Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi”

Šis slavinājums rakstīts, balstoties uz piekto izdevumu, kas iznāca Latvijā 1990. gadā, zīmīgā kārtā kļūstot par daļu no mūsu tautas piedzīvojumiem – Trešās atmodas. Piektā izdevuma ievadā Uldis Ģērmanis izsaka nodomu, kuru ielicis grāmatā: “Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta – bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa – liktenis.”

“Zaļā kursa” neprāts

Galvenais tā dēvēto klimatneitrālo tehnoloģiju – saules paneļu, elektrotransporta bateriju un ar tām saistīto izejmateriālu – ražotājs pasaulē ir Ķīna, kas vienlaikus ir arī lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs. Tas nozīmē, ka ES un Latvijas apņēmība samazināt emisijas balstās uz tehnoloģijām, kuru ražošana koncentrēta valstī ar augstāko globālo piesārņojuma līmeni.

2025. gada nacionālkonservatīvās politikas izvērtējums

Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei.

Lāčplēša dienas vēstījums

Varonība nenozīmē skriet ar ieroci pāri laukam, kliedzot “urā”, kamēr pretinieks kaut kur aizbēg – kā vecās un sterilās filmās. Neatkarības kara varoņu stāstos mēs varam izlasīt ļoti tiešu vardarbību pret pretinieku, kas tiek iznīcināts, jo grib iznīcināt mūs, savas dzīvības nežēlošanu nākamo paaudžu vārdā, motivāciju, kas pārsniedz ekonomiskās vai šauru grupu intereses.

Jaunā skolotāja piezīmes

Izglītības reformu “Skola 2030” savulaik vēroju, vēl būdams iesaistīts politiskajā darbā, un redzēju, ka aiz virspusējiem saukļiem par patriotisko audzināšanu sociālo zinātņu un vēstures priekšmetā tiek virzītas pavisam citas idejas, kas neveicina izpratni par vēsturi, bet to izšķīdina tematos, kuriem ir maza saistība ar Latvijas realitāti.

Vīrišķības ideāls, tā krīze un atjaunošana

Pēc Trešās atmodas Latvijā saplūda kopā divas vīrišķības krīzes – komunisma mantojums un Rietumu kreiso ideoloģiju ietekme. Atjaunotajā valstī vīrišķība netika virzīta kā ideāls; tā pastāvēja izkropļotā formā vai arī to aktīvi apkaroja akadēmiskajā un kultūras vidē, kur dominēja postmodernas un dzimumu dekonstrukcijai atvērtas pieejas.

Lielbritānijas izvarošana

Ņemot vērā vienas etniskās grupas pārstāvju neproporcionālo pārstāvniecību masveida noziegumos pret lielākoties angļu meitenēm, var loģiski secināt, ka šie noziegumi pakistāniešu kopienās bija plaši zināmi un kopīgi slēpti. Un tieši šo loģisko secinājumu dēļ, kas sagrauj multikulturālisma propagandas pamatus, varas iestādes noziegumus slēpa.

2024. gada nacionālās politikas izvērtējums

Citi 2024. gada notikumi nākotni rāda cerīgāku. 2024. gada 31. maijā dienestu noslēdza pirmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums. Sākot ar 2024. gada septembri, par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās ir kļuvusi valsts aizsardzības mācība. Aug jauna Latvijas patriotu paaudze, kas iziet valstiskās audzināšanas skolu un iepazīst, ko nozīmē atbildība pret savu valsti.

Latviešu nacionālisma attīstība pēc Trešās atmodas

Franču filozofs Aleksis de Tokvils, aprakstot revolūciju norises likumus, secināja, ka revolūcijas uzsāk viens sabiedrības slānis, turpina otrs, bet noslēdz trešais. Franču revolūcija ir spilgtākais piemērs, taču šādu pašu likumību var ievērot arī Dziesmotajā revolūcijā. Trešo atmodu uzsāka latviešu nacionālistu aktīvistu grupas. To turpināja jau daudz plašākas sabiedriskās grupas, piemēram, Latvijas Tautas fronte, kas bija krietni mērenāka savās prasībās, bet šo procesu noslēdza postkomunistiskā Latvijas Republikas politiskā elite, kuras vidū bija ne mazums bijušo komunistiskās partijas aktīvistu un ideologu, kā arī ar PSRS “čeku” saistīti politiķi.

No Atmodas līdz hibrīdkaram. Saliedētības veidošana starp nacionālismu un liberālismu atjaunotajā Latvijā

Balstoties Eiropas un Latvijas politiķu ambīcijās, Latvijai piedāvāja būtībā unikālu ideoloģisku eksperimentu – izveidot paraugu pilsoniskajai sabiedrībai. Turklāt to piedāvāja valstī, kas, pirmkārt, dibināta uz etniskā nacionālisma pamatiem, otrkārt, saskārusies ar Eiropā nepieredzēta mēroga kolonizāciju, kas teju iznīcinājusi šīs nācijas pārsvaru savā etniskajā dzimtenē, un, treškārt, bijusi pakļauta Krievijas ģeopolitiskajām interesēm, kas pēc “Karaganova doktrīnas” šīs kolonizācijas sekas tiecās izmantot saviem imperiālistiskajiem mērķiem.

Lielbritānijas karstā vasara

Līdzīgi kā ģeopolitikā par liela mēroga konflikta tuvošanos var liecināt vecās lielvaras stagnācija iepretim jaunās lielvaras ekonomiskā un militārā potenciāla pieaugumam, tā valstu iekšpolitikā un etniskajās attiecībās par pilsoņu kara draudiem var liecināt pamattautas demogrāfiskā stagnācija vai kritums iepretim straujam imigrantu populācijas pieaugumam.

Par cieņu pret mātēm, tēviem un bērniem – valsts pamatu un nākotni

Laulības institūcijas relativizācija caur alternatīviem “partnerības” institūtiem vai laulības paplašināšana, iekļaujot jebkādu cilvēku kopību, kas jūt “tuvas personiskas attiecības”, ir necieņa pret mātēm un tēviem. Tā ir netaisnība pret bērniem, un tā ir nelietīga nolaidība pret tautas turpināšanas uzdevumu, kas ir Latvijas valsts augstākais mērķis un piepildījums. Tā ir to dabisko patiesību noliegšana, kas ir ikvienas sabiedrības pastāvēšanas pamatā.