Tad nu ar Dievu paliekat sirsnīgi sveicināti no manis, un es palieku, gaidīdams uz jūsu atbildi. Jūsu brālis J. B. I. ierakumos.
karš
Divas tādas varas
10.01.2026Kad man prasa – vai tev nebija bailes, kad tevi tiesā, kad ved prom? Nē, man nebija bailes. Es gāju kopā ar visu tautu. Pirmkārt, jau 1941. gadā aizvestie. Es visu laiku esmu, vēl tagad esmu kopā ar viņiem. Es jūtos vainīga, ka esmu te, dzīva, bet viņi nav. Un šī sajūta laikam ir tā mīlestības sajūta, varētu tā teikt, vai ne? Mīlestība uz savu tautu un zemi.
Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei.
Lāčplēša dienas vēstījums
22.11.2025Varonība nenozīmē skriet ar ieroci pāri laukam, kliedzot “urā”, kamēr pretinieks kaut kur aizbēg – kā vecās un sterilās filmās. Neatkarības kara varoņu stāstos mēs varam izlasīt ļoti tiešu vardarbību pret pretinieku, kas tiek iznīcināts, jo grib iznīcināt mūs, savas dzīvības nežēlošanu nākamo paaudžu vārdā, motivāciju, kas pārsniedz ekonomiskās vai šauru grupu intereses.
1941. gada vasarā pēc Monikas Daukštes ieradās vietējā policija un aizveda uz Aglonas skolu, kur bija sadzīti nošaušanai nolemtie ebreji. Monika izlūdzās no klātesošā vācu virsnieka atļauju policista pavadībā aiziet uz vietējo baznīcu, kur izsūdzēja dekānam A. Brokam savu likteni. Broks kopā ar kristīto ebrejieti un policistu devās uz skolu, kur pārliecināja vācu virsnieku atbrīvot katolieti. Nosodot ebreju un padomju aktīvistu slepkavības, Broks 1941. gada vasarā uzstājās ar sprediķi “Kain, kur ir tavs brālis?”, bet 1941. g. decembrī otrās adventes svētdienā Aglonas baznīcā nolasīja sprediķi “Tev nebūs nokaut”.
1941. g. oktobrī abiem Izraelitiem nācās aiziet no šī patvēruma, un viņi vērsās pie brāļiem kalējiem Rutkovskiem – Pētera (1903) un Staņislava (1914–1959), kuri jau iepriekš bija palīdzējuši ar pārtiku un tagad atļāva paslēpties viņiem piederošā šķūnī. Pie Rutkovskiem bieži nāca kopīgs paziņa – kalējs Matusevičs, kurš 1941. g. novembrī pieņēma un paslēpa abus bēgļus savā vecajā, dzīvošanai vairs nederīgajā mājā.
Pašpuikas, mana varenā cilts
01.06.2025Un, aizturot elpu,
Es dzirdu:
Tīreļa purvos,
Kur kroplīgi bērzi un ašķi,
Viens laiku kā aizkarus pašķiŗ
Un sauc man caur telpu.
Atbalsts Ukrainai vieno Latvijas tautu
25.02.2025Daudz runā par visaptverošo valsts aizsardzību un valsts lomu, taču pašas sabiedrības brīvprātības loma arvien šķiet neizvērtēta, jo tās pamats ir jau šobrīd. Tā ir pilsoniskā kustība Ukrainas atbalstam, kas pārvar sabiedrības grupu, ideoloģiju un partiju robežas.
2024. gada nacionālās politikas izvērtējums
29.12.2024Citi 2024. gada notikumi nākotni rāda cerīgāku. 2024. gada 31. maijā dienestu noslēdza pirmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums. Sākot ar 2024. gada septembri, par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās ir kļuvusi valsts aizsardzības mācība. Aug jauna Latvijas patriotu paaudze, kas iziet valstiskās audzināšanas skolu un iepazīst, ko nozīmē atbildība pret savu valsti.
Likumpaklausīga pilsoņa pienākumi
14.06.2024Lai kāda būtu bijusi Kanta loma “mazā cilvēka” mentalitātes veidošanā Vācijā, nav ne mazāko šaubu, ka vienā ziņā Eihmans patiešām vadījās pēc Kanta priekšrakstiem: likums ir likums, izņēmumi nav iespējami.
No vienas puses, Krievu pareizticīgās baznīcas komunikācija Krimas anektēšanas un karadarbības Ukrainas austrumos laikā 2014. gadā atbilda ierastajai starptautiskajai reliģijas jeb ticības diplomātijas praksei, kur konfesiju pārstāvji aicina uz mieru. No otras puses, aicinājums nekarot tika mērķēts tikai Ukrainas pusei, jo Krievijas karaspēku atainoja kā miera misiju pildošu.
Cietā, maigā un asā vara
09.01.2024Asā vara vienmēr darbojas asimetriski – savā valstī netiek pieļauta viedokļu brīva paušana, vārda un pulcēšanās brīvība tiek ierobežota. Toties mērķa zemēs tiek sacelts liels troksnis, ja kāda valsts cenšas ierobežot autoritārās valsts propagandu un dezinformāciju.
Informatīvais karš
23.11.2023Rietumu vājā vieta ir tieši liberālā atvērtība informācijai, gatavība nebeidzamam dialogam par jebkuru jautājumu un neizpratne par to, ka pret Rietumiem darbojas režīms, kas nejūt nekādu cieņu ne pret cilvēku kā tādu, ne pret viņa dvēseli, ne pret kādu “demokrātisko procesu”.
Ceļā uz karu
14.10.2023Un nākamā bija vēl viena laimes diena. Laikraksti jūsmoja vienā balsī, biržas cenas uzlēca debesīs, no Vācijas pirmo reizi pēc vairākiem gadiem atskanēja draudzīgas balsis, Francijā ierosināja uzcelt Čemberlenam pieminekli.
Atgriešanās Austrijā
26.07.2023“Reāla manta, jebkas, kas nav nauda” kļuva par jauno saukli. Dažiem nācās novilkt no pirksta laulības gredzenu vai no biksēm izvilkt ādas jostu, lai tikai nenomirtu badā. Galu galā varas iestādes iejaucās, lai apturētu šo melno tirgu, no kura praksē guva labumu tikai turīgie. No apgabala uz apgabalu tika izveidoti veseli kordoni, lai “kāmjiem” konfiscētās preces, kuras veda ar velosipēdiem un vilcieniem, nogādātu pašvaldību pārtikas punktos.
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Jurģi Klotiņu par Ēriha Marijas Remarka 1928. g. romānu “Rietumu frontē bez pārmaiņām” un neseno vācu ekranizāciju Edvarda Bergera režijā, kas saņēma ASV kinoakadēmijas balvu kā 2022. gada labākā ārzemju filma.
Laibach lētā un skarbā mīla Tallinā
18.02.2023Tāds arī ir postmodernā liberālā kapitālisma mērķis – lai patērētāji, vēlmju un pašizpausmes tiesību subjekti, valdošo ideoloģiju neuztvertu pārlieku nopietni un iesavinātu ironisku attālumu no tās. Tāpēc Žižeks uzsver Laibach mākslas politisko sasniegumu, īsto apvērsumu – saviem klausītājiem mācīt uztvert šo sistēmu nopietnāk, nekā tā uztver pati sevi.
Pēdējie gadi pirms kara
06.02.2023Nekad es nebiju vairāk mīlējis mūsu veco zemi kā šajos pēdējos gados pirms Pirmā pasaules kara. Nekad es nebiju vairāk cerējis uz Eiropas apvienošanos. Nekad es nebiju vairāk ticējis tās nākotnei kā šajā laikā, kad mēs domājām, ka uzaust jauna rītausma.
Taisnīga/taisna karošana ir spēka kā pēdējās iespējas pielietojums tādā karā, kas pamatots Dieva radītās kārtības atjaunošanā un kalpojot savam tuvākajam.
Jaunās Derības kontekstā reliģiska cīņa ir nemiesiska, liedzot teoloģisku pamatu svēta kara karošanas idejai. Tas gan nenozīmē, ka nav bijuši mēģinājumi Jauno Derību pielāgot svētai karošanai, atbilstoši interpretējot Jēzus veikto Tempļa šķīstīšanu, Viņa vārdus par zobenu un pavēli pirkt zobenu.