“Balto privilēģijas” jēdziena izcelsme un pielietojums. 3. daļa

Raksta pirmo daļu var izlasīt šeit un otro šeit.

ASV īpašo politisko situāciju rasu līdzāspastāvēšanas jomā ir radījis melno cilvēku verdzības atstātais sociālais un ekonomiskais mantojums. Ja pēc 2020. gadā pieejamajiem datiem salīdzina darba algu melnajiem un baltajiem vīriešiem, ņemot vērā līdzīgu kvalifikāciju un ģeogrāfisko atrašanās vietu, tad redzams, ka melnie vīrieši nopelnīja 98 centus pret katru dolāru, ko nopelnīja baltie vīrieši. Šajā ziņā divu procentu starpība nav liela.[1] Tomēr, ja salīdzina kopējo ģimeņu bagātību, vērtējot visu piederošā īpašuma apjomu, tad baltajām ģimenēm tā ir daudz augstāka nekā melnajām ģimenēm – attiecīgi 188 200 dolāri un 24 100 dolāri. Tādējādi melno ģimeņu kopējā bagātība ir tikai 15% no balto ģimeņu kopējās bagātības.[2]

Demokrātu senatore Elizabete Vorena no Masačūsetsas uzskata, ka šo pārticības plaisu ir radījusi diskriminējoša politika, plēsonīga melno cilvēku kreditēšana un masveida ieslodzīšana, situāciju vēl vairāk saasinot. Bijušais Teksasas kongresmenis demokrāts Beto O’Rurks melno cilvēku problēmās vaino “nepilnīgo, negodīgo, netaisnīgo un rasistisko kapitālisma ekonomiku”.

Attiecīgi demokrātu partijas politiķi melno kopienas problēmu risinājumus saskata “balto privilēģijas” likvidēšanā ar pozitīvās diskriminācijas palīdzību. Viņi rosina piešķirt kompensācijas paverdzināto melnādaino pēctečiem un studiju aizņēmumu dzēšanu.[3] Pozitīvās diskriminācijas pasākumi skar arī valsts atbalstu uzņēmējiem. ASV demokrātu pašreizējās administrācijas rasu ekonomiskās vienlīdzības programmas plāns paredz piešķirt īpašas priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, kas pieder tieši melnajiem amerikāņiem.[4]

Šāda pieeja problēmas risināšanā daudzos republikāņos izsauca neapmierinātību, jo atbalstu cilvēkiem paredzēts sniegt, balstoties uz rases pazīmēm. Daudzi plāna pretinieki norādījuši, ka praksē tas vērtējams kā mēģinājums atjaunot rasu segregāciju.[5] Republikāņi uzskata, ka “balto privilēģijas” jēdziena ietekmē tiek diskriminēti arī nabadzīgie baltie, kuri reāli nekad neizmantos tos labumus, kurus viņiem teorētiski piešķīrusi “balto privilēģija”. Koncentrējoties tikai uz rasi, patiesībā tiekot novērsta uzmanība no vispārējām nabadzības problēmām, kuras pastāv neatkarīgi no rases. Akadēmiskajā vidē radītās pozitīvās diskriminācijas programmas balstoties nepatiesā pieņēmumā, ka pilnīgi visām melnajām personām ir mazāk paveicies nekā visām baltajām personām. Pēc republikāņu domām, plašsaziņas līdzekļu, rases pētnieku un akadēmisko aprindu apgalvojums, ka visi baltie cilvēki ir priviliģēti, ir nepamatots.[6] Melnādainais konservatīvais aktīvists Tomass Souvels arī norādījis, ka mājsaimniecību kopējās bagātības statistika var būt maldinoša un neuzrāda patieso pārticības plaisu. Cilvēku skaits vienā mājsaimniecībā dažādās rasu un etniskajās grupās ir atšķirīgs, līdz ar to arī kopējās bagātības uzskaitīšana, neņemot vērā mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku skaitu, var būt neobjektīva.[7]

Melnajiem amerikāņiem ir visaugstākais viena vecāka un bezlaulības dzimstības līmenis ASV. Šo atšķirību no laulātu bioloģisko vecāku ģimenes ideāla saista ar zemāku izglītības līmeni, kā arī augstāku nabadzības un bezdarba līmeni melno amerikāņu kopienā[8], kurā 64% bērnu piedzimst viena vecāka mājsaimniecībā. Salīdzinājumam balto kopienā šis skaitlis ir 24%.[9] Republikāņi uzskata, ka pasākumi melnādaino laulību un ģimeņu stiprināšanā varētu būtiski mazināt kopējās pārticības plaisu, kura atspoguļojas statistikā. Konservatīvā aktīviste Kendisa Ouvensa to minējusi kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem: “Balto pārākums un baltais nacionālisms ne tuvu nav svarīgākās problēmas, ar kurām saskaras melnā Amerika. Demokrāti to uzsver, jo mēģina pārvērst vēlēšanas par rasu pretnostatījumu. Es sacītu, ka šobrīd dzīvojam sociālā vidē, kas ir naidīga vīriešiem, neveicina patiesu vīrišķību, vēlēšanos būt vīrietim un izpratni par to, ko nozīmē būt tēvam mājsaimniecībā.”[10] Republikāņi aicina arī uzlabot gan melnādainās, gan arī baltās kopienas izglītību un finanšu pratību, lai palielinātu visu nabadzīgo cilvēku ekonomiskās iespējas.[11]

ASV notiek plaša diskusija par to, cik bieži policija aizturot nogalina melnos amerikāņus. 2020. gadā policija aizturēšanas brīdī nogalināja 457 baltos amerikāņus un 241 melno amerikāni. Lai gan balto skaits ir lielāks, jāņem vērā, ka pēc kopējā iedzīvotāju skaita samēra valstī melno amerikāņu skaits šajās statistikās procentuāli sastāda lielāku daļu no viņu kopienas nekā balto.[12] 2020. gadā ASV dzīvoja apmēram 234 miljoni balto amerikāņu un 40 miljoni melno amerikāņu. Attiecīgi var aprēķināt, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam vidēji uz vienu balto amerikāni tiek nogalināti trīs melnie amerikāņi.[13] Saskaņā ar ASV Federālā Cietumu biroja datiem 2021. gada jūnijā melnie amerikāņi veidoja 38,3% (58,673) no visiem cietumos ieslodzītajiem, bet baltie amerikāņi – 57,8% (88,434). Proporcionāli iedzīvotāju skaitam vidēji uz vienu balto amerikāni ir ieslodzīti gandrīz četri melnie amerikāņi.[14]

Vairums demokrātu uzskata, ka indivīdu materiālais stāvoklis, kognitīvās spējas vai noziedzība šos rezultātus neizskaidro. To vietā par galveno cēloni ir jāuzskata valsts sociālo institūciju politikā, noteikumos un likumos dziļi iestrādātais “institucionalizētais rasisms”.[15] Demokrātu politiķi cenšas mainīt likumus, padarot tos viņu ieskatā mazāk diskriminējošus. Turklāt ar noteiktu noziegumu veidu dekriminalizāciju varētu panākt statistikas uzlabošanos. Par marihuānas likumdošanas pārkāpumiem melnos amerikāņus aiztur četras reizes biežāk nekā baltos amerikāņus.[16] Bērnijs Sanders izstrādājis visaptverošu plānu pašreizējo marihuānas likumu reformēšanai, kas ietver tās legalizēšanu un visu ar marihuānu saistīto sodāmību dzēšanu. Citi demokrāti – Elizabete Vorena, Korijs Bukers, Kamala Herisa pauž līdzīgu nostāju, un vairums demokrātu atbalsta senatora Bukera piedāvāto “Marihuānas taisnīguma” likumu. Ar šo ierosināto tiesību aktu kaņepes svītrotu no Kontrolējamo vielu likuma, dzēstu ar marihuānu saistītus spriedumus un atņemtu federālo fondu naudu pavalstīm, kuras marihuānas likumus izpilda diskriminējošā veidā.[17]

Ņujorkas mērs demokrāts Bils de Blasio no savas puses dekriminalizēja iepriekš aizliegtu seksuālu pakalpojumu sniegšanu. Ielu prostitūcijas apkarošanu likuma izpratnē atcēla, jo tā pārāk bieži esot bijusi vērsta pret sievietēm, transpersonām un melnādainiem cilvēkiem, vadoties tikai pēc viņu izskata.[18] Pēdējos gados Kalifornijā progresīvie demokrāti ir faktiski dekriminalizējuši arī zādzības. Tos mazumtirgotājus, kas aiztur zagļus, var iesūdzēt tiesā. Rezultātā vairākus pavalsts mazumtirgotājus ir iesūdzējuši cilvēki, kas pieķerti zādzībās veikalā. Viņi apgalvoja, ka esot rasu diskriminācijas upuri.[19] Demokrātu senatores Nensijas Skineres birojs 2021. gada martā publicēja plānu par jauno Senāta likumprojektu Nr. 82, kura nolūks ir panākt, lai prokurori atsakās no kriminālām apsūdzībām par nodarījumiem, kas kvalificēti kā zādzības veikalos un sīkas laupīšanas. Likumprojektā par nenozīmīgām paredzēts pārdefinēt visas laupīšanas, kurās nav izmantots ierocis vai neviens nav nopietni ievainots.[20]

Radikāli kreisās demokrātes Ilhana Omāra, Rašida Tlaiba un Aleksandrija Okasio Kortesa atbalsta principu “Atņemt līdzekļus policijai” (Defund The Police). Šī politika paredz līdzekļu atsavināšanu policijas departamentiem un to pārdali sabiedriskās drošības un sabiedrības atbalsta formām, kas nav saistītas ar policiju, piemēram, sociālajiem dienestiem, jaunatnes dienestiem, mājokļiem, izglītībai, veselības aprūpei un citiem kopienas resursiem. “Atņemt līdzekļus policijai” pamato ar pārliecību, ka policija ASV pēc savas būtības esot rasistiska un to nav iespējams reformēt.[21]

Republikāņi turpretī uzskata, ka dekriminalizācija un policijas resursu samazināšana galu galā novedīs pie vēl sliktākiem apstākļiem noziedzībai pakļautās vietās. Policijas virsnieki ar ierobežotām rīcības spējām būs saspringtāki un sliktāk pieņems lēmumus. Atbildes laiks uz izsaukumiem palielināsies. Samazināta policijas klātbūtne minoritāšu rajonos atņems vēl vairāk melno amerikāņu dzīvību. Pieredze rādot, ka gadījumos, kad policijas virsnieki atkāpjas no proaktīvas rīcības, baidoties no apsūdzības rasismā, noziedznieku vardarbība pieaug.

Republikāņi arī uzskata, ka apvainojumi vispārējā policijas rasismā un sistemātiskā melno amerikāņu nogalināšanā esot nepamatoti. Ideāli, protams, būtu, ja policisti, veicot savus pienākumus, nekad nevienam neatņemtu dzīvību. Pēdējo piecu gadu laikā policija ir nogalinājusi ap 1000 cilvēku gadā. Tomēr katru gadu policija veikusi apmēram 10 miljonus arestu un to veikšanas laikā ir bijuši vidēji 27 gadījumi dienā, kad virsniekiem uzbrukts ar nāvējošiem ieročiem. Ņemot vērā lielo sadursmju skaitu, minēto 1000 nāves gadījumu skaits gadā neliekot domāt, ka tiesību aizsardzības sistēma nedarbotos pienācīgi.[22] Tāpēc republikāņu priekšlikumu pakete melno amerikāņu stāvokļa uzlabošanai, saukta par Tieslietu likumu, ietver ieteikumus policijas darba kvalitātes uzlabošanai. Paredzēts policijas departamentiem aizliegt potenciāli letālus spēka paņēmienus, noteikt plašākas informācijas atklāšanas prasības orderiem policijas iekļuvei privātīpašumā, kā arī sodus par nepatiesiem ziņojumiem. Likumprojekts ietver arī ārkārtas finansējuma programmas policistu ķermeņa kamerām, padara linča tiesu par federālajā likumdošanā noteiktu naida noziegumu un paredz izveidot komisiju, lai izpētītu negadījumus veicinošus apstākļus, ar kuriem saskaras melnie vīrieši un zēni.[23]

Demokrātu plāni cīņai ar noziedzību republikāņu skatījumā ir mēģinājums sagraut sabiedrības struktūras un uzvedības normas.[24] Cīņai pret “balto privilēģiju” un “institucionalizēto rasismu” demokrāti paredz izmantot arī rasu un citu minoritāšu kvotas. 2020. gadā Kalifornijas demokrātu likumdevēji radījuši likumprojektu AB979. Tas nosaka, ka katrai korporācijai, kuras galvenā mītne atrodas vai ir reģistrēta Kalifornijā, tiks piemērota “nepietiekami pārstāvētās kopienas” kvota. Visu korporāciju valdēs jābūt vismaz vienam dalībniekam, kurš pieder noteiktai rasu grupai vai LBGT+ kopienai. Precīzs skaitlis ir atkarīgs no korporācijas lieluma.[25] ASV Kinofilmu mākslas un zinātņu akadēmija, kurā dominē demokrātu atbalstītāji, paziņoja, ka radīs stingras dažādības prasības, lai filmas varētu pretendēt uz Oskara balvu. Prasības ir plašas, lai gan tās drīkst sasniegt ar dažādiem līdzekļiem. Vienam filmas vadošajam vai nozīmīgam aktierim jābūt no “nepietiekami pārstāvēto” rasu vai etnisko grupu saraksta. Vismaz 30% sekundāro dalībnieku jābūt no nepietiekami pārstāvēto minoritāšu grupu saraksta, kas ietver sievietes, LGBTQ+ un invalīdus. Konservatīvais kinokritiķis Kails Smits par šo prasību sacīja: “Akadēmija ir paziņojusi, ka tā formāli noraida centienus sasniegt augstu māksliniecisko kvalitāti par labu kvotu sistēmai”. Noteikumi stāsies spēkā 2024. gadā.[26]

Republikāņi turpretī uzskata, ka gan negatīvās, gan arī pozitīvās diskriminācijas pasākumi parasti nesekmē sabiedrības vienotību. Apšaubāmi pozitīvās diskriminācijas pasākumi var būtiski pazemināt sabiedrības dzīves kvalitāti. Tāda valsts iejaukšanās, kas regulē rasu “proporcionalitāti”, apdraud amerikāņu spēju mierīgi sadzīvot. Valsts priekšrakstītais “taisnīgums” riskē kļūt par valsts priekšrakstītu negodīgumu. “Pozitīvā diskriminācija” var iznīcināt atsevišķu indivīdu karjeru, kas pelnīti sasniegta, pateicoties talantam un pūlēm.[27]

Viens no lielākajiem pretrunu avotiem starp demokrātiem un republikāņiem ir strīds par to, vai tieši piederība sociālajai kopienai nosaka indivīda morāli un vai vienas rases vai dzimuma pārstāvji savu īpašību dēļ nevar un nespēj izturēties pret citiem indivīdiem citādi, kā vien nerespektējot viņu rasi vai dzimumu. Progresīvo demokrātu piesauktais “balto pārākuma kolektīvās bezapziņas” jēdziens atgādina Junga stāstu par iegremdēšanos Ēnā, kuras figūra personificē visu, ko indivīds sevī neatpazīst un kas tomēr netieši vai tieši viņa apziņā atkal un atkal parādās – piemēram, negatīvas viņa rakstura iezīmes vai kādas nepieņemamas tieksmes.[28]

Ņemot vērā problēmas politizāciju, abas iesaistītās puses piedāvā pētījumus, kuri apliecina viņu uzskatu pareizību. Demokrātu puse piedāvā pētījumus par to, kā iespējams pārvarēt neapzinātos aizspriedumus (implicit bias). Cilvēkiem esot jāapzinās savi aizspriedumi un jābūt satrauktiem par savu aizspriedumu sekām; tikai tad viņus var motivēt pielikt pūles, lai tos novērstu. Ieteiktās metodes ietver stereotipu aizstāšanu, stereotipos nebalstītas domāšanas attīstīšanu un psiholoģiskas tuvības radīšanu ar stigmatizēto grupu. Šādi esot iespējams samazināt indivīda neapzinātos aizspriedumus.[29]

Lūk, piemērs, kā “balto privilēģijas” jēdzienā balstīto neapzināto rasismu izprot atsevišķi radikāli demokrātu pārstāvji. Viņi uzskata, ka ar to vien ir par maz, ja baltais amerikānis neveic atklāti rasistiskas darbības. Tāpat nepietiek ar to, ja baltais amerikānis veic dažādas melno amerikāņu kopienai labvēlīgas un draudzīgas darbības. Pat tādā gadījumā, ja baltajam amerikānim ir melnie audžubērni, viņš apmeklē melno baznīcas draudzi, viņam ir tuvi melnie draugi un viņš apņēmies cīnīties pret rasu netaisnību, viņš tomēr var rīkoties rasistiski. Lai to izskaidrotu, izmanto mikroagresijas jēdzienu. Mikroagresija ir vārdi vai darbības, ko izraisa indivīda neapzinātie aizspriedumi. Tā bieži gadās netīši un satur naidīgus, nicinošus un pazemojošus rasistiskus uzskatus. Piemēram: baltais cilvēks jautā melnajam cilvēkam, vai viņam patīk basketbols un hiphops. Šāds jautājums ietver rasistisku pieņēmumu un aizspriedumu. Gadījumā, ja baltais indivīds saņem aizrādījumu par mikroagresiju, viņš nevar sev par attaisnojumu teikt: “Bet man ir melni audžubērni.” Šādi rīkojoties, viņš tikai vēlreiz uzsver savu “baltumu”, nevis sekmē antirasisma attīstību. Viņa uzdevums esot aizvērt muti, atvērt ausis un uzklausīt visu, ko melnais indivīds viņam saka par rasisma pieredzi. Jebkura cita reakcija esot neproduktīva, neiejūtīga un liecinot par privilēģiju.[30]

Turpretī republikāņi uzskata, ka ir neprāts “balto privilēģiju” saskatīt arī neapzinātajos aizspriedumos. Ja vadās pēc šādas atziņas, tad neviena baltādaina persona un vispār neviens cilvēks nekad nevar būt objektīvs un taisnīgs. Galu galā jau pēc definīcijas nevienam nav pieejams viņa bezapziņas saturs. Tādējādi nav arī iespējams piedāvāt racionālus risinājumus, kā baltajiem atbrīvoties no viņu bezapziņā balstītās “kolektīvās vainas”.

Turklāt neapzināto aizspriedumu ietekmi nav iespējams empīriski pierādīt. Līdz šim veiktajos eksperimentos ar “netiešās asociācijas testu” (IAT) šo neapzināto saturu nav izdevies konstatēt. Šajā testā eksperimentu dalībniekiem lūdz pieņemt ātrus lēmumus, palūkojoties uz attēliem vai vārdiem, kas redzami ekrānā. Pieskaroties noteiktiem taustiņiem, testā parādās baltas vai melnas sejas un arābu vai citu valodu vārdi. Tad šīs sejas un vārdus lūdz saistīt ar noteiktiem priekšmetiem un īpašībām. Tādā veidā it kā mēģina pārbaudīt, vai cilvēkam ir vieglāk saistīt melnas sejas ar ieročiem un baltas sejas ar nekaitīgākiem priekšmetiem. Tāpat mēģina pētīt, cik lielā mērā arābu vārdus indivīds saista ar “sliktiem” jēdzieniem un citu tautu vārdus – ar “labiem”. 2017. gadā Augstākās izglītības hronika ziņoja, ka pētnieki no Hārvardas, Virdžīnijas un Viskonsinas universitātēm ir izanalizējuši simtiem pētījumu rezultātus, kuros piedalījās gandrīz 81 000 dalībnieku. Tiem, kuri tic nepierādāmajam neapzināto aizspriedumu spēkam, rezultāti varētu likties šokējoši. Pētnieki konstatēja, ka korelācija starp netiešu neobjektivitāti un diskriminējošu uzvedību šķiet būtiski vājāka, nekā domāts iepriekš. Turklāt ir ļoti maz pierādījumu, ka netiešās neobjektivitātes izmaiņām būtu kāds sakars ar izmaiņām personas uzvedībā.

Kāpēc netiešo aizspriedumu teoriju tik plaši pieņem kā reālajā pasaulē pastāvošās diskriminācijas cēloni? Iespējams, ka gadu gaitā politiķi uz pētniekiem ir izdarījuši spiedienu, lai netiešās neobjektivitātes “zinātne” izliktos pārliecinošāka, nekā tā patiesībā ir. Kreisie politiķi, ideoloģisku iemeslu mudināti, ir pievērsuši nesamērīgi lielu nozīmi rasu problēmu risināšanai un ietekmējuši zinātni tā, lai saņemtu vēlamās atbildes. Nenoliedzot iespēju, ka sabiedrībā bieži ir novērojami dažādi reāli pastāvoši aizspriedumi, tomēr nav pamatoti uzskatīt, ka rasu naids sakņojas cilvēku bezapziņā.[31] Ņemot vērā indivīda neapzinātu aizspriedumu jēdziena politizāciju, ir visai sarežģīti noteikt, kurā vietā pētījumos beidzas zinātne un sākas politika.

Pozitīvās diskriminācijas pretinieki arī uzskata, ka tās sekas ir mākslīgi radīta “melno privilēģija”. Šo jēdzienu izmanto kā retorisku pretuzbrukumu termina “balto privilēģija” arvien plašākai izmantošanai. Melnie amerikāņi var piederēt klubiem un organizācijām, kas īpaši rūpējas par viņu rasi, taču “Nacionālās balto cilvēku attīstības asociācijas” nav, jo šāda grupa tiktu uzskatīta par rasistisku. Amerikānisko vērtību aizstāvis un konservatīvais aktīvists Deivids Horovics norādījis, ka ne visas rasu atšķirības pēc būtības ir rasistiskas: “Ja rasu atšķirības pierāda diskrimināciju, tad “Nacionālā basketbola asociācija” ir rasistiska. Visdrīzāk, 90% spēlētāju ir melnie amerikāņi.”

Pateicoties pozitīvās diskriminācijas programmām, “melno privilēģija” ir ārkārtīgi izplatījusies. Koledžu profesori pieļauj zemākus standartus melno studentu gadījumā nekā balto. Korporācijas piedāvā programmas un praksi melnajiem strādniekiem, bet ne baltajiem. Tas savukārt ir novedis pie stāvokļa, ka dažas personas cenšas sevi identificēt ar etniskajām minoritātēm, lai iegūtu pabalstus vai karjeras izaugsmes iespējas. Kā piemēru var minēt bijušo “Nacionālās melno cilvēku attīstības asociācijas” (NAACP) nodaļas vadītāju Reičelu Dolezalu, kura identificēja sevi kā melno, lai gan patiesībā viņa bija baltā un arī viņas ģimene sevi uzskatīja par baltajiem.[32]

Minētie gadījumi vedina atzīt, ka “balto privilēģijas” jēdzienam nav vēsturiskas saistības ar amerikāņu liberālisma tradīciju. Tam pietrūkst zinātniska pamatojuma. Pozitīvās diskriminācijas metodes neveicina sabiedrības vienotību. Uzskatīt “balto privilēģijas” pastāvēšanu par vienīgo vai galveno skaidrojumu sociālo grupu labklājības un likumpaklausības atšķirībām ir nepareizi un bezatbildīgi. Tāpat arī nav lietderīgi “balto privilēģijas” jēdzienu, kas radies tieši ASV, nekritiski pārņemt Latvijā un, tajā balstoties, mēģināt atrast saldējuma “Pols” reklāmā “Krāsainais starp baltajiem” rasisma pazīmes. Tikai vērtējot cilvēkus kā indivīdus un noraidot grupas vērtējuma jēdzienu, iespējams atbrīvoties no neracionālas un naidpilnas domāšanas. Nav pareizi uzskatīt cilvēkus par vainīgiem tikai tāpēc, ka viņi pēc ārējām pazīmēm ir piederīgi kādai rasei vai sociālai grupai. Kolektīvās vainas jēdziens, pretstatā individuālajai vainai, visbiežāk kalpo patiesi vainīgo personu apslēpšanai. Kolektīvās vainas jēdziens ļauj nosodīt nevainīgo vai sodīt viņu kopā ar vainīgajiem. Bet kolektīvās vainas nav – ir tikai individuālā.



[1] S. Miller, “Black Workers Still Earn Less than Their White Counterparts”. Pieejams: https://www.shrm.org/resourcesandtools/hr-topics/compensation/pages/racial-wage-gaps-persistence-poses-challenge.aspx

[2] “Disparities in Wealth by Race and Ethnicity in the 2019 Survey of Consumer Finances”. Pieejams: https://www.federalreserve.gov/econres/notes/feds-notes/disparities-in-wealth-by-race-and-ethnicity-in-the-2019-survey-of-consumer-finances-20200928.htm

[3] B. Sarlin, “Racial wealth gap is vast: 2020 Democrats have plans to close it”. Pieejams: https://www.nbcnews.com/politics/2020-election/racial-wealth-gap-vast-2020-democrats-have-plans-close-it-n1007051

[4] “The Biden Plan to Build Back Better by Advancing Racial Equality”. Pieejams: https://joebiden.com/racial-economic-equity

[5] E. Buffkin, “Biden faces backlash over vow to prioritize minority-owned businesses”. Pieejams: https://katv.com/news/nation-world/biden-faces-backlash-over-vow-to-prioritize-minority-owned-businesses

[6] F.X. Ryan “The Lies of ‘White Privilege’”. Pieejams: https://www.americanthinker.com/articles/2015/03/the_lies_of_white_privilege.html

[7] T. Sowell, “Thomas Sowell: Using Statistics to Lie About Inequality”. Pieejams: https://www.investors.com/politics/columnists/thomas-sowell-using-statistics-to-lie-about-inequality

[8] I. Rowe, “The power of the two-parent home is not a myth”. Pieejams: https://www.aei.org/articles/the-power-of-the-two-parent-home-is-not-a-myth

[9] “Children in single-parent families by race in the United States”. Pieejams: https://datacenter.kidscount.org/data/tables/107-children-in-single-parent-families-by-race#detailed/1/any/false/1729,37,871,870,573,869,36,868,867,133/10,11,9,12,1,185,13/432,431

[10] R. Touchberry, “At White Supremacy Hearing, Candace Owens Says Black on Black Crime, Lack of Masculinity Are the Real Issues”. Pieejams: https://www.newsweek.com/candace-owens-whitesupremacy-hearing-black-crime-lack-masculinity-issues-1460533

[11] J. Oakes, “Lawmakers highlight need for financial literacy to improve credit”. Pieejams: https://thehill.com/homenews/news/536017-lawmakers-highlight-need-for-financial-literacy-to-improve-credit

[12] “Number of people shot to death by the police in the United States from 2017 to 2021, by race”. Pieejams: https://www.statista.com/statistics/585152/people-shot-to-death-by-us-police-by-race

[13] “Demographics of the United States”. Pieejams: https://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_the_United_States#Race

[14] “Inmate Race”. Pieejams: https://www.bop.gov/about/statistics/statistics_inmate_race.jsp

[15] R. Ray, “Is the United States a racist country?”. Pieejams: https://www.brookings.edu/blog/how-we-rise/2021/05/04/is-the-united-states-a-racist-country

[16] “Racial Disparity In Marijuana Arrests”. Pieejams: https://norml.org/marijuana/fact-sheets/racial-disparity-in-marijuana-arrests

[17] C. Jorgensesn, “How marijuana legalization would benefit the criminal justice system”. Pieejams: https://www.boisestate.edu/bluereview/how-marijuana-legalization-would-benefit-the-criminal-justice-system

[18] “NYC mayor looks to decriminalize sex work, Queens to dismiss 700 cases”. Pieejams: https://abc7ny.com/prostitution-sex-workers-human-trafficking-mayor-bill-de-blasio/10423135

[19] “California, the Shoplifting State”. Pieejams: https://www.wsj.com/articles/california-the-shoplifting-state-11604361241

[20] S. Yang, “New Senate Bill 82 to ‘decriminalize’ low-harm robberies”. Pieejams: https://www.bakersfield.com/opinion/other-voices-new-senate-bill-82-to-decriminalize-low-harm-robberies/article_94df4986-90cf-11eb-922f-471eb2dd7953.html

[21] S. Chaggaris, “Defunding police: An idea most Democrats don’t want to talk about”. Pieejams: https://www.aljazeera.com/news/2021/4/15/defunding-police-an-idea-most-democrats-dont-want-to-talk-about

[22] H. MacDonald, “There Is No Epidemic of Fatal Police Shootings Against Unarmed Black Americans”. Pieejams: https://www.manhattan-institute.org/police-black-killings-homicide-rates-race-injustice

[23] C. Grisalis, “Republicans’ Police Reform Bill Focuses on Transparency and Training”. Pieejams: https://www.npr.org/2020/06/17/879082580/republicans-police-reform-bill-focuses-on-transparency-and-training

[24] M. Gonzales, “Purging Whiteness to Purge Capitalism”. Pieejams: https://www.heritage.org/progressivism/commentary/purging-whiteness-purge-capitalism

[25] A. Boden, “Racial quotas have an ugly pedigree. California shouldn’t try to bring them back”. Pieejams: https://www.sfchronicle.com/opinion/openforum/article/Racial-quotas-have-an-ugly-pedigree-California-15569927.php

[26] J. Stepman, “Yes Hollywood Has Created Diversity Quotas for the Oscars”. Pieejams: https://nationalinterest.org/blog/reboot/yes-hollywood-has-created-diversity-quotas-oscars-168782

[27] W.H. Peterson, “The New Color Line: How Quotas and Privilege Destroy Democracy”. Pieejams: https://fee.org/articles/the-new-color-line-how-quotas-and-privilege-destroy-democracy

[28] R. K. Richardson, “The White Supremacist Collective Unconscious”. Pieejams: https://www.bu.edu/history/files/2021/01/The-White-Supremacist-Collective-Unconscious-1-13-212.pdf

[29] P. G. Devine, “Long-term reduction in implicit race bias: A prejudice habit-breaking intervention”. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3603687

[30] R. Garlinghouse, “You Can Have a Black Friend, Partner, Or Child And Still Be Racist”. Pieejams: https://www.yahoo.com/lifestyle/black-friend-partner-child-still-050022655.html

[31] D. French, “Implicit Bias Gets an Explicit Debunking”. Pieejams: https://www.nationalreview.com/2017/01/implicit-bias-debunked-study-disputes-effects-unconscious-prejudice

[32] J. Blake, “It’s time to talk about ‘black privilege’”. Pieejams: https://edition.cnn.com/2016/03/30/us/black-privilege/index.html

Print Friendly, PDF & Email

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: