Preses apskats

Ansis ÄŖvāns, ā€œOrdo Iuris un abortu aizliegums: kā ultrakonservatÄ«vie juristi maina Polijuā€, Delfi, 4. oktobris, 2021: https://www.delfi.lv/news/arzemes/ordo-iuris-un-abortu-aizliegums-ka-ultrakonservativie-juristi-maina-poliju.d?id=53639215  
Kā norāda vērotāji, viena no ā€œOrdo Iurisā€ veiksmes atslēgām ir tā, ka viņi savu mērÄ·u sasniegÅ”anai neizmanto reliÄ£iskus argumentus vai tukÅ”as konservatÄ«vas frāzes, tā vietā tiek lietota progresÄ«va valoda, akadēmiski argumenti, atsauces uz cilvēktiesÄ«bām un spēcÄ«gas juridiskās zināŔanas, caur ko tiek veidota ultrakonservatÄ«va dienas kārtÄ«ba. (..) Grupas deklarētais mērÄ·is ir ā€œveicināt tiesisko kultÅ«ru, kas balstÄ«ta cieņā pret cilvēka godu un tiesÄ«bāmā€. Taču ā€œOrdo Iurisā€ gadÄ«jumā tas jāsaprot citādi, nekā parasti saprot cilvēktiesÄ«bas.ā€

Pie tukŔām frazēm droÅ”i var pieskaitÄ«t jēdziena ā€œultrakonservatÄ«vieā€ lietojumu visā tekstā. Kā ā€œultrakonservatÄ«vieā€ atŔķiras no parastiem ā€œkonservatÄ«vajiemā€, piemēram? AttiecÄ«bā uz tādu katoļu organizāciju kā ā€œOrdo Iurisā€ pats izteikums ir maldinoÅ”s, jo tas liek domāt, ka viņi negribētu neko citu, kā vien visos jautājumos saglabāt status quo. Tas ir tiesa dažos gadÄ«jumos, bet nav tiesa citos. Romas katoļu baznÄ«cas nostāja rakstā daudz apskatÄ«tajā mākslÄ«gā aborta jautājumā vienkārÅ”i ir nostāja, kas ir bijusi BaznÄ«cas pozÄ«cija visā tās pastāvēŔanas laikā. Kā ā€œakadēmiskais argumentsā€ tiek izmantota substances teorija, kas uz jautājumu ā€œKas ir cilvēks?ā€ atbild: ā€œCilvēks ir dzÄ«va pie cilvēku sugas piederoÅ”a bÅ«tneā€ un nekas cits; attiecÄ«gi nav nozÄ«mes, kur Ŕī dzÄ«vā bÅ«tne atrodas (piemēram, kādas citas dzÄ«vas bÅ«tnes Ä·ermenÄ«) un kādas ir tās spējÄ«bas (piemēram, kognitÄ«vās spējas, justspēja, spēja kontrolēt savu Ä·ermeni). Nav arÄ« nekāda ā€œcitādi, nekā parasti saprot cilvēktiesÄ«basā€. CilvēktiesÄ«bu doktrÄ«nu 1948. gadā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesÄ«bu deklarācija, baiso 20. gadsimta pirmās puses notikumu un franču katoļa tomista Žaka Maritēna ietekmē balstÄ«ja dabÄ«gajās tiesÄ«bās – tas ir, tiesÄ«bās, kas izriet no cilvēka iedabas. Tās ietver dogmu, ka visiem cilvēkiem augstāk definētajā nozÄ«mē ir tiesÄ«bas netikt nogalinātiem. No aptuveni 1960. gadiem izpratne par cilvēktiesÄ«bām Rietumos mainÄ«jās. Jēdziena ā€œcilvēksā€ definÄ«ciju nomainÄ«ja no substances mācÄ«bā balstÄ«tās uz substances akcidencēs (gadÄ«juma rakstura pazÄ«mēs) balstÄ«to. TiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu esot tikai tām pie cilvēka sugas piederoÅ”ajām dzÄ«vajām bÅ«tnēm, kuras (atkarÄ«bā no teorijas, kas ir cita par citu juceklÄ«gākas): (1) neatrodas citas bÅ«tnes Ä·ermenÄ«; (2) ir konstatējami apveltÄ«tas ar justspēju, proti, spēju ciest; (3) ir konstatējami apveltÄ«tas ar apziņu vai vismaz minimālām kognitÄ«vajām spējām; (4) bÅ«tu spējÄ«gas pastāvÄ«gi izdzÄ«vot. Jau tikai neliela iepazīŔanās ar apjomÄ«go un aizvien pieaugoÅ”o literatÅ«ras klāstu, kas veltÄ«ts ā€œcilvēktiesÄ«buā€ jēdziena izplūŔanai, nemaz nerunājot par nepārtraukto manipulāciju ar to, bÅ«tu radÄ«jusi priekÅ”statu, cik maldÄ«gs ir Å”is ā€œparasti saprotā€.               

Inga Lāce, ā€œAr atsaucēm pret maldiem. Intervija ar Inetu LipÅ”uā€, Punctum Magazine, 2021. gada 20. septembris: http://www.punctummagazine.lv/2021/09/20/ar-atsaucem-pret-maldiem
Ineta LipÅ”a: [B]Å«tisks stimuls ir mana reakcija uz izteikumiem publiskajā telpā, kas pārsvarā nāk no politiÄ·iem vai konservatÄ«vajiem intelektuāļiem, kuri apgalvo, ka Latvijā nekas tāds nekad nav bijis, homoseksualitāte ir ievazāta no Rietumiem vai tamlÄ«dzÄ«gi. Un principā tāda attieksme, manuprāt, ir cilvēku uzskatīŔana par muļķiem. Tāpēc man patÄ«k ar atsaucēm parādÄ«t, cik ļoti Å”ie cilvēki maldās.

Noderētu kāda atsauce uz politiÄ·iem un ā€œkonservatÄ«vajiem intelektuāļiemā€, kas jebkad ir apgalvojuÅ”i, ka Latvijas neatkarÄ«bas un/vai padomju okupācijas laikā (vai jebkādā citā laikā) Latvijā nav pastāvējuÅ”i viendzimuma dzimumsakari.
Savukārt ir viegli konstatējams, ka LGBT+ politiskā kustÄ«ba tieŔām nāk no Rietumiem (katrā ziņā ne jau no Austrumiem, Ziemeļiem vai Dienvidiem). Par tās aizsākumu parasti uzskata tā sauktos Stounvolas nemierus 1969. gadā Ņujorkā, ASV.  

Romāns JanuÅ”evskis, ā€œPaÅ”sadedzināŔanās pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa. Iļja Ripss pēc pusgadsimtaā€, LSM, 2021. gada oktobris: https://www.lsm.lv/ripss
Iļja Ripss: Mēs Latvijas Universitātē apguvām zinātniskā ateisma kursu. TieÅ”i tas radÄ«ja zināmu plaisu – es gaidÄ«ju, ka tur bÅ«s kaut kādi solÄ«di Ŕīs nostājas pierādÄ«jumi, taču ieraudzÄ«ju galvenokārt propagandas Å”tampus, kurus jau tad neieredzēju. Un pēc kursa palika izjÅ«ta, ka savas tēzes viņi nav pierādÄ«juÅ”i. Tad jau bija skaidrs, ka sociālisms ir ceļŔ, kas ved strupceļā. Radās jautājums – bet kas bija pirms tam? Agrāk vairākums cilvēku bija reliÄ£iozi. Es mēģināju tikt skaidrÄ«bā, par ko ir runa. Sāku klausÄ«ties lieliskas dažādu novirzienu rabÄ«nu lekcijas – par jÅ«daismu un ne tikai. Vēl man bija tikÅ”anās ar cilvēkiem, kuri noteica manu likteni. Piemēram, rabÄ«ns Ichaks Zilbers. 1972. gada vasarā viņŔ uzaicināja mani pie sevis mājās uz sabatu, un es pirmo reizi redzēju, kā tiek ievērota sestdiena. Kad es dzÄ«voju Jeruzalemē, mans kaimiņŔ bija ievērojamais intelektuālis rabÄ«ns Haims LipÅ”ics, es klausÄ«jos viņa lekcijas. Un, lÅ«k, 1972. gada beigās es konstatēju, ka ievēroju galvenos bauŔļus. Sākuma lÄ«menÄ«, protams. Kā tas notika, es pats precÄ«zi nevaru pateikt.

Ripss interesanti un atpazÄ«stami apraksta savu dievatziņas un dievbijÄ«bas ceļu – kā ceļu ar izslēgÅ”anas metodi. Zinātniskais ateisms nebija ticams marksistiskajā versijā un nav ticams arÄ« pirms desmit gadiem populārajā – amerikāņu ā€œjaunā ateismaā€ versijā. Kā kvalitatÄ«vu ievadu klasiskajā teismā un dabÄ«gajā teoloÄ£ijā (tas ir, tajā, cik tālu var tikt, izmantojot tikai racionālus, filozofiskus argumentus) iesakām: Edward Feser, Five Proofs of the Existence of God, San Francisco: Ignatius Press, 2017. Lai saprastu, par ko vispār ir runa un kāpēc Å”im jautājumam visas pasaules civilizācijas visos laikos ir veltÄ«juÅ”as tik daudz savu intelektuālo resursu, kā to dotās intervijas kontekstā demonstrē arÄ« matemātiÄ·is Iļja Ripss, iesakām: David Bentley Hart, The Experience of God: Being, Consciousness, Bliss, New Haven and London: Yale University Press, 2013.    

Ivars ÄŖjabs, ā€œIvars Ijabs: Eiropas SavienÄ«ba arÄ« aizsardzÄ«bai?ā€, Latvijas avÄ«ze, 2021. gada 27. oktobris: https://www.la.lv/ivars-ijabs-eiropas-savieniba-ari-aizsardzibai
Taču ES vairs nedrÄ«kst bÅ«t pasÄ«va militārajā jomā, un tai ir jābÅ«t spējÄ«gai efektÄ«vi Ä«stenot savu intereÅ”u aizstāvÄ«bu arÄ« ārpus savām robežām – vispirms tādās militārās operācijās, kā nesenā bruņoto spēku aizieÅ”ana no Afganistānas.

Rietumu, it Ä«paÅ”i ASV bruņoto spēku haotiskā izveÅ”ana no Afganistānas ir drÄ«zāk brÄ«dinājums, nevis piemērs, uz ko atsaukties. PaÅ”reizējais un iepriekŔējais ASV – galvenās pasaules lielvaras – prezidents vairākas reizes ir uzsvēruÅ”i, ka ā€œsavu intereÅ”u aizstāvÄ«bu ārpus savām robežāmā€ ASV uz laiku jāatliek vai no tās jāatsakās vispār, lai drÄ«zāk pievērstos valsts iekŔējai sakārtoÅ”anai. Eiropas SavienÄ«ba Emanuela Makrona vadÄ«bā, Ŕķiet, dara otrādi – arvien pieaugoŔās un neatrisināmās iekŔējās problēmas drÄ«zāk risina, projicējot spēku ā€œÄrpus savām robežāmā€. Vēlams bijuÅ”ajos franču impērijas valdÄ«jumos.

Raivis Spalvēns, ā€œBez ā€˜klasiskajiem’ ministriem jāveido Ä«paÅ”o uzdevumu ministru amati, rosina Levitsā€, Delfi, 2021. gada 1. oktobris: https://www.delfi.lv/news/national/politics/bez-klasiskajiem-ministriem-javeido-ipaso-uzdevumu-ministru-amati-rosina-levits.d?id=53639397
ā€œLatvijai kā modernai Eiropas valstij ir jāspēj adekvāti un strauji reaģēt uz 21. gadsimta dinamisko laikmetu un vidi. To vairs nespēj valsts pārvaldes sistēma, kas varbÅ«t labi kalpoja 19. vai 20. gadsimtā,ā€ uzskata Levits.

Modernā centralizētā, sekularizētā, ierēdnieciskā valsts ar absolÅ«to suverēna varu un vardarbÄ«bas monopola tiesÄ«bām lielā mērā radās kā ā€œstrauja un adekvāta reakcijaā€ uz 16.–17. gs. konfesionālo karu ā€œdinamisko laikmetu un vidiā€. KopÅ” tā laika dažādu ministriju jeb izpildvaras ā€œrokuā€ skaits turpinājis pakāpeniski augt, allaž apelējot pie ā€œlaikmeta izaicinājumiemā€ un vajadzÄ«bas ā€œbÅ«t moderniemā€. Labs piemērs ir PrÅ«sija, savulaik viena no modernākajām valstÄ«m ar profesionālāko ierēdniecÄ«bas aparātu, kas valsts gādÄ«bā un tieŔā pārraudzÄ«bā pamazām pārņēma arvien vairāk dažādas dzÄ«ves jomas. Vēl nesen Ŕķita, ka modernā valsts savu apoteozi ir sasniegusi pēckara labklājÄ«bas valstÄ«, kas, piemēram, Skandināvijā savā gādÄ«bā pārņēma arÄ« Ä£imenes funkcijas, nemaz nerunājot par dažādiem 20. gadsimta totalitārisma eksperimentiem, kuru pārvaldes sistēmas arÄ« tika piedāvātas kā sava laika jaudÄ«gākie modernizācijas veikumi, arÄ« reaģējot uz ā€œdinamisko laikmetu un vidiā€. Pandēmijas, terorisma un ā€œklimata izaicinājumuā€ laikmetā, tiecoties pēc lielākas droŔības un ā€œrÄ«cÄ«bspējasā€, privātā un publiskā robežas kļuvuÅ”as arvien neskaidrākas. Ne velti daži politikas vērotāji modernās valsts bÅ«tÄ«bu saskata tās ā€œmaÅ”inizētajÄā€ un tehnoloÄ£izētajā raksturā. Tomass Hobss Å”o modeli sauc par ā€œmachina machinarumā€ vai ā€œmirstÄ«go dievuā€ (Mortall God). TehnoloÄ£ijai ir raksturÄ«ga arvien pieaugoŔāka specializācija, ko paredz varas performances loÄ£ika. LÄ«dztekus tehnoloÄ£ijai, moderno valsti uzskata par lielāko sekularizācijas veicinātāju. Dieva varu ir nomainÄ«jusi cilvēka vara, kurai palÄ«dz cilvēka darinājumi, rÄ«ki, instrumenti, maŔīnas, no kuriem iespaidÄ«gākā esot modernā valsts. IevieÅ”ot jaunas ministrijas, lai it kā atbildētu ā€œmodernā laika izaicinājumiemā€, vienmēr vispirms jāuzdod sev jautājums: kā nākas, ka valsts kontrolē un pārrauga tik daudz, un tomēr tā ir tik bezspēcÄ«ga, ka vienmēr ir vajadzÄ«gas jaunas ministrijas un jauni specializēti ierēdņi? Kur nu vēl bezspēcÄ«gāks cilvēks, kā tas, kura orientēŔanās autoceļos ir atkarÄ«ga no lietotnes ā€œWazeā€!

Elmārs Barkāns, ā€œLatvijas luterāņu BaznÄ«ca aizvien vairāk attālinās no sievietēm. ArhibÄ«skaps Vanags priecājas par konservatÄ«vo sveicienuā€, Kas Jauns ziņas, 2021. gada 3. oktobris: https://jauns.lv/raksts/zinas/464960-latvijas-luteranu-baznica-aizvien-vairak-attalinas-no-sievietem-arhibiskaps-vanags-priecajas-par-konservativo-sveicienu
Ikstena uzteica, ka Bitēna sekojusi savai ticībai, nevis pakļāvusies kādas institūcijas prasībai, un nosodīja LELB par nekonsekvenci: ja Baznīca reiz ir devusi brīvību sievietei un nolēmusi sievietes ordinēt par mācītājām, tad to atkal aizliegt esot muļķīgi.

Rakstā, it Ä«paÅ”i izceltajā citātā, spilgti atspoguļojas modernajai reliÄ£iozitātei raksturÄ«gs Ŕķēlums starp ā€œprivāto ticÄ«buā€ un ā€œreliÄ£isko organizācijuā€, ko socioloÄ£ijā mēdz izteikt maksimā: ā€œgarÄ«gs, bet ne reliÄ£iozsā€ (ā€œspiritual but no religiousā€). Latvijas teritorijā Ŕīs noŔķīrums patiesÄ«bā nav tik moderns, bet gan sevi piesaka 18. gadsimtā, hernhÅ«tieÅ”u jeb Brāļu draudžu ā€œsirds reliÄ£ijaiā€ nonākot konfliktā ar oficiālo ortodoksi luterisko Vidzemes baznÄ«cu. Bet vai privātā, ā€œdzÄ«vÄā€ sirds reliÄ£ija tieŔām ir nolemta mūžīgai pretstāvei institucionalizētajai ā€œsausajaiā€ reliÄ£ijai ar tās rituāliem, sakramentiem, maÄ£istēriju, hierarhiju, struktÅ«rām? SievieÅ”u ordinācijas aizstāves Å”o sekoÅ”anu ā€œsavai ticÄ«baiā€ taču arÄ« tiecas padarÄ«t par ā€œkādas institÅ«cijas oficiāli atzÄ«tu prasÄ«buā€. Tāpat rakstā vÄ«d doma, ka, ja reiz kāda institÅ«cija savulaik ir pieļāvusi kļūdu, tad tai esot pienākums Å”o kļūdu ar tās solÄ«jumiem turpināt inerces pēc. Taču dižais kristieÅ”u autors Klaivs Steiplss LÅ«iss rakstÄ«ja, ka progress ne vienmēr nozÄ«mē aklu doÅ”anos uz priekÅ”u. Ja ir mērÄ·is sasniegt noteiktu galapunktu, bet pa ceļam gadÄ«jies nogriezties nepareizā virzienā, tad Ŕī nepareizā ceļa turpināŔana nav uzskatāma par ā€œprogresuā€, jo galamērÄ·is taču netiek sasniegts. Progress Ŕādā situācijā paredz atgriezties tajā punktā, kur notika nomaldīŔanās no pareizā ceļa, lai turpinātu virzÄ«bu pa uzsākto taku.

KristÄ«ne Balode, ā€œPornogrāfija. Komentārs no pelēkās zonasā€, LSM, 2021. gada 18. oktobris: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pornografija-komentars-no-pelekas-zonas-kliniska-psihologe-kristine-balode-par-filmu-bauda.a425856/
Mēs piedzÄ«vojam laikmetu, kad pētniecÄ«ba par un ap cilvēka seksuālo paÅ”piedzÄ«voÅ”anu skar ne tikai psiholoÄ£ijas, medicÄ«nas, socioloÄ£ijas, bet arÄ« daudzas citas nozares. Tai skaitā arÄ« mākslas nozari, kura palÄ«dz  mums katram nonākt kontaktā ar jaunākajiem atklājumiem. Kā bÅ«tiskus, nu jau ilgstoÅ”as pētniecÄ«bas nostiprinātus secinājums, par kuriem reflektēt aicina arÄ« filma ā€œBaudaā€ var minēt, piemēram, novērojumu, ka ētiska pornogrāfija tieŔā veidā nerada seksuālas vai mentālas veselÄ«bas problēmas. Pornogrāfija neizraisa mizogÄ«niju jeb patoloÄ£isku riebumu pret sievietēm. MizogÄ«nija kā fenomens ir novērojama daudz senāk, nekā radusies tieÅ”saistes pornogrāfija. Pornogrāfija var pat uzlabot cilvēku seksuālo dzÄ«vi, ja attiecÄ«bās esoÅ”os cilvēkus vieno lÄ«dzÄ«gas vērtÄ«bas.

Ja vairs nepārsteidz pornogrāfijas apoloģētika sabiedriskajā medijā, tad varbÅ«t varētu pārsteigt klÄ«niskās psiholoÄ£es izvairīŔanās no diviem bÅ«tiskiem ar pornogrāfijas patēriņu saistÄ«tiem faktiem: 1) jau vairākus gadus pēc kārtas dažāda rakstura pornogrāfisko materiālu meklēŔana statistiski ir galvenā nodarbe interneta lietotājiem; 2) pornogrāfija rada nopietnu atkarÄ«bu, sagroza pasaules uztveri, var apdraudēt attiecÄ«bas, vairo sociālo klimatu, kurā otrs cilvēks kļūst tikai par lÄ«dzekli, nevis mērÄ·i, un, vairāk par visu, nostiprina tādu kultÅ«ru, kur iesaistīŔanās dzimumattiecÄ«bās tiek kategoriski noŔķirta no bērnu radīŔanas; attiecÄ«gi neierobežotu pornogrāfijas izplatÄ«bu var uzskatÄ«t arÄ« par vienu no galvenajiem abortu jeb nedzimuÅ”u bērnu nogalināŔanas veicinātājiem. Latvijas sabiedriskā medija satura veidotājiem un klÄ«niskajiem psihologiem derētu iepazÄ«ties, piemēram, ar kādu salÄ«dzinoÅ”i nesenu rakstu par aktualitātēm mÅ«sdienu pornogrāfijā, kur cita starpā teikts Ŕādi: ā€œIespējamā pornogrāfijas nēsāŔana kabatā [viedtālruņa formātā] var bÅ«t vai nebÅ«t laba lieta (tā nav), taču nevar noliegt, ka tā ir jauna lieta. Tā ir jauns veids, kā dzÄ«vot un bÅ«t pasaulē. MÅ«sdienu cilvēka seksuālā dzÄ«ve attÄ«stās saistÄ«bā ar interneta laikmeta ā€œseksuālo audzināŔanuā€. Tā maina Ä£imenes un kopienas. Kā pierādÄ«jumus varētu minēt dzimumorgānu kosmētiskās Ä·irurÄ£ijas pieaugumu, pieaugoÅ”o satraukumu par atkarÄ«bu no pornogrāfijas, pētÄ«jumus, kas liecina, ka seksuālās vardarbÄ«bas gadÄ«jumos bieži notiek piespiedu ā€œpornogrāfijas izspēlēŔanaā€, vai saikni starp pornogrāfiju un plaukstoÅ”o seksuālās verdzÄ«bas institÅ«ciju. Turklāt var ņemt vērā acÄ«mredzamo: vidējais vecums, kad cilvēks saskaras ar smago pornogrāfiju, ir 11 gadi. Vidējais jaunavÄ«bas zaudēŔanas vecums ir 17 gadi. Tas nozÄ«mē, ka sekss arvien vairāk tiek definēts pornogrāfijā un ar tās starpniecÄ«bu, pirms tas tiek izprasts pats par sevi. PētÄ«jumi var tikai apstiprināt mileniāļu paaudzes pieredzi – interneta pornogrāfija mainÄ«ja rotaļu laukuma sarunas, pubertātes fantāzijas un izpratni par iekāri, anatomiju, baudu un mÄ«lestÄ«bu, to visu piepildot ar jaunu vēlmi pēc vardarbÄ«bas. Tikai visnaivākais cilvēks var izlikties, ka, katram vÄ«ram, sievai un bērnam iedodot kabatā lÄ«dzi neÅ”anai pornozvaigznes, tas nemainÄ«s globālo cilvēka seksualitātes pieredzi, kā tas ir mainÄ«jis attÄ«stÄ«to valstu pieredzi.ā€ (https://newpolity.com/blog/porn-the-evangelist)

Anita Banziņa, ā€œSkaista, kad noslēpusies ziedoÅ”os augļu kokosā€, Zemgale, 2021. gada 22. oktobris.
Dažām ceļotāju grupām dota ekskluzÄ«va iespēja savām acÄ«m redzēt tā laika Vecauces fenomenu – govi ar Eiropas slavu. Tā, kā noprotams, izrādÄ«ta tikai Ä«paÅ”i izredzētiem ceļotājiem (..). Tā bijusi melnbalti raiba Latvijas sugas govs Narva (..). Liela, skaista, labi noaugusi govs. Narva dzimusi 1930. gada 22. februārÄ« un uzaudzināta Vecauces saimniecÄ«bā. Izcilā govs spējusi dot 60 litrus piena dienā, ierindojoties visas Eiropas augstražīgāko govju saimē. Saprotams, slavenÄ«bai radÄ«ti ekskluzÄ«vi apstākļi. Viņa tikusi Ä«paÅ”i labi kopta un ganÄ«ta atseviŔķi no lielā parasto govju bara. (..) Saprotot savu Ä«paÅ”o stāvokli, govs bijusi arÄ« ļoti uzmanÄ«ga un izvēlÄ«ga – kaut drusku bojātu, iepelējuÅ”u barÄ«bu tā neparko neesot ēdusi. ArÄ« rauÅ”u vai miltu sajaukums, kāds parasti lopiem izbarots, tai nav Ŕķitis garŔīgs. Narvai jāpiedāvā vien ā€œtÄ«ra mantaā€. Kāds apkārtnes lauksaimnieks dikti sakārojies tādas brÄ«niŔķīgas govs un apņēmies likvidēt seÅ”as lÄ«dz septiņas govis no sava ganāmpulka, lai tikai iegÅ«tu Narvu, bet kurÅ” tad no tādas govs Ŕķirsies? Noteikti ne Vecauces saimniecÄ«ba.

Labs atgādinājums, ka kādreiz cilvēki ir lepojuÅ”ies ar vienkārÅ”i labu, varētu pat teikt, izcilu govi, turklāt Å”is fakts ir pietiekami svarÄ«gs, lai daudzas desmitgades vēlāk to atcerētos, pieminētu no jauna un vienkārÅ”i lepotos. Kas ir labs un tātad slavas, atdarināŔanas cienÄ«gs? Tāds, kas pēc iespējas vairāk piepilda un Ä«steno savu bÅ«tÄ«bu, savu iedabu. Laba un izcila govs ir tā, kura savā atseviŔķajā piemērā lieliski piepilda goviskuma kā tāda esenci.

Ilze Anna Vītola, Saruna ar Dž. Dž. Džilindžeru, Santa, 2021. gada oktobris, 37. lpp.
Vītola: Tev ir divas meitas, un saprotu, ka bērnus vairs negribi?
Džilindžers: Šādā pasaulē? Kāpēc? Visos laikos visi domājuÅ”i, ka pasaule iet uz galu. Bet Å”oreiz tieŔām iet uz galu.

LÅ«k, Å”eit bÅ«tu interesanti zināt, kāpēc viņam tā Ŕķiet. JÅ«tamas tektoniskas pārmaiņas? Paradigmas maiņa? Jau vairs grÅ«ti noliedzams civilizācijas apdraudējums? Vai kaut kas triviālāks? BÅ«s par karstu pasaulē? Pandēmija? Kādā agrÄ«no viduslaiku kristietÄ«bai veltÄ«tā lekcijā Inese Runce, Dr. hist., pirms pusotra gada teica, ka Rietumu vēsturē ir notikuÅ”as vairākas milzÄ«gas garÄ«gās atmodas un piemetināja, ka viena tāda, viņasprāt, notiek Å”obrÄ«d. MÅ«suprāt, mēs vēl tikai laižamies uz leju un vēl neesam sasnieguÅ”i dibenu. GarÄ«gā atmoda ir tikai savos pirmajos ziediņos. Tā pilnā mērā notiks tad, kad atdursimies pret dibenu, kas var nozÄ«mēt vēl dažas dekādes – bet vispārējās akcelerācijas dēļ varbÅ«t mazāk. Esiet gatavi, bÅ«s vēl daudz sliktāk.       

Ellen Himelfarb, ā€œHow to Spend a Weekend in Latvia’s Wild and Winterswept Westā€, National Geographic, October 5, 2021: https://www.nationalgeographic.co.uk/travel/2021/10/how-to-spend-a-weekend-in-latvias-wild-and-windswept-west

Tipiski kliÅ”ejiskais un vietām salkanais tÅ«risma ceļvedis pa Latviju ar ierastajiem ieteikumiem ā€œnobaudÄ«t Melno Balzāmuā€, ā€œizbaudÄ«t lauku pirtiā€ un nakŔņot Dome Hotel, pārsteidzoŔā kārtā velta veselas četras rindkopas tagad arÄ« Latvijā iekārtotajam Svēta Jēkaba ceļam (Camino de Santiago) un tā 18 posmiem no Valkas lÄ«dz Žagarei. Kā trÄ«s labākās ceļa daļas atzÄ«mētas: RÄ«ga–Jaunmārupe, Jaunmārupe–TÄ«reļi un LÄ«vbērze–Dobele. Pēc National Geographic domām: noiet svētceļnieku ceļu ir pagaidām jēdzÄ«gākais, ko Latvijā darÄ«t. Paldies caminolatvia.com komandai par darbu!


Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: