Saruna par augļošanu

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis debatē ar Juri Rudevski par augļošanu jeb augļu (procentu) ņemšanu no naudas aizņēmēja un šīs prakses morālo pieļaujamību. Rudevskis nošķir žēlsirdību un taisnīgumu, uzrāda Bībeles nekonsevenci šajā jautājumā un mēģina pierādīt, ka augļošanas aizlieguma tradicionālais filozofiskais pamatojums balstās nepilnīgā ekonomiskajā teorijā, jo senie nepazina laika preferences faktoru, nesaprata, ka nauda var būt auglīga, un jauca lietu ontoloģisko un ekonomisko vērtību. Savukārt Irbe izklāsta plašāku augļošanas aizlieguma pamatojumu antīkajā un pirmskristīgajā filozofijā, atgādinot, ka 2008. gada ekonomiskā krīze balstījās dzīvošanā uz reāli nepastāvošas jeb aizņemtas bagātības pamata, kā arī mēģinot iedziļināties iemeslos, kāpēc J*hve kopienas saliedētības un solidaritātes vārdā aizliedza augļošanu. Lācis uzsver Akvīnas Toma piemēru, ka augļotājs pārdod vīnu un vīna dzeršanu kā divas atsevišķas lietas, atgādina, ka laiku nevar pārdot, tāpēc Lācim sirdsapziņa un taisnīguma izjūta nekādos apstākļos neļautu aizdot naudu uz procentiem. Saruna pievēršas pļaujmašīnu, pildspalvu un mēslu čupu objektīvajai vērtībai vai tās trūkumam, noslēdzot ar Lāča domu, ka augļošana rada tādu sabiedrību, kurā savaldībai, pacietībai un krāšanai nav liela loma, savukārt Rudevskis aicina iztēloties sabiedrību, kurā bez iespējas aizņemties uz procentiem būtu grūtāk atļauties izglītību, mājokli un citus civilizācijas labumus.

Literatūra:

Juris Rudevskis, “Laika preferences faktors ekonomikā, politikā un personības izaugsmē”, Telos: https://telos.lv/laika-preferences-faktors

Šķirkļi Katoļu Enciklopēdijā (1913): “Interest”, https://www.newadvent.org/cathen/08077a.htm un “Usury”, https://www.newadvent.org/cathen/15235c.htm  

Pāvests Benedikts XIV, Vix Pervenit: https://www.papalencyclicals.net/ben14/b14vixpe.htm

Džons T. Nūnans, Augļošanas sholastiskā analīze (1957). (John T. Noonan, Jr., The Scholastic Analysis of Usury. Harvard University Press, 1957, 432 pages)

Alehandro A. Čafuens, Ticība un brīvība: vēlīno sholastu ekonomiskā doma (Ētikas un ekonomikas studijas) (2003) (Alejandro A. Chafuen. Faith and Liberty: The Economic Thought of the Late Scholastics (Studies in Ethics and Economics). Second edition. Lexington Books, 2003, 176 pages)  

Tomass E. Vudss, jaunākais, Baznīca un tirgus: brīvas ekonomikas aizstāvība no katoliskā viedokļa (2015, otrais labotais izdevums) (Thomas E. Woods, Jr., The Church and the Market: A Catholic Defense of the Free Economy. Revised edition. Lexington Books, 2015, 274 pages)  

Aristotels, Valstslietu pamati: https://telos.lv/valstslietu-pamati

Kāda mūsdienu uzņēmēja un investora skaidrojums, kas ir augļošana un kāpēc senais aizliegums, viņaprāt, ir pamatots: https://www.amazon.com/Usury-Frequently-Asked-Questions-Zippy/dp/1544688873/ref=sr_1_1?keywords=zippy+usury&qid=1664301151&sr=8-1

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: