunijas un Ungārijas sadarbÄ«bai meklēt alternatÄ«vus izpausmes veidus. Šādu iespēju pamanÄ«ja un Ä«stenoja arÄ« Latvijā dzÄ«vojoŔā lÄ«bieÅ”u tauta. Lai gan lÄ«bieÅ”u skaitā bija maz (laikā starp pasaules kariem ap 2000 cilvēku), viņi aktÄ«vi attÄ«stÄ«ja savu literāro kultÅ«ru. Pasākumus atbalstÄ«ja Tartu Universitāte ā€“ nozÄ«mÄ«gs panurālisma aktÄ«visma centrs, kā arÄ« somu organizācijas, kuras drukāja lÄ«bieÅ”u izdevumus un atbalstÄ«ja lÄ«bieÅ”u bērnus, kas mācÄ«jās savu dzimto valodu. SvarÄ«gi pieminēt LÄ«bieÅ”u tautas namu Mazirbē (lÄ«biski: Irē) kā galveno Somijas, Igaunijas un Ungārijas sadarbÄ«bas paraugu. Å o namu projektēja somu arhitekts Erki Hutunens (kopā ar latvieÅ”u arhitektu Visvaldi Paegli), un to finansēja, vācot ziedojumus Somijā, Igaunijā un Ungārijā. Namu atvēra 1939. gada 6. augustā, un Ŕī diena ir kļuva par lÄ«bieÅ”u tautas svētku dienu.

VissvarÄ«gākie notikumi urālieÅ”u pasaulē starpkaru periodā bija Somugru kongresi. Tos aizsāka somi, un pirmo Ŕādu kongresu (sauktu par Somugru skolu kongresu) organizēja 1921. gadā Helsinkos. Otro, sauktu par Somugru izglÄ«tÄ«bas kongresu, organizēja 1924. gadā Tallinā. Sākot no treŔā (1928. gadā BudapeÅ”tā) un vēlāk, kongresus sauca par Somugru kultÅ«ras kongresiem. Par spÄ«ti nosaukumiem, kongresi bija visaptveroÅ”i pasākumi urālieÅ”u intelektuāļiem no trim urālieÅ”u valstÄ«m, lai apspriestu jautājumus un dalÄ«tos uzskatos un zināŔanās par visdažādākajiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem jautājumiem ā€“ vēsturi, ekonomiku, rÅ«pniecÄ«bu, literatÅ«ru, muzikoloÄ£iju, medicÄ«nu un veselÄ«bas aprÅ«pi. Kongresos izklāstÄ«ja galvenos attÄ«stÄ«bas virzienus un veidoja komitejas lēmumu izpildei. Var sacÄ«t, ka kongresi koordinēja Somijas, Igaunijas un Ungārijas sadarbÄ«bu. Citas organizācijas, veltÄ«tas urālieÅ”u sadarbÄ«bai, bija, piemēram, Igaunijas, Somijas un Ungārijas savienÄ«ba (kuru 1925. gadā dibināja KonstantÄ«ns Petss) un Igaunijas, Somijas un Ungārijas Skolotāju savienÄ«ba.

Pirmās panurālisma izpausmes vairāk balstÄ«jās atseviŔķās nacionālistiskās kustÄ«bās urālieÅ”u tautu starpā. Å Ä«s kustÄ«bas sāka saplÅ«st, kad Igaunija, Somija un Ungārija ieguva neatkarÄ«bu. Starp pasaules kariem tika sperti pirmie soļi ceļā uz vienotu urālieÅ”u identitāti. Tomēr Å”o augÅ”upejoÅ”o tendenci pārtrauca Otrais pasaules karÅ”, kad Padomju SavienÄ«ba dažādos mērogos okupēja urālieÅ”u tautas un aizliedza panurāliskās kustÄ«bas kā faÅ”istiskas un/vai nacionālistiskas.

UrālieŔu mentalitāte

Otrā pasaules kara sekas mainÄ«ja panurālisma kustÄ«bas apstākļus. Tā vairs nevarēja turpināties kā sadarbÄ«ba starp dalÄ«bvalstÄ«m, jo Igaunija nonāca tieŔā Padomju SavienÄ«bas pakļautÄ«bā un Ungārija un Somija dažādos veidos atradās Padomju vadÄ«tā bloka ietekmē (Ungārija kļuva par VarÅ”avas pakta un Savstarpējās ekonomiskās palÄ«dzÄ«bas padomes locekli). Somija parakstÄ«ja Somijas un Padomju SavienÄ«bas 1948. gada lÄ«gumu, kurÅ” galu galā noveda pie iekŔēji vērstas ideoloÄ£ijas, kas pazÄ«stama kā ā€œfinlandizācijaā€. Tas ievērojami samazināja tieÅ”o ekonomisko un izglÄ«tÄ«bas sadarbÄ«bu, kuru izveidoja starpkaru laikā, un traucēja panurālisma kustÄ«bas attÄ«stÄ«bai. Neskatoties uz to, padomju vara Igaunijā zinātniekiem sniedza iespēju atjaunot saikni ar austrumu urālieÅ”u tautām. To labi saprata igauņu valodnieks Pauls Ariste (Paul Ariste) ā€“ Somugru valodu nodaļas vadÄ«tājs Tartu Universitātē.

Aristes personÄ«go intereÅ”u centrā bija votu tauta un valoda, taču viņŔ pēc Otrā pasaules kara Tartu Universitātē nodibināja arÄ« Somugru valodu nodaļu. Ariste izveidoja vērienÄ«gu un plaÅ”u Urālu intelektuāļu tÄ«klojumu. Šāda tÄ«klojuma pastāvÄ“Å”ana nozÄ«mēja, ka viņa studenti varēja mācÄ«ties valodas pie urālieÅ”u tautām Padomju SavienÄ«bā. Turklāt Ariste Tartu izglÄ«toja arÄ« citu urālieÅ”u tautu akadēmiÄ·us, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par somugru valodu katedru vadÄ«tājiem attiecÄ«go republiku universitātēs. Tas vēl vairāk pastiprināja Tartu kā panurālisma centra lomu.

Jāpiemin arÄ«, ka gadsimtu ilgais zinātniskais darbs bija licis pamatu urālieÅ”u tautu iespējai savienoties, balstoties izpratnē par kopÄ«gu izcelsmi, vēsturi un valodu saimi, kura izteikti atŔķiras no vairuma citu Eiropas valodu. Tā kā Ŕīs identitātes pamats bija lingvistisks, tad idejiskais darbs, kurÅ” reflektēja par Å”o kopējo urālieÅ”u identitāti, bija vērsts ne tikai uz valodu kopÄ«gajām gramatiskajām un leksiskajām iezÄ«mēm, bet arÄ« uz atŔķirÄ«gajām iezÄ«mēm un veidu, kā tās ietekmēja domāŔanu Å”ajās valodās. Å is darbs bija aizsācies jau starpkaru periodā, taču pēc kara tas nobrieda kā noteikts pasaules skatÄ«jums. To pazÄ«st arÄ« kā boreālismu (boreālisms ir Uku Māzinga (Uku Masing) ieviests apzÄ«mējums).

Boreālisms kā idejisks virziens ir balstÄ«ts lingvistiskajā relatÄ«vismā, kura filozofiskā sākotne ir meklējama Johana GotfrÄ«da fon Herdera darbos. Herders lika pamatus arÄ« nacionālajam romantismam. Tā kā domāŔana, viņaprāt, ir atkarÄ«ga no valodas, valoda ietekmē arÄ« veidu, kā mēs attēlojam pasauli, tādējādi radot tieÅ”i no valodas atkarÄ«gus pasaules skatÄ«jumus. Piemēram, Ziemeļamerikā Å”is skatÄ«jums atspoguļojās Frēnsisa Boasa (Francis Boas) un viņa studentu darbos. UrālieÅ”u valodas pēc struktÅ«ras ir tuvākas austrumu valodu saimēm, piemēram, turku, mongoļu, tungusu, japāņu vai pat sinÄ«tu valodām, tāpēc var teikt, ka urālieÅ”u pasaules uzskats ir tuvāks Å”o tautu domāŔanas veidam un kultÅ«rai. Var arÄ« sacÄ«t, ka cilvēka kultÅ«ra ir atkarÄ«ga no vides, ar kuru tā mijiedarbojas, tādējādi ietekmējot cilvēka pasaules uztveri. UrālieÅ”u valodās galvenokārt runā boreālajā klimata joslā, kuru raksturo Eirāzijas taiga ā€“ apgabals, kurā visā kontinentā esoÅ”ajām kultÅ«rām ir lÄ«dzÄ«gas Å”amaniskās kultÅ«ras. Tādējādi boreālisms uzsver austrumu izcelsmes un ziemeļu klimata nozÄ«mi urālieÅ”u mentalitātē.

Å o idejisko virzienu, kā arÄ« urālieÅ”u nemateriālās jeb garÄ«gās kultÅ«ras izpēti attÄ«stÄ«ja daudzi urālieÅ”u intelektuāļi: igauņu zinātnieki ā€“ Oskars Lorits (Oskar Loorits), Pauls Ariste un Uku Māzings, tādi somu zinātnieki kā Kustā Vilkuna (Kustaa Vilkuna) un Marti Hāvio (Martti Haavio); tādi ungāru zinātnieki kā Ä¢ula Ortutajs (Gyula Ortutay); un komieÅ”u zinātnieki, piemēram, Kalistrats Žakovs (Kallistrat Zhakov). TrÄ«s iepriekÅ” minētie zinātnieki rÄ«koja pirmo Starptautisko somugru pētniecÄ«bas kongresu (ICFUS) BudapeÅ”tā 1960. gadā. Pateicoties ICFUS tradÄ«cijai, somugristikas kā jomas jēdziens paplaÅ”inājās, iekļaujot tajā visus nemateriālās un materiālās kultÅ«ras aspektus, bÅ«tÄ«bā turpinot garÄ«go darbu, kas bija sākts pirmo kongresu laikā. MÅ«sdienās urālieÅ”u mentalitātes teorētisko pamatu iztirzā igauņu autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) un ungārs ĢērÄ£s Kādārs (Gyƶrgy KĆ”dĆ”r).

Panurālisma kustība Ŕodien

LÄ«dztekus nepārtrauktai urālieÅ”u pasaules uzskata un mentalitātes pētniecÄ«bai 1980. gados parādÄ«jās modernie panurālisma vaibsti. Tie ir aktuāli arÄ« Å”odien. Panurālisma bÅ«tÄ«ba no sākotnējās ideoloÄ£ijas un pasaules redzējuma ir mainÄ«jusies lÄ«dz drÄ«zāk simboliskai izpratnei. Var sacÄ«t, ka Ŕī idejiskā kustÄ«ba ir radusi pamatu urālieÅ”u tautu garÄ«gajā tēlā. Panurālisma jēdziens mÅ«sdienās ir plaŔāks un vienojoŔāks, nekā bija pirmajā periodā starp kariem. Pirmkārt, jāatzÄ«mē, ka urālieÅ”u tautas piedzÄ«voja strauju attÄ«stÄ«bas periodu lÄ«dz ar Padomju SavienÄ«bas perestroiku, kas turpinājās Krievijā arÄ« 1990. gados. ā€œPārbÅ«veā€ skāra visus padomju bloka iedzÄ«votājus, un vispārēja sabiedrÄ«bas runas brÄ«vÄ«ba ļāva urālieÅ”u tautām sevi publiski apliecināt.

Panurālisms mākslinieciski un arÄ« idejiski izpaudās etnofutÅ«ristu kustÄ«bā, kura 1980. gados izveidojās Igaunijā. MÅ«sdienās lÄ«dzÄ«gas kustÄ«bas ir raduŔās Udmurtijā un Mari El,  ietverot arÄ« literatÅ«ras stilus. Pilsētvides asimilācijas spiediena ietekmē nozÄ«mÄ«gs bija jautājums par tās urāliskās identitātes saglabāŔanu, kura lielā mērā balstÄ«jās zemkopÄ«bā. TrÄ«s reÄ£ioni piedzÄ«voja lÄ«dzÄ«gu sovjetizācijas vilni, kurÅ” pats par sevi bija ideoloÄ£isks Krievijas imperiālisma turpinājums. No etnofutÅ«risma vārda noprotams, ka uz krievu un padomju imperiālisma spaidiem aktÄ«visti centās atbildēt, apvienojot tradÄ«cijas, folkloru un mitoloÄ£iju postmodernās intertekstualitātes kopÄ“Å”anas un stilu sajaukÅ”anas veidā.

Padomju SavienÄ«bas gals iezvanÄ«ja urālieÅ”u sadarbÄ«bas atdzimÅ”anu. 1990. gadā dibināja Somugru Tautu Jaunatnes asociāciju (MAFUN) un Pasaules Somugru tautu kongresu, kuru  1992. gadā organizēja Siktivkarā, Komi Republikā.

LÄ«dztekus 20. gadsimta somugru institÅ«cijām 21. gadsimta panurālisms atspoguļojas tādos simbolos kā kopējais urālieÅ”u karogs, kuru 2012. gadā radÄ«ja poļu somugrists Å imons Pavlas (Szymon Pawlas) un kuru popularizēja igauņu aktÄ«vists Reins Siks (Rein Sikk). Krāsu izvēles pamatā ir Somijas, Igaunijas, Ungārijas un Udmurtijas karogi Urālu astoņstÅ«ru zvaigznes formā uz ziemeļvalstu krusta. Å Ä«s esejas autors tomēr uzskata, ka Ŕāds simbols reliÄ£iski ir nedaudz neobjektÄ«vs, jo Ziemeļvalstu krusts atsaucas uz kristietÄ«bu ā€“ reliÄ£iju, kura nav urālieÅ”u tautām dabiska; tas drÄ«zāk ir iekarotāju simbols. Ziemeļvalstu krusts kā simbols radās Igaunijā, 1219. gada Lindanises kaujas laikā, kad dāņu iebrucēji netālu no Tallinas (tolaik: Rēveles) uzvarēja pret viņiem sapulcētās igauņu ciltis. Pēc dāņu leÄ£endas, karogs nokrita no debesÄ«m kā zÄ«me kristÄ«gajiem dāņiem par uzvaru cīņā. Vēlāk viņi to pieņēma kā savas valsts karogu. Å o karoga dizainu vēlāk pārņēma zviedri, norvēģi, islandieÅ”i, fērieÅ”i, somi, ālandieÅ”i, karēlieÅ”i, vepsi, ludieÅ”i, ingri un seti.

Cits urālieÅ”u simbols ā€“ astoņstÅ«ru zvaigzne ā€“ savukārt izceļ dzimto ticÄ«bu un kultÅ«ru. Pats simbols balstās mitoloÄ£ijā, tāpēc kristÄ«go urālieÅ”u tautu gadÄ«jumā to var interpretēt arÄ« kā vēsturisku simbolu. Tomēr, neskatoties uz gadsimtiem ilgo kristieÅ”u spiedienu, joprojām sastopamas urālieÅ”u tautas, kuras saglabājuÅ”as savu senču ticÄ«bu. Piemēram, Veru karogā ir redzama astoņstÅ«ru zvaigzne. ÄŖsteni veru ļaudis lielākoties ir vairāk iesaistÄ«ti igauņu vietējās reliÄ£ijas kustÄ«bā ā€œMaavalla Kodaā€, kas ir viena no Urālu kopÄ«bas (Uurali Ɯhendus) dibinātājām. Tā ir atvērta jumta organizācija senajām urālieÅ”u reliÄ£ijām. Citas tautas, kuru nacionālajos simbolos ir redzama astoņstÅ«ru zvaigzne, ir sēkeļi, mordvini, udmurti, mari un karēlieÅ”i. UrālieÅ”u dzimtā reliÄ£ija ir saglabāta arÄ« starp udmurtiem un mari. Somijas KultÅ«ras un identitātes biedrÄ«bas (Suomalaisuuden liitto) karogā izmantota astoņstÅ«ru zvaigzne un Somijas valsts karoga krāsas.

Panurālisma pamats ir valoda, un mÅ«sdienu kustÄ«bā tas izpaužas kā urālieÅ”u lingua franca valodas ā€“ budÄ«na iedzÄ«vināŔana. Tā ir sava veida ā€œUrālu esperantoā€. BudÄ«ns apvieno somu, igauņu, ungāru, mari, mansi, erzju, mokÅ”u un udmurtu valodu leksiku un gramatiku. BudÄ«nu izstrādājis udmurts Arzami Otčejs (Arzami Otchey) 2009. gadā, un pēc formas tas ir lÄ«dzÄ«gs krievu valodnieka Sergeja Starostina rekonstruētajai protourālieÅ”u valodai.

Panurālisma valodiskais aspekts izstrādāts arÄ« nesenā projektā, kas veltÄ«ts kopējas urālieÅ”u rakstÄ«bas sistēmas izveidei. Tā par pamatu ņem anburu ā€“ seno permieÅ”u alfabētu. Anburu dzelzs laikmetā lietoja komieÅ”i, turpinot arÄ« pēc kristietÄ«bas pieņemÅ”anas 15. gadsimtā, un lÄ«dz pat 17. gadsimta reformācijai Krievijas pareizticÄ«gajā baznÄ«cā to izmantoja kristieÅ”u ikonās un liturÄ£ijā. Šādi tā kļuva par slepenu alfabētu vairākām paaudzēm, lai vēlāk, 19. gadsimtā, nacionālromantiskie komieÅ”u intelektuāļi to atdzÄ«vinātu kā savu nacionālo rakstÄ«bas sistēmu. MÅ«sdienās to kā alternatÄ«vu panurālisma rakstÄ«bas sistēmu popularizē Somijas Anbura biedrÄ«ba (Suomen Anbur-Seura).

Panurālisma nozīme

Panurālisma kustÄ«bu var salÄ«dzināt ar citu lÄ«dzÄ«gu kustÄ«bu, kas dzimusi tādos paÅ”os apstākļos, ā€“ proti, panslāvismu. Tomēr panslāvu kustÄ«bas attÄ«stÄ«ba bÅ«tiski atŔķiras ar to, ka ir saskārusies ar vairākiem ideoloÄ£iskiem ŔķērŔļiem. Viens no tiem ir reliÄ£isks, katoļiem un pareizticÄ«gajām slāvu tautām biežāk uzsverot savas reliÄ£iskās atŔķirÄ«bas no radniecÄ«gajām tautām (piemēram, serbiem un horvātiem vai poļiem un krieviem). Dažos gadÄ«jumos pastāv arÄ« valstiskās paÅ”noteikÅ”anās vēsture, kura tiek izmantota kā pamats nācijas mÅ«sdienu identitātei (Polijā un Krievijā). Var uzskatÄ«t, ka panslāvu ideoloÄ£ija mazina Ŕādas vēsturiskās pieredzes nozÄ«mi, Ä«paÅ”i, ja kādā brÄ«dÄ« tiek zaudēta valstiskā paÅ”noteikÅ”anās (kā tas bija Polijas gadÄ«jumā).

Šādi ŔķērŔļi panurālisma kustÄ«bā neparādās. Izņemot ungārus, pilnÄ«gu valstisku autonomiju ir ieguvuÅ”as tikai somu un igauņu nācijas. Panurālisma attÄ«stÄ«ba, kā izklāstÄ«ts iepriekÅ”, nebalstÄ«jās atmiņā par kādreiz pastāvējuÅ”u karalisti, bet gan dzÄ«vās tradicionālajās tautu valodās un kultÅ«rā. Tāds bija pamats urālieÅ”u kustÄ«bām visā Ziemeļeirāzijā. Tāpēc arÄ« panurālismam raksturÄ«ga diezgan plurālistiska pieeja, kura ļauj atrast kopÄ«gu sadarbÄ«bas platformu dažādām radniecÄ«gām tautām neatkarÄ«gi no tā, cik tās ir lielas vai mazas.  

Oriģināls pieejams angliski kā PDF: Panuralisms-1Lejupielādēt

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: