No 2023. gada 7. decembra līdz nākamā gada 5. janvārim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu. Likums ļautu Latvijā ieviest neprecēto pāru partnerības institūtu. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē kopumā 312 parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārzemēs.

Izmaiņas likumā noteic, ka zvērināts notārs sastāda notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas personīgi pie viņa ierodas un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Tas būs arī veids, kā savas attiecības tiesiski apliecināt viendzimuma pāriem. Par to, ka šāda partnerība tiek radīta kā līdztekus pastāvoša alternatīva laulībai, liecina fakts, ka partnerību nevarēs reģistrēt cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas.

Lai notiktu referendums, jāsavāc gandrīz 155 tūkstoši parakstu. Parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par minētā likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta likuma pieņemšanu un stāšanos spēkā, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad jādodas parakstīties.

Partnerības likums uzskatāms par soli viendzimuma laulības legalizācijas virzienā un ilgtermiņā būs nopietns apdraudējums tradicionālās ģimenes struktūrai.

Laulībai līdzīgas viendzimuma savienības institūta izveidošana ir vērsta uz esošā priekšstata par laulību mainīšanu cilvēku uztverē. Pašlaik laulība kā koncepts nozīmē pastāvīgu un ekskluzīvu savienību starp vīrieti un sievieti, balstoties apstāklī, ka šīs attiecības dabiskā veidā var radīt bērnus. Lai gan laulībā nenoliedzami ir klātesošs emocionālais faktors, laulības institūts tradicionāli visupirms ir saistīts ar nolūku radīt bērnus un tāpēc primāri darbojas bērnu labā.

Vīrieša un sievietes, mātes un tēva attiecības sniedz bērniem viņu vecāku cilvēciskās mīlestības paraugu. Šādā ģimenē arī atklājas unikālās atšķirības starp mātes un tēva mīlestību uz bērniem, ļaujot caur šo pieredzi labāk izprast katram dzimumam piemītošās pazīmes. Vecāku paraugs nākotnē palīdzēs bērniem viņu pašu ģimenes veidošanā. Šādas pieredzes nepieciešamību neatceļ gadījumi, kad notiek laulības izjukšana, vecāku priekšlaicīga nāve, bērnu adopcija, de facto attiecības vai pastāv pabērnu audzināšanas prakse. Nepilnīgas pasaules sarežģījumi un traģēdijas neattaisno līdz šim dzimumu binaritātē balstīto pāru attiecību eksperimentālu pārdefinēšanu.

No vēsturiskas perspektīvas raugoties, sabiedrība nebūtu bijusi ieinteresēta laulības pastāvībā, ekskluzivitātē un aizsardzībā, ja laulībā nevarētu rasties bērni. Racionāli raugoties, sabiedrībai trūkst iemesla pieņemt tiesību aktus, kas legāli atzītu un veicinātu viendzimuma pāru attiecības, kurās nedzimst bērni. Tāpēc sabiedrība ir ieinteresēta tieši tradicionālās laulības pastāvībā un ekskluzivitātē. Šī pastāvība un ekskluzivitāte ir nepieciešamas, lai aizsargātu ikviena bērna identitāti un statusu, kā arī sargātu bērnu tiesības tikt audzinātiem, piedaloties gan mātei, gan tēvam. Šāda kārtība kalpo sabiedrības kopējam labumam. Mainot dzimumu binaritātē balstīto attiecību definīciju un iekļaujot arī viendzimuma attiecības, kuras nespēj dabiskā veidā radīt bērnus, tiek likvidēts primārais pamats un attaisnojums sabiedrības interesēm šajā jomā.

Ja bērni atrodas viendzimuma mājsaimniecībā, viņi vienmēr ir nākuši no citām attiecībām – viņi ir radušies, izmantojot citu bioloģisko vecāku vai tehnoloģiju palīdzību. Tādējādi starp viendzimuma attiecībām un bērniem nav tiešas saistības un, vērtējot šīs attiecības no tautas ataudzes skatpunkta, tās sabiedrībai nedod lielāku labumu kā jebkura cita veida attiecības starp cilvēkiem. Šo atziņu neatceļ apstāklis, ka ne visiem heteroseksuāliem pāriem ir bērni. Ģimenes likumdošanai jābūt vērstai uz ideālu, kuru mēs cenšamies sasniegt, lai gan dažkārt nespējam subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ. Līdz ar to ģimenes likumdošanas principiem jābūt primāri vērstiem uz pāriem, kuri dabiskā veidā rada bērnus, bet ne uz izņēmumiem, kas neiekļaujas kopējā ainā.

Pragmatiski atrisināt juridiskās tiesiskās aizsardzības problēmas, kuras varētu rasties kopā dzīvojošiem cilvēkiem, bija iespējams, izveidojot kopīgās deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes regulējumu. Šāds regulējums nedekonstruētu dzimumu binaritātes principu un ar to saistīto ģimenes konceptu, vienlaikus palīdzot ne tikai viendzimuma pāriem, bet arī citiem vientuļiem cilvēkiem, kuri, iespējams, vēlētos dzīvot kopā un rūpēties cits par citu.

Tomēr partnerības likums tika piedāvāts un pieņemts, izvēloties radīt laulībai līdztekus pastāvošu alternatīvu. Tas rada būtiskas izmaiņas. Pašreizējā pāru attiecību tiesiskā jēdziena pamatuzdevums ir ģimenes stabilitāte un bērna nodrošināšana gan ar māti, gan tēvu. Pārdefinētajās partnerattiecībās, sakarā ar viendzimuma pāru pielīdzināšanu heteroseksuālai ģimenei, pirmajā vietā vairs nav pāru attiecību pastāvība un bērnu intereses, bet gan pieaugušo emocionālās izvēles.

Šāda uzsvara pārbīdīšana uz emocionālajām izvēlēm daudzu cilvēku uztverē mazinās interesi veicināt partneru attiecību stabilitāti. Tas var radīt vieglprātīgu attieksmi pret ģimeni sabiedrībā kopumā. Revizionistiskā pieeja apdraud arī bērnu tiesības, jo viņi vairs neatrodas pāru attiecības regulējošo likumu uzmanības centrā. Viendzimuma savienību atzīšana pārnes uzmanību uz pieaugušajiem un viņu pašmērķīgajām vēlmēm. Šādai dekonstruktīvai attieksmei nostiprinoties, nav nekāda iemesla, kāpēc nākotnē reģistrēšanās tiesības nevarētu piešķirt ne tikai viendzimuma pāriem, bet arī poliamoriskām attiecībām vai jebkura cita veida seksuālām attiecībām, lai apmierinātu personu emocionālo izvēli.

Tā kā emocijas var būt mainīgas, pāru attiecību pārdefinēšana par primāri emocionālu savienību palielinās šo attiecību nestabilitāti. Tas arī ilgtermiņā cilvēku uztverē samazinās atšķirību starp ģimeni un draudzību. Ģimenes struktūras iziršanai un savstarpējo morālo pienākumu apšaubīšanai vienmēr ir tālejošas negatīvas sekas, ieskaitot dzimstības samazināšanos. Pāru savstarpējo attiecību normu erozija nelabvēlīgi ietekmēs arī bērnu stāvokli, liekot sabiedrībai uzņemties lielāku lomu viņu veselības un izglītības nodrošināšanā, kas savukārt prasīs arvien pieaugošus sabiedriskos izdevumus.

Ja pāru attiecību jēdziens tiks pārskatīts likumā un vairs nebūs primāri saistīts ar attiecībām, kas var radīt bērnus, mūsu skolām būs pienākums mācīt šo jauno definīciju un tas neizbēgami nesīs izmaiņas arī skolu mācību programmā. Šādas izmaiņas būs labvēlīgas tālākai egoisma un vēlmju morāles attīstībai un pakāpeniski jauniešos radīs sajukumu attieksmē pret ģimeni, asociējot to tikai ar seksuālajām attiecībām vēlmju līmenī, nevis ar bērnu audzināšanu, rūpēm un pienākumiem. Ilgtermiņā tam, visticamāk, būs nelabvēlīga ietekme uz nākotnes demogrāfisko situāciju.

Sabiedrības politiskās organizēšanās mērķis ir nodrošināt kopējo labumu visiem pilsoņiem, nevis tikai individuālām grupām, atsevišķām minoritātēm vai elitēm. Lai šis princips tiktu ievērots, aicinu parakstīties par referenduma rīkošanu, jo tas sniegs iespēju sabiedrībai paust savu kopējo gribu par neprecēto pāru partnerības institūtu un tā ietekmi uz tautas nākotni. Informāciju par tuvāko parakstu vākšanas vietu iespējams atrast www.cvk.lv mājas lapā un tad doties uz turieni parakstīties, ņemot līdzi pasi vai personas apliecību (ID karti).

Ir nepieciešams apliecināt mūsu spēju pieņemt izaicinājumu un nepieļaut pirmo soli ceļā uz viendzimuma laulību.

[1] Parakstu vākšana par apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu. Pieejams: https://www.cvk.lv/lv/parakstu-vaksana-par-aptureta-likuma-grozijumi-notariata-likuma-atcelsanu