Andis Kudors Izklāsti

Ne pret miesu un asinīm

Jēzus atbildēja: ā€œMana valstÄ«ba nav no Ŕīs pasaules.
Ja Mana valstība būtu no Ŕīs pasaules,
mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās.
Bet nu Mana valstÄ«ba nav no Å”ejienes.ā€
(Jņ. 18:36)

Pētot Krievijas propagandu un politiku, reiz lasÄ«ju, ka daži pareizticÄ«gie uzskata svÄ«trkodus, kas tiek lietoti veikalu tirdzniecÄ«bā, kā sātana zÄ«mi, bez kuras nevar ne pirkt, ne pārdot. Tā nebija BaznÄ«cas oficiālā mācÄ«ba, runa bija par atseviŔķiem strāvojumiem un indivÄ«diem. Toreiz nevarēju iedomāties, ka lÄ«dzÄ«ga māņticÄ«ba atnāks lÄ«dz Latvijai. Deviņdesmitajos gados RÄ«gā daudzus uzrunāja kāds ezoteriÄ·is, kurÅ” paziņoja, ka Latvijas valdÄ«ba mērÄ·tiecÄ«gi indē cilvēkus ar automaŔīnu logu tÄ«rÄ«tāju Ŕķidrumu… Toreiz viņa idejas neieguva plaÅ”u popularitāti. Tagad situācija ir mainÄ«jusies, jo sociālie tÄ«kli un mobilie telefoni katram dod iespēju kļūt par reportieri un ziņu (un viltus ziņu) izplatÄ«tāju. Agrāk to varēja darÄ«t tikai mediji, kuru redakcijām ir jāatbild sabiedrÄ«bas un likuma priekŔā par vēstÄ«jumu patiesumu. Tagad skaidrot, kā atseviŔķi personāži stāv aizkulisēs un to vien gaida, kā ievadÄ«t tev čipu ar vakcÄ«nas injekciju, var katrs, kuram nav slinkums. Vairāk nekā desmit gadus esmu pētÄ«jis propagandu un dezinformāciju pret Latviju un citām valstÄ«m, un ar nožēlu nākas konstatēt, ka daudz ir to, kas ir gatavi nekritiski sekot maldinātājiem.

2016. gadā ASV Senāta IzlÅ«koÅ”anas komiteja pieprasÄ«ja datus no lielajiem sociālajiem medijiem ā€“ ā€œInstagramā€, ā€œTwitterā€ un ā€œFacebookā€, lai nodotu tos tālāk universitātēm un domnÄ«cām (pētÄ«jumu centriem). MērÄ·is bija izpētÄ«t, ko dara ārvalstu ā€œtroļļiā€[1] ASV sociālo tÄ«klu auditorijā. PētÄ«jums parādÄ«ja, ka Kremļa vadÄ«ti interneta ā€œtroļļiā€ no Sanktpēterburgas ā€œInterneta pētÄ«jumu aÄ£entÅ«rasā€ ir izveidojuÅ”i nozÄ«mÄ«gu skaitu viltus profilu lielajās sociālajās platformās un ražo sabiedrÄ«bu ŔķeļoÅ”us vēstÄ«jumus.[2] Vispopulārākie bija tie viltus profili, kuri rakstÄ«ja par rases tematiku ASV. Vēl citi Kremļa organizētie ā€œtroļļiā€ rakstÄ«ja par ASV kara veterānu, ieroču nēsāŔanas, homoseksuālisma un citām sabiedrÄ«bu polarizējoŔām tēmām. ā€œTroļļiā€ pārsvarā gadÄ«jumu nerada jaunas tēmas, bet lej eļļu ugunÄ« tur, kur jau norit spraigas diskusijas. KÅ«dÄ«Å”ana uz agresiju ir ļaunums. Protestu organizÄ“Å”ana vai vismaz kÅ«dÄ«Å”ana uz tiem ārvalstÄ«s ir sena Krievijas specdienestu darba metode, ko PSRS izmantoja Aukstā kara laikā pret Rietumiem. ZÄ«mÄ«gi, ka kustÄ«bas ā€œBlack Lives Matterā€ vadÄ«tāji publiski atzÄ«st, ka ir Marksa ideju sekotāji. Kremļa ārpolitikā meliem ir ierādÄ«ta nozÄ«mÄ«ga vieta, bet melu dievs ir sātans. Kremļa sulaiņi, atbalstot (vārdos, bet ne darbā) tradicionālās un konservatÄ«vās vērtÄ«bas, apgrÅ«tina godÄ«gu konservatÄ«vo ideju aizstāvÄ«bu Eiropā. Tie, kuriem garÄ«gums ir tikai fasāde, nevar bÅ«t kristieÅ”u sabiedrotie.

Kremļa kontrolēts televÄ«zijas kanāls REN TV ar pieÄ·erto Krievijas spiedzi Annu Čapmanu ir lieli ā€œsazvērestÄ«bu atmaskotājiā€. Čapmana to dara starpbrīžos starp ā€œpatiesiemā€ stāstiem par NLO, reptiloÄ«diem un plakano Zemi. SazvērestÄ«ba vienkārÅ”o visu un noņem atbildÄ«bu no indivÄ«da, jo ā€“ sakā€™, ja jau visu kÅ«rē masoni un ā€œaizkulisesā€, tad man nav vērts neko darÄ«t. Nav vērts stāties kādā politiskā partijā vai veidot nevalstisko organizāciju savu intereÅ”u aizstāvÄ«bai, jo mÅ«su valdÄ«bu kontrolē ā€œaizkulisesā€ vai ā€œdziļā valstsā€… Ja mijiedarbÄ«ba ar valsts varu ir ļaunums, tad cilvēki tiek kÅ«dÄ«ti uz revolÅ«ciju un nemieriem. Sociālajos tÄ«klos tiek kultivētas bailes no vakcinÄ“Å”anas pret Covid-19; kādi tik sazvērestÄ«bas teorijas stāsti netiek piesaukti! Dezinformatoru mērÄ·is ir totālas neuzticÄ“Å”anas gaisotnes radÄ«Å”ana, jo tā vājina jebkuru valsti un tās politisko iekārtu. NeuzticÄ“Å”anās valsts institÅ«cijām ir bÄ«stama, ja pienāk X stunda, kad ir nepiecieÅ”ams aizsargāt savu zemi no ārēja ienaidnieka.

Informācijas karÅ” vairo samulsumu, paniku un valsts nespēju aizsargāties. LÄ«dz ar to daļa ticÄ«go, domādami, ka ir atklājuÅ”i slēptu patiesÄ«bu, Ä«stenÄ«bā palÄ«dz tiem, kuri Latvijai labu nevēl. Mēs visi paÅ”i esam valsts, tāpēc, ja tu nepārtraukti lamā Latvijas valsti, tad lamā pats sevi. ValdÄ«bu drÄ«kst un vajag kritizēt, ja tā slikti strādā, bet, ja sliktā darba dēļ tiek nicināta visa valsts, tad tas neko labu nesaražo. Vai Dievs mÅ«s aicina uz nepārtrauktu kurnÄ“Å”anu par ā€œÄ¼auno valdÄ«buā€? KristieÅ”i, protams, drÄ«kst iet protesta demonstrācijās un pieprasÄ«t politiÄ·us rÄ«koties godprātÄ«gi un atbilstoÅ”i likumam. KristieÅ”i arÄ« drÄ«kst aicināt mainÄ«t likumus, ja tie ir destruktÄ«vi, bet runa ir par gaisotni, ko mēs radām. Kristus zemes dzÄ«ves laikā nedzinās pakaļ romieÅ”iem ar plakātu rokās, arÄ« viņa mācekļi to nedarÄ«ja. Jēzus teica, ka viņa valsts (valstÄ«ba) nav no Ŕīs zemes, tāpēc ViņŔ nerÄ«koja revolÅ«ciju pret romieÅ”iem, bet meklēja un glāba pazuduÅ”os.

Varenie tieŔām uzkundzējas, kā to norāda Jēzus: ā€œJÅ«s zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebÅ«s bÅ«t; bet, kas no jums grib bÅ«t liels, tas lai ir jÅ«su sulainis.ā€ (Mat. 20:25ā€“26) ArÄ« Jēkabs raksta: ā€œBet jÅ«s esat nabagu likuÅ”i negodā. Vai bagātie pār jums neuzkundzējas? Vai viņi jÅ«s nerauj tiesās?ā€ (Jēk. 2:6) NeticÄ«gā pasaule ir ļauna, grēcinieki rÄ«kojas kā jau grēcinieki. Tomēr uz ko Ŕādā situācijā aicina Jēzus? Vai Jēzus un Jēkabs saka, ka jārÄ«ko nemieri? Farizeju mācekļi un Hēroda cilvēki nāca pārbaudÄ«t Jēzu ar mērÄ·i apsÅ«dzēt Viņu likumu nepildÄ«Å”anā: ā€œā€œTāpēc saki mums: kā Tev Ŕķiet, vai ir atļauts Ä·eizaram dot nodevas vai ne?ā€ Un Jēzus, nomanÄ«dams viņu ļaunprātÄ«bu, sacÄ«ja: ā€œKam jÅ«s Mani kārdināt, jÅ«s liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.ā€ Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un ViņŔ sacÄ«ja tiem: ā€œKā attēls Å”is un uzraksts?ā€ Tie sacÄ«ja: ā€œÄ¶eizara.ā€ Tad ViņŔ tiem teica: ā€œTad dodiet Ä·eizaram, kas Ä·eizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.ā€ā€ (Mat. 22:17ā€“21)

Jēzus nenāca atbrÄ«vot jÅ«dus no laicÄ«gā Romas jÅ«ga, lai gan daļai sabiedrÄ«bas bija cerÄ«bas, ka Mesija to paveiks. ViņŔ nāca atbrÄ«vot savu tautu no sātana jÅ«ga un nepievērsa tā laika politikai daudz uzmanÄ«bas. Ja Jēzus domātu par teokrātiju, tad bÅ«tu padzinis romieÅ”us ar vienu elpas pÅ«tienu un nodibinājis jÅ«du supervalsti, kur atstātu Pēteri par kristÄ«go valdnieku jeb ā€œprezidentuā€. Jēzus rāda mums citu ceļu: ā€œBet, Jēzus manÄ«dams, ka viņi taisās nākt, lai Viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.ā€ (Jņ. 6:15) Kristus, bÅ«dams miesā, uz zemes nebÅ«vēja politisku valsti. Dieva valstÄ«ba jeb valsts nav no Ŕīs pasaules, tāpēc ViņŔ dibināja draudzi ā€“ svēto sapulci, kurai Tu vari pievienoties un kļūt par Kristus valsts pavalstnieku, lai kāda bÅ«tu tava laicÄ«gā pilsonÄ«ba.

Esmu dzirdējis, ka Jēzus templÄ« izrādÄ«ja dusmas un izdzina naudas mijējus (Jņ. 2:14ā€“16), tāpēc mums, kristieÅ”iem, esot tāpat jārÄ«kojas attiecÄ«bās ar valsts varu. Te vēlos atgādināt, ka Jēzus ar pātagu nevajāja Pilātu un citus romieÅ”us, kuri valdÄ«ja Jeruzālemē. Un pat ne Hērodu, kas bija vietvaldis no israēlieÅ”u vidus. 1. gadsimta Templis ir Dieva nams, tātad mÅ«sdienu draudzes attēls; draudzes pastāvÄ“Å”anas mērÄ·is nevar bÅ«t bizness, ar ko nodarbojās naudas mijēji. Jēzus par templi runāja kā par savu miesu, ko ViņŔ augŔāmcels pēc trim dienām. Mēs, kas esam KristÅ«, esam Viņa miesa. TemplÄ« nedrÄ«kstēja ieiet neapgraizÄ«tie cittautieÅ”i (Ap. d. 21:28), tātad Jēzus tur ar pātagu disciplinēja israēlieÅ”us. Å ajā kontekstā var teikt, ka Jēzus templÄ« nevajā neticÄ«gos, bet gan tos, kuriem ir jābÅ«t attiecÄ«bās ar Dievu. Å o piemēru nevar attiecināt uz mÅ«su attiecÄ«bām ar valsts laicÄ«go varu.

Kur aiziet tava enerÄ£ija? Vai cilvēku glābÅ”anā un garÄ«gā pamācÄ«Å”anā, kalpoÅ”anā? Vai arÄ« kurnÄ“Å”anā, ka varasvÄ«ri (un sievas) ir tik slikti, tik slikti… Vai ir prātÄ«gi gaidÄ«t, ka neticÄ«gie rÄ«kosies kā ticÄ«gie? Vai vēlaties piespiest cilvēkus ar varu ticēt un klausÄ«t Dievam? Neredzu evaņģēlija tekstos, ka Jēzus bÅ«tu tā darÄ«jis. Tas, protams, nenozÄ«mē, ka ticÄ«gajiem nebÅ«tu jāuzrunā politiÄ·i un jāpieprasa mÅ«su vērtÄ«bām atbilstoÅ”a politika. Un arÄ« paÅ”i kristieÅ”i var darboties politikā. Tiem ticÄ«gajiem, kuri strādā atbildÄ«gos amatos, darbs ir jādara kā Kungam. BaznÄ«ca ir nodalÄ«ta no valsts, bet ticÄ«gie pilsoņi ā€” ne no kā nav nodalÄ«ti. Kopumā var teikt: jo vairāk kristieÅ”u bÅ«s parlamentā un valdÄ«bā, jo labāk Latvijai. Tomēr ticu, ka galvenajai kristieÅ”u uzmanÄ«bai ir jābÅ«t uz Kristu un kalpoÅ”anu Viņam dvēseļu glābÅ”anā.

Pēdējā laikā publiskajā telpā un kristieÅ”u komunikācijā reti dzirdu Å”os Pāvila vārdus: ā€œIkviens lai ir paklausÄ«gs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādÄ«jumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paÅ”i sev sagādā sodu. Jo valdÄ«tāji nav bÄ«stami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bÄ«ties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bÄ«sties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.ā€ (Rom. 13:1ā€“4) ā€œRÄ«gas Kristus draudzēā€ bija pieņemts, ka jāseko Å”ai Rakstu vietai un noteikti jāmaksā nodokļi: ā€œTāpēc maksājiet arÄ« savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijÄ«bu, kam nākas bijÄ«ba, cieņu, kam nākas cieņa.ā€ (Rom. 13:6ā€“7) Deviņdesmitajos gados tas nemaz nebija tik paÅ”saprotami. Kad ap 2001. gadu, strādājot vienā privātā uzņēmumā, pateicu firmas direktoram, ka vēlos maksāt visus nodokļus, viņa acis plaÅ”i iepletās. Paldies Dievam, viņŔ jautājumu sakārtoja atbilstoÅ”i likumam, bet ne visiem mÅ«su draudzes cilvēkiem tik labi paveicās, vienam otram bija jāiet prom no darba. Apustulis Pēteris norāda: ā€œPakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtÄ«bai Tā Kunga dēļ, gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sÅ«tÄ«ti, lai sodÄ«tu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. Jo tāda ir Dieva griba, ka jÅ«s, labu darot, apklusinātu neprātÄ«gu cilvēku nezināŔanu kā svabadi, nevis tādi, kam svabadÄ«ba bÅ«tu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.ā€ (1. Pēt. 2:13ā€“16) Esmu dzirdējis, ka saka: tā jau ir pasaules sistēma, mēs neko nevaram tur darÄ«t. TieŔām? Maksāt vai nemaksāt nodokļus ā€“ vai tā nav tava izvēle? Padomju un postpadomju domāŔana nosaka ā€“ ja likums ir netaisns, tad tas ir jāapiet. VarbÅ«t tomēr labāk pieprasÄ«t tā izmainÄ«Å”anu, lai tas vairs nebÅ«tu netaisns?

Vai ir situācijas, kad kristieÅ”i var neklausÄ«t varai? ā€“ Jā, protams! Lasām BÄ«belē: ā€œTad sardzes priekÅ”nieks ar sargiem aizgāja un tos atveda, ne ar varu, jo tie bijās no ļaudÄ«m, ka viņus nenomētā akmeņiem, un, tos atveduÅ”i, statÄ«ja sinedrija priekŔā. Augstais priesteris tiem vaicāja: ā€œMēs esam jums stingri pavēlējuÅ”i nemācÄ«t Å”inÄ« Vārdā, un jÅ«s ar savu mācÄ«bu esat piepildÄ«juÅ”i Jeruzālemi un gribat, lai Ŕī cilvēka asinis nāk pār mums.ā€ Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: ā€œDievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.ā€ā€ (Ap. 5:26ā€“29) Ja laicÄ«gās vai kādas reliÄ£iskas varas pārstāvji vai kāds cits aizliegs sludināt Kristu, tad es neklausÄ«Å”u. Ja valdÄ«ba teiks, ka jāgrēko, tad ignorēsim tādus aicinājumus, bet, ja ir jāievēro likumi, tad mums ir jābÅ«t paraugam paklausÄ«bā, nevis buntavnieciskumā. Tas gan nenozÄ«mē, ka neuzrādÄ«sim Å”ai pasaulei tās grēkus.

Brāļi un māsas, kristieÅ”i ā€“ kas jÅ«s ir sakÅ«dÄ«jis? Redzu un dzirdu, ka man pazÄ«stami ticÄ«gie izplata sazvērestÄ«bas teorijas stāstus. Savos ā€œFacebookā€ kontos izplata nevis vēstÄ«jumus par Kristu un evaņģēliju, bet izgāž dusmas uz valdÄ«bu, ā€œpasaules aizkulisēmā€, ā€œdziļo valstiā€, lÄ«dzÄ«gi kā Kremļa propagandisti un dezinformatori to dara. Covid-19 laikā slēdza baznÄ«cas? Slēdza arÄ« spēļu zāles, kas ir sātana iestādÄ«jumi. 2020. gada decembrÄ« aizgāja lÄ«dz tam, ka daži ticÄ«gie sāka saukt mÅ«su valsts varu par faÅ”istisku režīmu. Iesaku lasÄ«t politoloÄ£ijas grāmatas un noskaidrot, kas ir faÅ”isms, tas noteikti nav attiecināms uz mÅ«sdienu Latviju.

To sakot, nedomāju, ka mums Latvijas politikā un valsts pārvaldē viss bÅ«tu kārtÄ«bā. Protams, ir daudz problēmu, un ēnu ekonomika ir viena no tām. Daudzi kristieÅ”i ir gatavi iestāties par abortu aizliegÅ”anu vai vismaz to bÅ«tisku ierobežoÅ”anu. Atbalstu Ŕādu nostāju. Kreisi liberālās domas paudēji cenÅ”as uzkundzēties pār visu tautu, pasludinot konservatÄ«vu pārliecÄ«bu par tumsonÄ«bu. Satversmes tiesas lēmums par bērna tēva pabalsta pieŔķirÅ”anu mātes draudzenei ā€“ lesbietei ā€“ ir pretrunā ar Dieva noteikto kārtÄ«bu un pat ar paÅ”u Satversmi un tās preambulu. KristieÅ”iem politikā ir jānostājas pret Ŕādiem un citiem destruktÄ«viem soļiem, kas veicina tautas paÅ”iznÄ«cināŔanos. Tiek uzspiesta viena ā€œpatiesÄ«baā€ par homoseksuālām attiecÄ«bām kā ā€œnormuā€. BÄ«belē lasām ko citu (Rom. 1:24ā€“27; 1. Kor. 6:9ā€“10), un mums kā valsts pilsoņiem ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un prasÄ«t no valdÄ«bas lēmumus, kurus uzskatām par Latvijas ilgtspējÄ«gu attÄ«stÄ«bu veicinoÅ”iem. Tomēr dusmas, ātrsirdÄ«ba, vārdiska (un jebkāda) agresija un nemieru Ä«stenoÅ”ana nav uzvedÄ«ba, kas darÄ«tu godu kristieÅ”iem.

Covid-19 apkaroÅ”anas pasākumi bija sāpÄ«gi. Iespējams, ka ne visi valdÄ«bas lēmumi bija labi. Tomēr mums nav jābÅ«t tiem, kuri paÅ”i meklē konfliktu ar valsts varu, jo arÄ« Jēzus tā nedarÄ«ja. Pāvils raksta Romas ticÄ«gajiem: ā€œJa iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.ā€ (Rom. 12:18) Ja vara pati izlems vajāt kristieÅ”us, tad tas bÅ«s cits jautājums, tad lÅ«gsim Dievu, lai varam visu izturēt un neiet uz kompromisiem ar ļauno. Vēlies autoritārismu? Un ja vadonis nebÅ«s pret kristieÅ”iem labi noskaņots? Nav jāzÅ«dās par rÄ«tdienu, bet jāslavē Dievs par reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu Latvijā, kas mums dod iespēju sludināt un dzÄ«vot atbilstoÅ”i mÅ«su ticÄ«bai. Turklāt neredzu, ka BÄ«belē bÅ«tu rakstÄ«ts, ka pasaule kļūs labāka; tā tiks iznÄ«cināta, mēs savukārt varam palÄ«dzēt cilvēkiem iziet no tumsas un pārnākt gaismas pusē. Vai tas nav galvenais?

Fragments no Anda Kudora grāmatas Ir laiks!
Grāmatu var iegādāties kristÄ«gās literatÅ«ras un dāvanu veikalā ā€œAmnisā€ LāčplÄ“Å”a ielā 37, RÄ«gā.

[1] Par interneta ā€œtroļļiemā€ sauc cilvēkus, kuri, slēpjoties aiz viltus profiliem, par samaksu raksta un izplata vēstÄ«jumus un komentārus internetā.

[2] A. Kudors, ā€œProtesti ASV un Prigožina troļļiā€, 06.07.2020., Latvijasdrosiba.lv, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/protesti-asv-un-prigožina-troļļi

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: