Aicinājums parakstīties par referendumu

Teologs, Kristus apliecinātājs, antihitleriskais disidents un asinsliecinieks Dītrihs Bonhēfers ir sacījis: “Klusēšana ļaunuma priekšā ir ļaunums: Dievs mūs neuzskatīs par nevainīgiem. Nerunāt ir runāt. Nerīkoties ir rīkoties.”

Adventa laikā mēs gatavojamies skaistajiem Kristus piedzimšanas svētkiem – Ziemsvētkiem. Tie ir Lielie Baznīcas svētki, kuri mūsu kultūrā saistās ar dāvināšanu, labdarību un visbiežāk ar ģimeni un īpašu kopā sanākšanu.

Jēzus ienāca pasaulē caur Marijas klēpi un, kaut Viņš ir sava Debesu Tēva Dēls, Debesu Tēvs parūpējās, lai šeit uz zemes Viņš piedzimtu un izaugtu ģimenē, kur Viņam ir tēvs un māte. Kad Jāzeps uzzināja, ka Marija ir ieņēmusi Dieva Dēlu, nespēdams to saprast vai pieņemt, viņš grasījās Jēzus māti pamest, bet Dievs sūtīja eņģeli, kas pārliecināja Jāzepu nepamest Mariju, un Jāzeps kļuva par Jēzus audžutēvu. Tā Jēzus šeit uz zemes piedzima un uzauga ģimenē, kur ir gan tēvs, gan māte, kuri dzīvo laulībā. Tādējādi kārtējo reizi apstiprinot un apliecinot Dieva ideālu laulībai un ģimenei.[1] Tiecoties pēc šī ideāla, Dievs mūs ir svētījis un ļāvis uzplaukt Rietumu civilizācijai un kultūrai – arī mūsu latviešu tautai un kultūrai. Kur ir stipra laulība, tur ir stipras ģimenes. Kur ir stipras ģimenes, tur ir dzīva un stipra tauta.

Savukārt visefektīvāk tautu var padarīt vāju, nicinot un nīcinot laulību un ģimeni. Fiziskā veidā mēs to esam piedzīvojuši karos un okupācijas laikos, piemēram, kad Padomju okupācijas vara izsūtīja iedzīvotājus. Tad tēvi bieži tika nošķirti no savām ģimenēm, lai samazinātu iespēju izdzīvot abiem. Pārdzīvotie kari un okupācija mūs nesalauza. Šobrīd neesam okupēti, bet piedzīvojam citāda veida apdraudējumu. Tagad uzbrūk laulībai un ģimenei, iestāstot, ka laulība nav svarīga un ģimeni var definēt katrs pats, kā vien tam ienāk prātā.

Iespējams, esat redzējuši Deivida Maddoksa īsfilmu “Alternatīvā matemātika”.[2] Īsfilmas sižets norisinās sākumskolā, kur galvenā varone ir skolotāja Velsa. Viss sākas ar epizodi, kurā pie viņas ierodas neapmierināts skolnieks Denijs, kurš ir pilnībā izgāzies matemātikas pārbaudes darbā. Tā vietā, lai saskaitītu divus saskaitāmos, viņš kā rezultātu vienkārši rakstīja saskaitāmos blakus, piemēram, 2 + 2 = 22. Skolotāja centās viņam izskaidrot, kā notiek saskaitīšana: 2 + 2 nav vis 22, bet gan 4, un uzskatāmi rādīja to ar flomāsteriem – diviem pieliekot klāt vēl divus. Bet puika palika pie sava, sadusmojās un devās prom. Ar to viss varētu beigties, taču nākamajā dienā pie skolotājas ieradās vecāki, kuri bija neapmierināti ar Denijam ielikto zemo vērtējumu. Kāpēc lai nevarētu būt arī tā, ka 2 + 2 = 22? Denijs taču ir brīvdomātājs.

Nākamajā dienā Velsas kundzi izsauca direktors, liekot viņai atvainoties Denija vecākiem, jo skolotājiem neesot jāizvērtē, vai skolnieka atbildes ir pareizas vai nepareizas. Pie skolas notika protesta akcija pret skolotāju. Šī protesta laikā skolas padome tikās ar Velsas kundzi un ieteica viņai būt atvērtai dažādām iespējām, ko viņa noraidīja, sakot, ka matemātika neparedz citas atbildes kā vien 4. Viņas nepiekāpība rezultējās ar to, ka skolas padome nolēma viņu atstādināt no mācīšanas. Strīds kļuva par valsts mēroga notikumu, un nacionālajos televīzijas kanālos dažādi eksperti diskutēja, vai 2 + 2 = 4 vai tomēr arī 22. Īsfilma noslēdzās ar to, ka Velsas kundzei bija jāierodas skolā, lai parakstītu dokumentus par viņas atlaišanu. Tas notika dažādu mediju pārstāvju priekšā, un direktors priecīgi paziņoja, ka skola pildīs savas finansiālās saistības, izmaksājot viņai 2000 par iepriekšējo periodu un 2000 par tekošo periodu, tas ir, kopā 4000. Uz to Velsas kundze smaidot atbildēja: “Nē! Kopā ir 22 000!”

Šī īsfilma uzskatāmā un ironiskā veidā ilustrē situāciju, kāda rodas, kad cilvēki cenšas voluntāri pārdefinēt Dieva kārtībā un radībā ieliktos likumus, un iedomājas, ka tas nekādā veidā nepostīs sabiedrību. Tie politiķi, kuri ievieš partnerattiecību institūtu, nereti runā šādi: “Mums nepietiek ar laulībām, jo mums ir situācijas, kad vajag arī partnerattiecības.” Tas izklausās līdzīgi kā teikt “2 + 2 ne vienmēr ir 4 un var būt arī 3,5”. Un tad viņi mierina: “Šobrīd taču netiek ieviestas viendzimuma laulības!” 2 + 2 joprojām nav 22. Jā, 3,5 nav 22, bet ir acīmredzami, ka 3,5 nav arī 4.

Veids, kā tika pieņemti grozījumi Notariāta likumā, kas paredz ieviest partnerattiecības, diemžēl atklāj politikā aizvien vairāk izzūdošo godīgumu un atbildību vēlētāja priekšā. 14. Saeimas sasaukumu vēlētājs nav deleģējis ieviest partnerattiecību vai tamlīdzīgu institūtu, un tomēr tieši šis sasaukums ir izlēmis to darīt.

No 14. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām tikai divas pirms vēlēšanām skaidri pauda atbalstu šāda attiecību institūta ieviešanai, un abas šīs partijas kopā saņēma 36 balsis. Savukārt četras no ievēlētajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām pauda skaidru “nē” šāda institūta ieviešanai[3] kopumā ar 53 balsīm. Tātad no 100 ievēlētajiem Saeimas deputātiem 53 bija sevi pozicionējuši pret šādu laulības surogātu. Taču š. g. 9. novembrī steidzamības kārtā – tikai divos lasījumos ar 53 balsīm “par” – tika pieņemti grozījumi Notariāta likumā.

Kā tas bija iespējams? Tas bija iespējams, jo 17 deputāti no tām partijām, kuras pirms vēlēšanām bija skaidri paudušas “nē” partnerattiecību institūta ieviešanai, pievīla vēlētājus. Tā kā šis ir būtisks vērtību jautājums, neprasīt no deputātiem atbildību par šādu rīcību ir ne tikai muļķīgi, bet arī apdraud valsts nākotni. Ja šādā būtiskā vērtību jautājumā pēc vēlēšanām var “nomainīt kažoku”, tad vai vispār ir kādas priekšvēlēšanu laikā apliecinātas vērtības un solījumi, kurus pie noteikta izdevīguma neatmetīs? Ne velti Jēzus ir teicis: “Jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.”[4] Mūsu kā vēlētāju uzdevums ir prasīt politiķu atbildību par šādu nodevību.

Lai saprastu, kāpēc partnerattiecību institūts ir bīstams mūsu likumdošanai, ir vērts pavērot LGBT ideoloģijas aktīvistu reakciju uz šo iniciatīvu. Zināmā mērā viņi ir priecīgi par to, jo šāds partnerattiecību institūts ir plats solis virzienā uz viendzimuma pāru pilnu juridisku atzīšanu. Vienlaikus viņi norāda, ka nebūs mierā tikai ar šādu regulējumu un turpinās cīņu par pilnīgu juridisku atzīšanu, arī attiecībā uz bērnu adopciju.[5] Un nav arī brīnums, ka to skaļi pasaka, jo LGBT ideoloģijas aktīvisti neslēpj, ka viendzimuma pāru attiecību pielīdzināšana laulībām un tam sekojošā bērnu adopcijas pieļaušana šādiem pāriem ir viņu pašu deklarētais mērķis.[6] Te arī atklājas šī partnerattiecību likuma ieviešanas galvenais risks un ļaunums: agri vai vēlu to izmantos, lai viendzimuma pāru attiecības pielīdzinātu laulībām līdz pat bērnu adopcijas pieļaušanai. Šāda pieredze jau ir citās valstīs.

Šis nav stāsts par cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir tieksme pēc intīmas tuvības ar sava dzimuma cilvēku, jo daudzi no viņiem to nepraktizē, saprazdami, ka mūžīgā dzīvība ir svarīgāka par īslaicīgu apmierinājumu šajā dzīvē. Ir tādi, kas praktizē, bet apzinās, ka viņi nevar pretendēt uz tām pašām tiesībām un privilēģijām, kuras valsts nodrošina laulības institūtam, jo viņiem nevar rasties bērni un viņi nepiedalās valstiski izšķiroši svarīga mērķa piepildīšanā – tautas ataudzes nodrošināšanā. Problēma ir ar tiem, neatkarīgi no viņu intīmajām izvēlēm, kuri aizstāv LGBT ideoloģiju, jo tā ir ļoti postoša un vērsta pret laulību un ģimeni un līdz ar to arī pret tautas un Latvijas valsts nākotni. Diemžēl šis aktīvisms ir labi finansēts un ietekmīgs mediju telpā un citur, veidojot sabiedrisko domu.

Taču mums šobrīd ir dota unikāla iespēja apliecināt Dieva atklāsmē doto patiesību un mūsu tautā gadu tūkstošiem kopto laulības un ģimenes tikumu. Ja mēs palaidīsim garām šo iespēju iestāties pret partnerattiecībām un gaidīsim, domājot: “Tad, kad sāks runāt par viendzimuma pāru “laulībām”, tad gan es pretošos”, var būt jau stipri par vēlu. Šobrīd mums ir dota vienkārša iespēja parakstīties par referendumu apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanai. Šī iespēja ir jāizmanto, jo “kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku”.[7] Tāpēc mūsu bērnu, nākamo paaudžu, tautas un valsts dēļ mums ir jārīkojas.

Jau pirms šo grozījumu Notariāta likumā pieņemšanas konfesiju vadītāji skaidri pauda nostāju, ka tos neatbalsta un neatbalstīs.[8] Tagad, pēc grozījumu pieņemšanas, kad ir pavērusies iespēja tos atcelt, LELB bīskapi aicina būt aktīviem un rīkoties.[9]

Mums ir jārīkojas, parakstoties par referendumu apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanai. Parakstu vākšana norisināsies tikai vienu mēnesi no 7. decembra līdz 5. janvārim un tikai klātienē, tam speciāli paredzētās parakstu vākšanas vietās.

Tāpēc, lūdzu, www.cvk.lv[10] mājas lapā atrodi sev tuvāko parakstu vākšanas vietu, noskaidro darba laikus, ņem pasi vai personas apliecību (ID karti) un dodies parakstīties. Runā ar visiem saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un paziņām un mudini rīkoties tāpat. Protams, viņu vidū būs kādi, kas nepiekritīs, ka tas ir svarīgi tieši tagad, vai pat iebildīs, sakot, ka partnerattiecību institūts ir vajadzīgs. Bet būs tādi, ka par šādu iespēju uzzinās tieši no tevis un būs par to ļoti pateicīgi. Būs tādi, kurus tu pārliecināsi un kuri mainīs savu viedokli un dosies parakstīties.

Lai mīļais Dievs mums uz to palīdz!



[1] 1. Moz 2:23-24; Mk. 10:6-9

[2] Alternative Math | Short Film: https://www.youtube.com/watch?v=Zh3Yz3PiXZw

[3] http://asociacijagimene.lv/partiju-atbildes-uz-asociacijas-gimene-jautajumiem/

[4] Mt 5:37

[5] https://www.delfi.lv/193/politics/56126842/caula-bez-satura-evita-gosa-par-jauno-partneribas-regulejumu

[6] http://asociacijagimene.lv/wp-content/uploads/2023/11/Laulibas-pardefinesanas-strategija.png

[7] Jk. 4:17

[8] http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=3310

[9] http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=3325

[10] https://www.cvk.lv/lv/parakstu-vaksana-par-aptureta-likuma-grozijumi-notariata-likuma-atcelsanu

Print Friendly, PDF & Email

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: