JÄzus atbildÄja: āMana valstÄ«ba nav no Ŕīs pasaules.
Ja Mana valstība būtu no Ŕīs pasaules,
mani sulaiÅi cÄ«nÄ«tos par to, lai Es nekristu jÅ«du rokÄs.
Bet nu Mana valstÄ«ba nav no Å”ejienes.ā
(JÅ. 18:36)
PÄtot Krievijas propagandu un politiku, reiz lasÄ«ju, ka daži pareizticÄ«gie uzskata svÄ«trkodus, kas tiek lietoti veikalu tirdzniecÄ«bÄ, kÄ sÄtana zÄ«mi, bez kuras nevar ne pirkt, ne pÄrdot. TÄ nebija BaznÄ«cas oficiÄlÄ mÄcÄ«ba, runa bija par atseviŔķiem strÄvojumiem un indivÄ«diem. Toreiz nevarÄju iedomÄties, ka lÄ«dzÄ«ga mÄÅticÄ«ba atnÄks lÄ«dz Latvijai. DeviÅdesmitajos gados RÄ«gÄ daudzus uzrunÄja kÄds ezoteriÄ·is, kurÅ” paziÅoja, ka Latvijas valdÄ«ba mÄrÄ·tiecÄ«gi indÄ cilvÄkus ar automaŔīnu logu tÄ«rÄ«tÄju Ŕķidrumu… Toreiz viÅa idejas neieguva plaÅ”u popularitÄti. Tagad situÄcija ir mainÄ«jusies, jo sociÄlie tÄ«kli un mobilie telefoni katram dod iespÄju kļūt par reportieri un ziÅu (un viltus ziÅu) izplatÄ«tÄju. AgrÄk to varÄja darÄ«t tikai mediji, kuru redakcijÄm ir jÄatbild sabiedrÄ«bas un likuma priekÅ”Ä par vÄstÄ«jumu patiesumu. Tagad skaidrot, kÄ atseviŔķi personÄži stÄv aizkulisÄs un to vien gaida, kÄ ievadÄ«t tev Äipu ar vakcÄ«nas injekciju, var katrs, kuram nav slinkums. VairÄk nekÄ desmit gadus esmu pÄtÄ«jis propagandu un dezinformÄciju pret Latviju un citÄm valstÄ«m, un ar nožÄlu nÄkas konstatÄt, ka daudz ir to, kas ir gatavi nekritiski sekot maldinÄtÄjiem.
2016. gadÄ ASV SenÄta IzlÅ«koÅ”anas komiteja pieprasÄ«ja datus no lielajiem sociÄlajiem medijiem ā āInstagramā, āTwitterā un āFacebookā, lai nodotu tos tÄlÄk universitÄtÄm un domnÄ«cÄm (pÄtÄ«jumu centriem). MÄrÄ·is bija izpÄtÄ«t, ko dara Ärvalstu ātroļļiā[1] ASV sociÄlo tÄ«klu auditorijÄ. PÄtÄ«jums parÄdÄ«ja, ka Kremļa vadÄ«ti interneta ātroļļiā no SanktpÄterburgas āInterneta pÄtÄ«jumu aÄ£entÅ«rasā ir izveidojuÅ”i nozÄ«mÄ«gu skaitu viltus profilu lielajÄs sociÄlajÄs platformÄs un ražo sabiedrÄ«bu ŔķeļoÅ”us vÄstÄ«jumus.[2] VispopulÄrÄkie bija tie viltus profili, kuri rakstÄ«ja par rases tematiku ASV. VÄl citi Kremļa organizÄtie ātroļļiā rakstÄ«ja par ASV kara veterÄnu, ieroÄu nÄsÄÅ”anas, homoseksuÄlisma un citÄm sabiedrÄ«bu polarizÄjoÅ”Äm tÄmÄm. āTroļļiā pÄrsvarÄ gadÄ«jumu nerada jaunas tÄmas, bet lej eļļu ugunÄ« tur, kur jau norit spraigas diskusijas. KÅ«dīŔana uz agresiju ir ļaunums. Protestu organizÄÅ”ana vai vismaz kÅ«dīŔana uz tiem ÄrvalstÄ«s ir sena Krievijas specdienestu darba metode, ko PSRS izmantoja AukstÄ kara laikÄ pret Rietumiem. ZÄ«mÄ«gi, ka kustÄ«bas āBlack Lives Matterā vadÄ«tÄji publiski atzÄ«st, ka ir Marksa ideju sekotÄji. Kremļa ÄrpolitikÄ meliem ir ierÄdÄ«ta nozÄ«mÄ«ga vieta, bet melu dievs ir sÄtans. Kremļa sulaiÅi, atbalstot (vÄrdos, bet ne darbÄ) tradicionÄlÄs un konservatÄ«vÄs vÄrtÄ«bas, apgrÅ«tina godÄ«gu konservatÄ«vo ideju aizstÄvÄ«bu EiropÄ. Tie, kuriem garÄ«gums ir tikai fasÄde, nevar bÅ«t kristieÅ”u sabiedrotie.
Kremļa kontrolÄts televÄ«zijas kanÄls REN TV ar pieÄ·erto Krievijas spiedzi Annu Äapmanu ir lieli āsazvÄrestÄ«bu atmaskotÄjiā. Äapmana to dara starpbrīžos starp āpatiesiemā stÄstiem par NLO, reptiloÄ«diem un plakano Zemi. SazvÄrestÄ«ba vienkÄrÅ”o visu un noÅem atbildÄ«bu no indivÄ«da, jo ā sakā, ja jau visu kÅ«rÄ masoni un āaizkulisesā, tad man nav vÄrts neko darÄ«t. Nav vÄrts stÄties kÄdÄ politiskÄ partijÄ vai veidot nevalstisko organizÄciju savu intereÅ”u aizstÄvÄ«bai, jo mÅ«su valdÄ«bu kontrolÄ āaizkulisesā vai ādziÄ¼Ä valstsā… Ja mijiedarbÄ«ba ar valsts varu ir ļaunums, tad cilvÄki tiek kÅ«dÄ«ti uz revolÅ«ciju un nemieriem. SociÄlajos tÄ«klos tiek kultivÄtas bailes no vakcinÄÅ”anas pret Covid-19; kÄdi tik sazvÄrestÄ«bas teorijas stÄsti netiek piesaukti! Dezinformatoru mÄrÄ·is ir totÄlas neuzticÄÅ”anas gaisotnes radīŔana, jo tÄ vÄjina jebkuru valsti un tÄs politisko iekÄrtu. NeuzticÄÅ”anÄs valsts institÅ«cijÄm ir bÄ«stama, ja pienÄk X stunda, kad ir nepiecieÅ”ams aizsargÄt savu zemi no ÄrÄja ienaidnieka.
InformÄcijas karÅ” vairo samulsumu, paniku un valsts nespÄju aizsargÄties. LÄ«dz ar to daļa ticÄ«go, domÄdami, ka ir atklÄjuÅ”i slÄptu patiesÄ«bu, Ä«stenÄ«bÄ palÄ«dz tiem, kuri Latvijai labu nevÄl. MÄs visi paÅ”i esam valsts, tÄpÄc, ja tu nepÄrtraukti lamÄ Latvijas valsti, tad lamÄ pats sevi. ValdÄ«bu drÄ«kst un vajag kritizÄt, ja tÄ slikti strÄdÄ, bet, ja sliktÄ darba dÄļ tiek nicinÄta visa valsts, tad tas neko labu nesaražo. Vai Dievs mÅ«s aicina uz nepÄrtrauktu kurnÄÅ”anu par āļauno valdÄ«buā? KristieÅ”i, protams, drÄ«kst iet protesta demonstrÄcijÄs un pieprasÄ«t politiÄ·us rÄ«koties godprÄtÄ«gi un atbilstoÅ”i likumam. KristieÅ”i arÄ« drÄ«kst aicinÄt mainÄ«t likumus, ja tie ir destruktÄ«vi, bet runa ir par gaisotni, ko mÄs radÄm. Kristus zemes dzÄ«ves laikÄ nedzinÄs pakaļ romieÅ”iem ar plakÄtu rokÄs, arÄ« viÅa mÄcekļi to nedarÄ«ja. JÄzus teica, ka viÅa valsts (valstÄ«ba) nav no Ŕīs zemes, tÄpÄc ViÅÅ” nerÄ«koja revolÅ«ciju pret romieÅ”iem, bet meklÄja un glÄba pazuduÅ”os.
Varenie tieÅ”Äm uzkundzÄjas, kÄ to norÄda JÄzus: āJÅ«s zinÄt, ka valdnieki ir kungi pÄr tautÄm un lielie kungi tÄs apspiež. Bet pie jums tÄ nebÅ«s bÅ«t; bet, kas no jums grib bÅ«t liels, tas lai ir jÅ«su sulainis.ā (Mat. 20:25ā26) ArÄ« JÄkabs raksta: āBet jÅ«s esat nabagu likuÅ”i negodÄ. Vai bagÄtie pÄr jums neuzkundzÄjas? Vai viÅi jÅ«s nerauj tiesÄs?ā (JÄk. 2:6) NeticÄ«gÄ pasaule ir ļauna, grÄcinieki rÄ«kojas kÄ jau grÄcinieki. TomÄr uz ko Å”ÄdÄ situÄcijÄ aicina JÄzus? Vai JÄzus un JÄkabs saka, ka jÄrÄ«ko nemieri? Farizeju mÄcekļi un HÄroda cilvÄki nÄca pÄrbaudÄ«t JÄzu ar mÄrÄ·i apsÅ«dzÄt ViÅu likumu nepildīŔanÄ: āāTÄpÄc saki mums: kÄ Tev Ŕķiet, vai ir atļauts Ä·eizaram dot nodevas vai ne?ā Un JÄzus, nomanÄ«dams viÅu ļaunprÄtÄ«bu, sacÄ«ja: āKam jÅ«s Mani kÄrdinÄt, jÅ«s liekuļi? ParÄdait Man nodevu naudu.ā Un tie atnesa ViÅam vienu denÄriju. Un ViÅÅ” sacÄ«ja tiem: āKÄ attÄls Å”is un uzraksts?ā Tie sacÄ«ja: āĶeizara.ā Tad ViÅÅ” tiem teica: āTad dodiet Ä·eizaram, kas Ä·eizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.āā (Mat. 22:17ā21)
JÄzus nenÄca atbrÄ«vot jÅ«dus no laicÄ«gÄ Romas jÅ«ga, lai gan daļai sabiedrÄ«bas bija cerÄ«bas, ka Mesija to paveiks. ViÅÅ” nÄca atbrÄ«vot savu tautu no sÄtana jÅ«ga un nepievÄrsa tÄ laika politikai daudz uzmanÄ«bas. Ja JÄzus domÄtu par teokrÄtiju, tad bÅ«tu padzinis romieÅ”us ar vienu elpas pÅ«tienu un nodibinÄjis jÅ«du supervalsti, kur atstÄtu PÄteri par kristÄ«go valdnieku jeb āprezidentuā. JÄzus rÄda mums citu ceļu: āBet, JÄzus manÄ«dams, ka viÅi taisÄs nÄkt, lai ViÅu ar varu Åemtu un celtu par Ä·ÄniÅu, viens pats atkal uzkÄpa kalnÄ.ā (JÅ. 6:15) Kristus, bÅ«dams miesÄ, uz zemes nebÅ«vÄja politisku valsti. Dieva valstÄ«ba jeb valsts nav no Ŕīs pasaules, tÄpÄc ViÅÅ” dibinÄja draudzi ā svÄto sapulci, kurai Tu vari pievienoties un kļūt par Kristus valsts pavalstnieku, lai kÄda bÅ«tu tava laicÄ«gÄ pilsonÄ«ba.
Esmu dzirdÄjis, ka JÄzus templÄ« izrÄdÄ«ja dusmas un izdzina naudas mijÄjus (JÅ. 2:14ā16), tÄpÄc mums, kristieÅ”iem, esot tÄpat jÄrÄ«kojas attiecÄ«bÄs ar valsts varu. Te vÄlos atgÄdinÄt, ka JÄzus ar pÄtagu nevajÄja PilÄtu un citus romieÅ”us, kuri valdÄ«ja JeruzÄlemÄ. Un pat ne HÄrodu, kas bija vietvaldis no israÄlieÅ”u vidus. 1. gadsimta Templis ir Dieva nams, tÄtad mÅ«sdienu draudzes attÄls; draudzes pastÄvÄÅ”anas mÄrÄ·is nevar bÅ«t bizness, ar ko nodarbojÄs naudas mijÄji. JÄzus par templi runÄja kÄ par savu miesu, ko ViÅÅ” augÅ”Ämcels pÄc trim dienÄm. MÄs, kas esam KristÅ«, esam ViÅa miesa. TemplÄ« nedrÄ«kstÄja ieiet neapgraizÄ«tie cittautieÅ”i (Ap. d. 21:28), tÄtad JÄzus tur ar pÄtagu disciplinÄja israÄlieÅ”us. Å ajÄ kontekstÄ var teikt, ka JÄzus templÄ« nevajÄ neticÄ«gos, bet gan tos, kuriem ir jÄbÅ«t attiecÄ«bÄs ar Dievu. Å o piemÄru nevar attiecinÄt uz mÅ«su attiecÄ«bÄm ar valsts laicÄ«go varu.
Kur aiziet tava enerÄ£ija? Vai cilvÄku glÄbÅ”anÄ un garÄ«gÄ pamÄcīŔanÄ, kalpoÅ”anÄ? Vai arÄ« kurnÄÅ”anÄ, ka varasvÄ«ri (un sievas) ir tik slikti, tik slikti… Vai ir prÄtÄ«gi gaidÄ«t, ka neticÄ«gie rÄ«kosies kÄ ticÄ«gie? Vai vÄlaties piespiest cilvÄkus ar varu ticÄt un klausÄ«t Dievam? Neredzu evaÅÄ£Älija tekstos, ka JÄzus bÅ«tu tÄ darÄ«jis. Tas, protams, nenozÄ«mÄ, ka ticÄ«gajiem nebÅ«tu jÄuzrunÄ politiÄ·i un jÄpieprasa mÅ«su vÄrtÄ«bÄm atbilstoÅ”a politika. Un arÄ« paÅ”i kristieÅ”i var darboties politikÄ. Tiem ticÄ«gajiem, kuri strÄdÄ atbildÄ«gos amatos, darbs ir jÄdara kÄ Kungam. BaznÄ«ca ir nodalÄ«ta no valsts, bet ticÄ«gie pilsoÅi ā ne no kÄ nav nodalÄ«ti. KopumÄ var teikt: jo vairÄk kristieÅ”u bÅ«s parlamentÄ un valdÄ«bÄ, jo labÄk Latvijai. TomÄr ticu, ka galvenajai kristieÅ”u uzmanÄ«bai ir jÄbÅ«t uz Kristu un kalpoÅ”anu ViÅam dvÄseļu glÄbÅ”anÄ.
PÄdÄjÄ laikÄ publiskajÄ telpÄ un kristieÅ”u komunikÄcijÄ reti dzirdu Å”os PÄvila vÄrdus: āIkviens lai ir paklausÄ«gs varÄm, kas valda. Jo nav valsts varas, kÄ vien no Dieva, un tÄs, kas ir, ir Dieva ieceltas. TÄtad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestÄdÄ«jumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paÅ”i sev sagÄdÄ sodu. Jo valdÄ«tÄji nav bÄ«stami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bÄ«ties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saÅemsi viÅas uzslavu, jo tÄ ir Dieva kalpone tevis labÄ. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bÄ«sties; ne velti tÄ nes zobenu, jo tÄ ir Dieva kalpone, atriebÄja un soda nesÄja tam, kas dara ļaunu.ā (Rom. 13:1ā4) āRÄ«gas Kristus draudzÄā bija pieÅemts, ka jÄseko Å”ai Rakstu vietai un noteikti jÄmaksÄ nodokļi: āTÄpÄc maksÄjiet arÄ« savas nodevas: viÅi, kas uz to raugÄs, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viÅam pienÄkas: nodevas, kam nÄkas nodevas, muitu, kam nÄkas muita, bijÄ«bu, kam nÄkas bijÄ«ba, cieÅu, kam nÄkas cieÅa.ā (Rom. 13:6ā7) DeviÅdesmitajos gados tas nemaz nebija tik paÅ”saprotami. Kad ap 2001. gadu, strÄdÄjot vienÄ privÄtÄ uzÅÄmumÄ, pateicu firmas direktoram, ka vÄlos maksÄt visus nodokļus, viÅa acis plaÅ”i iepletÄs. Paldies Dievam, viÅÅ” jautÄjumu sakÄrtoja atbilstoÅ”i likumam, bet ne visiem mÅ«su draudzes cilvÄkiem tik labi paveicÄs, vienam otram bija jÄiet prom no darba. Apustulis PÄteris norÄda: āPakļaujieties ikkatrai cilvÄku starpÄ ieceltai kÄrtÄ«bai TÄ Kunga dÄļ, gan valdniekam, kas ir pÄr visiem, gan pÄrvaldniekiem kÄ tÄdiem, kas viÅa sÅ«tÄ«ti, lai sodÄ«tu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. Jo tÄda ir Dieva griba, ka jÅ«s, labu darot, apklusinÄtu neprÄtÄ«gu cilvÄku nezinÄÅ”anu kÄ svabadi, nevis tÄdi, kam svabadÄ«ba bÅ«tu kÄ Ä¼aunuma apsegs, bet kÄ Dieva kalpi.ā (1. PÄt. 2:13ā16) Esmu dzirdÄjis, ka saka: tÄ jau ir pasaules sistÄma, mÄs neko nevaram tur darÄ«t. TieÅ”Äm? MaksÄt vai nemaksÄt nodokļus ā vai tÄ nav tava izvÄle? Padomju un postpadomju domÄÅ”ana nosaka ā ja likums ir netaisns, tad tas ir jÄapiet. VarbÅ«t tomÄr labÄk pieprasÄ«t tÄ izmainīŔanu, lai tas vairs nebÅ«tu netaisns?
Vai ir situÄcijas, kad kristieÅ”i var neklausÄ«t varai? ā JÄ, protams! LasÄm BÄ«belÄ: āTad sardzes priekÅ”nieks ar sargiem aizgÄja un tos atveda, ne ar varu, jo tie bijÄs no ļaudÄ«m, ka viÅus nenomÄtÄ akmeÅiem, un, tos atveduÅ”i, statÄ«ja sinedrija priekÅ”Ä. Augstais priesteris tiem vaicÄja: āMÄs esam jums stingri pavÄlÄjuÅ”i nemÄcÄ«t Å”inÄ« VÄrdÄ, un jÅ«s ar savu mÄcÄ«bu esat piepildÄ«juÅ”i JeruzÄlemi un gribat, lai Ŕī cilvÄka asinis nÄk pÄr mums.ā Bet PÄteris un apustuļi atbildÄja: āDievam vairÄk jÄklausa nekÄ cilvÄkiem.āā (Ap. 5:26ā29) Ja laicÄ«gÄs vai kÄdas reliÄ£iskas varas pÄrstÄvji vai kÄds cits aizliegs sludinÄt Kristu, tad es neklausīŔu. Ja valdÄ«ba teiks, ka jÄgrÄko, tad ignorÄsim tÄdus aicinÄjumus, bet, ja ir jÄievÄro likumi, tad mums ir jÄbÅ«t paraugam paklausÄ«bÄ, nevis buntavnieciskumÄ. Tas gan nenozÄ«mÄ, ka neuzrÄdÄ«sim Å”ai pasaulei tÄs grÄkus.
BrÄļi un mÄsas, kristieÅ”i ā kas jÅ«s ir sakÅ«dÄ«jis? Redzu un dzirdu, ka man pazÄ«stami ticÄ«gie izplata sazvÄrestÄ«bas teorijas stÄstus. Savos āFacebookā kontos izplata nevis vÄstÄ«jumus par Kristu un evaÅÄ£Äliju, bet izgÄž dusmas uz valdÄ«bu, āpasaules aizkulisÄmā, ādziļo valstiā, lÄ«dzÄ«gi kÄ Kremļa propagandisti un dezinformatori to dara. Covid-19 laikÄ slÄdza baznÄ«cas? SlÄdza arÄ« spÄļu zÄles, kas ir sÄtana iestÄdÄ«jumi. 2020. gada decembrÄ« aizgÄja lÄ«dz tam, ka daži ticÄ«gie sÄka saukt mÅ«su valsts varu par faÅ”istisku režīmu. Iesaku lasÄ«t politoloÄ£ijas grÄmatas un noskaidrot, kas ir faÅ”isms, tas noteikti nav attiecinÄms uz mÅ«sdienu Latviju.
To sakot, nedomÄju, ka mums Latvijas politikÄ un valsts pÄrvaldÄ viss bÅ«tu kÄrtÄ«bÄ. Protams, ir daudz problÄmu, un Änu ekonomika ir viena no tÄm. Daudzi kristieÅ”i ir gatavi iestÄties par abortu aizliegÅ”anu vai vismaz to bÅ«tisku ierobežoÅ”anu. Atbalstu Å”Ädu nostÄju. Kreisi liberÄlÄs domas paudÄji cenÅ”as uzkundzÄties pÄr visu tautu, pasludinot konservatÄ«vu pÄrliecÄ«bu par tumsonÄ«bu. Satversmes tiesas lÄmums par bÄrna tÄva pabalsta pieŔķirÅ”anu mÄtes draudzenei ā lesbietei ā ir pretrunÄ ar Dieva noteikto kÄrtÄ«bu un pat ar paÅ”u Satversmi un tÄs preambulu. KristieÅ”iem politikÄ ir jÄnostÄjas pret Å”Ädiem un citiem destruktÄ«viem soļiem, kas veicina tautas paÅ”iznÄ«cinÄÅ”anos. Tiek uzspiesta viena āpatiesÄ«baā par homoseksuÄlÄm attiecÄ«bÄm kÄ ānormuā. BÄ«belÄ lasÄm ko citu (Rom. 1:24ā27; 1. Kor. 6:9ā10), un mums kÄ valsts pilsoÅiem ir tiesÄ«bas paust savu viedokli un prasÄ«t no valdÄ«bas lÄmumus, kurus uzskatÄm par Latvijas ilgtspÄjÄ«gu attÄ«stÄ«bu veicinoÅ”iem. TomÄr dusmas, ÄtrsirdÄ«ba, vÄrdiska (un jebkÄda) agresija un nemieru Ä«stenoÅ”ana nav uzvedÄ«ba, kas darÄ«tu godu kristieÅ”iem.
Covid-19 apkaroÅ”anas pasÄkumi bija sÄpÄ«gi. IespÄjams, ka ne visi valdÄ«bas lÄmumi bija labi. TomÄr mums nav jÄbÅ«t tiem, kuri paÅ”i meklÄ konfliktu ar valsts varu, jo arÄ« JÄzus tÄ nedarÄ«ja. PÄvils raksta Romas ticÄ«gajiem: āJa iespÄjams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvÄkiem.ā (Rom. 12:18) Ja vara pati izlems vajÄt kristieÅ”us, tad tas bÅ«s cits jautÄjums, tad lÅ«gsim Dievu, lai varam visu izturÄt un neiet uz kompromisiem ar ļauno. VÄlies autoritÄrismu? Un ja vadonis nebÅ«s pret kristieÅ”iem labi noskaÅots? Nav jÄzÅ«dÄs par rÄ«tdienu, bet jÄslavÄ Dievs par reliÄ£isko brÄ«vÄ«bu LatvijÄ, kas mums dod iespÄju sludinÄt un dzÄ«vot atbilstoÅ”i mÅ«su ticÄ«bai. TurklÄt neredzu, ka BÄ«belÄ bÅ«tu rakstÄ«ts, ka pasaule kļūs labÄka; tÄ tiks iznÄ«cinÄta, mÄs savukÄrt varam palÄ«dzÄt cilvÄkiem iziet no tumsas un pÄrnÄkt gaismas pusÄ. Vai tas nav galvenais?
Fragments no Anda Kudora grÄmatas Ir laiks!
GrÄmatu var iegÄdÄties kristÄ«gÄs literatÅ«ras un dÄvanu veikalÄ āAmnisā LÄÄplÄÅ”a ielÄ 37, RÄ«gÄ.
[1] Par interneta ātroļļiemā sauc cilvÄkus, kuri, slÄpjoties aiz viltus profiliem, par samaksu raksta un izplata vÄstÄ«jumus un komentÄrus internetÄ.
[2] A. Kudors, āProtesti ASV un Prigožina troļļiā, 06.07.2020., Latvijasdrosiba.lv, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/protesti-asv-un-prigožina-troļļi