Platona dialogs Dzīres ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem tekstiem, kas jebkad radīti.
izglītība
Pašbrūvēta skolu reforma
11.12.2025Šie bērnu vecāki ir pietiekami ilgi dzīvojuši esošajā sistēmā, lai redzētu, ka skolā mācītās materiālisma un libertīnisma “patiesības” ved pie sabrukuma gan personīgajā dzīvē, gan sabiedrībā. Viņi neredz iemeslu, kāpēc viņu bērniem būtu jāizcieš tāds pats 13 000 stundu garš sods, kādu izcieta viņi paši. PISA rezultāti, ikdienas mijiedarbība un skandalozi ziņojumi no mūsu cienījamajām mācību iestādēm šo iespaidu pastiprina.
Jaunā skolotāja piezīmes
23.10.2025Izglītības reformu “Skola 2030” savulaik vēroju, vēl būdams iesaistīts politiskajā darbā, un redzēju, ka aiz virspusējiem saukļiem par patriotisko audzināšanu sociālo zinātņu un vēstures priekšmetā tiek virzītas pavisam citas idejas, kas neveicina izpratni par vēsturi, bet to izšķīdina tematos, kuriem ir maza saistība ar Latvijas realitāti.
Vēstures mācību grāmatu, kas pilnībā ignorētu reliģiju vēsturi, šķiet, vēl nevienam nav izdevies uzrakstīt, un, galu galā, nevajadzētu “uzspiest” arī zināšanu trūkumu par reliģiju.
Skolotāju biedrības radītais materiāls ir laikmetīgs, satur tēmas par klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, taču pilnībā ignorē sakarību, ka ilgtspējīga attīstība pieprasa vismaz sevi atražojošu dzimstību. Rietumu valstu dzimstība jau šobrīd ir krietni zem sevis atražošanas līmeņa, tādēļ mācīt bērniem par klimata pārmaiņu mazināšanu – “saglabāt dzīvībai veselīgu vidi nākamajām paaudzēm” –, bet ne par pašu nākamo paaudžu radīšanu šķiet pilnīgi atrauti no realitātes.
Herdera institūts Rīgā nebija tikai vācbaltiešu izglītības un kultūras vieta, un institūta radītā intelektuālā vide nebija totāli imanenti noslēgta vide. Par spīti delikātajām nacionālajām problēmām un sasāpējušajām finansēšanas problēmām, šīs institūcijas mērķis bija: būt par paraugu un piemēru eiropeiskai izglītībai Latvijā un Baltijā.
Prāta paplašināšanās nav tikai pasīva vairāku prātam nezināmu ideju uztveršana – tā ir enerģiska un tūlītēja iedarbošanās uz šīm jaunajām, prātā ieplūstošajām idejām, darbība to virzienā un to vidū. Tā ir formējoša spēka iedarbība, kas iegūto sakārto un padara jēgpilnu.
Tālrunis vai grāmata
15.05.2024Viedtālruņa un virtuālās vides pārspīlētas izmantošanas gaitā izplatās nevērība pret sastapto informāciju, rodas nepieciešamība to ātri aizmirst, lai nepārslogotu savu atmiņu. Fiziski tas izpaužas īkšķa kustībā, ar kuras palīdzību skārienjūtīgajā ekrānā tiek bīdīta uz priekšu informācijas josla. Iepriekšējais attēls, klips vai teksts ar šo kustību tiek it kā aizsūtīts nebūtībā.
Saruna par lauku skolām
11.02.2024Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par valsts plānoto izglītības kvalitātes celšanas projektu, kas skolotāju atalgojuma uzlabošanas nolūkos paredz atņemt valsts dotācijas tām lauku un mazpilsētu skolām, kurās nav pietiekams bērnu skaits.
Izglītība kā māņticība
02.02.2024Ņemot vērā mūsdienu valdošo filozofiju vai, pareizāk, filozofijas trūkumu, izglītība ir pavērsusies pati pret sevi, iznīcinot tieši to daudzveidības un proporcijas izjūtu, kuru izglītībai būtu jāsniedz. Cilvēks, kurš pielūdz izglītību, nav ieguvis no izglītības labāko; cilvēks, kurš visu upurē izglītībai, nav pat izglītots.
J. N. Harari pareģo migrāciju kibertelpā, mainīgu dzimuma identitāti, jaunas datora implantu izraisītas sensorās pieredzes; ļaudis neko nemeklēs paši, bet mākslīgais intelekts tiem atradīs pat dzīves partnerus. Rodas jautājums: kāpēc vajadzīga īpaša kreativitāte, ja jau mākslīgais intelekts izgudros, prognozēs un pat vadīs visu cilvēku vietā?
Ne VISC Materiāls, ne arī citi seksuālās izglītības materiāli neiepazīstina pusaudžus ar vērtību sistēmu vai pasaules uzskatu, saskaņā ar kuru viņš/viņa varētu racionāli spriest. Taču nav iespējams veicināt racionālu lēmumu pieņemšanu, pirms tam nenodrošinot jauniešus ar seksuālās morāles prizmu, caur kuru savas izvēles vērtēt.
Izglītības svārsts
30.11.2023Nostāju, ka izglītības mērķis ir sagatavot cilvēku pilsoņa dzīvei, pauž arī citi Prūsijas ierēdņi, t. sk. apgaismības idejām daudz atvērtākais ķēniņa Frīdriha II administrators izglītības lietās Karls Augusts fon Cēdlics. “Sagatavot” precīzāk nozīmē “padarīt derīgu”. Šo Velnera un Cēdlica definīciju ar nelielu moralizējoši aizklājošu niansi reproducē PISA dokumenti, kad runā par kompetencēm, kuru mērījumi parādīs valdībām, cik lielā mērā jaunās paaudzes ir “gatavas dzīvei”.
Lūgums
30.10.2023Esam ārkārtīgi pateicīgi visiem, kas līdz šim mums ir ziedojuši, kā arī autoriem, kas savu darbu dāvina par brīvu. Lūdzam finansiāli atbalstīt Telos!
Piparkūku personas nemieri
18.09.2023Apskatot piedāvātos modeļus, kļūst skaidrs, ka Skola 2030 materiālā tiek izmantots kvīru teorijas modelis. Kvīru teorētiķi par kategorijām (arī zinātniskajām) domā kā par sociāli konstruētām – bez reāla ontoloģiska pamata.
Pazaudētie mācību rīki. 1. daļa
30.06.2023Vai, klausoties debatēs starp pieaugušiem un, domājams, atbildīgiem cilvēkiem, jūs kādreiz ir aizkaitinājusi vidusmēra debatētāja satriecošā nespēja runāt par uzstādīto jautājumu vai saprast un atspēkot oponentu argumentus?
Preses apskats 7
26.04.2023Tokalova filmas izraisīto liberāļu paššaustīšanos un savējo nīšanu varbūt var skaidrot socioloģiski – kā elites mēģinājumu ar visnotaļ apšaubāmu un ar realitāti arvien nesaistītāku “luksusa uzskatu” palīdzību sevi norobežot no pārējās neizglītotās tautas.
Darvinisms, kristietība un Skola2030
30.05.2022Minētajā bioloģijas mācību grāmatā teikts, ka dažādās pieejas dzīvības izcelšanās problēmas izpratnē ir “principiāli atšķirīgas”, kreacionisms ir nodēvēts par “teoriju”, tādējādi pielīdzinot to zinātniskai hipotēzei, kura tad nākotnē varētu tikt pārbaudīta ar dabaszinātņu metodēm. Atbilstoši šādam izklāstam viegli var rasties iespaids, ka ideju par Dievu var uzturēt spēkā vienīgi neatrisinātu dabaszinātņu “balto plankumu” vai “spraugu” aizpildīšanai.
Mācības kara laikā
16.03.2022Cilvēka dzīve vienmēr tiek dzīvota uz bezdibeņa malas. Cilvēces kultūrai vienmēr ir nācies pastāvēt kaut kā par sevi bezgalīgi nozīmīgāka ēnā. Ja cilvēki būtu atlikuši zināšanu un skaistā meklējumus līdz brīdim, kad dzīvotu drošībā, šie meklējumi nekad nebūtu uzsākti. Mēs kļūdāmies, kad salīdzinām karu ar “normālu dzīvi”. Dzīve nekad nav bijusi normāla.
Preses apskats 2
29.11.2021Šajā diskusijā saduras divi pretēji skatījumi uz cilvēku, sabiedrību un attiecīgi arī uz valsti un tās mērķiem. Ja šo nostāju pamatā esošos pieņēmumus destilētu un skaidri formulētu, varētu iegūt diezgan precīzu mūsdienu “konservatīvo” un “liberāļu” pasaules uzskata aprakstu.