2025. gadā turpinājās “Jaunās Vienotības” vadītās koalīcijas politiskais kurss, koalīcijai pārsteidzoši turpinot pastāvēt bez būtiskām izmaiņām. Atskaitot iekšējos satricinājumus, kurus gada otrajā pusē sagādāja viens no koalīcijas partneriem – “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) –, šī koalīcija turpināja kreisi liberālu ideoloģisko kursu. Uz brīdi Stambulas konvencijas sakarā Saeimā gan faktiski izveidojās otra koalīcija – konservatīvs bloks, kuru veidoja ZZS, Nacionālā apvienība un “Latvija pirmajā vietā”, taču tas nebija noturīgs.
Iznākums šai politiskajai kārtībai ir bijis likumsakarīgs, turpinot iepriekšējo gadu tendences: augoši imigrācijas tempi, krītoša dzimstība, kreiso ideoloģisko projektu atbalstīšana, pakļaušanās “zaļā kursa” iniciatīvām, kas vēl vairāk vājinās Latvijas ekonomisko konkurētspēju, nespēja vai nevēlēšanās mazināt birokrātiju, kā arī valsts ārējā parāda audzēšana. Un, lai gan bija arī pozitīvas tendences, piemēram, valsts aizsardzības budžeta palielināšana un vairāku prokremlisko aktīvistu darbības apturēšana, kontekstā ar kopējo ilgtspējas trūkumu un stagnāciju arī pozitīvās tendences būs aizvien grūtāk noturēt.
Krievijas ietekme 2025. gadā
Turpinot iepriekšējā gadā aizsākto pieeju, Latvijas panākumus Krievijas ietekmes mazināšanā varam izvērtēt, balstoties uz Krievijas vaimanām par šiem panākumiem, t. i., lasot Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas ziņojumu “Par Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumiem ārvalstīs 2025. gadā”.[1]
Arī šogad Latviju sauca par vienu no “rusofobiskākajām” valstīm, to pamatojot ar Latvijas atbalstu Ukrainai, 9. maija ideoloģijas aizliegumu un citām iepriekšējos gados notikušām aktivitātēm, lai mazinātu Krievijas imperiālisma ideoloģijas ietekmi Latvijā. Krievijas Ārlietu ministrija īpaši aizstāv 2023. gadā atlaisto Rēzeknes mēru A. Bartaševiču, ar gandarījumu atzīmējot, ka Rēzeknes iedzīvotāji 2025. gada jūnijā viņu pārliecinoši ievēlēja par mēru. Krievija arī pauž satraukumu par A. Gapoņenko krimināllietas virzību, to uzrādot kā piemēru “cilvēktiesību aktīvistu vajāšanai”. Gapoņenko esot “brutāli aizturēts” un ieslodzījumā “spīdzināts”. Jāatgādina, ka lieta pret Gapoņenko tika ierosināta par attālinātu dalību konferencē Maskavā, kurā izskanēja dažādi pret Latvijas nacionālo drošību vērsti izteikumi. Tāpat Krievijas Ārlietu ministrija nosoda A. Rosļikova aizturēšanu. Minēti arī zemāka profila prokremliskie aktīvisti.
Ziņojumā pausta neizpratne par Latvijas varas iestāžu aicinājumiem nedoties ceļojumos uz Krieviju un Baltkrieviju. Nosodījumu izpelnījušies likuma grozījumi, kas informāciju bankomātos un klientu apkalpošanu Latvijā paredz tikai latviešu vai ES un OECD valstu valodās, kā arī aizliegums lietot krievu valodu Saeimas ēkā.
Ar gandarījumu Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija pārņēmusi “piespēli” no Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, jo Komisijas ziņojumā pausts aicinājums atturēties no negatīva noskaņojuma kurināšanas pret etniskajiem krieviem Latvijā.[2] Augstu novērtēti arī 2025. gada 18. jūlija ANO Cilvēktiesību komitejas secinājumi par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām īstenošanu, kuros izteiktas bažas par priekšvēlēšanu aģitācijas norisi tikai valsts valodā. Krievijā pastāv jau ilgstoša tradīcija izmantot “iejūtīgu” Rietumu liberāļu neizpratni par Latvijas situāciju, lai stiprinātu Karaganova doktrīnu Latvijā – pašpietiekamas krievu kopienas uzturēšanu politiskiem un militāriem nolūkiem.
Vienlaikus jāatzīst, ka arī 2025. gadā Krievijas ietekmes mazināšana notika tikai noteiktos virzienos. Latvijas tirdzniecība ar Krievijas Federāciju ir ne vien turpinājusies, bet pat augusi. Krievija ir piektais “nozīmīgākais Latvijas partneris eksportā un importā”.[3] Turpinās Latvijas starpniecība Krievijas militārās industrijas atbalstīšanā, piemēram, dabīgā kaučuka piegādē.[4]
Dzimstība un imigrācija
Nevienam no nacionālo prioritāšu jautājumiem nav tik izšķirošas nozīmes kā jaundzimušo skaitam – latviešu tautas nākotnei Latvijā. Diemžēl 2025. gadā dzimstība turpināja kristies, pārspējot iepriekšējā gada antirekordus. 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos jaundzimušo skaits, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, samazinājās: reģistrēti 8883 bērni (pirms gada – 9716 jeb šogad par 10,9 % mazāk).[5] Pirms gada kritums bija par 1 419 jaundzimušajiem jeb 12,7%.[6] Arī šogad nav jūtams, ka valdība šo eksistenciālo apdraudējumu Latvijas nākotnei uzskatītu par pietiekami nozīmīgu, lai pieņemtu kādus izšķirošus lēmumus par labu ģimeņu atbalstam vai to vērtību veicināšanai, kas stiprina tautas ataudzi.
Tā vietā tika uzturēta masu imigrācijas politika no Rietumiem nepiederošām kultūrām, kas ir uzkrītoši redzama Rīgas ielās. Līdz 1. jūlijam Latvijā bija reģistrētas 81 640 personas ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA).[7] 15 877 TUA tika izsniegtas personām no Āzijas, 988 no Tuvajiem Austrumiem, 658 no Āfrikas. Jāpieskaita arī 45 736 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA), no tām 2137 personām no Āzijas, 493 no Tuvajiem Austrumiem, 125 no Āfrikas. Šie rādītāji ir visai līdzīgi kā pirms gada, taču tie ir tikai oficiālie dati, jo papildus notiek arī nelegālā imigrācija. Gada pirmajā pusē uz Latvijas–Baltkrievijas robežas tika konstatēti 4562 gadījumi, kad migranti mēģinājuši nelegāli šķērsot valsts robežu, bet 163 robežpārkāpēji un 9 pārvadātāji notverti dziļāk Latgales reģionā.[8] Masu imigrācijai ir gan legālie, gan nelegālie veicinātāji, taču nekas neliecina, ka Latvijas valdība mācītos no citu Rietumvalstu kļūdām, kuru sekas nupat redzējām teroraktā Austrālijā.
32 297 no atļauju saņēmējiem bija Ukrainas pilsoņi, kas, protams, ir saprotami saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Vienlaikus 9924 TUA un 30 555 PUA bija izsniegtas agresorvalsts Krievijas pilsoņiem. Šie rādītāji ir gandrīz identiski un, iespējams, simbolizē duālo Latvijas politiku, kas ietver gan atbalstu Ukrainai, gan tirdzniecības turpināšanu ar Krieviju. Lieki piebilst, ka neviens nav redzējis tūkstošiem Krievijas pilsoņu protestējot pret savas valsts militāro agresiju un genocīdu pret Ukrainu. Uz šo skaitļu fona ziņa par to, ka 840 Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana no Latvijas saistībā ar uzturēšanās atļauju laicīgu nenokārtošanu, šķiet nenopietna.[9] Latvijas valdība arī šajā ziņā turpina Karaganova doktrīnas īstenošanu, radot visērtākos apstākļus Krievijas pilsoņu dzīvei Eiropas Savienībā, kā arī papildu argumentus šo pilsoņu “aizstāvībai” ar militāriem līdzekļiem.
Konservatīvisma jautājumi
2025. gada ASV Nacionālās drošības stratēģijā mūsu stratēģiskais partneris norādīja uz vairākām nepatīkamām patiesībām par Eiropu – dzimstības kritumu, imigrācijas politiku, nacionālās identitātes un pašapziņas zudumu kā draudu ne vien Eiropas Savienības nākotnei, bet arī Eiropas civilizācijai kā tādai.[10] Donalda Trampa otrā administrācija turpina būt piemērs tam, ka kreisā politika ir nevis liktenis, bet gan mazināma parādība, atgriežot zināmu normalitāti ASV masu kultūrā, kas, protams, ietekmē arī pārējo Rietumu pasauli un Latviju. Tomēr šai ietekmei ir robežas.
Latvijā 2025. gadā notika mūsu pašu politiķu mēģinājumi atcelt vairākas vietējo kultūrkaru iniciatīvas un būt aktīvākiem vērtību jautājumos. Samērā negaidīti aktualizējās šīs Saeimas sasaukuma sākumā pieņemtās Stambulas konvencijas jautājums, jo viens no koalīcijas partneriem – ZZS – pievienojās opozīcijas priekšlikumam par konvencijas denonsēšanu. Sekojošie notikumi ir atsevišķa raksta vērti, jo konvencija tikpat negaidīti kļuva par simbolu “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” politiskajam kursam, iedarbinot plašu NVO un mediju kampaņu un vienkāršojot sarunu līdz emocionālu saukļu izkliegšanai un vienas puses pārzīmološanai par varmāku aizstāvjiem. Apvienojumā ar masveidīgiem protestiem un prezidenta iesaisti ar to pietika, lai vairākas Saeimas partijas piekāptos, jautājumu atliekot uz nākamo sasaukumu.
Vēl ātrāk aprāvās priekšlikuma virzība ieviest obligātās konsultācijas pirms aborta, kas apstājās jau Saeimas komisijas līmenī pēc 10 000 parakstu savākšanas Manabalss.lv portālā. Par laimi, kultūrkari Latvijā nav pārvērtušies politisko oponentu slepkavībās, kā to šogad pieredzēja ASV saistībā ar ietekmīgā aktīvista Čārlija Kērka publisko nogalināšanu, paliekot vien parlamenta un sabiedrisko diskusiju līmenī. Vienlaikus ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā pietiek tikai ar asām diskusijām, lai konservatīvos politiķus iebiedētu mainīt savu pozīciju. Pagrieziens kultūrkaros 2025. gadā Latvijā nav noticis.
Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei. Ir nepieciešams ne vien nacionālkonservatīvais vairākums, bet arī gatavība rīkoties tad, kad šāda iespēja parādās, – ne tikai paziņot savu pozīciju, bet arī to noturēt. Viņpus visiem partejiskajiem apsvērumiem ģimenes vērtību stiprināšana, dzimstības veicināšana, imigrācijas ierobežošana un visaptveroša valsts iekšējā un ārējā aizsardzība ir neatliekamie soļi, lai Latvija turpinātos kā suverēna nācijvalsts.
[1] https://mid.ru/ru/foreign_policy/humanitarian_cooperation/2063001/
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.06.2025-eiropas-padomes-komisija-aicina-nekurinat-negativu-noskanojumu-pret-etniskajiem-krieviem-latvija.a604083/
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.10.2025-augusta-latvijas-eksports-uz-asv-sarucis-par-87-bet-uz-krieviju-pieaudzis-par-51.a617883/
[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.12.2025-krievija-dabigo-kaucuku-importe-caur-latviju-to-izmanto-militaraja-industrija.a626360/
[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/382768-pieaug-noslegto-laulibu-skaits-2025
[6] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.11.2024-dzimuso-skaits-latvija-pirmo-reizi-devinu-menesu-laika-nav-sasniedzis-10-tukstosus.a576101/
[7] https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2025?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[8] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2025-robezparkapejus-arvien-biezak-pieker-dzilak-valsts-teritorija-latgales-iedzivotaji-satraucas.a602151/
[9] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.10.2025-ap-840-krievijas-pilsonu-draud-izraidisana-no-latvijas-pec-uzturesanas-statusa-nenokartosanas-laika.a618180/
[10] https://www.whitehouse.gov/wp-content/uploads/2025/12/2025-National-Security-Strategy.pdf