2026. gada 12. februārī Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, ar kuru noteica Eiropas Savienības prioritātes sarunām ANO Sieviešu statusa komisijā, kas martā norisināsies Ņujorkā. Šī rezolūcija bija progresīva daudzos aspektos, ieskaitot enerģisku atbalstu brīvai un plašai mākslīgo abortu pieejamībai, stingrus soļus “naida runas pret sievietēm” apkarošanā interneta vidē un jebkādas diskriminācijas pret meitenēm un sievietēm izskaušanu. Taču pati pikantākā tās daļa bija aicinājums, formulēts atsevišķā paragrāfā, pilnībā atzīt transsievietes par sievietēm. Paragrāfs skan šādi:
“uzsvērt transsieviešu pilnīgas atzīšanas par sievietēm nozīmi, norādot, ka to iekļaušana ir būtiska jebkuras dzimumu līdztiesības un pret vardarbību vērstas politikas efektivitātei; aicināt atzīt transsievietes un nodrošināt tām vienlīdzīgu piekļuvi aizsardzības un atbalsta pakalpojumiem”.[1]
Pirms rezolūcijas pieņemšanas tika ierosināts grozījums, kas noteiktu, ka “tikai bioloģiskas sievietes var būt grūtnieces”, taču tas tika noraidīts. Rezolūciju pieņēma ar 340 balsīm pret 141, atturoties 68. Šo pārsvaru kreisā flanga iniciatīvai (rezolūcijas tekstu iesniedza sociāliste no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses Lina Galveza) diezgan pārsteidzošā kārtā nodrošināja it kā centriski labējās Eiropas Tautas partijas deputāti.
Pārstāvji no Latvijas balsoja šādi: “par” balsoja Mārtiņš Staķis, Nils Ušakovs, Sandra Kalniete un Inese Vaidere; atturējās: Rihards Kols un Roberts Zīle; nebija klātesoši: Ivars Ījabs, Vilis Krištopans un Reinis Pozņaks.[2] Nebija neviena no Latvijas, kas nobalsotu “pret”.
Garajā, sintaktiski pārslogotajā un birokrātiskiem atkārtojumiem piesātinātajā rezolūcijas tekstā vārdkopa “visām sievietēm un meitenēm” minēta vairāk nekā trīsdesmit reizes. Visām sievietēm un meitenēm apņemas nodrošināt “pilnīgu un efektīvu līdzdalību un iekļaušanu”, taisnīgu tiesību sistēmu, “feministisku ārpolitiku, attīstības un drošības politiku”, kas būšot gan “starpdisciplināra”, gan “intersekcionāla” un garantēšot “prioritāti sieviešu un LGBTIQ+ tiesību aizstāvju vajadzībām”.
Zīmīgi, ka šis teksts joprojām balstās, ja tā var teikt, “binārajās opozīcijās”. Piemēram, kategorija “sievietes” četras reizes tiek vismaz šķietami pretstatīta vai katrā ziņā nošķirta no kategorijas “vīrieši”, turklāt liekot domāt, ka ar to dzimumu kopa ir izsmelta, – kā izteikumā “vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem”. Pretruna starp šo “bināro opozīciju” un solītās īpašās privilēģijas “LGBTIQ+ tiesību aizstāvjiem”, no kuriem vismaz daļa asi noraida šādu binaritāti, paliek nepamanīta.
Definīcijas minētajiem jēdzieniem “sievietes” un “vīrieši” netiek sniegtas. Varbūt pat apzināti – jo lielais uzsvars uz vajadzību pēc “intersekcionālas un iekļaujošas pieejas” ir pretrunā bioloģiskām un sociāli normatīvām kategorijām. Īsumā: uz šīs rezolūcijas fona bēdīgi slavenā Stambulas konvencija, kurā jēdziens “gender” pirmšķietami lietots trīs dažādās nozīmēs, izsaucot pamatotus jautājumus par interpretāciju, piemērošanu un atbilstību Latvijas Satversmei, izskatās pēc dinozaura no pagātnes. Ir noticis progress.
Tikmēr citur Rietumu kultūras areālā, ārpus Eiropas Savienības, intersekcionālās pieejas ieviešana likumdošanā, medicīnā, izglītībā, sporta sacensībās un sabiedriskajās institūcijās pēc ilgstoša spiediena, protestiem un piketiem sāk pavērsties pretējā virzienā.
Kā zināms, Lielbritānijas Augstākā Tiesa 2025. gada 16. aprīlī lēma, ka vārdi “sieviete” un “māte” likumos tiek saprasti strikti bioloģiskā nozīmē, uzsverot arī, ka tikai bioloģiskas sievietes var palikt stāvoklī un dzemdēt bērnus. Lielbritānijas Līdztiesības likumā jēdziens “sieviešu dzimums” nav piemērojams vīriešiem, kas identificējas kā sievietes, un attiecīgi “iekļaušanas” pasākumi feminisma vārdā uz šīm personām neattiecas.[3]
Amerikas Plastisko ķirurgu asociācija nule kā publicēja jaunas vadlīnijas, aicinot ārstus neveikt tā dēvētās dzimuma maiņas operācijas nepilngadīgajiem, pamatojoties uz to, ka dzimuma disforijas ārstēšana bērniem, “apstiprinot” vēlamo dzimumu, nebalstās pietiekamā pierādījumu bāzē.[4] Šīs vadlīnijas tika publicētas pāris dienas pēc tam, kad Ņujorkā tiesas prāvā pret savu psihiatru un ķirurgu uzvarēja sieviete, kurai 2019. gadā 16 gadu vecumā tika amputēti krūšu dziedzeri. Zvērināto tiesa atzina, ka ārstu darbība bija neapdomīga, balstīta pārliecībā, ka ir “jāapstiprina” pusaudzes sajūtas, citādi ar dzimuma disforiju sirgstošā meitene izdarīs pašnāvību. Tiesa piesprieda diezgan iespaidīgu kompensāciju par fizisko un morālo kaitējumu sakropļotajai jaunietei – 2 miljonus ASV dolāru.[5]
Zināms, ka kopīgais iesniegumu skaits ASV tiesās līdzīgos gadījumos – par tā dēvēto dzimti apstiprinošo medicīnisko praksi – šobrīd ir 28.[6] No šīm prāvām liela daļa sagaidāmi būs veiksmīgas, tāpēc var sacīt, ka transseksuālisma propagandai, vismaz tiktāl, cik tā skar nepilngadīgo veselības aprūpi, sāk piestādīt rēķinu.
Protams, nav pareizi teikt, ka Amerika šobrīd būtu nostājusies “pret” transseksuālisma iekļaušanu feminismā un attiecīgi pret Eiropas Parlamenta vairākuma skatījumu. Šim skatījumam pilnībā pievienojās, piemēram, kādreizējā prezidenta kandidāte no Demokrātu partijas Hilarija Klintone, kura 14. februārī piedalījās diskusiju panelī Minhenes drošības konferences pasākumu ietvaros. Paneļiskusijas nosaukums bija “Sieviešu pamattiesības”. Tāpat kā Eiropas Parlamenta rezolūcijā, jēdziens “sieviete” netika definēts, uzskatot šādu soli par nevajadzīgu, taču acīmredzami bija iekļaujošs, proti, attiecināts arī uz personām, kas identificējas kā sievietes. Pirmais runātājs un goda viesis šajā diskusijā bija senators, demokrātu politiķis un aktīvists, kurš dzimis kā vīrietis, bet šobrīd pazīstams ar vārdu Sāra Makbraida.[7] Sāra Makbraida runāja par “labējo regresīvo kustību”, kas ir naidīga transseksuālismam un atstāšot negatīvu iespaidu uz “visām sievietēm”. Pēc viņa domām, “transfobija, homofobija, naids pret sievietēm un seksisms ir sakņoti vienā un tajā pašā aizspriedumā. (..) Tāpēc draudi transpersonām ir draudi visām sievietēm”. Tālāk savā runā viņš pieminēja “sievietes ar dažādu vēsturi” un nepieciešamību tās visas iekļaut, ar šo “dažādo vēsturi” acīmredzami domājot personas, kas transitējušas “uz sievietēm” no vīriešu bioloģiskā dotuma.
Pati paneļdiskusija savā vienpusībā vairākos aspektos atgādināja farsu. Varēja pat rasties iespaids, ka Hilariju Klintoni un aktīvistu Makbraidu uz Eiropu kāds speciāli atsūtījis, lai atgādinātu tiem amerikāņiem, kuri šobrīd nožēlo, ka balsojuši par Donaldu Trampu, ar kādu opozīciju viņiem bija un joprojām ir darīšana. Ievērības cienīgas šajā diskusijā bija ziņotāja sūdzības, nevienu valsti nesaucot vārdā, par populistu nākšanu konservatīvo vietā un attiecīgi par mēģinājumiem izstāties no Stambulas konvencijas, lai “tuvinātos Krievijai”. Dažās valstīs notiekot “slīdēšana atpakaļ cilvēktiesību jomā”, seksuālo minoritāšu un transpersonu “cilvēka cieņas un identitātes” apšaubīšana un “anti-dženderisma” kustība. Pēc paneļa diskusijas dalībnieku domām, “dzimtes ideoloģija” esot mākslīgi radīts “bubulis”, kurš eksistējot “tikai tāpēc”, ka to dāsni finansē aizdomīgas personas politikas aizkulisēs.
Aizdomīgās personas politikas aizkulisēs nav tālu jāmeklē. Savas otrās prezidentūras inaugurācijas dienā, 2025. gada 20. janvārī, Donalds Tramps parakstīja rīkojumu Nr. 14168 ar nosaukumu “Aizstāvot sievietes pret dzimtes ideoloģijas ekstrēmismu un atjaunojot bioloģisko patiesību Federālajā valdībā”. Rīkojums noteica, ka Federālajām aģentūrām jāizmanto termins “dzimums”, nevis “dzimtes identitāte”, jāizņem no aprites materiāli, kas “veicina dzimtes identitātes ideoloģiju”, un jāpārtrauc tās finansēšana no federālajiem līdzekļiem. Oficiālajos valdības dokumentos, piemēram, pasē vai vīzā, neviens vairs nedrīkst izvēlēties savu dzimumu; esošie dokumenti ar paša izvēlētu dzimumu/dzimti, paliks neskarti, taču maiņas gadījumā spēkā būs cita kārtība. Transpersonas, kurām piespriests cietumsods, vairs nedrīkst ieslodzīt iestādēs pēc dzimuma identitātes, un cietumu birojs, kurš Džo Baidena administrācijas laikā nodrošināja ieslodzītajiem “dzimti apstiprinošo aprūpi”, pārtrauc to darīt.
ASV šībrīža administrācijas politika dzimuma jautājumos ne tikai konceptuāli, bet arī diplomātiskajā realitātē ir tieši pretēja Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes politikai. Kad pirms gada notika jau minētās ANO Sieviešu statusa komisijas sesija, Trampa delegācija noraidīja tās virzīto politisko deklarāciju, paziņojot, ka administrācija “aizstāvēs amerikāņus no neveselīgas un ekstrēmistiskas dzimtes ideoloģijas” un ka “sievietes bioloģiski ir sievietes, bet vīrieši bioloģiski ir vīrieši”. Tā kā transseksuālisma iekļaušana ir daļa no ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas, ASV noraidīja arī to.
Šīs nu jau gandrīz globālās pretstāves sakarā jāmin vēl daži pavisam svaigi notikumi.
Daudziem varbūt palikuši prātā fotoattēli no 2024. gada Olimpisko spēļu boksa sacensībām ar kameras priekšā raudošo itāļu bokseri Andželu Karīni, kurai nācās tikties ringā ar alžīrieti Imānu Halīfu. Itāliete pēc pārdesmit sekundēm izstājās no cīņas, baidoties, ka tiks nosista. Kad Starptautiskā boksa federācija pagājšgad ieviesa obligāto hromosomu testu visiem dalībniekiem, Halīfa (drīzāk Halīfs) atteicās tajā piedalīties. Taču tagad, 18 mēnešus vēlāk, viņš intervijā vaļsirdīgi atzinies, ka viņam ir SRY gēns, kurš nosaka vīrišķo dzimumu, un ka testosterona līmeni viņš mākslīgi pazemina.[8] Garāmejot pieminēsim, ka Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija par sievietēm, kas iekļauj “transsievietes”, nevienā vietā savā 19 lappuses garajā patosa pilnajā tekstā nepiemin “meiteņu un sieviešu” sportu.
Traģiskas sakritības dēļ vienas nedēļas laikā divās dažādās vietās Ziemeļamerikā notika apšaudes skolās. Abos gadījumos šāvēji bija “transpersonas” jeb vīrieši, kas identificējas kā sievietes. 2026. gada 10. februārī Džesse van Rūtselārs, 18 gadus vecs vīrietis, Tambleridžā Kanādā noslepkavoja savu māti un vienpadsmit gadus veco pusbrāli un tad atklāja uguni savā kādreizējā skolā, nošaujot piecus skolēnus, vienu skolotāju un ievainojot divdesmit septiņus. Pēc tam viņš izdarīja pašnāvību. Pirmie policijas ziņojumi par traģiskajiem notikumiem saturēja aizdomīgus kalambūrus, konkrēti, ka šāvējs esot bijis “sieviete kleitā ar brūniem matiem”.[9] Attapīgākie mūsdienu ziņu lasītāji ātri secināja, ka šādi tiek apzīmēts vīrietis. Džesse bija liels šaujamieroču un vardarbīgu videokanālu entuziasts.
Sešas dienas vēlāk, 16. februārī, 56 gadus veca persona, saukta par Robertu Dorgano, sešu bērnu tēvs, vidusskolas hokeja spēles laikā Potaketā ASV atklāja uguni uz saviem ģimenes locekļiem un tad izdarīja pašnāvību. Incidentā gāja bojā trīs cilvēki, vēl trīs tika hospitalizēti kritiskā stāvoklī un pati šaušana notika desmitiem pusaudžu priekšā un daļēji tika iemūžināta hokeja spēles tiešraidē. Roberta sieva no viņa bija šķīrusies 2021. gadā, šķiršanās pamatojumā vispirms ierakstot “dzimuma maiņas operācija, narcisisms + personības traucējumi”, tad to nosvītrojot un ierakstot “nesamierināmas atšķirības”.[10]
Abiem šiem masu slepkavām bija nopietna un labi dokumentēta garīga nestabilitāte, un šie notikumi pastiprina pieaugošās aizdomas, ka pastāv reāla saikne starp neadekvāti ārstētu smagu psihisku patoloģiju – dzimuma disforiju – un vardarbību.
Centienus iekļaut pie “meitenēm un sievietēm” zēnus un vīriešus, centienus transcendēt bioloģisko realitāti, it kā tā būtu cilvēka izdomājums, centienus panākt piekrišanu šim solim, par spīti racionāliem iebildumiem un reālam apdraudējumam objektīvi vājākajam dzimumam (meitenēm un sievietēm), vislabāk, šķiet, raksturo no anglosakšiem aizgūtais apzīmējums – gaslaitings. Gaslaitings ir ne tik daudz neformāla argumentācijas kļūda, kā drīzāk psiholoģiskas manipulācijas veids. Tā liek cilvēkiem apšaubīt viņu uztveri (to, ko viņi redz acu priekšā, piemēram, vīrieti sieviešu drēbēs un parūkā) un viņu saprātu (to, ko viņi vispārinot izspriež no savas dzīves pieredzes un zināmiem faktiem, piemēram, ka vīrieši vidēji ir fiziski spēcīgāki par sievietēm, tāpēc atšķirīgas bioloģiskas kategorijas sporta sacensībās ir pamatotas).
Tiesa, lai apgalvotu, ka Eiropas Parlamentā pieņemtās rezolūcijas sakarā mums ir darīšana ar psiholoģisku manipulāciju, nākas pieņemt, ka autori, virzītāji un balsotāji zina, kā ir patiesībā, un manipulē kādu citu mērķu vai sev izdevīgu ieguvumu–zaudējumu aprēķinu dēļ. Tikpat ticami tomēr ir, ka lielā daļā gadījumu mums ir darīšana ar nespēju vai nevēlēšanos pastāvīgi domāt, pēc iespējas pilnīgāk analizēt informācijas lauku, godprātīgi iedziļināties sarežģītos jautājumos – un ar bara instinktu, dažos gadījumos vienkārši nepieciešamību atrasties “pareizajā klubā”, lai, cita starpā, piekļūtu Eiropas projektu naudām. Latvijā pēc Ingas Žoludes iniciatīvas nesen nodibinātā “Latvijas rakstnieču apvienība”, kura kā savu mērķi deklarējusi “rakstnieču, tajā skaitā nebināru personu un transpersonu, redzamības, profesionālās attīstības un solidaritātes veicināšanu”, drīzāk pieskaitāma šai pēdējai kategorijai.[11]
Ilgtermiņā transseksuālisma sapludināšana ar feminismu un dzimtes, nevis dzimuma, nostiprināšana juridiskajā praksē, mūsuprāt, ir bezcerīga. Tā balstās gaslaitingā, kas spiež cilvēkus melot, turklāt melot par ļoti fundamentālu realitātes aspektu. Ar spiedienu, propagandu, kaunināšanu, izstumšanu un iebaidīšanu var panākt zināmus rezultātus, taču tie nebūs ilglaicīgi. Jau šobrīd tiem, kas pret to protestē, nerūp, ka viņus sauc par “populistiem”, “putinistiem”, “trampistiem” un, jo īpaši, “sazvērestības teoriju izplatītājiem”.[12]
Un tomēr – neatradās neviens Latvijas deputāts, kas nobalsotu “pret”.
[1] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-10-2026-0010_EN.pdf (p. 13)
[2] https://epvotes.eu/?vote=379&country=Latvia
[3] Skat. Kristīne Upeniece, “Lielbritānijā sieviete oficiāli atzīta par bioloģisku būtni”, https://telos.lv/lielbritanija-sieviete-biologiska/
[4] https://www.nationalreview.com/news/first-major-medical-org-comes-out-against-trans-surgeries-for-minors/
[5] https://www.nationalreview.com/news/jury-awards-detransitioner-2-million-in-historic-medical-malpractice-lawsuit/
[6] https://x.com/benryanwriter/status/2017471549536661927
[7] Paneļdiskusijas ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=EyeOwlsebf4 “Hillary Clinton & Sarah McBride Participate In Panel On Fundamental Rights For Women”.
[8] https://www.outkick.com/sports/imane-khelif-admits-xy-chromosomes ; https://www.lemonde.fr/en/sports/article/2026/02/05/boxer-imane-khelif-reveals-she-took-hormone-treatment-before-paris-olympics_6750171_9.html
[9] https://www.ctvnews.ca/vancouver/article/10-dead-including-suspect-after-school-shooting-in-tumbler-ridge-bc-rcmp/
[10] https://www.bbc.com/news/articles/cy4wvk9vn40o
[11] https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/nodibinata-latvijas-rakstniecu-apvieniba-14347100 ; https://satori.lv/article/ar-lasijumiem-darbu-saks-latvijas-rakstniecu-apvieniba
[12] Spilgtus šī diskursa paraugus var lasīt šeit: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120091337/martins-hirss-konservativo-politiku-dezinformacijas-kampana-latvija un šeit: https://satori.lv/article/zinasanas-ir-vertiba-pati-par-sevi-saruna-ar-unu-bergmani