Latvijas kristiešu kopienu reliģiskā dzīve ir bagāta un daudzveidīga, ietverot gan vēsturisko tradīciju kopšanu, gan pretošanos mūsdienu sekulārās sabiedrības normām. Šajā rakstā apkopoti gan pozitīvie, gan negatīvie notikumi Latvijas kristiešu kopienu dzīvē pagājušajā gadā. Šis ir ieskats ceļā, kurā kristīgais garīgums un sekulārā sabiedriskā dzīve satiekas, savā mijiedarbībā atstājot pēdas visas valsts dzīvē.

Kristietība vienmēr ir spēcīgs garīgās izaugsmes un ētisko principu avots, un Baznīcai ir nozīmīga loma ne tikai individuālajā garīgajā attīstībā, bet arī ģimenes un sabiedrības kopējās morālās atbildības stiprināšanā. Šajā kontekstā svarīga bija Rīgā notikusī starptautiskā konference “Cilvēka un ģimenes identitāte šodien un mūžīgi”, kurā diskutēja par cilvēka identitātes un ģimenes vērtību aizstāvības jautājumiem. Konferenci organizēja Latvijas Kristīgo mediķu biedrība (KMB) sadarbībā ar biedrību “Asociācija Ģimene” un Latvijas Vīru biedrību. Īpašu vērību pievērsa kristīgi konservatīvajām vērtībām, to aizstāvībai un integrācijai kristieša pārstāvētajā profesionālajā sfērā. Tāpēc zīmīgi, ka goda vieslektore konferencē bija Somijas parlamenta deputāte Peivi Resenena (Paivi Räsänen). Pēdējos četrus gadus tieši viņa ir personīgi ļoti spraigi cīnījusies par vārda brīvību Eiropā, jo pati tikusi apsūdzēta naida runas noziegumā pēc ieraksta sociālajā tīklā “Twitter”. Konferencē piedalījās arī dalībnieki no juristu organizācijas ADF International, kuri pārstāvēja Peivi Resenenu tiesas procesos.[1]

2019. gada jūnijā Somijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas valde paziņoja par savu oficiālu sadarbību ar LGBT pasākumu “Pride 2019”. Resenena sociālajā plašsaziņas līdzeklī “Twitter” apšaubīja šo savas baznīcas vadības lēmumu. Savukārt 2004. gadā Resenena bija publicējusi brošūru ar nosaukumu “Vīrieti un sievieti Viņš tos radīja. Homoseksuālas attiecības izaicina kristīgo priekšstatu par cilvēku” par baznīcas un sociālo politiku seksualitātes un laulības jomā. Izklāsta pamatā bija bibliskā mācība un tās interpretācijas.

Somijas ģenerālprokurore Raija Toiviainena 2021. gada 29. aprīlī nolēma uzsākt kriminālvajāšanu pret Resenenu. Saskaņā ar apsūdzību, Resenena bija aizskārusi homoseksuālu personu cieņu un vienlīdzību un izteikusi pazemojošus un diskriminējošus izteikumus.[2]

2022. gada sākumā Somijas tiesa attaisnoja Resenenu visās apsūdzībās, lemjot, ka viņas izteikumi atbilst vārda un reliģiskās izpausmes brīvības robežām. Šo lēmumu uzskata par vārda un reliģiskās pārliecības brīvības atbalstītāju uzvaru, un iegūto pieredzi var izmantot arī Latvijā, ja šeit atkārtotos līdzīgi tiesas procesi.

2024. gada 14. septembrī tūkstošiem cilvēku Rīgā pulcējās uz starpkonfesionālu un starptautisku kristiešu gājienu “Jēzus maršs”. “Jēzus marša” ideju atbalstīja un tajā aicināja piedalīties Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Rinalds Grants, Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs, kā arī citi bīskapi, mācītāji un priesteri.

“Jēzus maršs” Rīgā norisinājās otro reizi, taču tā aizsākumi pasaulē meklējami 1987. gadā, kad Londonas ielās izgāja daudzi ticīgie, lai kopā lūgtos un slavētu Dievu. Šobrīd zināms, ka šādi marši ir notikuši aptuveni 180 pasaules valstīs.

Šie notikumi skatāmi kā spilgts kristiešu vienotības un spējas mobilizēties apliecinājums. Tas kalpo par iedvesmojošu piemēru, kas ne tikai stiprina kopienas, bet arī sniedz pārliecību un uzmundrina skeptiķus, parādot ticības spēku.[3]

Izvērtējot nepieciešamību radīt formātu, kā likumdevēja vara spētu sarunāties ar dažādu konfesiju un reliģisko organizāciju pārstāvjiem, Latvijas Saeimā oktobra sākumā tika dibināta deputātu interešu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām. Par grupas vadītāju ievēlēts Jānis Grasbergs. Kā skaidroja deputātu grupas pārstāvis Jurģis Klotiņš, valsts varai mūsdienīgā demokrātiskā valstī ir svarīgi sadarboties ar organizācijām, kas apvieno iedzīvotājus, un “baznīcas ir tieši tādas organizācijas, kas apvieno daudzus tūkstošus pilsoņu”.[4]

2024. gada 8. novembrī pirmo reizi Saeimas namā tika aizvadītas 19. Valsts Lūgšanu brokastis. Uz svinīgo pasākumu ieradās teju vai visu politisko partiju pārstāvji un dažādu konfesiju garīdznieki, kā arī NVO pārstāvji. Šobrīd Lūgšanu brokastis jau turpat 20 gadus noris visā Latvijā dažādos reģionos un pilsētās, pulcējot garīgo un laicīgo pārstāvniecību. Saknes šādām Lūgšanu brokastu formāta tikšanās reizēm meklējamas ASV.[5]

Baznīca, lai gan formāli šķirta no valsts, caur kristiešu aktivitātēm un pilsonisko līdzdalību ir tiesīga un spējīga piedalīties valsts dzīvē. Līdzīgi kā nevalstiskais sektors (NVO), Baznīca pārstāv noteiktas sabiedrības grupas un to vērtības, piedāvājot savu skatījumu un risinājumus dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un ētiskiem jautājumiem.

2024. gadā Latvijā aizsākās Latvijas Kristīgo mediķu biedrības (KMB) organizēta kampaņa “Ļauj man piedzimt”, kura visa gada laikā aicināja pievērst lielāku uzmanību cilvēka dzīvības vērtībai. Kampaņas organizatori devās uz dažādām Latvijas vietām ar izbraukuma lekcijām, kā arī mudināja NVO un draudzes veidot īpašus tematiskos vakarus, kuros runāt par dzīvības aizsardzību jau no apaugļošanās brīža, īpaši izceļot vīrieša atbalsta nozīmīgumu grūtniecības turpināšanā. Kristīgajā mācībā cilvēka dzīvība ir svēta un aizsargājama jau no tās rašanās brīža. Šī nostāja atspoguļo ne tikai reliģisko pārliecību, bet arī ētisko principu, kas veicina cieņu pret dzīvību kā pamatvērtību sabiedrībā. Ar šādu iniciatīvu palīdzību sabiedrībai tiek atgādināts, ka rūpes par pašiem neaizsargātākajiem, tostarp nedzimušajiem bērniem, ir svarīgs morāles un atbildības jautājums.

Mākslīgo abortu jautājums ir aktuāls arī tāpēc, ka Latvija pērn sasniedza viszemāko dzimstības rādītāju pēdējo 50 gadu laikā (14 121 jaundzimušo), un, kā rāda statistika, šajā gadā paredzami piedzims vēl par 10% mazāk.[6]

Viens no ievērojamākajiem notikumiem ir tikumiskās audzināšanas programmas “e-TAP+” izstrādāšana. Programma piedāvā Latvijas kontekstam pielāgotus mācību resursus pirmsskolas un pamatizglītības skolotājiem, lai palīdzētu īstenot tikumisko audzināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Tikumiskā audzināšana ietver tiešās un netiešās izglītojošās aktivitātes, kas palīdz bērniem un jauniešiem iegūt un izkopt labus morālos ieradumus jeb tikumus. Izglītības iestādēs tikumiskā audzināšana ir jāīsteno plānotā, organizētā un reflektīvā veidā, un šim nolūkam programma “e-TAP+” ir noderīgs rīku kopums.[7]

“Jauniešiem šodien ir ļoti daudz problēmu un izaicinājumu, piemēram, stress, vardarbība, vientulība, narkotikas, emocionālās traumas, apjukums par ģimenes veidošanu, eksistenciāla demotivācija un citas. Ja jauniešiem trūkst mīlestības un arī morālu paraugu, viņi var tikt ievainoti un var tikt sagrauts arī viņu tikumiskais raksturs. Tieši to mēs caur šo programmu gribam nostiprināt. Mēs gribam sekmēt domāšanas paradigmas maiņu gan pašos skolēnos, gan skolotājos no izdzīvošanas egocentrisma, hedonisma, narcisisma uz iniciatīvu, draudzību, godīgumu, devību, izaugsmi,” par programmu stāstīja tās izstrādātājs Manuels Fernandess.[8]

“e-TAP+” sola dot ievērojamu ieguldījumu nākotnes sabiedrības veidošanā, jo jaunieši, kuri apgūs tikumiskās uzvedības principus, kļūs par mūsu valsts nākamajiem vadītājiem, lēmumu pieņēmējiem un sabiedrības locekļiem. Aristotela filozofija māca, ka tikumiskas uzvedības pamatā ir praktiskā gudrība un prāta tikumi, kas palīdz indivīdam konkrētā situācijā izvērtēt un pieņemt pareizo lēmumu. Šī gudrība balstās ne tikai intelektā, bet arī cilvēka dabas noteiktos pamata labumos, kas kalpo par kritērijiem, lai spriestu par morāli pareizu rīcību. Savukārt tikumi ir cilvēka spēja un morālā prasme īstenot šīs spriešanas rezultātā pieņemtos lēmumus. “e-TAP+” programma veicinās šādu prasmju attīstību – jauniešu spēju analizēt, spriest un rīkoties tikumiski arī sarežģītās dzīves situācijās.

Lai gan Latvijas reliģiskā dzīve ir bagāta ar pozitīviem notikumiem, jāatzīst, ka tajā ir bijušas arī negatīvas parādības un izaicinājumi. Šeit var minēt mēneša laikā neīstenoto nepieciešamo parakstu skaita savākšanu, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, pastāvot uz atziņu, ka valstij ir pienākums reģistrēt, atzīt un tiesiski, sociāli un ekonomiski aizsargāt tikai viena veida pāru savienību – laulību starp sievieti un vīrieti. Parakstīties par referenduma ierosināšanu visā Latvijā jau no 2023. gada nogales aicināja gan kristīgo konfesiju vadītāji, gan dažādas konservatīvās NVO. No nepieciešamajiem turpat 155 000 savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita.[9]

Apstāklis, ka kristiešu kopienas Latvijā nespēja savākt pietiekami daudz parakstu, lai ierosinātu referendumu par likumu paketi, norāda, ka ir nepieciešama lielāka kristiešu mobilizācija un līdzdalība sabiedriskajos procesos. Partnerības institūts ir viendzimuma pāru juridiskā atzīšana, kas savukārt ir solis tuvāk viendzimuma laulību legalizācijai.[10]

2024. gadā Latvijas sabiedrības uzmanību piesaistīja bijušā Rīgas Svētā Alberta draudzes prāvesta Krišjāņa Damberga krimināllieta par bērna seksuālu izmantošanu,[11] kā arī tiesas spriedums – seši gadi un desmit mēneši cietumā – Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā ar nepilngadīgo.[12] Krišjāņa Damberga krimināllieta par bērna seksuālu izmantošanu joprojām turpinās.[13]

Publiskajā telpā ir radies iespaids, ka Romas katoļu Baznīca atturas paust viedokli par notikušo. Piemēram, Mariāņu kongregācijas, kurai pieder P. Zeiļa, Latvijas vikariāta priekšnieka vietas izpildītājs Dainis Kašs no sarunas par notikušo ar LTV atteicās. Arī citas katoļu amatpersonas izvairījās komentēt notikušo. Apsūdzētais Zeiļa pēc apsūdzības turpināja sprediķot un pieņemt grēksūdzes.[14]

Romas katoļu Baznīcas vadības nereaģēšana uz priesteru apsūdzībām un notiesāšanu par seksuāla rakstura noziegumiem ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem un pretrunīgākajiem jautājumiem, kas ietekmē Baznīcas reputāciju un sabiedrības uzticību tai. Šī problēma saistīta ar Baznīcas spēju un gatavību rīkoties, lai aizsargātu sabiedrību un saglabātu ētisko integritāti.

Var rasties iespaids, ka Baznīca šos jautājumus cenšas “paslaucīt zem paklāja”. Kad rodas aizdomas par seksuāla rakstura noziegumiem un tiek publicētas apsūdzības pret priesteriem, bet Baznīcas vadība neveic efektīvu rīcību, rodas sajūta, ka reliģiskā institūcija nevēlas vai baidās atklāti konfrontēt šīs problēmas. Baznīcu uztver kā noslēgtu, necaurspīdīgu sistēmu, kas aizsargā savus locekļus, pat ja tie ir apsūdzēti smagos noziegumos. Tas rada līdzību ar sekulāro varu, kas arī nereti novērš uzmanību no problēmām, lai sargātu savu tēlu vai pozīcijas.

Šāda rīcība var būt katastrofāla Baznīcas morālajai autoritātei. Romas katoļu Baznīca tradicionāli tiek uztverta kā ētisks un morāls orientieris sabiedrībā. Ja tā nereaģē vai vāji reaģē uz šādām tiesas prāvām, tā zaudē savu spēju kalpot par piemēru cēliem dzīves principiem un ētiskiem ideāliem. Ticīgie, kuri uzticas Baznīcai, var piedzīvot dziļu vilšanos, kas var novest pie apmulsuma, dusmām un galu galā beigties ar izstāšanos no reliģiskās kopienas. Lai atjaunotu sabiedrības uzticību, Baznīcai būtu atklāti jāapspriež šādi gadījumi, jo īpaši notiesājoši spriedumi, un jārīkojas bez kavēšanās. Baznīcai būtu jāsaprot, ka šī problēma nav tikai juridiska.

Attieksme pret Romas katoļu Baznīcu Latvijas sabiedrības konservatīvajā daļā kļuva nelabvēlīgāka arī pēc pāvesta Franciska deklarācijas Fiducia supplicans iznākšanas. Šis pastorālais dokuments ļauj katoļu priesteriem svētīt pārus, kuri saskaņā ar Baznīcas mācību netiek uzskatīti par laulātiem un dzīvo tā sauktajās “neregulārajās” attiecībās, tostarp viendzimuma pārus. Šis solis izraisīja plašu rezonansi visā pasaulē, vairāku valstu bīskapu paziņojumus, ka viņu zemēs šīs pastorālās norādes netiks ievērotas, un šķelšanos gan Baznīcas iekšienē, gan sabiedrībā.

Minētās prakses ieviešana konservatīvajā sabiedrības daļā tika uztverta kā nopietna novirze no tradicionālās katoļu doktrīnas un radīja neizpratni par Baznīcas identitāti un tās spēju ievērot savus principus. Daudziem ticīgajiem tas šķita nesavienojams ar Baznīcas mācību par laulību kā ekskluzīvu savienību starp vīrieti un sievieti. Rezultātā Vatikāns saskārās ar kritiku arī no citu konfesiju pārstāvjiem.[15]

Turklāt šī situācija radīja arī papildu spriedzi ekumeniskajās attiecībās, veicinot noraidošu attieksmi. Kā spilgtu piemēru var minēt Latvijas kristīgā radio vadītāja Tālivalža Tālberga atteikšanos turpmāk aicināt uz raidījumiem Romas katoļu Baznīcas pārstāvjus. Šis solis ievērojami vājināja katoļu Baznīcas pārstāvniecību Latvijas kristiešu ekumeniskajā kustībā, kas tradicionāli kalpojusi kā svarīgs dialogs starp dažādām kristīgajām konfesijām Latvijā.[16]

Protams, ka viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir līdzšinējā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga paziņojums par došanos emeritūrā. Kā kandidāti LELB arhibīskapa amatam bija izvirzīti Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis. Balsojuma nākamajā kārtā iekļuva Grants un Laugalis.

Abi līdz 2025. gadā plānotajām vēlēšanām tiksies ar dažādām baznīcas vadības grupām, ar Bīskapu kolēģiju un ar LELB Kapitulu, kā arī izklāstīs savu rīcības plānu LELB mācītāju konferencē un atbildēs uz konferences dalībnieku jautājumiem. Arhibīskapa vēlēšanas notiks LELB 30. Sinodē 2025. gada 6. un 7. jūnijā Rīgas Domā.[17]

LELB arhibīskapa nomaiņa notiek laikā, kad vērojami būtiski izaicinājumi, kas saistīti ar doktrinālo daudzveidību LELB draudzēs, kurās ir ienākušas savstarpēji pretrunīgas prakses un mācības, pēc sava satura gan konservatīvas, gan liberālas, taču tradicionāli neraksturīgas luterāņu doktrīnai. Šeit iespējams minēt Ignācisko garīgumu, kas sakņojas katoļu kontrreformācijas garīgajā tradīcijā,[18] Gurdžijeva ezotēriskajā “new age” mācībā balstīto eneagrammu,[19] kas vairākās LELB draudzēs tiek pasniegta kā psiholoģiski-filozofiska metode cilvēka rakstura izpētei un pašattīstībai,[20] nekristīgas kontemplatīvas prakses budisma stilā, kas uzsver apziņas attīstību un garīgu mieru,[21] kā arī psiholoģisko koučingu, kas koncentrējas uz personīgo izaugsmi un mērķu sasniegšanu.[22]

Šo prakšu un mācību ienākšana dažādās draudzēs rada iespaidu par Baznīcas doktrinālo fragmentāciju. Šāda pieeja var šķist pievilcīga daļai ticīgo, kuri meklē no klasiskās luterāņu doktrīnas atšķirīgu garīgās dzīves dažādību, tomēr tā arī rada jautājumus par LELB spējām saglabāt savas vēsturiskās saknes un mācības vienotību.

Arhibīskapa maiņas nozīmīgums šajā kontekstā noteiks Baznīcas spēju nākotnē tikt galā ar fragmentāciju un atjaunot vienotību mācībā. Konservatīvisms luteriskajā tradīcijā parasti nozīmē stingru uzticību Svētajiem Rakstiem, mācības skaidrību un liturģisko disciplīnu. Paaudžu nomaiņa un jaunu prakšu ienākšana draudzēs var novest pie attālināšanās no šiem pamatprincipiem. Sinkrētisms un dažādu mācību apvienojums var šķietami bagātināt garīgo pieredzi, bet arī apdraudēt Baznīcas teoloģisko skaidrību un identitāti. Ja netiek aktīvi veicināta vienota izpratne par luterāņu doktrīnu, Baznīcai var būt grūtības saglabāt ticīgo uzticību un izveidot konsekventu garīgo vadību. Jaunajam arhibīskapam būs jāveido skaidra stratēģija, kas spēs saglabāt luterāņu konservatīvo tradīciju, izvairoties no modernisma pārmērībām.

Latvijas reliģiskās dzīves pašreizējais stāvoklis atsauc atmiņā stāstu par Svēto Pēteri, kurš, vajāts un noguris no ciešanām, bēga no Romas, lai izvairītos no kristiešu vajāšanām, ko organizēja imperators Nerons. Ceļā viņš sastapa Jēzu Kristu, kurš nesa krustu un gāja pretējā virzienā – atpakaļ uz Romu. Svētais Pēteris jautāja Jēzum: “Kurp ej, Kungs?” Jēzus atbildēja: “Es dodos uz Romu, lai atkal tiktu krustā sists.” Šī atbilde dziļi satrieca Svēto Pēteri. Saprotot, ka viņam jāturas uzticīgam savai misijai un ticībai, viņš atgriezās Romā, lai vadītu ticīgos, neskatoties uz briesmām. Šis notikums simbolizē ne tikai Svētā Pētera garīgo pārdzimšanu un apņemšanos pilnībā sekot Kristum, bet arī sniedz spēcīgu norādi Baznīcai. Tas mudina nemeklēt vieglākos un ērtākos ceļus, pielāgojot savu mācību sekulārajām idejām un grimstot pašapmierinātībā, bet gan aicina stingri turēties pie ceļa, uz kuru Baznīca ir aicināta, – ceļa, kas “nav no šīs pasaules”.

Daudzie kristietībai nozīmīgie sasniegumi, ko šogad izdevies īstenot, pierāda, ka šāda uzticība Baznīcas misijai ir iespējama. Tā prasa apzinātu izvēli un gatavību rīkoties, nevis pasīvi pieņemt determinisko skatījumu, kuru popularizē “neatgriezeniskā progresa” apoloģēti. Stāsts par Pēteri atgādina, ka pat visgrūtākajos brīžos patiesa uzticība misijai un ideāliem spēj iedvesmot ne tikai individuālu garīgo atjaunotni, bet arī plašāku sabiedrisko atmodu.

[1] V. Slavinska-Kostigova. Rīgā gaidāma konference “Cilvēka un ģimenes identitāte šodien un mūžīgi”: https://pargimeni.lv/gaidama-konference-cilveka-un-gimenes-identitate-sodien-un-muzigi/

[2] T. Puolimatka, “Kampaņa pret Somijas parlamenta deputāti Peivi Resenenu”: https://telos.lv/kampana-pret-resenenu/

[3] V. Slavinska-Kostigova, “15 ietekmējošākie kristīgās sabiedrības notikumi Latvijā 2024. gadā”: https://www.ogrenet.lv/kristigas-zinas/15-ietekmejosakie-kristigas-sabiedribas-notikumi-2024-gada-12586

[4] Ibid.

[5] Ibid.

[6] V. Slavinska-Kostigova. Latvijā aizsākas vēl nebijusi kampaņa “Ļauj man piedzimt”: https://pargimeni.lv/latvija-aizsakas-vel-nebijusi-kampana-lauj-man-piedzimt/

[7] Tikumiskās audzināšanas programma “E-tap+”: https://www.arete.lu.lv/parnese-izglitiba/tikumiskas-audzinasanas-programma/

[8] Latvijā radīta tikumiskās audzināšanas programma “e-TAP+”: https://www.katedrale.lv/index.php?id=25976

[9] V. Slavinska-Kostigova, “15 ietekmējošākie kristīgās sabiedrības notikumi Latvijā 2024. gadā”: https://www.ogrenet.lv/kristigas-zinas/15-ietekmejosakie-kristigas-sabiedribas-notikumi-2024-gada-12586

[10] https://telos.lv/laulibas-gimenes-problemas-latvija/

[11] Apcietināts par seksuālu vardarbību pret mazgadīgo aizturētais prāvests: https://zinas.tv3.lv/latvija/apcietinats-par-seksualu-vardarbibu-pret-mazgadigo-aizturetais-pravests/

[12] “Katoļu priesterim Zeiļam piespriests cietumsods. Cik gadus būs “jāsēž” par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā?”: https://www.la.lv/katolu-priesterim-zeilam-piespriests-cietumsods-cik-gadus-bus-jasez-par-dzimumtieksmes-apmierinasanu-pretdabiska-veida

[13] “Oktobrī turpinās iztiesāt lietu par bērna seksuālu izmantošanu baznīcas telpās”: https://nra.lv/latvija/468995-oktobri-turpinas-iztiesat-lietu-par-berna-seksualu-izmantosanu-baznicas-telpas.htm

[14] “Seksuālos noziegumos vainotais priesteris Pāvels Zeiļa turpina sprediķot un pieņemt grēksūdzes”: https://jauns.lv/raksts/zinas/315822-seksualos-noziegumos-vainotais-priesteris-pavels-zeila-turpina-spredikot-un-pienemt-greksudzes

[15] C. Castaldo, “A Protestant Reading of “Fiducia Supplicans””: https://adfontesjournal.com/web-exclusives/a-protestant-reading-of-fiducia-supplicans/

[16] Latvijas Kristīgā Radio raidījums “Laika zīmes”, 2023. gada 30. novembrī: https://www.youtube.com/watch?v=DZI_znMDV3I

[17] V. Slavinska-Kostigova, “15 ietekmējošākie kristīgās sabiedrības notikumi Latvijā 2024. gadā”: https://www.ogrenet.lv/kristigas-zinas/15-ietekmejosakie-kristigas-sabiedribas-notikumi-2024-gada-12586

[18] Ievadkurss Ignāciskā garīgumā balstītā līdzgaitniecībā “Aicinājums” no 2023. gada 1. līdz 5. novembrim. https://www.lelb.lv/lelb-zinas?3281

[19] M. Montenegro, “The Enneagram Has No Christian origins”: https://www.christiananswersnewage.com/article/the-enneagram-has-no-christian-origins

[20] A. Zariņš, “Konflikti, noslēpumi, svētības – manā dzīvesstāstā un dzimtā. Psiholoģisks un garīgs darbs ar genogrammu”: https://luteradraudze.lv/a-eberta-un-n-tartlera-genogrammas-seminars-profesionaliem/

[21] J. Uļģis. Grāmata “Ievads kristīgajā meditācijā”. https://www.ebaznica.lv/gramata-ievads-kristigaja-meditacija-3737/

[22] LELB draudžu vadības apmācības Saldū: https://www.lelb.lv/gramatas-cd-un-citi-izdevumi?3396