Ne pret miesu un asinīm

Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules.
Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules,
mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās.
Bet nu Mana valstība nav no šejienes.”
(Jņ. 18:36)

Pētot Krievijas propagandu un politiku, reiz lasīju, ka daži pareizticīgie uzskata svītrkodus, kas tiek lietoti veikalu tirdzniecībā, kā sātana zīmi, bez kuras nevar ne pirkt, ne pārdot. Tā nebija Baznīcas oficiālā mācība, runa bija par atsevišķiem strāvojumiem un indivīdiem. Toreiz nevarēju iedomāties, ka līdzīga māņticība atnāks līdz Latvijai. Deviņdesmitajos gados Rīgā daudzus uzrunāja kāds ezoteriķis, kurš paziņoja, ka Latvijas valdība mērķtiecīgi indē cilvēkus ar automašīnu logu tīrītāju šķidrumu… Toreiz viņa idejas neieguva plašu popularitāti. Tagad situācija ir mainījusies, jo sociālie tīkli un mobilie telefoni katram dod iespēju kļūt par reportieri un ziņu (un viltus ziņu) izplatītāju. Agrāk to varēja darīt tikai mediji, kuru redakcijām ir jāatbild sabiedrības un likuma priekšā par vēstījumu patiesumu. Tagad skaidrot, kā atsevišķi personāži stāv aizkulisēs un to vien gaida, kā ievadīt tev čipu ar vakcīnas injekciju, var katrs, kuram nav slinkums. Vairāk nekā desmit gadus esmu pētījis propagandu un dezinformāciju pret Latviju un citām valstīm, un ar nožēlu nākas konstatēt, ka daudz ir to, kas ir gatavi nekritiski sekot maldinātājiem.

2016. gadā ASV Senāta Izlūkošanas komiteja pieprasīja datus no lielajiem sociālajiem medijiem – “Instagram”, “Twitter” un “Facebook”, lai nodotu tos tālāk universitātēm un domnīcām (pētījumu centriem). Mērķis bija izpētīt, ko dara ārvalstu “troļļi”[1] ASV sociālo tīklu auditorijā. Pētījums parādīja, ka Kremļa vadīti interneta “troļļi” no Sanktpēterburgas “Interneta pētījumu aģentūras” ir izveidojuši nozīmīgu skaitu viltus profilu lielajās sociālajās platformās un ražo sabiedrību šķeļošus vēstījumus.[2] Vispopulārākie bija tie viltus profili, kuri rakstīja par rases tematiku ASV. Vēl citi Kremļa organizētie “troļļi” rakstīja par ASV kara veterānu, ieroču nēsāšanas, homoseksuālisma un citām sabiedrību polarizējošām tēmām. “Troļļi” pārsvarā gadījumu nerada jaunas tēmas, bet lej eļļu ugunī tur, kur jau norit spraigas diskusijas. Kūdīšana uz agresiju ir ļaunums. Protestu organizēšana vai vismaz kūdīšana uz tiem ārvalstīs ir sena Krievijas specdienestu darba metode, ko PSRS izmantoja Aukstā kara laikā pret Rietumiem. Zīmīgi, ka kustības “Black Lives Matter” vadītāji publiski atzīst, ka ir Marksa ideju sekotāji. Kremļa ārpolitikā meliem ir ierādīta nozīmīga vieta, bet melu dievs ir sātans. Kremļa sulaiņi, atbalstot (vārdos, bet ne darbā) tradicionālās un konservatīvās vērtības, apgrūtina godīgu konservatīvo ideju aizstāvību Eiropā. Tie, kuriem garīgums ir tikai fasāde, nevar būt kristiešu sabiedrotie.

Kremļa kontrolēts televīzijas kanāls REN TV ar pieķerto Krievijas spiedzi Annu Čapmanu ir lieli “sazvērestību atmaskotāji”. Čapmana to dara starpbrīžos starp “patiesiem” stāstiem par NLO, reptiloīdiem un plakano Zemi. Sazvērestība vienkāršo visu un noņem atbildību no indivīda, jo – sak’, ja jau visu kūrē masoni un “aizkulises”, tad man nav vērts neko darīt. Nav vērts stāties kādā politiskā partijā vai veidot nevalstisko organizāciju savu interešu aizstāvībai, jo mūsu valdību kontrolē “aizkulises” vai “dziļā valsts”… Ja mijiedarbība ar valsts varu ir ļaunums, tad cilvēki tiek kūdīti uz revolūciju un nemieriem. Sociālajos tīklos tiek kultivētas bailes no vakcinēšanas pret Covid-19; kādi tik sazvērestības teorijas stāsti netiek piesaukti! Dezinformatoru mērķis ir totālas neuzticēšanas gaisotnes radīšana, jo tā vājina jebkuru valsti un tās politisko iekārtu. Neuzticēšanās valsts institūcijām ir bīstama, ja pienāk X stunda, kad ir nepieciešams aizsargāt savu zemi no ārēja ienaidnieka.

Informācijas karš vairo samulsumu, paniku un valsts nespēju aizsargāties. Līdz ar to daļa ticīgo, domādami, ka ir atklājuši slēptu patiesību, īstenībā palīdz tiem, kuri Latvijai labu nevēl. Mēs visi paši esam valsts, tāpēc, ja tu nepārtraukti lamā Latvijas valsti, tad lamā pats sevi. Valdību drīkst un vajag kritizēt, ja tā slikti strādā, bet, ja sliktā darba dēļ tiek nicināta visa valsts, tad tas neko labu nesaražo. Vai Dievs mūs aicina uz nepārtrauktu kurnēšanu par “ļauno valdību”? Kristieši, protams, drīkst iet protesta demonstrācijās un pieprasīt politiķus rīkoties godprātīgi un atbilstoši likumam. Kristieši arī drīkst aicināt mainīt likumus, ja tie ir destruktīvi, bet runa ir par gaisotni, ko mēs radām. Kristus zemes dzīves laikā nedzinās pakaļ romiešiem ar plakātu rokās, arī viņa mācekļi to nedarīja. Jēzus teica, ka viņa valsts (valstība) nav no šīs zemes, tāpēc Viņš nerīkoja revolūciju pret romiešiem, bet meklēja un glāba pazudušos.

Varenie tiešām uzkundzējas, kā to norāda Jēzus: “Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.” (Mat. 20:25–26) Arī Jēkabs raksta: “Bet jūs esat nabagu likuši negodā. Vai bagātie pār jums neuzkundzējas? Vai viņi jūs nerauj tiesās?” (Jēk. 2:6) Neticīgā pasaule ir ļauna, grēcinieki rīkojas kā jau grēcinieki. Tomēr uz ko šādā situācijā aicina Jēzus? Vai Jēzus un Jēkabs saka, ka jārīko nemieri? Farizeju mācekļi un Hēroda cilvēki nāca pārbaudīt Jēzu ar mērķi apsūdzēt Viņu likumu nepildīšanā: ““Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”” (Mat. 22:17–21)

Jēzus nenāca atbrīvot jūdus no laicīgā Romas jūga, lai gan daļai sabiedrības bija cerības, ka Mesija to paveiks. Viņš nāca atbrīvot savu tautu no sātana jūga un nepievērsa tā laika politikai daudz uzmanības. Ja Jēzus domātu par teokrātiju, tad būtu padzinis romiešus ar vienu elpas pūtienu un nodibinājis jūdu supervalsti, kur atstātu Pēteri par kristīgo valdnieku jeb “prezidentu”. Jēzus rāda mums citu ceļu: “Bet, Jēzus manīdams, ka viņi taisās nākt, lai Viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.” (Jņ. 6:15) Kristus, būdams miesā, uz zemes nebūvēja politisku valsti. Dieva valstība jeb valsts nav no šīs pasaules, tāpēc Viņš dibināja draudzi – svēto sapulci, kurai Tu vari pievienoties un kļūt par Kristus valsts pavalstnieku, lai kāda būtu tava laicīgā pilsonība.

Esmu dzirdējis, ka Jēzus templī izrādīja dusmas un izdzina naudas mijējus (Jņ. 2:14–16), tāpēc mums, kristiešiem, esot tāpat jārīkojas attiecībās ar valsts varu. Te vēlos atgādināt, ka Jēzus ar pātagu nevajāja Pilātu un citus romiešus, kuri valdīja Jeruzālemē. Un pat ne Hērodu, kas bija vietvaldis no israēliešu vidus. 1. gadsimta Templis ir Dieva nams, tātad mūsdienu draudzes attēls; draudzes pastāvēšanas mērķis nevar būt bizness, ar ko nodarbojās naudas mijēji. Jēzus par templi runāja kā par savu miesu, ko Viņš augšāmcels pēc trim dienām. Mēs, kas esam Kristū, esam Viņa miesa. Templī nedrīkstēja ieiet neapgraizītie cittautieši (Ap. d. 21:28), tātad Jēzus tur ar pātagu disciplinēja israēliešus. Šajā kontekstā var teikt, ka Jēzus templī nevajā neticīgos, bet gan tos, kuriem ir jābūt attiecībās ar Dievu. Šo piemēru nevar attiecināt uz mūsu attiecībām ar valsts laicīgo varu.

Kur aiziet tava enerģija? Vai cilvēku glābšanā un garīgā pamācīšanā, kalpošanā? Vai arī kurnēšanā, ka varasvīri (un sievas) ir tik slikti, tik slikti… Vai ir prātīgi gaidīt, ka neticīgie rīkosies kā ticīgie? Vai vēlaties piespiest cilvēkus ar varu ticēt un klausīt Dievam? Neredzu evaņģēlija tekstos, ka Jēzus būtu tā darījis. Tas, protams, nenozīmē, ka ticīgajiem nebūtu jāuzrunā politiķi un jāpieprasa mūsu vērtībām atbilstoša politika. Un arī paši kristieši var darboties politikā. Tiem ticīgajiem, kuri strādā atbildīgos amatos, darbs ir jādara kā Kungam. Baznīca ir nodalīta no valsts, bet ticīgie pilsoņi — ne no kā nav nodalīti. Kopumā var teikt: jo vairāk kristiešu būs parlamentā un valdībā, jo labāk Latvijai. Tomēr ticu, ka galvenajai kristiešu uzmanībai ir jābūt uz Kristu un kalpošanu Viņam dvēseļu glābšanā.

Pēdējā laikā publiskajā telpā un kristiešu komunikācijā reti dzirdu šos Pāvila vārdus: “Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.” (Rom. 13:1–4) “Rīgas Kristus draudzē” bija pieņemts, ka jāseko šai Rakstu vietai un noteikti jāmaksā nodokļi: “Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.” (Rom. 13:6–7) Deviņdesmitajos gados tas nemaz nebija tik pašsaprotami. Kad ap 2001. gadu, strādājot vienā privātā uzņēmumā, pateicu firmas direktoram, ka vēlos maksāt visus nodokļus, viņa acis plaši iepletās. Paldies Dievam, viņš jautājumu sakārtoja atbilstoši likumam, bet ne visiem mūsu draudzes cilvēkiem tik labi paveicās, vienam otram bija jāiet prom no darba. Apustulis Pēteris norāda: “Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ, gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.” (1. Pēt. 2:13–16) Esmu dzirdējis, ka saka: tā jau ir pasaules sistēma, mēs neko nevaram tur darīt. Tiešām? Maksāt vai nemaksāt nodokļus – vai tā nav tava izvēle? Padomju un postpadomju domāšana nosaka – ja likums ir netaisns, tad tas ir jāapiet. Varbūt tomēr labāk pieprasīt tā izmainīšanu, lai tas vairs nebūtu netaisns?

Vai ir situācijas, kad kristieši var neklausīt varai? – Jā, protams! Lasām Bībelē: “Tad sardzes priekšnieks ar sargiem aizgāja un tos atveda, ne ar varu, jo tie bijās no ļaudīm, ka viņus nenomētā akmeņiem, un, tos atveduši, statīja sinedrija priekšā. Augstais priesteris tiem vaicāja: “Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt šinī Vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums.” Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”” (Ap. 5:26–29) Ja laicīgās vai kādas reliģiskas varas pārstāvji vai kāds cits aizliegs sludināt Kristu, tad es neklausīšu. Ja valdība teiks, ka jāgrēko, tad ignorēsim tādus aicinājumus, bet, ja ir jāievēro likumi, tad mums ir jābūt paraugam paklausībā, nevis buntavnieciskumā. Tas gan nenozīmē, ka neuzrādīsim šai pasaulei tās grēkus.

Brāļi un māsas, kristieši – kas jūs ir sakūdījis? Redzu un dzirdu, ka man pazīstami ticīgie izplata sazvērestības teorijas stāstus. Savos “Facebook” kontos izplata nevis vēstījumus par Kristu un evaņģēliju, bet izgāž dusmas uz valdību, “pasaules aizkulisēm”, “dziļo valsti”, līdzīgi kā Kremļa propagandisti un dezinformatori to dara. Covid-19 laikā slēdza baznīcas? Slēdza arī spēļu zāles, kas ir sātana iestādījumi. 2020. gada decembrī aizgāja līdz tam, ka daži ticīgie sāka saukt mūsu valsts varu par fašistisku režīmu. Iesaku lasīt politoloģijas grāmatas un noskaidrot, kas ir fašisms, tas noteikti nav attiecināms uz mūsdienu Latviju.

To sakot, nedomāju, ka mums Latvijas politikā un valsts pārvaldē viss būtu kārtībā. Protams, ir daudz problēmu, un ēnu ekonomika ir viena no tām. Daudzi kristieši ir gatavi iestāties par abortu aizliegšanu vai vismaz to būtisku ierobežošanu. Atbalstu šādu nostāju. Kreisi liberālās domas paudēji cenšas uzkundzēties pār visu tautu, pasludinot konservatīvu pārliecību par tumsonību. Satversmes tiesas lēmums par bērna tēva pabalsta piešķiršanu mātes draudzenei – lesbietei – ir pretrunā ar Dieva noteikto kārtību un pat ar pašu Satversmi un tās preambulu. Kristiešiem politikā ir jānostājas pret šādiem un citiem destruktīviem soļiem, kas veicina tautas pašiznīcināšanos. Tiek uzspiesta viena “patiesība” par homoseksuālām attiecībām kā “normu”. Bībelē lasām ko citu (Rom. 1:24–27; 1. Kor. 6:9–10), un mums kā valsts pilsoņiem ir tiesības paust savu viedokli un prasīt no valdības lēmumus, kurus uzskatām par Latvijas ilgtspējīgu attīstību veicinošiem. Tomēr dusmas, ātrsirdība, vārdiska (un jebkāda) agresija un nemieru īstenošana nav uzvedība, kas darītu godu kristiešiem.

Covid-19 apkarošanas pasākumi bija sāpīgi. Iespējams, ka ne visi valdības lēmumi bija labi. Tomēr mums nav jābūt tiem, kuri paši meklē konfliktu ar valsts varu, jo arī Jēzus tā nedarīja. Pāvils raksta Romas ticīgajiem: “Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Rom. 12:18) Ja vara pati izlems vajāt kristiešus, tad tas būs cits jautājums, tad lūgsim Dievu, lai varam visu izturēt un neiet uz kompromisiem ar ļauno. Vēlies autoritārismu? Un ja vadonis nebūs pret kristiešiem labi noskaņots? Nav jāzūdās par rītdienu, bet jāslavē Dievs par reliģisko brīvību Latvijā, kas mums dod iespēju sludināt un dzīvot atbilstoši mūsu ticībai. Turklāt neredzu, ka Bībelē būtu rakstīts, ka pasaule kļūs labāka; tā tiks iznīcināta, mēs savukārt varam palīdzēt cilvēkiem iziet no tumsas un pārnākt gaismas pusē. Vai tas nav galvenais?


Fragments no Anda Kudora grāmatas Ir laiks!
Grāmatu var iegādāties kristīgās literatūras un dāvanu veikalā “Amnis” Lāčplēša ielā 37, Rīgā.


[1] Par interneta “troļļiem” sauc cilvēkus, kuri, slēpjoties aiz viltus profiliem, par samaksu raksta un izplata vēstījumus un komentārus internetā.

[2] A. Kudors, “Protesti ASV un Prigožina troļļi”, 06.07.2020., Latvijasdrosiba.lv, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/protesti-asv-un-prigožina-troļļi

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: