Šis mācību gads Latvijas augstskolās būs vēsturisks. No 11. oktobra daļa studentu, kas nevarēs uzrādīt Covid 19 sertifikātu par vakcināciju vai izslimošanu, nevarēs turpināt studēt klātienē.[1] Ir nelielas cerības, ka risinājums tiks atrasts vismaz tiem, kuriem ir medicīniskas kontrindikācijas. Taču veseli cilvēki, kuri var uzrādīt negatīvu Covid 19 testu, Latvijas augstākajai izglītībai vairs nebūs vajadzīgi. Tā nebūt nav viendabīga masa, par kuras apzīmējumiem šobrīd daži sabiedrības pārstāvji sacenšas asprātībā. Tie būs jaunieši, kas vēl nav nonākuši pie skaidras nostājas. Tie būs arī cilvēki, kas ir nešaubīgi savā pārliecībā. Tās var būt sievietes, kas plāno vai gaida bērnu un ieklausās savu ārstu teiktajā. Tie var būt cilvēki, kuriem ārsti, izvērtējot riskus, neiesaka vakcinēties. Veidosies unikāla situācija: šie cilvēki joprojām varēs mācīt bērnus un strādāt skolās, kuras pat apmaksās viņu testus. Viņi varēs palīdzēt citiem, darīt dažādus vairāk vai mazāk sabiedriski nozīmīgus darbus, taču nevarēs klātienē studēt Latvijā. Vēl vairāk – viņi nevarēs atrasties arī augstskolu telpās. Savā mācību pieredzē vismaz divas reizes esmu bijusi lekcijās, kur telpā atrodas suņi. Taču ieteikums liegt atrašanos augstskolās no 11. oktobra ir izdots par cilvēkiem.
Klusēšanas vai jautājumu laiks?
Interesanti, ka šāda attieksme no Zinātnes un izglītības ministrijas tiek pamatota ar augstskolu piederību zinātnei. Paredzamais to studentu skaits, kas pārtrauks studijas, tiek vērtēts kā nenozīmīgs “atbirums”.[2] Līdz šim likās, ka Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, zinātne ir joma, kurā ir vieta dažādiem viedokļiem, pētījumos balstītiem rezultātiem un secinājumiem. Arī šobrīd pasaulē ir dažādi zinātnieku un mediķu viedokļi, ir pieejami statistikas dati, pētījumi un informācija par pieredzi un risinājumiem citās valstīs. Tos iepazīt netraucē ne kādreizējais “dzelzs priekškars”, ne autoritatīvs režīms, ne valodu barjera. Vēsture atkal un atkal ir pierādījusi, ka jauni fakti apgāž iepriekšējos pieņēmumus. Taču izskatās, ka attiecībā uz Latvijas zinātni tā ir ilūzija. Izskatās, ka, tāpat kā pirms vairāk nekā 30 gadiem, šobrīd arī neatkarīgās Latvijas zinātnē dažos jautājumos ir atļauts tikai viens pareizais viedoklis.
Vai tiešām nevienam cilvēkam, kurš sevi pieskaita Latvijas zinātnieku saimei, nerodas jautājumi par to, kas notiek? Vai tā ir patiesā Latvijas zinātnes seja – klusēt un neiejaukties?
Piemēram, daži jautājumi: kāpēc cilvēki ar negatīvu Covid 19 testu Latvijā ir nedrošāki par cilvēkiem ar vakcinācijas sertifikātu? Viņi joprojām var pārnēsāt vīrusu, slimot un nomirt. Kāpēc Covid 19 pārslimošanu šodien var pierādīt tikai ar pozitīvu testu, nevis ar asins analīzēm un simptomiem periodā, kad mediji vienbalsīgi propagandēja “mājsēdi”? Daudzi tajā laikā neapmeklēja ārstus, nezinot, ka vēlāk izslimošanas faktu nevarēs pierādīt. Kāpēc viena veida tests skolās ir derīgs veselu nedēļu, bet augstskolās un citur krietni īsāku laiku? Kāpēc pieaugušo apmācībās, kas nav akadēmiska izglītība, joprojām ir iespējams mācīties klātienē, ievērojot citus drošības noteikumus? Un galvenais jautājums – kāpēc Latvijā tiek ņemti vērā tikai viena veida zinātniski pētījumi un citu valstu pieredze, bet tiek ignorēti citi pētījumi un pieredze, kas rāda dažādas iespējas?
Neiespējamā diskusija
Patiesībā unikālā situācija ir lielisks iespēju laiks studijās iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot praksē. Senais teiciens saka: “Ne skolai, bet dzīvei mācāmies”. Piemēram, Juridiskā fakultāte var izpētīt un praksē pārbaudīt, kā liegumu studēt klātienē ar negatīvu Covid testu var apstrīdēt Satversmes tiesā. Vai tiek ievēroti Satversmes panti par diskrimināciju, privātās dzīves neaizskaramību un citi? Vai tiek ievērots ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pants, kurā rakstīts, ka “augstākai izglītībai jābūt vienlīdz pieejamai visiem, ņemot vērā katra spējas”?
Būtu interesanti uzzināt, ko humanitārās zinātnes – filozofija, ētika, vēsture – saka par medijos atsevišķu cilvēku jau pilnīgi atklātu “priviliģēta stāvokļa” pieprasīšanu vakcinētajiem? Varbūt šai prasībai ir psiholoģiski cēloņi? Kāpēc vēsturē tika ierobežotas noteiktas sabiedrības daļas un pie kā tas noveda? Piemēram, vai var saskatīt paralēles ar cilvēkiem, kurus materiālā stāvokļa, izcelsmes vai uzskatu dēļ savā laikā pasludināja par “šķiras ienaidniekiem”, “budžiem” vai “disidentiem”? Vai vēsturē arī šajos gadījumos lielai sabiedrības daļai nešķita, ka kopējā labuma vārdā viņi varētu atteikties no sava īpašuma vai uzskatiem? Varbūt citādie, kas tika dažādi represēti, arī tika uzskatīti par mazāk vērtīgu sabiedrības daļu? Ar ko Latvijas sabiedrība var lepoties vēsturiski sarežģītās un neskaidrās situācijās?
Kā valodniecība vērtē varas ieviestos jaunvārdus, piemēram, “sadarbspējīgs sertifikāts” un manipulēšanu ar vārdu nozīmēm? Vai “sadarbība” pēc būtības var būt gadījumā, ja no varas puses tiek piedāvāts tikai viens variants un otras puses viedoklis vispār netiek jautāts? Varbūt atbilstošāks būtu nosaukums “paklausības” vai “atbilstības sertifikāts”? Vai pareizi tiek lietots jēdziens “drošs” (“drošs režīms”), ja ir vispārzināms, ka arī vakcinēti cilvēki pārnēsā vīrusu un slimo? Piemēram, vakcinētās un Rīgas domes finansiāli apbalvotās skolas neapšaubāmi ir paklausīgas un prasības pildošas skolas, taču, vai tās būs arī drošas, rādīs tikai prakse.
Taču paredzams, ka diskusiju nebūs. Diemžēl augstskolu vide ir arī sabiedrības spogulis. Tāpat kā plašākā sabiedrībā, iespējams, arī augstākajā izglītība šobrīd nav vajadzīgi neērti cilvēki, kuri šaubās, ir neatkarīgi savā domāšanā un izpētē un uzdod nevēlamus jautājumus. Viņi var doties meklēt studiju iespējas citās valstīs, kur atbalsta viedokļu dažādību, un tajās sniegt savu ieguldījumu zinātnē.
Mūsdienu medicīna un viduslaiki
Augstskolām ir uzdots septembra laikā atrast risinājumus studentu grupai, kurai ir kontrindikācijas vakcinācijai pret Covid 19. Pieņemu, ka neviena zinātne nespēs atbildēt uz jautājumu, kāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ieteikumus par studiju procesa organizēšanu 2021./2022. gadam ir pieņēmusi un publicējusi tikai 20. augustā? Kāpēc informāciju par drošības protokoliem atsevišķām grupām Veselības ministrija sniegs tikai septembrī? Mēģinot atrast medicīniskas kontrindikācijas vakcinācijai pret Covid 19, sāk rasties iespaids, ka arī medicīnā šobrīd vairs nav iespējami dažādi viedokļi un individuāla pieeja. Vienīgais neapgāžamais iemesls atturēties no vakcīnas ir anafilaktiskais šoks pēc pirmās devas tieši ar konkrēto vakcīnu. Dažiem cilvēkiem patīk medijos pretstatīt mūsdienu zinātnes sasniegumus viduslaikiem. Taču smagas blakusparādības pēc pirmās devas kā vienīgais arguments pret otro vakcinācijas devu tiešām atgādina viduslaikus, kad raganas un burvji pierādīja savu nevainību, ja noslīka ūdens pārbaudē. Vienmēr ir bijuši mediķi, kuri neiesaka vakcināciju vai citus medikamentus bērna gaidību laikā. Vai tagad veselai paaudzei sieviešu studiju vecumā ir jāriskē, gaidot bērnu, vai arī jāpārtrauc studijas? Vai Latvijas zinātnei sievietes, kuras plāno un gaida bērnu, nav vajadzīgas? Vai Latvijas zinātnei nav vajadzīgi cilvēki ar citiem medicīniskiem iemesliem nevakcinēties, izņemot anafilaktisko šoku pēc pirmās devas? Latvija praksē nevar lepoties ar iekļaujošu izglītību. Ir dzirdēts, ka pieejamas vides izveide augstskolā var prasīt arī tiesāšanos. Tāpēc nav pārsteigums, ka cilvēki ar medicīniskām kontrindikācijām vēl nezina savu likteni, tāpat kā līdz 1. septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā nebija izlemts, ko darīt ar īpašo vajadzību bērniem, kuri fiziski nespēj veikt Covid 19 testus.
Kas un kad būs nākamais “atbirums”?
Ir kļūdaini domāt, ka šie jautājumi skar tikai tos studentus, kuri līdz oktobrim nebūs vakcinējušies. Patiesībā nevēlamo kārtā var nonākt jebkurš, jo svarīgs ir tikai vakcinēšanās/izslimošanas sertifikāts, nevis vīrusa klātesamība. Pietiek neuzlādēt vai pazaudēt telefonu, aizmirst personu apliecinošu dokumentu un jebkurš uz kādu laiku var kļūt nevēlams augstskolu telpās. Kas notiks, kad zudīs pēc pārslimošanas iegūtā imunitāte, taču studenti nepiekritīs vakcinēties? Kas notiks, ja tiks nolemts par nepieciešamu trešo poti (medijos jau izskan spekulācijas), taču būs studenti, kuri tai nepiekritīs? Vai šiem studentiem ļaus turpināt studijas ar negatīvu testu? Ja jā, vai tā nebūs citādāka attieksme nekā pret tiem, kuriem liegs studēt oktobrī?
Kurš būs nākamais punkts, kuru sasniedzot vēl kāda sabiedrības daļa atturēsies sagādāt nepieciešamo sertifikātu? Trešā vakcinācijas deva? Ceturtā? Varbūt bērnu vakcinācija? Šobrīd jau tiek publiski atzīts, ka daži lēmumi Covid ierobežošanā ir bijuši kļūdaini, piemēram, preču dalīšana veikalos. Vai tiek pieļauta kaut vai teorētiska iespēja, ka vēlāk nāksies atzīt – kļūda bija arī lēmums par studentu dalīšanu? Kas labos to, ko vairs nevarēs labot?
Cilvēks kā vērtība
Pastāv vēl viens maldīgs uzskats, proti, ka kādudien visas neskaidrības beigsies, aizmirsīsies un viss būs kā agrāk. Tā nebūs. Paliks redzamas un neredzamas pēdas. Vesela paaudze studentu būs ieguvuši mācību, ka neatkarīgās Latvijas zinātne kalpoja vienai nostājai, gluži tāpat kā iekārtā, kurā Latvija atradās pirms vairāk nekā 30 gadiem. Daļai sabiedrības izveidosies paliekošs iespaids par neatkarīgās Latvijas augstāko izglītību un zinātni. Tas ietekmēs attieksmi brīdī, kad tiks izlemti augstākajai izglītībai un zinātnes atbalstam nozīmīgi jautājumi. Diemžēl visas runas plašsaziņas līdzekļos, ka cilvēki esot galvenā Latvijas augstskolu vērtība, ir liekulīgas. Pretējā gadījumā tiktu piedāvāta iespēja studēt kaut vai aizsargtērpā, neapdraudot ne sevi, ne citus. Joprojām tiktu meklētas iespējas pilnīgi visiem – tāpat kā neakadēmiskajā pieaugušo izglītībā. Daļa Latvijas pilsoņu būs devusies studēt uz citu valstu augstskolām, kurās pieņem negatīvus Covid 19 testus vai arī tādus vispār neprasa. Pieredze rāda, ka liela daļa aizbraucēju neatgriežas. Viņi veido savu karjeru un ģimeni citur. Cik nozīmīgs Latvijas zinātnei un sabiedrībai izrādīsies šis “atbirums”, vēl redzēsim.
[1] https://www.izm.gov.lv/lv/ieteikumi-izglitibas-procesa-organizesanai
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ka-klatiene-atsaksies-macibas-augstskolas-atbildes-uz-studentu-jautajumiem.a418646/