Ansis ÄŖvÄns, āOrdo Iuris un abortu aizliegums: kÄ ultrakonservatÄ«vie juristi maina Polijuā, Delfi, 4. oktobris, 2021: https://www.delfi.lv/news/arzemes/ordo-iuris-un-abortu-aizliegums-ka-ultrakonservativie-juristi-maina-poliju.d?id=53639215
KÄ norÄda vÄrotÄji, viena no āOrdo Iurisā veiksmes atslÄgÄm ir tÄ, ka viÅi savu mÄrÄ·u sasniegÅ”anai neizmanto reliÄ£iskus argumentus vai tukÅ”as konservatÄ«vas frÄzes, tÄ vietÄ tiek lietota progresÄ«va valoda, akadÄmiski argumenti, atsauces uz cilvÄktiesÄ«bÄm un spÄcÄ«gas juridiskÄs zinÄÅ”anas, caur ko tiek veidota ultrakonservatÄ«va dienas kÄrtÄ«ba. (..) Grupas deklarÄtais mÄrÄ·is ir āveicinÄt tiesisko kultÅ«ru, kas balstÄ«ta cieÅÄ pret cilvÄka godu un tiesÄ«bÄmā. TaÄu āOrdo Iurisā gadÄ«jumÄ tas jÄsaprot citÄdi, nekÄ parasti saprot cilvÄktiesÄ«bas.ā
Pie tukÅ”Äm frazÄm droÅ”i var pieskaitÄ«t jÄdziena āultrakonservatÄ«vieā lietojumu visÄ tekstÄ. KÄ āultrakonservatÄ«vieā atŔķiras no parastiem ākonservatÄ«vajiemā, piemÄram? AttiecÄ«bÄ uz tÄdu katoļu organizÄciju kÄ āOrdo Iurisā pats izteikums ir maldinoÅ”s, jo tas liek domÄt, ka viÅi negribÄtu neko citu, kÄ vien visos jautÄjumos saglabÄt status quo. Tas ir tiesa dažos gadÄ«jumos, bet nav tiesa citos. Romas katoļu baznÄ«cas nostÄja rakstÄ daudz apskatÄ«tajÄ mÄkslÄ«gÄ aborta jautÄjumÄ vienkÄrÅ”i ir nostÄja, kas ir bijusi BaznÄ«cas pozÄ«cija visÄ tÄs pastÄvÄÅ”anas laikÄ. KÄ āakadÄmiskais argumentsā tiek izmantota substances teorija, kas uz jautÄjumu āKas ir cilvÄks?ā atbild: āCilvÄks ir dzÄ«va pie cilvÄku sugas piederoÅ”a bÅ«tneā un nekas cits; attiecÄ«gi nav nozÄ«mes, kur Ŕī dzÄ«vÄ bÅ«tne atrodas (piemÄram, kÄdas citas dzÄ«vas bÅ«tnes Ä·ermenÄ«) un kÄdas ir tÄs spÄjÄ«bas (piemÄram, kognitÄ«vÄs spÄjas, justspÄja, spÄja kontrolÄt savu Ä·ermeni). Nav arÄ« nekÄda ācitÄdi, nekÄ parasti saprot cilvÄktiesÄ«basā. CilvÄktiesÄ«bu doktrÄ«nu 1948. gadÄ, kad tika pieÅemta VispÄrÄjÄ cilvÄktiesÄ«bu deklarÄcija, baiso 20. gadsimta pirmÄs puses notikumu un franÄu katoļa tomista Žaka MaritÄna ietekmÄ balstÄ«ja dabÄ«gajÄs tiesÄ«bÄs ā tas ir, tiesÄ«bÄs, kas izriet no cilvÄka iedabas. TÄs ietver dogmu, ka visiem cilvÄkiem augstÄk definÄtajÄ nozÄ«mÄ ir tiesÄ«bas netikt nogalinÄtiem. No aptuveni 1960. gadiem izpratne par cilvÄktiesÄ«bÄm Rietumos mainÄ«jÄs. JÄdziena ācilvÄksā definÄ«ciju nomainÄ«ja no substances mÄcÄ«bÄ balstÄ«tÄs uz substances akcidencÄs (gadÄ«juma rakstura pazÄ«mÄs) balstÄ«to. TiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu esot tikai tÄm pie cilvÄka sugas piederoÅ”ajÄm dzÄ«vajÄm bÅ«tnÄm, kuras (atkarÄ«bÄ no teorijas, kas ir cita par citu juceklÄ«gÄkas): (1) neatrodas citas bÅ«tnes Ä·ermenÄ«; (2) ir konstatÄjami apveltÄ«tas ar justspÄju, proti, spÄju ciest; (3) ir konstatÄjami apveltÄ«tas ar apziÅu vai vismaz minimÄlÄm kognitÄ«vajÄm spÄjÄm; (4) bÅ«tu spÄjÄ«gas pastÄvÄ«gi izdzÄ«vot. Jau tikai neliela iepazÄ«Å”anÄs ar apjomÄ«go un aizvien pieaugoÅ”o literatÅ«ras klÄstu, kas veltÄ«ts ācilvÄktiesÄ«buā jÄdziena izplÅ«Å”anai, nemaz nerunÄjot par nepÄrtraukto manipulÄciju ar to, bÅ«tu radÄ«jusi priekÅ”statu, cik maldÄ«gs ir Å”is āparasti saprotā.
Inga LÄce, āAr atsaucÄm pret maldiem. Intervija ar Inetu LipÅ”uā, Punctum Magazine, 2021. gada 20. septembris: http://www.punctummagazine.lv/2021/09/20/ar-atsaucem-pret-maldiem
Ineta LipÅ”a: [B]Å«tisks stimuls ir mana reakcija uz izteikumiem publiskajÄ telpÄ, kas pÄrsvarÄ nÄk no politiÄ·iem vai konservatÄ«vajiem intelektuÄļiem, kuri apgalvo, ka LatvijÄ nekas tÄds nekad nav bijis, homoseksualitÄte ir ievazÄta no Rietumiem vai tamlÄ«dzÄ«gi. Un principÄ tÄda attieksme, manuprÄt, ir cilvÄku uzskatÄ«Å”ana par muļķiem. TÄpÄc man patÄ«k ar atsaucÄm parÄdÄ«t, cik ļoti Å”ie cilvÄki maldÄs.
NoderÄtu kÄda atsauce uz politiÄ·iem un ākonservatÄ«vajiem intelektuÄļiemā, kas jebkad ir apgalvojuÅ”i, ka Latvijas neatkarÄ«bas un/vai padomju okupÄcijas laikÄ (vai jebkÄdÄ citÄ laikÄ) LatvijÄ nav pastÄvÄjuÅ”i viendzimuma dzimumsakari.
SavukÄrt ir viegli konstatÄjams, ka LGBT+ politiskÄ kustÄ«ba tieÅ”Äm nÄk no Rietumiem (katrÄ ziÅÄ ne jau no Austrumiem, Ziemeļiem vai Dienvidiem). Par tÄs aizsÄkumu parasti uzskata tÄ sauktos Stounvolas nemierus 1969. gadÄ Å
ujorkÄ, ASV.
RomÄns JanuÅ”evskis, āPaÅ”sadedzinÄÅ”anÄs pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Iļja Ripss pÄc pusgadsimtaā, LSM, 2021. gada oktobris: https://www.lsm.lv/ripss
Iļja Ripss: MÄs Latvijas UniversitÄtÄ apguvÄm zinÄtniskÄ ateisma kursu. TieÅ”i tas radÄ«ja zinÄmu plaisu ā es gaidÄ«ju, ka tur bÅ«s kaut kÄdi solÄ«di Ŕīs nostÄjas pierÄdÄ«jumi, taÄu ieraudzÄ«ju galvenokÄrt propagandas Å”tampus, kurus jau tad neieredzÄju. Un pÄc kursa palika izjÅ«ta, ka savas tÄzes viÅi nav pierÄdÄ«juÅ”i. Tad jau bija skaidrs, ka sociÄlisms ir ceļŔ, kas ved strupceļÄ. RadÄs jautÄjums ā bet kas bija pirms tam? AgrÄk vairÄkums cilvÄku bija reliÄ£iozi. Es mÄÄ£inÄju tikt skaidrÄ«bÄ, par ko ir runa. SÄku klausÄ«ties lieliskas dažÄdu novirzienu rabÄ«nu lekcijas ā par jÅ«daismu un ne tikai. VÄl man bija tikÅ”anÄs ar cilvÄkiem, kuri noteica manu likteni. PiemÄram, rabÄ«ns Ichaks Zilbers. 1972. gada vasarÄ viÅÅ” uzaicinÄja mani pie sevis mÄjÄs uz sabatu, un es pirmo reizi redzÄju, kÄ tiek ievÄrota sestdiena. Kad es dzÄ«voju JeruzalemÄ, mans kaimiÅÅ” bija ievÄrojamais intelektuÄlis rabÄ«ns Haims LipÅ”ics, es klausÄ«jos viÅa lekcijas. Un, lÅ«k, 1972. gada beigÄs es konstatÄju, ka ievÄroju galvenos bauŔļus. SÄkuma lÄ«menÄ«, protams. KÄ tas notika, es pats precÄ«zi nevaru pateikt.
Ripss interesanti un atpazÄ«stami apraksta savu dievatziÅas un dievbijÄ«bas ceļu ā kÄ ceļu ar izslÄgÅ”anas metodi. ZinÄtniskais ateisms nebija ticams marksistiskajÄ versijÄ un nav ticams arÄ« pirms desmit gadiem populÄrajÄ ā amerikÄÅu ājaunÄ ateismaā versijÄ. KÄ kvalitatÄ«vu ievadu klasiskajÄ teismÄ un dabÄ«gajÄ teoloÄ£ijÄ (tas ir, tajÄ, cik tÄlu var tikt, izmantojot tikai racionÄlus, filozofiskus argumentus) iesakÄm: Edward Feser, Five Proofs of the Existence of God, San Francisco: Ignatius Press, 2017. Lai saprastu, par ko vispÄr ir runa un kÄpÄc Å”im jautÄjumam visas pasaules civilizÄcijas visos laikos ir veltÄ«juÅ”as tik daudz savu intelektuÄlo resursu, kÄ to dotÄs intervijas kontekstÄ demonstrÄ arÄ« matemÄtiÄ·is Iļja Ripss, iesakÄm: David Bentley Hart, The Experience of God: Being, Consciousness, Bliss, New Haven and London: Yale University Press, 2013.
Ivars ÄŖjabs, āIvars Ijabs: Eiropas SavienÄ«ba arÄ« aizsardzÄ«bai?ā, Latvijas avÄ«ze, 2021. gada 27. oktobris: https://www.la.lv/ivars-ijabs-eiropas-savieniba-ari-aizsardzibai
TaÄu ES vairs nedrÄ«kst bÅ«t pasÄ«va militÄrajÄ jomÄ, un tai ir jÄbÅ«t spÄjÄ«gai efektÄ«vi Ä«stenot savu intereÅ”u aizstÄvÄ«bu arÄ« Ärpus savÄm robežÄm ā vispirms tÄdÄs militÄrÄs operÄcijÄs, kÄ nesenÄ bruÅoto spÄku aizieÅ”ana no AfganistÄnas.
Rietumu, it Ä«paÅ”i ASV bruÅoto spÄku haotiskÄ izveÅ”ana no AfganistÄnas ir drÄ«zÄk brÄ«dinÄjums, nevis piemÄrs, uz ko atsaukties. PaÅ”reizÄjais un iepriekÅ”Äjais ASV ā galvenÄs pasaules lielvaras ā prezidents vairÄkas reizes ir uzsvÄruÅ”i, ka āsavu intereÅ”u aizstÄvÄ«bu Ärpus savÄm robežÄmā ASV uz laiku jÄatliek vai no tÄs jÄatsakÄs vispÄr, lai drÄ«zÄk pievÄrstos valsts iekÅ”Äjai sakÄrtoÅ”anai. Eiropas SavienÄ«ba Emanuela Makrona vadÄ«bÄ, Ŕķiet, dara otrÄdi ā arvien pieaugoÅ”Äs un neatrisinÄmÄs iekÅ”ÄjÄs problÄmas drÄ«zÄk risina, projicÄjot spÄku āÄrpus savÄm robežÄmā. VÄlams bijuÅ”ajos franÄu impÄrijas valdÄ«jumos.
Raivis SpalvÄns, āBez āklasiskajiemā ministriem jÄveido Ä«paÅ”o uzdevumu ministru amati, rosina Levitsā, Delfi, 2021. gada 1. oktobris: https://www.delfi.lv/news/national/politics/bez-klasiskajiem-ministriem-javeido-ipaso-uzdevumu-ministru-amati-rosina-levits.d?id=53639397
āLatvijai kÄ modernai Eiropas valstij ir jÄspÄj adekvÄti un strauji reaÄ£Ät uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi. To vairs nespÄj valsts pÄrvaldes sistÄma, kas varbÅ«t labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtÄ,ā uzskata Levits.
ModernÄ centralizÄtÄ, sekularizÄtÄ, ierÄdnieciskÄ valsts ar absolÅ«to suverÄna varu un vardarbÄ«bas monopola tiesÄ«bÄm lielÄ mÄrÄ radÄs kÄ āstrauja un adekvÄta reakcijaā uz 16.ā17. gs. konfesionÄlo karu ādinamisko laikmetu un vidiā. KopÅ” tÄ laika dažÄdu ministriju jeb izpildvaras ārokuā skaits turpinÄjis pakÄpeniski augt, allaž apelÄjot pie ālaikmeta izaicinÄjumiemā un vajadzÄ«bas ābÅ«t moderniemā. Labs piemÄrs ir PrÅ«sija, savulaik viena no modernÄkajÄm valstÄ«m ar profesionÄlÄko ierÄdniecÄ«bas aparÄtu, kas valsts gÄdÄ«bÄ un tieÅ”Ä pÄrraudzÄ«bÄ pamazÄm pÄrÅÄma arvien vairÄk dažÄdas dzÄ«ves jomas. VÄl nesen Ŕķita, ka modernÄ valsts savu apoteozi ir sasniegusi pÄckara labklÄjÄ«bas valstÄ«, kas, piemÄram, SkandinÄvijÄ savÄ gÄdÄ«bÄ pÄrÅÄma arÄ« Ä£imenes funkcijas, nemaz nerunÄjot par dažÄdiem 20. gadsimta totalitÄrisma eksperimentiem, kuru pÄrvaldes sistÄmas arÄ« tika piedÄvÄtas kÄ sava laika jaudÄ«gÄkie modernizÄcijas veikumi, arÄ« reaÄ£Äjot uz ādinamisko laikmetu un vidiā. PandÄmijas, terorisma un āklimata izaicinÄjumuā laikmetÄ, tiecoties pÄc lielÄkas droŔības un ārÄ«cÄ«bspÄjasā, privÄtÄ un publiskÄ robežas kļuvuÅ”as arvien neskaidrÄkas. Ne velti daži politikas vÄrotÄji modernÄs valsts bÅ«tÄ«bu saskata tÄs āmaÅ”inizÄtajÄā un tehnoloÄ£izÄtajÄ raksturÄ. Tomass Hobss Å”o modeli sauc par āmachina machinarumā vai āmirstÄ«go dievuā (Mortall God). TehnoloÄ£ijai ir raksturÄ«ga arvien pieaugoÅ”Äka specializÄcija, ko paredz varas performances loÄ£ika. LÄ«dztekus tehnoloÄ£ijai, moderno valsti uzskata par lielÄko sekularizÄcijas veicinÄtÄju. Dieva varu ir nomainÄ«jusi cilvÄka vara, kurai palÄ«dz cilvÄka darinÄjumi, rÄ«ki, instrumenti, maŔīnas, no kuriem iespaidÄ«gÄkÄ esot modernÄ valsts. IevieÅ”ot jaunas ministrijas, lai it kÄ atbildÄtu āmodernÄ laika izaicinÄjumiemā, vienmÄr vispirms jÄuzdod sev jautÄjums: kÄ nÄkas, ka valsts kontrolÄ un pÄrrauga tik daudz, un tomÄr tÄ ir tik bezspÄcÄ«ga, ka vienmÄr ir vajadzÄ«gas jaunas ministrijas un jauni specializÄti ierÄdÅi? Kur nu vÄl bezspÄcÄ«gÄks cilvÄks, kÄ tas, kura orientÄÅ”anÄs autoceļos ir atkarÄ«ga no lietotnes āWazeā!
ElmÄrs BarkÄns, āLatvijas luterÄÅu BaznÄ«ca aizvien vairÄk attÄlinÄs no sievietÄm. ArhibÄ«skaps Vanags priecÄjas par konservatÄ«vo sveicienuā, Kas Jauns ziÅas, 2021. gada 3. oktobris: https://jauns.lv/raksts/zinas/464960-latvijas-luteranu-baznica-aizvien-vairak-attalinas-no-sievietem-arhibiskaps-vanags-priecajas-par-konservativo-sveicienu
Ikstena uzteica, ka BitÄna sekojusi savai ticÄ«bai, nevis pakļÄvusies kÄdas institÅ«cijas prasÄ«bai, un nosodÄ«ja LELB par nekonsekvenci: ja BaznÄ«ca reiz ir devusi brÄ«vÄ«bu sievietei un nolÄmusi sievietes ordinÄt par mÄcÄ«tÄjÄm, tad to atkal aizliegt esot muļķīgi.
RakstÄ, it Ä«paÅ”i izceltajÄ citÄtÄ, spilgti atspoguļojas modernajai reliÄ£iozitÄtei raksturÄ«gs ŔķÄlums starp āprivÄto ticÄ«buā un āreliÄ£isko organizÄcijuā, ko socioloÄ£ijÄ mÄdz izteikt maksimÄ: āgarÄ«gs, bet ne reliÄ£iozsā (āspiritual but no religiousā). Latvijas teritorijÄ Å”Ä«s noŔķīrums patiesÄ«bÄ nav tik moderns, bet gan sevi piesaka 18. gadsimtÄ, hernhÅ«tieÅ”u jeb BrÄļu draudžu āsirds reliÄ£ijaiā nonÄkot konfliktÄ ar oficiÄlo ortodoksi luterisko Vidzemes baznÄ«cu. Bet vai privÄtÄ, ādzÄ«vÄā sirds reliÄ£ija tieÅ”Äm ir nolemta mūžīgai pretstÄvei institucionalizÄtajai āsausajaiā reliÄ£ijai ar tÄs rituÄliem, sakramentiem, maÄ£istÄriju, hierarhiju, struktÅ«rÄm? SievieÅ”u ordinÄcijas aizstÄves Å”o sekoÅ”anu āsavai ticÄ«baiā taÄu arÄ« tiecas padarÄ«t par ākÄdas institÅ«cijas oficiÄli atzÄ«tu prasÄ«buā. TÄpat rakstÄ vÄ«d doma, ka, ja reiz kÄda institÅ«cija savulaik ir pieļÄvusi kļūdu, tad tai esot pienÄkums Å”o kļūdu ar tÄs solÄ«jumiem turpinÄt inerces pÄc. TaÄu dižais kristieÅ”u autors Klaivs Steiplss LÅ«iss rakstÄ«ja, ka progress ne vienmÄr nozÄ«mÄ aklu doÅ”anos uz priekÅ”u. Ja ir mÄrÄ·is sasniegt noteiktu galapunktu, bet pa ceļam gadÄ«jies nogriezties nepareizÄ virzienÄ, tad Ŕī nepareizÄ ceļa turpinÄÅ”ana nav uzskatÄma par āprogresuā, jo galamÄrÄ·is taÄu netiek sasniegts. Progress Å”ÄdÄ situÄcijÄ paredz atgriezties tajÄ punktÄ, kur notika nomaldÄ«Å”anÄs no pareizÄ ceļa, lai turpinÄtu virzÄ«bu pa uzsÄkto taku.
KristÄ«ne Balode, āPornogrÄfija. KomentÄrs no pelÄkÄs zonasā, LSM, 2021. gada 18. oktobris: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pornografija-komentars-no-pelekas-zonas-kliniska-psihologe-kristine-balode-par-filmu-bauda.a425856/
MÄs piedzÄ«vojam laikmetu, kad pÄtniecÄ«ba par un ap cilvÄka seksuÄlo paÅ”piedzÄ«voÅ”anu skar ne tikai psiholoÄ£ijas, medicÄ«nas, socioloÄ£ijas, bet arÄ« daudzas citas nozares. Tai skaitÄ arÄ« mÄkslas nozari, kura palÄ«dz mums katram nonÄkt kontaktÄ ar jaunÄkajiem atklÄjumiem. KÄ bÅ«tiskus, nu jau ilgstoÅ”as pÄtniecÄ«bas nostiprinÄtus secinÄjums, par kuriem reflektÄt aicina arÄ« filma āBaudaā var minÄt, piemÄram, novÄrojumu, ka Ätiska pornogrÄfija tieÅ”Ä veidÄ nerada seksuÄlas vai mentÄlas veselÄ«bas problÄmas. PornogrÄfija neizraisa mizogÄ«niju jeb patoloÄ£isku riebumu pret sievietÄm. MizogÄ«nija kÄ fenomens ir novÄrojama daudz senÄk, nekÄ radusies tieÅ”saistes pornogrÄfija. PornogrÄfija var pat uzlabot cilvÄku seksuÄlo dzÄ«vi, ja attiecÄ«bÄs esoÅ”os cilvÄkus vieno lÄ«dzÄ«gas vÄrtÄ«bas.
Ja vairs nepÄrsteidz pornogrÄfijas apoloÄ£Ätika sabiedriskajÄ medijÄ, tad varbÅ«t varÄtu pÄrsteigt klÄ«niskÄs psiholoÄ£es izvairÄ«Å”anÄs no diviem bÅ«tiskiem ar pornogrÄfijas patÄriÅu saistÄ«tiem faktiem: 1) jau vairÄkus gadus pÄc kÄrtas dažÄda rakstura pornogrÄfisko materiÄlu meklÄÅ”ana statistiski ir galvenÄ nodarbe interneta lietotÄjiem; 2) pornogrÄfija rada nopietnu atkarÄ«bu, sagroza pasaules uztveri, var apdraudÄt attiecÄ«bas, vairo sociÄlo klimatu, kurÄ otrs cilvÄks kļūst tikai par lÄ«dzekli, nevis mÄrÄ·i, un, vairÄk par visu, nostiprina tÄdu kultÅ«ru, kur iesaistÄ«Å”anÄs dzimumattiecÄ«bÄs tiek kategoriski noŔķirta no bÄrnu radÄ«Å”anas; attiecÄ«gi neierobežotu pornogrÄfijas izplatÄ«bu var uzskatÄ«t arÄ« par vienu no galvenajiem abortu jeb nedzimuÅ”u bÄrnu nogalinÄÅ”anas veicinÄtÄjiem. Latvijas sabiedriskÄ medija satura veidotÄjiem un klÄ«niskajiem psihologiem derÄtu iepazÄ«ties, piemÄram, ar kÄdu salÄ«dzinoÅ”i nesenu rakstu par aktualitÄtÄm mÅ«sdienu pornogrÄfijÄ, kur cita starpÄ teikts Å”Ädi: āIespÄjamÄ pornogrÄfijas nÄsÄÅ”ana kabatÄ [viedtÄlruÅa formÄtÄ] var bÅ«t vai nebÅ«t laba lieta (tÄ nav), taÄu nevar noliegt, ka tÄ ir jauna lieta. TÄ ir jauns veids, kÄ dzÄ«vot un bÅ«t pasaulÄ. MÅ«sdienu cilvÄka seksuÄlÄ dzÄ«ve attÄ«stÄs saistÄ«bÄ ar interneta laikmeta āseksuÄlo audzinÄÅ”anuā. TÄ maina Ä£imenes un kopienas. KÄ pierÄdÄ«jumus varÄtu minÄt dzimumorgÄnu kosmÄtiskÄs Ä·irurÄ£ijas pieaugumu, pieaugoÅ”o satraukumu par atkarÄ«bu no pornogrÄfijas, pÄtÄ«jumus, kas liecina, ka seksuÄlÄs vardarbÄ«bas gadÄ«jumos bieži notiek piespiedu āpornogrÄfijas izspÄlÄÅ”anaā, vai saikni starp pornogrÄfiju un plaukstoÅ”o seksuÄlÄs verdzÄ«bas institÅ«ciju. TurklÄt var Åemt vÄrÄ acÄ«mredzamo: vidÄjais vecums, kad cilvÄks saskaras ar smago pornogrÄfiju, ir 11 gadi. VidÄjais jaunavÄ«bas zaudÄÅ”anas vecums ir 17 gadi. Tas nozÄ«mÄ, ka sekss arvien vairÄk tiek definÄts pornogrÄfijÄ un ar tÄs starpniecÄ«bu, pirms tas tiek izprasts pats par sevi. PÄtÄ«jumi var tikai apstiprinÄt mileniÄļu paaudzes pieredzi ā interneta pornogrÄfija mainÄ«ja rotaļu laukuma sarunas, pubertÄtes fantÄzijas un izpratni par iekÄri, anatomiju, baudu un mÄ«lestÄ«bu, to visu piepildot ar jaunu vÄlmi pÄc vardarbÄ«bas. Tikai visnaivÄkais cilvÄks var izlikties, ka, katram vÄ«ram, sievai un bÄrnam iedodot kabatÄ lÄ«dzi neÅ”anai pornozvaigznes, tas nemainÄ«s globÄlo cilvÄka seksualitÄtes pieredzi, kÄ tas ir mainÄ«jis attÄ«stÄ«to valstu pieredzi.ā (https://newpolity.com/blog/porn-the-evangelist)
Anita BanziÅa, āSkaista, kad noslÄpusies ziedoÅ”os augļu kokosā, Zemgale, 2021. gada 22. oktobris.
DažÄm ceļotÄju grupÄm dota ekskluzÄ«va iespÄja savÄm acÄ«m redzÄt tÄ laika Vecauces fenomenu ā govi ar Eiropas slavu. TÄ, kÄ noprotams, izrÄdÄ«ta tikai Ä«paÅ”i izredzÄtiem ceļotÄjiem (..). TÄ bijusi melnbalti raiba Latvijas sugas govs Narva (..). Liela, skaista, labi noaugusi govs. Narva dzimusi 1930. gada 22. februÄrÄ« un uzaudzinÄta Vecauces saimniecÄ«bÄ. IzcilÄ govs spÄjusi dot 60 litrus piena dienÄ, ierindojoties visas Eiropas augstražīgÄko govju saimÄ. Saprotams, slavenÄ«bai radÄ«ti ekskluzÄ«vi apstÄkļi. ViÅa tikusi Ä«paÅ”i labi kopta un ganÄ«ta atseviŔķi no lielÄ parasto govju bara. (..) Saprotot savu Ä«paÅ”o stÄvokli, govs bijusi arÄ« ļoti uzmanÄ«ga un izvÄlÄ«ga ā kaut drusku bojÄtu, iepelÄjuÅ”u barÄ«bu tÄ neparko neesot Ädusi. ArÄ« rauÅ”u vai miltu sajaukums, kÄds parasti lopiem izbarots, tai nav Ŕķitis garŔīgs. Narvai jÄpiedÄvÄ vien ātÄ«ra mantaā. KÄds apkÄrtnes lauksaimnieks dikti sakÄrojies tÄdas brÄ«niŔķīgas govs un apÅÄmies likvidÄt seÅ”as lÄ«dz septiÅas govis no sava ganÄmpulka, lai tikai iegÅ«tu Narvu, bet kurÅ” tad no tÄdas govs Ŕķirsies? Noteikti ne Vecauces saimniecÄ«ba.
Labs atgÄdinÄjums, ka kÄdreiz cilvÄki ir lepojuÅ”ies ar vienkÄrÅ”i labu, varÄtu pat teikt, izcilu govi, turklÄt Å”is fakts ir pietiekami svarÄ«gs, lai daudzas desmitgades vÄlÄk to atcerÄtos, pieminÄtu no jauna un vienkÄrÅ”i lepotos. Kas ir labs un tÄtad slavas, atdarinÄÅ”anas cienÄ«gs? TÄds, kas pÄc iespÄjas vairÄk piepilda un Ä«steno savu bÅ«tÄ«bu, savu iedabu. Laba un izcila govs ir tÄ, kura savÄ atseviŔķajÄ piemÄrÄ lieliski piepilda goviskuma kÄ tÄda esenci.
Ilze Anna Vītola, Saruna ar Dž. Dž. Džilindžeru, Santa, 2021. gada oktobris, 37. lpp.
VÄ«tola: Tev ir divas meitas, un saprotu, ka bÄrnus vairs negribi?
Džilindžers: Å ÄdÄ pasaulÄ? KÄpÄc? Visos laikos visi domÄjuÅ”i, ka pasaule iet uz galu. Bet Å”oreiz tieÅ”Äm iet uz galu.
LÅ«k, Å”eit bÅ«tu interesanti zinÄt, kÄpÄc viÅam tÄ Å”Ä·iet. JÅ«tamas tektoniskas pÄrmaiÅas? Paradigmas maiÅa? Jau vairs grÅ«ti noliedzams civilizÄcijas apdraudÄjums? Vai kaut kas triviÄlÄks? BÅ«s par karstu pasaulÄ? PandÄmija? KÄdÄ agrÄ«no viduslaiku kristietÄ«bai veltÄ«tÄ lekcijÄ Inese Runce, Dr. hist., pirms pusotra gada teica, ka Rietumu vÄsturÄ ir notikuÅ”as vairÄkas milzÄ«gas garÄ«gÄs atmodas un piemetinÄja, ka viena tÄda, viÅasprÄt, notiek Å”obrÄ«d. MÅ«suprÄt, mÄs vÄl tikai laižamies uz leju un vÄl neesam sasnieguÅ”i dibenu. GarÄ«gÄ atmoda ir tikai savos pirmajos ziediÅos. TÄ pilnÄ mÄrÄ notiks tad, kad atdursimies pret dibenu, kas var nozÄ«mÄt vÄl dažas dekÄdes ā bet vispÄrÄjÄs akcelerÄcijas dÄļ varbÅ«t mazÄk. Esiet gatavi, bÅ«s vÄl daudz sliktÄk.
Tipiski kliÅ”ejiskais un vietÄm salkanais tÅ«risma ceļvedis pa Latviju ar ierastajiem ieteikumiem ānobaudÄ«t Melno BalzÄmuā, āizbaudÄ«t lauku pirtiā un nakÅ”Åot Dome Hotel, pÄrsteidzoÅ”Ä kÄrtÄ velta veselas Äetras rindkopas tagad arÄ« LatvijÄ iekÄrtotajam SvÄta JÄkaba ceļam (Camino de Santiago) un tÄ 18 posmiem no Valkas lÄ«dz Žagarei. KÄ trÄ«s labÄkÄs ceļa daļas atzÄ«mÄtas: RÄ«gaāJaunmÄrupe, JaunmÄrupeāTÄ«reļi un LÄ«vbÄrzeāDobele. PÄc National Geographic domÄm: noiet svÄtceļnieku ceļu ir pagaidÄm jÄdzÄ«gÄkais, ko LatvijÄ darÄ«t. Paldies caminolatvia.com komandai par darbu!
