Marihuānas lietošanas vēsture un legalizācijas problēmas. 2. daļa

Marihuānas ietekme uz cilvēku fizisko un garīgo veselību

Marihuāna ir viena no visvairāk ļaunprātīgi izmantotajām narkotikām pasaulē. Var rasties priekšstats, ka marihuānas legalizācija dažās valstīs ir garantija tās drošumam, tomēr tā uzskatīt ir maldīgi. Augiem, tāpat kā dzīvniekiem, ir īpašības, kas tos savvaļā aizsargā. THC (tetrahidrokanabinols) ir kaņepes auga aizsargmehānisms, kurš saindē auga lietotāju, viņam uzņemot organismā toksisku vielu. Jebkura viela, kas apreibina, izraisa fizioloģiskas izmaiņas. Tā var radīt atkarību, veicinot cilvēku vēlēšanos lietot šo vielu pat tad, ja tā viņiem nodara kaitējumu. Lai gan kaņepe ir “dabiska”, tas nenozīmē, ka tā ir nekaitīga. Dabā sastopami pietiekami daudzi indīgi augi, kuri ir “dabiski”, taču tie var būt kaitīgi. Žāvētu lapu un pumpuru dedzināšana un dūmu ieelpošana plaušās noteikti nav “dabiska” un, tāpat kā cigarešu smēķēšana, kaitē veselībai. Runājot par kaņepju medicīnisko izmantošanu, jāatzīmē, ka augs satur vēl vienu ķīmisku vielu, kuras saīsinājums ir CBD (kanabidiols). Tieši to visbiežāk piemin, spriežot par kaņepju medicīnisku izmantošanu. Atšķirībā no THC, minētā viela neizraisa reibumu un halucinācijas. Tās medicīniskie ieguvumi joprojām tiek pētīti, tāpat kā metodes kaņepju augu audzēšanai ar augstu CBD un zemu THC saturu medicīniskām vajadzībām.[1]

Marihuāna ir tāda pati narkotika kā opijs vai kokaīns. Un, tāpat kā citām psihoaktīvajām vielām, tai ir blaknes. Kad cilvēks ieelpo kaņepju dūmus, viņš parasti izjūt psihotropo efektu dažu minūšu laikā. Tiešās sajūtas – paātrināta sirdsdarbība, vājināta koordinācija un līdzsvars, “sapņains”, nereāls prāta stāvoklis – sasniedz savu kulmināciju pirmajās 30 minūtēs. Šīs īslaicīgās sekas parasti izzūd pēc divām līdz trim stundām, taču var turpināties arī ilgāk. Tas ir atkarīgs no lietošanas apmēra, THC iedarbības un citu maisījumam pievienoto zāļu klātbūtnes. Tā kā marihuānas lietotājs ieelpo vairāk dūmu un tur tos sevī ilgāk nekā smēķējot parastās tabakas cigareti, šāda vielas uzņemšana negatīvi ietekmē plaušas. Cilvēkam, kurš regulāri smēķē marihuānu, var būt tādas pašas elpošanas ceļu slimības kā tabakas smēķētājiem. Šīm personām var būt regulārs klepus, bieži hroniska bronhīta simptomi un biežākas saaukstēšanās. Regulāri smēķējot marihuānu, tā var izraisīt patoloģiskus plaušu un elpceļu darbības traucējumus. Marihuānas lietošanas mentālās sekas ir vienlīdz smagas. Regulāriem marihuānas smēķētājiem ir sliktāka atmiņa un garīgās spējas nekā nelietotājiem. Nesenos pētījumos par jauniešiem, kuri smēķē marihuānu, tika atklātas novirzes, kas saistītas ar emocijām, motivāciju un lēmumu pieņemšanu. Marihuānas lietošana pusaudžu smadzenēs var pasliktināt uztveres spēju, atmiņu, mācīšanās funkcijas un izraisīt inteliģences koeficienta samazināšanos. Arī pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka hroniska THC iedarbība agrīnā dzīves posmā noved pie problēmām veikt specifiskus mācīšanās un atmiņas uzdevumus un izraisa paliekošus kognitīvos traucējumus.[2]

Medicīniskās marihuānas mīts

Vairāk nekā divpadsmit ASV pavalstis un Kolumbijas apgabals ir legalizējuši marihuānas lietošanu medicīniskiem mērķiem, taču saskaņā ar federālajiem likumiem marihuāna joprojām ir nelegāla. Tas nozīmē, ka marihuāna ASV joprojām nav pilnvērtīgas zāles, lai gan dažas no ķīmiskajām vielām, kas atrodamas marihuānā, var tikt pārveidotas par medikamentiem. Lai saprastu, kāpēc marihuāna pati par sevi nav zāles, nepieciešams aplūkot procesu, kā medikamenti tiek apstiprināti ASV. Visas zāles ASV ir jāapstiprina Pārtikas un zāļu pārvaldei (FDA). Tā ir valdības aģentūra, kas ir atbildīga par to, lai zāles būtu drošas, efektīvas un to iespējamie ieguvumi būtu lielāki par iespējamām kaitīgām sekām. Tas prasa rūpīgu zinātnisku pārbaudi. Ja zāles neatbilst FDA standartiem, tās neapstiprina un tās nevar izrakstīt vai pārdot kā zāles. Marihuāna nav FDA apstiprināts medikaments. Reizēm, smēķējot marihuānu, cilvēki gūst īslaicīgu atvieglojumu no dažu slimību simptomiem, tomēr šāda marihuānas lietošana nepadara tās par zālēm. Marihuāna nav izgājusi FDA apstiprināšanas procesu, kas pierādītu, ka tās ieguvumi ir lielāki par riskiem.[3] FDA līdz šim arī nav apstiprinājusi nevienu marihuānas mārketinga pieteikumu par dabisku kaņepju produktu kādas slimības vai stāvokļa ārstēšanai. Aģentūra ir apstiprinājusi vienu no kaņepēm iegūtu produktu Epidiolex, kura sastāvā ir CBD (kanabidiols), taču tas neizraisa apreibinošu efektu. Apstiprinātas arī trīs zāles, kuru sastāvā ir cilvēku veidots, sintētisks THC – Marinol (dronabinols), Syndros (dronabinols) un Cesamet (nabilons). Šie apstiprinātie zāļu produkti ir recepšu medikamenti, pieejami no licencēta veselības aprūpes sniedzēja.[4]

Pētnieki parasti uzskata, ka tādi medikamenti, kuros izmanto attīrītas ķīmiskas vielas, kas iegūtas no kaņepju sastāvdaļām rūpnīcā, ir terapeitiski daudzsološāki, nekā visa kaņepes auga vai tā neapstrādāto ekstraktu lietošana. Zāļu izstrāde no tādiem botāniskiem līdzekļiem kā kaņepju augi rada daudz problēmu. Botāniskie līdzekļi var saturēt simtiem nezināmu, aktīvu ķīmisku vielu. Var būt grūti izstrādāt produktu ar precīzām un konsekventām šo ķīmisko vielu devām. Zālēm ir jābūt ar skaidri definētām un izmērāmām sastāvdaļām, kas ir vienādas katru reizi, kad cilvēks lieto attiecīgo devu. Tas nozīmē, ka vienā tabletē jābūt tādam pašam zāļu daudzumam kā nākamajā. Marihuānas gadījumā tas nav iespējams. Marihuānas smēķēšana rada arī citas problēmas, kuras saistītas ar smēķēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un THC izraisītajiem kognitīvajiem traucējumiem. Papildu bažas par medicīnisko marihuānu rada tas, ka ir maz zināms par ilgtermiņa ietekmi uz cilvēkiem ar veselības un vecuma neaizsargātību – gados vecākiem pieaugušajiem vai cilvēkiem ar vēzi, AIDS, sirds un asinsvadu slimībām, sklerozi vai citām neirodeģeneratīvām slimībām. Neskatoties uz to, aizvien vairāk valstu legalizē marihuānas vai tās ekstraktu izsniegšanu cilvēkiem ar dažādām medicīniskām problēmām.[5] Medicīniskās marihuānas legalizācija ir pamatota iepriekš minētajos gadījumos, kad FDA bija apstiprinājusi neapreibinošus vai sintētiski iegūtus kaņepju produktus kā zāles. Savukārt gadījumos, kad pavalstu likumdevēji legalizē FDA neapstiprinātas dabiskās marihuānas lietošanu, tas nav savienojams ar rūpēm par cilvēku veselības uzlabošanu.

Vērtējot FDA neapstiprinātas dabiskās marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, nākas secināt, ka galvenais mērķis šāda veida marihuānas legalizācijā ir politiski motivēta marihuānas normalizācija – proti, lai tā jebkurā formā tiktu uztverta kā zāles un tādā veidā sagatavotu ceļu rekreatīvās marihuānas lietošanas legalizācijai. Praksē visbiežāk tā arī notiek. Vispirms tiek nepamatoti legalizēta dabiskā marihuāna “medicīniskajām vajadzībām”. Notiekošais atbilst iepriekš minētajai Gramši “pasīvās revolūcijas” metodei, pēc kuras politiskus mērķus sasniedz pakāpeniskas normalizācijas kompromisu ceļā. Šādu pieņēmumu par izteiktu politisku motivāciju var veikt, arī ņemot vērā marihuānas īpašo lomu kreisi orientētu politisko kustību iecerēs.

Rekreatīvās marihuānas legalizācija

Lai analizētu rekreatīvās marihuānas lietošanas ietekmi uz sabiedrību, esmu izvēlējies ASV Kalifornijas pavalsti, kurā rekreatīvā marihuāna ir legalizēta kopš 2016. gada. Kalifornijā marihuānas lietotāju daudzums pieaugušo vidū periodā no 2018. līdz 2019. gadam ieskaitot ir sasniedzis 20,06 %.[6] Tas ir būtiski vairāk par vidējo rādītāju pasaulē. Salīdzinājumam – pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem 158,8 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto marihuānu; tas ir nedaudz vairāk par 3,8% no visiem planētas iedzīvotājiem.[7]  

Nozīmīgākais pretarguments rekreatīvās marihuānas legalizācijai ir tās ietekme uz veselību. Legalizācijas pretinieki apgalvo, ka marihuānas lietošana var izraisīt iepriekš jau minētās veselības problēmas, arī plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības un garīgās veselības traucējumus. Turpretī legalizācijas atbalstītāji apgalvo, ka, padarot atpūtas marihuānu likumīgu, valsts un pašvaldības var iekasēt nodokļus par kaņepju produktiem, tādējādi gūstot ieņēmumus par valdības pakalpojumiem. Legalizācijas pretinieki iebilst, ka visus marihuānas legalizācijas radītos ienākumus valsts budžets varētu zaudēt ar lietotāju un atkarīgo ārstēšanu. 2020. gadā Kalifornijas budžets ieņēma $1,031,879,926 no marihuānas nodokļiem. Šie ieņēmumi tika tērēti šādi – vispirms tie sedza regulēšanas un pētniecības izmaksas, 60% novirzīja narkotiku apkarošanas programmām, kas paredzētas bērniem, 20% tērēja vides programmām un 20% tērēja sabiedrības drošībai. Kā redzams, legalizācijas atnestie ienākumi netiek novirzīti slimo un atkarīgo personu ārstēšanai.[8] Nav pieejama arī precīza statistika, cik liela daļa no pavalsts līdzekļiem tiek tērēta tieši no marihuānas atkarīgu personu ārstēšanai. Vienīgais atskaites punkts priekšstata gūšanai ir marihuānas nodokļu ieņēmuma kopējā daļa pavalsts budžetā, kas kopumā ir 214.8 miljardus dolāru liels. Tātad ieņēmumi no marihuānas nodokļiem sastāda apmēram 0,5% no kopējā pavalsts budžeta. Var secināt, ka tā nav būtiski liela budžeta daļa un šos līdzekļus varētu iegūt arī citā veidā, kas nestimulētu cilvēku intoksikāciju.[9] Kalifornijas pavalsts veselības programmu kopējais budžets (2020–2021) sastāda ap 26,7 miljardus dolāru. Tomēr, neskatoties uz ieņēmumiem no marihuānas nodokļiem, pavalstij šajā periodā draud veselības programmu apturēšana 800 miljonu dolāru apmērā. Tas nozīmē, ka papildu nodokļu ieņēmumi nav devuši gaidīto atdevi un medicīnas programmu īstenošana ir maz ko ieguvusi, jo līdzekļu joprojām trūkst.[10]

Marihuānas legalizācijas pretinieki apgalvo, ka legalizācija palielinās lietotāju daudzumu jauniešu vidū un marihuāna darbojas kā vārti, kas paver iespēju lietotājiem eksperimentēt un kļūt atkarīgiem no citām narkotikām. Šādi apgalvojumi ir pamatoti. Pēc rekreatīvās marihuānas legalizācijas 2016. gadā novērojams būtisks marihuānas lietošanas pieaugums Kalifornijas pusaudžu vidū. Tas ir negaidīts, ņemot vērā pastāvīgo marihuānas lietošanas lejupslīdes tendenci laikā pirms legalizācijas. Pētnieki novērojuši ievērojamu marihuānas lietošanas izplatības pieaugumu gandrīz visās skolēnu demogrāfiskajās grupās laikā no 2017. līdz 2018. mācību gadam un no 2018. līdz 2019. mācību gadam pēc legalizācijas. Pastāvīgo lietotāju skaits palielinājies par 18% un iepriekšējo 30 dienu lietotāju skaits palielinājies par 23%. Kopējais pieaugums bija vienmērīgs arī starp demogrāfiskajām grupām ar vēsturiski viszemākiem marihuānas lietošanas rādītājiem.[11]

Marihuāna nereti kalpo kā pirmais solis uz citām narkotikām. Pētījumos ir pierādīts, ka pusaudžu un jauniešu (līdz 24 gadu vecumam) smadzeņu attīstībai ir galvenā loma funkciju izpildē un uzvedības kontrolē, bet marihuāna var mainīt pusaudžu gēnu ekspresiju un izmainīt šos galvenos neirotiskās attīstības posmus. Marihuāna kaitīgi ietekmē pusaudžu smadzeņu nobriešanu. Attiecīgi var rasties paliekoši defekti, kas rada ievainojamību pret, piemēram, opioīdu iedarbību un atkarību.[12]

Turpretī rekreatīvās marihuānas legalizācijas atbalstītāji uzskata, ka tad, kad izklaidei domātā marihuāna tiks legalizēta, likumsargi un krimināltiesību amatpersonas varēs veltīt vairāk laika cīņai ar citiem noziegumiem. Marihuānu legalizējot, tikšot likvidēts melnais tirgus un tirgots labākas kvalitātes produkts, kas ražots atbilstoši valdības regulācijām. Praksē ne viss ir tik vienkārši. Kalifornijas likums nosaka, ka personas, kuras ir 21 gadu vecas vai vecākas, var turēt īpašumā līdz 28,5 gramiem marihuānas ziedu un līdz 8 gramiem marihuānas koncentrāta. Turklāt pieaugušajiem privātajā dzīvesvietā ir atļauts audzēt līdz sešiem kaņepju augiem. Kā redzams, šāda likuma redakcija paredz sodus par lielāka marihuānas apjoma turēšanu un audzēšanu. Līdz ar to policijai joprojām ir pietiekami daudz darba. Legalizācijas blakusefekts ir arī apstāklis, ka nav iespējams izšķirt, vai personas īpašumā esošā marihuāna ir legāla vai nelegāla. Tas savukārt rada problēmas izmeklēšanā. Tas arī stimulē daudzus cilvēkus iegādāties lētāko – nelegālo marihuānu mazos apmēros, jo, tā kā tā nav atšķirama no legālās, par tās turēšanu īpašumā nesoda.[13]

Neskatoties uz legalizāciju, marihuānas melnais tirgus turpina darīt savu. To stimulē apstāklis, ka melnajā tirgū nav jāievēro sarežģītas legālā biznesa regulācijas un nav jāmaksā nodokļi no ienākumiem. Kalifornijā ir arī pilsētas un novadi, kas nav apstiprinājuši valsts licencētas tirdzniecības vietas, – tur ir tikai melnais tirgus. Melnā tirgus dalībniekiem pastāv nopietni juridiski riski, arī apcietināšana un produkta konfiskācija. Kalifornijas Kaņepju kontroles birojs 2019. gadā konfiscēja gandrīz 24 tonnas nelegālo kaņepju, kuru vērtība bija gandrīz 133 miljoni USD. No savas puses Federālā Narkotiku apkarošanas aģentūra ziņoja, ka 2019. gadā Kalifornijā tā konfiscējusi 3,19 miljonus augu, kas tika kultivēti ārpus telpām un telpās, likvidējusi gandrīz 2000 āra un iekštelpu audzēšanas vietas, konfiscējusi apmēram 100 tonnas pārstrādātas marihuānas un veikusi 1567 arestus. Saskaņā ar BDS Analytics un Arcview Market Research aplēsēm Kalifornijā 2019. gadā melnā tirgus marihuānas pārdošana 2019. gadā 8,7 miljardu dolāru apjomā ievērojami pārsniedza legālās marihuānas pārdošanas apjomu 3,1 miljarda dolāru apmērā.[14] Lielākajai daļai cilvēku, kuri vēlētos iekļauties legālajā biznesā, iespēja piedalīties nepastāv. Šķēršļi iekļūšanai ir pārāk lieli. Izmaksas valsts regulāciju izpildei un atļauju iegādei ir augstas. Savukārt nelicencētajiem veikaliem nav jāmaksā par valsts un vietējām atļaujām, un viņi var pārdot marihuānu daudz lētāk, jo tie no klientiem neiekasē marihuānas nodokļus. Gluži likumsakarīgi atšķirība nelegālās marihuānas cenā var sasniegt pat 45 procentus no legālās marihuānas cenas.[15]  

No šiem faktiem jāsecina, ka policijas darbs nav palicis būtiski mazāks un nelegālais bizness, lai gan samazinājies, tomēr joprojām ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā legālais. Vienīgais relatīvais ieguvums šajā ziņā ir tas, ka cilvēki netiek aizturēti par likumā atļauto marihuānas devu turēšanu īpašumā. Taču šķiet, ka tas ir drīzāk politisks ieguvums. Personām, kuras lieto marihuānu, šādā veidā tiekot mazināta “sociālā stigma”, kura atbilstoši kreisā progresīvisma postulātiem bieži saistīta ar citiem sociālās nevienlīdzības avotiem. Līdz ar to legalizācija it kā mēģina spert soli tuvāk sabiedrībai, kurā paredzēta brīva marihuānas lietošana un arī lietošana ikdienā, turklāt tāda lietošana, kuru neskar “sociālā stigma”. Šādā ideoloģiskā kontekstā ir arī saprotams, ka no represīvu dzimuma hegemonisko normu likvidācijas viedokļa marihuānu atzīst par derīgu. Kā iepriekš redzējām, pētījumos pierādīts, ka tā ir feminizējoša viela, kas maina uzvedību no “toksiskās vīrišķības” struktūras virzienā uz centru. Kreisi noskaņotie politiķi, šķiet, uzskata, ka, pieaugot marihuānas lietotāju skaitam, var panākt straujākas izmaiņas sabiedrībā un radīt jaunu nākotnes sabiedrību. Acīmredzami šo ieguvumu skata kā svarīgāku par sabiedrības, jo īpaši jauniešu, intoksikācijas fizioloģiskajām blaknēm.

Eiropā un Rietumu civilizācijā kopumā nav izveidojušās vēsturiskas kultūras tradīcijas psihotropo kaņepju vielu izmantošanā. Jāšaubās, vai mūsdienās novērojamā mehāniskā svešu kultūras tradīciju pārnešana novedīs pie labiem rezultātiem – jo īpaši tāpēc, ja slikto vēsturisko pieredzi ar masveida marihuānas lietošanu citās kultūrās neņem vērā. Vērtību un pasaules uzskatu sadursmju rezultātā Eiropas civilizācija virzās prom no savām vēsturiskajām kristietības saknēm un tās pamatvērtībām. Primitīvas narkotiku prakses, kuru pamatā ir ideja par intoksikācijas brīdī iegūtu savienošanos ar kādiem “augstākiem spēkiem”, aizstāj kristietības garīgo tradīciju un lūgšanu praksi ar neaptumšotu prātu. Cīņa par marihuānas legalizāciju reizē ir cīņa pret kristietību un Rietumu tradicionālajām vērtībām, kuras traucē izveidot iecerēto jauna veida sabiedrību.

Tomēr nav pamata uzskatīt, ka legālo narkotiku sabiedrība būs pilnīgas brīvības sabiedrība. Vēsturiskā pieredze un medicīnas zinātne liecina, ka universāla, trivializēta marihuānas lietošana nenovedīs pie vispārējas “apgaismības” vai lielākas cilvēku vienlīdzības un solidaritātes. Tā drīzāk aizvedīs cilvēkus prom no reālās pasaules lēta viltojuma ilūzijā. Savukārt neizdevušos sociālās inženierijas eksperimentu cena parasti ir ļoti augsta. Vai būtu vērts to maksāt?



[1] “The Truth About Marijuana”. Pieejams: https://www.drugfreeworld.org/drugfacts/marijuana.html.

[2] “Facts about Marijuana and Marijuana Abuse”. Pieejams: https://tnd.usc.edu/wp-content/uploads/2020/04/Marijuana-Facts_FINAL.pdf.

[3] “The Myth of “Medical Marijuana””. Pieejams: http://52.42.165.187/headsup.qa.scholastic.com/manage_articles/the-myth-of-medical-marijuana.html.

[4] “FDA and Cannabis: Research and Drug Approval Process”. Pieejams: https://www.fda.gov/news-events/public-health-focus/fda-and-cannabis-research-and-drug-approval-process.

[5] “Marijuana Research Report: Is Marijuana Safe and Effective as Medicine?” Pieejams: https://www.drugabuse.gov/publications/research-reports/marijuana/marijuana-safe-effective-medicine.

[6] “Percentage of U.S. Adults that have Used Cannabis Within the Past Year From 2018 to 2019, by State”. Pieejams: https://www.statista.com/statistics/723822/cannabis-use-within-one-year-us-adults.

[7] “The Truth About Marijuana”. Pieejams: https://www.drugfreeworld.org/drugfacts/marijuana/international-statistics.html.

[8] C. Bieber, “Marijuana Tax Revenue: A State-by-State Breakdown”. Pieejams: https://www.fool.com/research/marijuana-tax-revenue-by-state.

[9] “List of U.S. State Budgets”. Pieejams: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_U.S._state_budgets.

[10] “The 2020–21 Spending Plan”. Pieejams: https://lao.ca.gov/Publications/Report/4281.

[11] A. Beadle, “Teens in California Are Consuming More Cannabis Following Legalization, Study Finds”. Pieejams: https://www.analyticalcannabis.com/news/teens-in-california-are-consuming-more-cannabis-following-legalization-study-finds-312966.

[12] A. R. Williams, “Cannabis as a Gateway Drug for Opioid Use Disorder”. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7359408.

[13] “California Marijuana Laws”. Pieejams: https://potguide.com/california/marijuana-laws.

[14] W. Richter, “California Cannabis Tax Revenues Soar as Industry Gets Going, But Black Market Still Dominates”. Pieejams: https://wolfstreet.com/2020/08/19/california-cannabis-tax-revenues-soar-a-big-industry-tries-to-get-going-above-ground.

[15] S. Alfonsi, “How Red Tape and Black Market Weed are Buzzkills for California’s Legal Marijuana Industry”. Pieejams: https://www.cbsnews.com/news/marijuana-in-california-black-market-weed-buzzkills-for-california-legal-weed-industry-60-minutes-2020-08-02.

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: