2023. gadā filozofu biedrība “Peripatos”, portāla Telos uzturētāja un īpašniece, administratīvajā tiesā apstrīdēja Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursa “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” rezultātus un jo īpaši galveno pamatojumu, ar kādu Telos pieteikums tika noraidīts – proti, portāls nepārstāv viedokļu daudzveidību. Telos tiesā zaudēja. Kā portāla redakcijā mēdz sacīt, jokojot tikai pa pusei, “visvairāk savā dzīvē esam mācījušies no juristiem”, tāpēc lasītāju informēšanas, laikmeta gara dokumentēšanas, juridisko pinekļu atpiņķerēšanas treniņa un arhīva uzturēšanas nolūkos publicējam galvenos šīs lietas dokumentus (bez pielikumiem): pieteikumu, kuru, pārstāvot biedrību, iesniedza Agnese Irbe (teksta autore: Linda Lielbriede), un administratīvās tiesas nolēmumu.

Mūsu ieskatā Tiesa, pārnesot lietas būtību no jautājuma, ko nozīmē viedokļu daudzveidības prasība un vai šāda prasība taisnīgi tika uzstādīta visiem pretendentiem, uz apgalvojumu, ka Telos ir nevis žurnālistisks, bet gan akadēmisks medijs un attiecīgi sava akadēmiskuma dēļ nemaz nevar pretendēt uz fonda atbalstu, ir pieļāvusi neformālās loģikas kļūdu, kuru anglo-sakšu tradīcijā sauc par “sarkano siļķi”.  

Rīgā, 2023. gada 28. jūnijā

PIETEIKUMS

par Sabiedrības integrācijas fonda 2023. gada 1. jūnija lēmuma Nr. 309 atcelšanu un pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Biedrība “PERIPATOS”, reģistrācijas Nr. 40008303830, (turpmāk – Biedrība un / vai Pieteicēja) ir saņēmusi Sabiedrības integrācijas fonda 2023. gada 1. jūnija (dokumenta elektroniskas parakstīšanas datums) lēmumu Nr. 309 (protokols Nr. 6, 2.3.4.§) “Par iesniegto biedrības “Peripatos”, reģistrācijas numurs: 40008303830, projekta “Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv” pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49” (turpmāk – Pārsūdzētais lēmums; 2. pielikums).

Pārsūdzētajā lēmumā Sabiedrības integrācijas fonds nolēma

“[n]oraidīt projekta pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49 “Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv”.

Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka

“[f]onda sekretariāta administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Fonda padomē, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Jautājuma izskatīšanā Fonda padomes sēdē piedalās par konkrēto valsts budžeta programmu atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona un arī persona, kura apstrīdējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Fonda padomes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā” [Pieteicējas izcēlums].

Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka

“[a]dministratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

Pārsūdzētais lēmums elektroniski parakstīts 2023. gada 1. jūnijā un nosūtīts Pieteicējai, izmantojot elektronisko pastu. Līdz ar to konstatējams, ka pieteikums Administratīvajai rajona tiesai iesniedzams mēneša laikā no tā saņemšanas, ievērojot Paziņošanas likuma 9. panta otrajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju, tas ir, ka administratīvs akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, izmantojot elektronisko pastu.

Pieteicējai nelabvēlīgais administratīvais akts – Pārsūdzētais lēmums, ar ko netika apstiprināts Pieteicējas projekta pieteikums, – tiek pārsūdzēts pilnā apmērā, ievērojot šajā pieteikumā turpmāk izklāstītos faktiskos apstākļus un juridisko argumentāciju.

[1] Faktisko apstākļu izklāsts

2023. gada 3. februārī Sabiedrības integrācijas fonds izsludināja konkursu Nr. 2023.LV/NMA “Latvijas valsts budžeta finansētā programma “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”” (turpmāk – Konkurss), projekta pieteikumu iesniegšanai nosakot termiņu līdz 2023. gada 27. februāra plkst. 12.00.[1]

Konkursa ietvaros īstenotās programmas mērķis, kā to apgalvojis Sabiedrības integrācijas fonds, ir

“[..] atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata”[2].

Ievērojot šo mērķi, Konkursa ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds atlasītu projektus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu augstāk norādīto uzdevumu īstenošanā un sasniegšanā.

Projektu realizācijai no valsts budžeta līdzekļiem tika atvēlēti 2 615 977,20 EUR, to dalījumu paredzot šādu mediju veidu darbībai: audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, audio elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, preses izdevumi un interneta vietnes. Atbilstoši Konkursa nolikuma 1.2. punktam projekta iesniedzējam programmā pieejamais finansējums nedrīkst pārsniegt 25 % no tā 2021. gada neto apgrozījuma, bet jebkurā gadījumā ne vairāk kā 300 000 EUR.

Ievērojot Konkursa nolikuma prasības un tā pielikumos ietvertos norādījumus, Biedrība Konkursa nolikumā noteiktajā termiņā Sabiedrības integrācijas fondam iesniedza projekta pieteikumu (4. pielikums).

Kā konkursa pieteikumā atzīmējusi Biedrība, tā uztur tīmekļa vietni Telos.lv, kas ir Latvijas konservatīvo pētnieku, filozofu un publicistu domnīca. Telos darbojas kopš 2021. gada 1. marta, katru nedēļu publicējot trīs rakstus vai aplādes (raidierakstus) par dažādiem Latvijā un pasaulē svarīgiem notikumiem un procesiem, analizējot tos Rietumu klasiskās domas tradīcijas ietvaros (dabīgā likuma mācība, morālais reālisms, klasiskais teisms). Tādējādi kopš Telos darbības uzsākšanas lasītājiem tajā kļuvušas pieejamas vairāk nekā 370 publikācijas.

Ievērojot Konkursa nolikuma prasības, Biedrība iesniedza projekta pieteikumu, atbilstoši kura aprakstam laikposmā no 2023. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 31. maijam tīmekļa vietnē Telos tiktu īstenotas četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas: (1) “Mūsdienu filozofi aktuālo sociāli politisko jautājumu krustugunīs”, (2) “Pieminekļu valdes 100 gadu jubileja Latvijas kultūrainavā”, (3) “Cilvēktiesību jēdziens, tā izcelsme, vēsture, nozīme un nozīmība 21. gadsimta pirmajā ceturksnī” un (4) “Latviešu literatūras kanons šodien”. Programmas īstenošanas rezultātā tīmekļa kopumā tiktu radītas 14 lasāmas, klausāmas vai skatāmas vienības (4. pielikums).

Projekta pieteikuma C sadaļā Biedrība sniedza izvērstu programmas aprakstu, raksturojot gan paralēli īstenojamo programmu saturu, gan par saturu atbildīgās personas, gan mērķus, kāpēc lasītājiem un / vai klausītājiem šāda satura izzināšana var būt noderīga un kāpēc tā atbilst ar Konkursā piešķiramo finansējumu atbalstāmajai jomai.

Sabiedrības integrācijas fonds 2023. gada 1. jūnijā, izvērtējot Biedrības iesniegto projekta pieteikumu, nolēma to noraidīt kā neatbilstošu Konkursa nolikuma prasībām.

Biedrība, iepazīstoties ar Pārsūdzētajā lēmumā ietverto argumentāciju, uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fonds nav ievērojis Konkursa nolikuma 5. punktā un tā apakšpunktos noteiktos vērtēšanas kritērijus, Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 374 “Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai” IV nodaļas saturu, kā arī Administratīvā procesa likuma 6.–7., kā arī 9. un 13. pantu.

Tādējādi atbilstoši turpmākajam izklāstam Sabiedrības integrācijas fonda lēmums atzīstams par tiesību normām neatbilstošu un atceļamu, uzliekot Sabiedrības integrācijas fondam pienākumu atkārtoti un pēc būtības izvērtēt Pieteicējas projekta pieteikumu.

[2] Pārsūdzētais lēmums un juridiskās argumentācijas izklāsts

Konkrētajos apstākļos nav strīda, ka Sabiedrības integrācijas fondam piemīt novērtējuma brīvība, proti, tiesības izvērtēt, vai projekts atbilst Konkursa nolikumā nostiprinātajiem mērķiem. Vienlaikus, kā atzīmēts tiesību doktrīnā, Administratīvajai tiesai piemīt kompetence novērtēt to, vai iestāde, izdodot administratīvo aktu, nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas tai piešķirtajā novērtējuma brīvībā.[3]

Tādējādi izskatāmās lietas pamatbūtība un īstenojamais kontroles apjoms pār Pārsūdzēto lēmumu saistīts ar apsvērumu, ka Sabiedrības integrācijas fonds nepamatoti diferencējis dažādus projekta pieteikumu iesniedzējus, tajā skaitā, Biedrību, ignorējot Konkursa nolikuma 1.3. punktā definēto atlases mērķi un uzdevumus, kas projektu īstenošanas rezultātā būtu jāsasniedz. Tādējādi tiesas kontrolei ir pakļaujams apstāklis, vai Sabiedrības integrācijas fonds pamatoti ir atzinis, ka Biedrības iesniegtais projekta pieteikums nespēs sniegt būtisku ieguldījumu šādu programmas mērķu sasniegšanā –

“[..] atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata”[4] [Pieteicējas izcēlumi].

Pārsūdzētā lēmuma 3. punktā norādīts, ka Pieteicējas iesniegtais

“[p]rojekta pieteikums Konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktā noteiktajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tika novērtēts ar 2 punktiem”.

Konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunkts noteic šādu kritēriju, kam būtu jāraksturo projekta pieteikuma iesniedzēja kompetenci un spēju īstenot iesniegto projektu:

“[v]eidotā satura izstrādes atbilstība augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem”.

Kā pamatojumu šādam Biedrības iesniegtā projekta novērtējumam Sabiedrības integrācijas fonds norādījis, ka

“Pieteicēja medijā radītajā saturā lielākoties tiek pārstāvēti vienpusēji viedokļi, kas neatbilst augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes kritērijiem. Tajā skaitā, medijam organizētajās un publicētajās diskusijās dominē vienas un tās pašas personības ar līdzīgiem viedokļiem – cilvēku daudzums ne vienmēr nozīmē viedokļu daudzveidību. Piemēram, portālā pieteiktās diskusijas pamatā notiek starp biedrības valdes locekļiem un Telos pamata autoriem (Raivi Bičevski, Krišjāni Lāci, Agnesi Irbi), tātad saturu pamatā veido portāla biedrības valdes locekļi,”

kā arī to, ka

“[..] vairākos rakstos pie foto nav norādīts to avots, kā arī nav skaidrots, kas (amats vai nodarbošanās, saistība ar Telos) ir satura autori.”

Pieteicējas ieskatā, tamlīdzīga Sabiedrības integrācijas fonda izraudzītā argumentācija, noraidot Biedrības iesniegto projekta pieteikumu, neliecina par pēc būtības veiktu šī pieteikuma izvērtēšanu, bet gan robežojas ar vāji slēptu personisku netīksmi pret konkrētā projekta autoriem un šo autoru līdzšinējo publicistisko un satura jaunrades darbību.

Vērtējot Konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktu, kurā ietverts nenoteiktais tiesību jēdziens “augstvērtīgi žurnālistikas profesionālie kvalitātes, atbildīguma un ētikas standarti”, Sabiedrības integrācijas fondam šo jēdzienu bija jāpiepilda ar atbilstīgu saturu, kas korespondē Konkursa rīkošanas mērķim. Šis uzdevums bija īstenojams, izmantojot dažādus tiesību palīgavotus, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes skaidrojumu par mediju un žurnālistu pašregulācijas tvērumu, kā arī, piemēram, Starptautiskās Žurnālistu federācijas skaidrojošos materiālus, kam piemīt plaši autoritatīvs spēks mūsdienu žurnālistikas un mediju apritē.[5]

Starptautiskās Žurnālistu federācijas izstrādātajā Globālā žurnālistu ētikas hartā[6] nostiprināts, ka profesionālai žurnālistikai neatbilstoša ir tāda prakse, kuras ietvaros radītais saturs ir plaģiāts, sagroza faktus, ceļ neslavu vai apmelo kādas personas, organizācijas u.tml. subjektus. Iepazīstoties ar Starptautiskās Žurnālistu federācijas skaidrojošajiem materiāliem, nav rodami avoti, kas apgalvotu, ka, piemēram, viedokļu dažādība viena medija ietvaros būtu uzskatāma par augstvērtīgas žurnālistikas rādītāju, bet tās neesība liecinātu par nekvalitatīvu mediju saturu.

Eiropas Parlaments 2018. gada 3. maijā pieņēma rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā[7], akcentējot, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība, plurālisms un neatkarība ir vārda brīvības tiesību izšķirīgi elementi, kas nav nošķirami no tādām vērtībām kā brīvība, demokrātija un tiesiskums. Minētā rezolūcija ir sevišķi nozīmīga Sabiedrības integrācijas fonda izraudzītās argumentācijas kontekstā. Proti, Eiropas Parlaments rezolūcijā norādīja, ka tas

“[..] nosoda valdību mēģinājumus apklusināt kritiskus plašsaziņas līdzekļus un likvidēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, tostarp izmantojot izsmalcinātākus veidus, kas parasti nerada trauksmi Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformā, piemēram, valdības pārstāvju un viņiem pietuvinātu personu īstenotu komerciālo plašsaziņas līdzekļu iegādi un sabiedrisko pakalpojumu plašsaziņas līdzekļu nelikumīgu pārņemšanu, lai tiem liktu kalpot partejiskām interesēm”[8]

kā arī akcentēja

“[..] neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu būtisko lomu politiskajās debatēs un saistībā ar tiesībām uz plurālistisku informāciju gan vēlēšanu norises laikā, gan vēlēšanu starplaikā; uzsver vajadzību atbilstīgi ICERD noteikumiem pilnībā garantēt tiesības izteikties visiem politiskajiem spēkiem un balstīt to klātbūtni sabiedriskās raidorganizācijās uz žurnālistiskiem un profesionāliem kritērijiem, nevis uz to, cik lielā mērā tie ir pārstāvēti institūcijās vai uz to politiskajiem uzskatiem”[9].

Šo apsvērumu gaismā top skaidrs, ka Sabiedrības integrācijas fonda apgalvojums, ka vietnē Telos dominējot

“vienas un tās pašas personības ar līdzīgiem viedokļiem – cilvēku daudzums ne vienmēr nozīmē viedokļu daudzveidību”,

acīmredzami nonāk pretrunā ar profesionālas un augstvērtīgas žurnālistikas vērtībām, kas atzītas Eiropas Savienības līmenī.

Raksturojot Telos darbību, būtiski uzsvērt, ka šī tīmekļa vietne faktiski tika radīta ar mērķi nodrošināt uzskatu plurālismu un daudzveidību Latvijas mediju telpā. Šīs ieceres pamatā bija Biedrības dibinātāju un domubiedru, arī lasītāju uzskats, ka kreisi-liberāli un kreisi-progresīvi tendētie mediji (gan tīmekļa vietnes, gan drukātie mediji, piemēram, satori.lv, punctummagazine.lv, žurnāls IR, “Dienas” kultūras sadaļa, kā arī portāli delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv) nenodrošina līdzvērtīga apjoma, kvalitātes vai regularitātes saturu tiem lasītājiem, kuru politiskā pārliecība, vērtīborientācija vai pētnieciskās intereses ir virzītas uz atšķirīgu viedokļu atbalstīšanu vai paušanu.

Tāpat tiesas uzmanība vēršama uz to, ka žurnālistika un mediju satura radīšana mūsdienu apstākļos ir cieši saistīta ar žurnālistu spēju īstenot efektīvu pašregulāciju. Tīmekļa vietne Telos funkcionē atbilstoši tās darbības vadlīnijām[10], kā arī Biedrības statūtiem. Šo pašregulācijas prasību kopums tādējādi pārstāv konkrētu filozofijas un domāšanas tradīciju, aizstāvot dabiskās tiesības, ortodoktisku un ortopraktisku kristietību, sociālo konservatīvismu un nacionālo konservatīvismu.

Kontekstā ar iepriekš minēto viedokļu plurālismu, kas globāli tiek atzīts par būtisku vārda brīvības elementu, ir jāpaskaidro arī apstākļi, kāpēc tika izveidota tīmekļa vietne Telos. Proti, šie apstākļi primāri ir saistīti ar to, ka Biedrības biedriem nebija iespēju publicēt savus viedokļus un analītiskās publikācijas jau minētajos kreisi-liberālajos medijos. Tā, piemēram, viena no Biedrības pārstāvēm Dr. philol., O.F.S. Agnese Irbe 2020. gada 14. oktobrī tīmekļa vietnes satori.lv galvenajam redaktoram Henrikam E. Zēgneram nosūtīja izvērstu rakstu, kas cieņpilnā un racionālā veidā atbilstoši jau iepriekš raksturotajai domāšanas tradīcijai pauda argumentus, oponējot viendzimuma partneru reģistrācijas institūta ieviešanai un ģimenes jēdziena pārdefinēšanai. Portāls satori.lv atteica šī raksta publikāciju, tādējādi nepārprotami norādot, ka konservatīvo domu pārstāvošiem autoriem tajā vietas nebūs.

Šajā aspektā tiesas uzmanība vēršama Sabiedrības integrācijas fonda īstenoto acīmredzami duālo novērtējuma metodoloģiju, izraugoties to, kuram no pieteiktajiem projektiem piešķirt valsts budžeta finansējumu. Proti, Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļa vietnē ir norādīti apstiprinātie projekti, kuru vidū ir arī biedrība “Ascendum”, kas uztur tīmekļa vietni satori.lv,[11] taču mazsvarīgi nav arī tas, ka biedrības “Ascendum” dibinātāja ir Zaiga Pūce, kura šobrīd savukārt ir Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.[12]

Ar Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu biedrībai “Ascendum” piešķirts finansējums 27 000 EUR apmērā, vienlaikus neizpelnoties analoģisku “kritiku” no Sabiedrības integrācijas fonda puses par viedokļu daudzveidības trūkumu. Šajā aspektā jāuzsver, ka, aplūkojot ģimenes jēdziena pārdefinēšanas centienus, tīmekļa vietnes satori.lv saturā nav ticis publicēts neviens raksts, kurā, piemēram, būtu ietverta argumentēta kritika biedrību un / vai kustību “Mozaīka”, “Dzīvesbiedri” vai politiskās partijas “Progresīvie” nostājai ne šajā, ne arī citos saistītos jautājumos.

Tādējādi, ievērojot apstākli, ka tīmekļa vietnē satori.lv lasītāji var iepazīties ar kreisi-liberālo politisko pārliecību pārstāvošo mediju saturu, līdzvērtīgi ir fiksējama nepieciešamība, lai arī sabiedrības daļa ar citādu politisko pārliecību vai vērtībām varētu iepazīties ar alternatīviem viedokļiem. Šo funkciju, bagātinot latviešu valodā pieejamo mediju saturu, nodrošina Telos darbība. Tādējādi, pilnvērtīgi neizvērtējot projekta pieteikumu un liedzot Pieteicējai tiesības uz valsts budžeta finansējuma saņemšanu, Sabiedrības integrācijas fonds faktiski ir pieļāvis neattaisnotu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, kas sakņojas kritērijā “politiskie un citi uzskati”.

Administratīvā procesa likuma 6. panta noteic, ka,

“[p]astāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.”

Tādējādi, ievērojot Eiropas Parlamenta rezolūcijas saturu kopsakarā ar nule kā paustajiem apsvērumiem, jāuzsver, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama mediju satura radītāju diskriminēšana, balstoties aizliegtajā kritērijā, kas saistīts ar domas, apziņas un pārliecības brīvībām.

Papildus minētajam jāatzīmē, ka portāls Telos nevairās publicēt atšķirīgus viedokļus par kādu sabiedriski būtisku konceptu. Tā, piemēram, dažādās aplādēs (raidierakstos) to veidotāji uz sarunu aicina dažādus viesus, lai sekmētu izskanējušo uzskatu dažādību.[13]

Administratīvā procesa likuma 7. pantā ir nostiprināts tiesiskuma princips, kas paredz iestādes – Sabiedrības integrācijas fonda – pienākumu darboties tās pilnvaru ietvaros un atbilstoši šī pilnvarojuma jēgai un mērķim, savukārt šī likuma 9. pantā ir noteikts, ka administratīvo aktu

“[..] var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.”

Racionalitātes un objektivitātes kritērijam neatbilst Pārsūdzētajā lēmumā izteiktais Sabiedrības integrācijas fonda apgalvojums, ka

“[..] vairākos rakstos pie foto nav norādīts to avots”

Šajā aspektā vispirms jānorāda, ka Projektu pieteikumu vērtēšanas komisija neizmantoja tai Konkursa nolikuma 5.16.6. punktā piešķirtās tiesības lūgt projekta pieteikuma iesniedzējam iesniegt precizējumus, ja projekta pieteikumā iekļautā informācija ir nepilnīga, neskaidra vai pretrunīga. Tādējādi Pieteicējai bija liegta iespēja administratīvā procesa iestādē ietvaros argumentēti izklāstīt to, ka visas tīmekļa vietnē Telos redzamās fotogrāfijas ir vai nu no autoru, vai Biedrības biedru (galvenokārt – Krišjāņa Lāča foto) personīgā arhīva.

Savukārt tajos gadījumos, kad izmantotas citu autoru fotogrāfijas, Telos redakcija vienmēr to ir skaidri norādījusi.[14]

To, ka tīmekļa vietnes Telos satura veidotāji ar pietāti un rūpību attiecas pret intelektuālā īpašuma aizsardzības aspektiem, apliecina arī, piemēram, zem dažādām publikācijām pievienotās informatīvās norādes, ka tulkojums saskaņots ar teksta autoru.[15] 

Tādējādi konstatējams, ka arī šajā aspektā Sabiedrības integrācijas fonda konstatējumi neatbilst objektīvajai realitātei.

Līdzīgā kārtā tas attiecināms uz Pārsūdzētajā lēmumā ietverto Sabiedrības integrācijas fonda apgalvojumu, ka vietnē Telos

“[..] nav skaidrots, kas (amats vai nodarbošanās, saistība ar Telos) ir satura autori.”

Šajā kontekstā jānorāda, ka Konkursa nolikuma saturā nav ietvertas prasības, ka projekta pieteikumā būtu nepieciešams norādīt pilnīgi visu rakstu autoru saistību ar Telos, tajā skaitā amatu un nodarbošanos.

Pieteicēja uzskata par nepieciešamu vērst tiesas uzmanību arī uz apstākli, ka ne visos gadījumos autoru identitātes atklāšana būtu iespējama, jo nereti Telos redakcija sastopas ar autoru lūgumiem publikācijai nepievienot autora īsto vārdu un uzvārdu. Šādi lūgumi sakņojas bailēs no sociālas atstumšanas riskiem vai diskriminējošas attieksmes sabiedrībā, ievērojot tamlīdzīga viedokļa paudēja formāli nepopulāros uzskatus. Tā, piemēram, relatīvi nesen Telos redakcija saņēma kāda autora sleju un lūgumu:

“Ja nu Jums pēkšņi šķiet, ka tas atbilst Telos vērtībām un kvalitātes standartiem, es neesmu pret to, ka tas tiek publicēts portālā. Tomēr ar savu vārdu zem tā publiski parakstīties man ir bail un es neesmu gatavs, īpaši tāpēc, ka kaut kādas sekas manā šī brīža darba vietā un sabiedriskajā dzīvē būtu neizbēgamas.”

Šajā kontekstā nav mazsvarīgi, ka Latvijā ir virkne pētnieciskās žurnālistikas mediju, kas izmanto anonīmus informācijas avotus vai publicē materiālu, kura autoru saistība ar pašu mediju vai ieņemamais amats nav norādīti vai kas ar objektīviem instrumentiem nav īstenojams.[16] Tā, piemēram, Nodibinājums “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”, kas cita starpā strādā ar informācijas avotiem, kuru izcelsme nereti nav noskaidrojama, arī ir saņēmis valsts budžeta finansējumu šī Konkursa ietvaros.[17] Tas savukārt ļauj izdarīt secinājumu, ka Sabiedrības integrācijas fonds nav attiecinājis līdzvērtīgus apsvērumus uz visiem projekta pieteikumu iesniedzējiem konkrētā Konkursa norises laikā.

Aplūkojot Konkursa nolikuma prasības, no tām nav atvasināma nepieciešamība identificēt ikkatra autora identitāti. Šajā ziņā Pieteicēja akcentē, ka tā ir Telos redakcionāla izvēle, tostarp aizsargāt autoru identitāti, kas tomēr nekādi nevar ietekmēt portāla satura kvalitāti. Vēl jo vairāk – tiesību literatūrā tiek uzsvērts, ka autora tiesības uz anonimitāti vai vismaz pseidonīma piešķiršanu ir uzskatāmas par leģitīmu tiesisko interesi.[18]

Minētā kontekstā, ievērojot Pieteicējas lūgumu izvērtēt Konkursa norises procedūras tiesiskumu un Sabiedrības integrācijas fonda rīcību, vērtējot Pieteicējas iesniegto projekta pieteikumu, uzmanība vēršama arī uz aspektiem, kas saistāmi ar realizējamo projektu saturisko un informatīvo kvalitāti.

Kā tas plašāk atspoguļots projekta pieteikumā (4. pielikums), Biedrības darbībā ir iesaistījušies filozofi, tādējādi tā sagaida, lai portālā Telos publicējamie materiāli, tostarp aplādes, atbilstu saturiskā augstvērtīguma un kvalitātes prasībām. Pieteicēja uzskata par vajadzīgu vērst tiesas uzmanību arī uz to, ka portāla Telos radīto saturu atzinīgi ir novērtējuši atsevišķu citu fondu un atbalsta programmu īstenotāji. Tā, piemēram, 2023. gada 3. martā Biedrība tika izraudzīta kā Džona Templtona fonda granta saņēmēja konkursa ietvaros, kuru rīkoja Oksfordas Universitāte (3. pielikums).[19]

Ievērojot šo Biedrības darbības pamatnostādni, tika sagatavots arī projekta pieteikums, kura C sadaļā detalizēti un precīzi aprakstītas gan programmas ietvaros ieplānotās aktivitātes, gan sasniedzamie rezultāti un skaitliskie rādītāji, pēc kā rezultātus iespējams novērtēt.

Iepazīstoties ar Pārsūdzēto lēmumu, konstatējams, ka Sabiedrības integrācijas fonds tajā nav iekļāvis apsvērumus par pieteikto programmu saturu un to derīgumu Konkursa mērķiem. Tādējādi Sabiedrības integrācijas fonda vērtējums ir bijis acīmredzami formāls un virspusējs. Proti, Konkursa nolikuma 5.7.7. punkts, kas uzskatāms par strīdus punktu, vērtējot Pieteicējas iesniegto projektu, var tikt novērtēts ar maksimālo punktu skaitu (5 punkti), ja

“[p]rojekta iesniedzēja līdzšinējā darbības pieredze ir atbilstoša projekta īstenošanai. Līdzšinējā pieredze un iesniegtais projekts dod pārliecību par spēju nodrošināt veidotā satura izstrādes atbilstību augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem.”

Citiem vārdiem, punktu piešķīrumam ir jābalstās ne tikai līdzšinējās pieredzes objektīvā un racionālā izvērtējumā, bet arī iesniegtā projekta izvērtējumā. Šādu izvērtējumu Sabiedrības integrācijas fonds (nedz komisija, nedz padome) nav veicis, tādējādi pilnībā liekot apšaubīt Sabiedrības integrācijas fonda pielietoto novērtējuma metodoloģiju un tās atbilstību godīga un taisnīga konkursa norises prasībām.

Jāatzīmē, ka jebkura konkursa viens no mērķiem ir nodrošināt caurspīdīgu un saprotamu valsts budžeta līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību,[20] tādējādi nav pieļaujama tāda situācija, kurā lēmums par atteikumu piešķirt valsts budžeta līdzekļus mediju satura izstrādei tiek pieņemts, pēc būtības neizvērtējot finansējuma pretendenta piedāvājumu un izraugoties patvaļīgus kritērijus šāda valsts atbalsta saņemšanai. Kā jau pieteikumā atzīmēts iepriekš, Biedrība Konkursa ietvaros lūdza valsts budžeta finansējuma piešķiršanu nevis pašas Biedrības darbībai, bet gan četru atsevišķu, idejiski un saturiski izstrādātu programmu realizēšanai šādos idejiskos virzienos: par cilvēktiesību jēdzienu; par latviešu literatūras klasiku; par filozofijas konferencēm ārvalstīs; par Latvijas kultūras mantojumu.

Sabiedrības integrācijas fonda argumentācijas un izraudzīto kritēriju patvaļīgums uzskatāmi izpaužas jau minētā apgalvojuma par “viedokļu daudzveidības” neesību saturā. Ja iestāde pilnvērtīgi un pēc būtības būtu analizējusi iesniegto projektu, piemēram, par Biedrības piedāvātās programmas “Latviešu literatūras kanons šodien” saturu, rosinot jaunā perspektīvā uzlūkot tādu literatūras klasiku kā Raiņa “Spēlēju dancoju”, Jāņa Poruka stāstus un noveles, Edvarta Virzas “Straumēnus”, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus”, tai nevarētu rasties jautājums par “viedokļu daudzveidības” nodrošināšanas nepieciešamību. Tādējādi Pieteicēja šeit uzskata par iederīgu retorisku jautājumu – vai tamlīdzīgas programmas īstenošanas gaitā, piemēram, diskutējot par Raiņa daiļradi, būtu obligāti nepieciešams uz sarunu uzaicināt viesus, kas Raini neuzskata par nozīmīgu latviešu autoru vai varbūt vispār neuzskata, ka šī dzeja būtu jālasa.

Tamlīdzīgus jautājums, ievērojot acīmredzamo Konkursa norises procesa tendenciozitāti, varētu uzdot vēl. Tādējādi, iepazīstoties ar apstiprināto projektu saturu,[21] Biedrībai pamatoti arī rodas jautājums, vai līdzīgu novērtējuma metodoloģiju Sabiedrības integrācijas fonds attiecināja arī uz citiem mediju pārstāvjiem, kuru pieteiktās programmas nereti aplūko tamlīdzīgus vispārinātus un nekonkretizētus elementus. Lai gan Pieteicēja ar vislielāko cieņu un pietāti attiecas pret jebkuru radošās izpausmes veidu un formu, tomēr, vērtējot projektu pieteikumus atbilstoši Konkursa nolikuma prasībām, visiem pretendentiem būtu pamats paļauties uz apstākli, ka tie netiks diskriminēti vai uzskatīti par marginālu uzskatu paudējiem, tādējādi ierobežojot konkrēta satura uzskatu paudēju iespējas sasniegt atbilstošo mērķauditoriju vai radīt daudzveidīgu saturu. Ielūkojoties apstiprināto projektu sarakstā, piemēram,

“[p]rojekta mērķis ir uz vismaz nedēļu atvērt mobilo (pop-up) redakciju Daugavpilī, lai izpētītu Latvijas sabiedrībai svarīgu tematu, izprastu, ko par tādu uzskata vietējie iedzīvotāji, kā arī stiprinātu uzticību žurnālistikai, parādot, kā tā ikdienā strādā. Otrs mērķis ir paaugstināt vietējās žurnālistikas kvalitāti, darbojoties kopējā projektā, kā arī pro bono sarīkojot apmācības reģiona žurnālistiem,”[22]

“Raidījumu cikla mērķis ir veidot platformu, lai skaidrotu un atspēkotu sabiedrībai informatīvajā telpā izskanējušās nepatiesās ziņas, kas diskreditē Latviju, sabiedrību un notiekošo. Meli un manipulācijas izplatās strauji, tādēļ ir svarīgi skaidrot aktualitāšu īsto būtību, atspēkojot izskanējušos melus kaimiņvalstu veidotajās ziņās, sabiedrības kultivētos mītus, utt. Raidījuma tematikā tiks ietverti jautājumi par valsts aizsardzības nozari, sabiedrības veselības jautājumiem, utt.”[23]

No 2023. gada oktobra sākuma līdz 2023. gada februāra beigām “Delfi” sagatavos un publicēs jauna podkāsta “Visas labas” 10 epizodes, kurās trīs pieredzējušas žurnālistes atklāta un analītiskā sarunā spriedīs par sievietēm aktuāliem tematiem. Projekta mērķis ir attīstīt sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanu dzimumu līdztiesības tematikā, kā arī veicināt auditorijas kritisko domāšanu. Mērķa auditorija ir Latvijas iedzīvotāji.”[24]

u.c.”[25],

Biedrība vēlreiz vērš tiesas uzmanību uz faktu, ka Konkursa norises primārajam mērķim, ievērojot, ka tā ietvaros ir jānotiek apzinātai, nevis bezmērķīgai valsts budžeta līdzekļu sadalei, ir jābūt pieteikto programmu augstvērtībai. Konkrētajos apstākļos tas nav ticis ievērots. Lai gan Pieteicējai nav iespējas iepazīties ar pārējo Konkursa dalībnieku pieteikumiem, šādas tiesības lietas izskatīšanas laikā objektīvās patiesības noskaidrošanai, vai Konkursa norises laikā tika ievērota tiesiskā vienlīdzība, piemīt tiesai. Tādējādi Pieteicēja lūdz tiesu izvērtēt, vai pārējo Konkursa dalībnieku projekta pieteikumi, kas tika apstiprināti valsts finansējuma saņemšanai, atbilst taisnīgas un tiesiskas Konkursa norises procedūras prasībām un vai pieteikumu novērtējumā Sabiedrības integrācijas fonds nav pieļāvis neattaisnoti diskriminējošu attieksmi.

Vērtējot Konkursa norises tiesiskumu, uzmanība vēršama arī uz Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra rīkojumu Nr. 666 “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānu”, kura 1.1.3. punktā ietvertā nepieciešamība

“[n]odrošināt Mediju atbalsta programmu ieviešanu (Mediju atbalsta fonda izveidi un darbību) nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas, vienlaikus nodrošinot demarkāciju ar sabiedrisko pasūtījumu, par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem medijiem” izvirzīto uzdevumu”[26]

raksturota ar tādu rezultatīvo rādītāju kā “politiskā plurālisma pieaugšana medijos”. Konkrētajā situācijā minētais politikas plānošanas dokuments iegūst absolūti deklaratīvu raksturu, jo tieši pārstāvēto uzskatu dēļ Pieteicējai ir tikusi liegta iespēja saņemt valsts budžeta atbalstu iecerēto programmu realizācijai.

Pārsūdzētajā lēmumā Sabiedrības integrācijas fonds norādījis, ka

“[a]tbilstoši MK noteikumu Nr. 374 20. punktam un saskaņā ar Konkursa nolikuma 5.10. apakšpunktu, ja projekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, tas ir noraidāms, tādēļ Komisija ieteica Padomei noraidīt Projekta pieteikumu”.

Vienlaikus Pieteicēja vērš uzmanību uz šo Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 374 “Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai” 23. punktu, kurā noteikts –

“[p]amatojoties uz komisijas iesniegto vērtēšanas ziņojumu, fonda padome pieņem lēmumu par katra projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu. Fonda padome var pieņemt lēmumu nodot projekta iesniegumu atkārtotai izvērtēšanai komisijai, ja konstatē, ka projekta iesniegums nav ticis izvērtēts atbilstoši visiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vai kādā kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir novērtēts acīmredzami neatbilstoši projekta iesniegumā norādītajam.”

Citiem vārdiem sakot, vērtēšanas komisijas vērtēšanas ziņojums nav uzskatāms par a priori indikāciju tam, kādu lēmumu Sabiedrības integrācijas fonda padomei bija jāpieņem, lemjot par Pieteicējas iesniegto projektu. Proti, Sabiedrības integrācijas fonda padomei piemita rīcības brīvība izvērtēt, vai komisijas vērtēšanas ziņojumā norādītie fakti patiešām uzskatāmi par tik kritiskiem un / vai būtiskiem, lai pieteikto programmu realizācija patiešām neatbilstu Konkursa norises mērķiem.

Tādējādi, apkopojot pieteikumā izklāstītos apstākļus, ir konstatējams, ka Konkursa norise neatbilda tiesiskuma un taisnīguma prasībām, kas savukārt noveda pie nepamatota atteikuma piešķirt finanšu līdzekļus Pieteicējas izstrādāto programmu realizēšanai.

Ievērojot Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 374 “Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai” 23. punkta saturu, Sabiedrības integrācijas fondam konkrētajos apstākļos būtu vai nu jāapstiprina projekts pilnībā, vai nu jāapstiprina ar nosacījumiem, jo konkrētajos apstākļos nav iestājušies tiesiski pamatoti kritēriji iesniegtā projekta pieteikuma noraidīšanai.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus un argumentus, kā arī pamatojoties uz Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15. panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu, kā arī 107. panta trešo daļu,

lūdzu:

1. Sabiedrības integrācijas fondam pieprasīt un izlases kārtībā iepazīties ar Konkursa ietvaros iesniegto projektu saturu (piemēram, iesniedzēju Nodibinājums “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”; AS “TV Latvija”; AS “Delfi” projektu pieteikumiem);
2. Atcelt Sabiedrības integrācijas fonda 2023. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 309;
3. Uzdot Sabiedrības integrācijas fondam pienākumu izvērtēt Pieteicējas pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49 “Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv” pēc būtības un izdot Pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, apstiprinot pieteikto programmu un piešķirot valsts budžeta līdzekļus tās īstenošanai.

Administratīvā rajona tiesa
Valmieras tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā
Valmierā 2023. gada 19. decembrī

Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Pone,

piedaloties pieteicējas pārstāvei Agnesei Gailei-Irbei,

atbildētājas Sabiedrības integrācijas fonda pusē pieaicinātās iestādes Sabiedrības integrācijas fonda padomes pilnvarotajai pārstāvei Zanei Stavickai,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču rīku, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas biedrības „Peripatos” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru apstiprinātu biedrības „Peripatos” projekta pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49 „Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv.”, piešķirot valsts budžeta līdzekļus tā īstenošanai, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja iesniedza programmas „Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai” projekta pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49 „Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv.” (turpmāk – projekta pieteikums) 2023. gada 3. februārī izsludinātā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” (turpmāk – konkurss) ietvaros finansējuma saņemšanai.

Ar Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – Fonds) 2023. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 309 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pieteicējas projekta pieteikums noraidīts, jo projekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar to, ka projekta pieteikums konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktā noteiktajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tika novērtēts ar 2 punktiem, jo pieteicējas medijā radītajā saturā lielākoties tiek pārstāvēti vienpusēji viedokļi, kas neatbilst augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes kritērijiem. Tajā skaitā, medijam organizētajās un publicētajās diskusijās dominē vienas un tās pašas personības ar līdzīgiem viedokļiem – cilvēku daudzums ne vienmēr nozīmē viedokļu daudzveidību. Piemēram, portālā pieteiktās diskusijas pamatā notiek starp biedrības valdes locekļiem un Telos pamata autoriem (Raivi Bičevski, Krišjāni Lāci, Agnesi Irbi), tātad saturu pamatā veido portāla biedrības valdes locekļi. Tāpat jāatzīmē, ka vairākos rakstos pie foto nav norādīts to avots, kā arī nav skaidrots, kas (amats vai nodarbošanās, saistība ar Telos) ir satura autori. Kvalitātes kritērijā Nr. 5.7.8 iegūtais punktu skaits ir mazāks par konkursa nolikuma 5.8. apakšpunktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu šajā kritērijā (3 punkti).

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja uzskata, ka Fonds nav ievērojis konkursa nolikuma 5. punktā un tā apakšpunktos noteiktos vērtēšanas kritērijus, Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 374) IV nodaļas saturu, kā arī Administratīvā procesa likuma 6., 7., 9. un 13. pantu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem

[2.1] Fonds nepamatoti diferencējis dažādus projekta pieteikumu iesniedzējus, ignorējot konkursa nolikuma 1.3. apakšpunktā definēto atlases mērķi un uzdevumus, kas būtu jāsasniedz projektu īstenošanas rezultātā. Tādējādi tiesas kontrolei ir pakļaujams apstāklis, vai pamatoti ir atzīts, ka iesniegtais projekta pieteikums nespēs sniegt būtisku ieguldījumu šādu programmas mērķu sasniegšanā.

[2.2] Pārsūdzētajā lēmumā norādītā argumentācija neliecina par pēc būtības veiktu šī pieteikuma izvērtēšanu, bet gan robežojas ar vāji slēptu personisku netīksmi pret konkrētā projekta autoriem un šo autoru līdzšinējo publicistisko un satura jaunrades darbību.

[2.3] Vērtējot projekta iesnieguma atbilstību konkursa nolikuma kvalitātes kritērijam Nr. 5.7.7, Fondam šo jēdzienu bija jāpiepilda ar atbilstīgu saturu, kas korespondē konkursa rīkošanas mērķim. Šis uzdevums bija īstenojams, izmantojot dažādus tiesību palīgavotus, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes skaidrojumu par mediju un žurnālistu pašregulācijas tvērumu, kā arī, piemēram, Starptautiskās Žurnālistu federācijas skaidrojošos materiālus, kam piemīt plaši autoritatīvs spēks mūsdienu žurnālistikas un mediju apritē.

[2.4] Telos tīmekļa vietne faktiski tika radīta ar mērķi nodrošināt uzskatu plurālismu un daudzveidību Latvijas mediju telpā. Šīs ieceres pamatā bija pieteicējas dibinātāju un domubiedru, arī lasītāju uzskats, ka kreisi – liberāli un kreisi – progresīvi tendētie mediji (gan tīmekļa vietnes, gan drukātie mediji, piemēram, satori.lv, punctummagazine.lv, žurnāls IR, „Dienas” kultūras sadaļa, kā arī portāli delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv) nenodrošina līdzvērtīga apjoma, kvalitātes vai regularitātes saturu tiem lasītājiem, kuru politiskā pārliecība, vērtīborientācija vai pētnieciskās intereses ir virzītas uz atšķirīgu viedokļu atbalstīšanu vai paušanu.

Tāpat žurnālistika un mediju satura radīšana mūsdienu apstākļos ir cieši saistīta ar žurnālistu spēju īstenot efektīvu pašregulāciju. Tīmekļa vietne Telos funkcionē atbilstoši tās darbības vadlīnijām, kā arī pieteicējas statūtiem. Šo pašregulācijas prasību kopums tādējādi pārstāv konkrētu filozofijas un domāšanas tradīciju, aizstāvot dabiskās tiesības, ortodoktisku un ortopraktisku kristietību, sociālo konservatīvismu un nacionālo konservatīvismu.

[2.5] Vērtēšanas komisija nav izmantojusi tai konkursa nolikuma 5.16.6. apakšpunktā piešķirtās tiesības lūgt projekta pieteikuma iesniedzējam iesniegt precizējumus, ja projekta pieteikumā iekļautā informācija ir nepilnīga, neskaidra vai pretrunīga. Tādējādi pieteicējai bija liegta iespēja administratīvā procesa iestādē ietvaros argumentēti izklāstīt to, ka visas tīmekļa vietnē Telos redzamās fotogrāfijas ir vai nu no autoru, vai biedrības biedru (galvenokārt – Krišjāņa Lāča foto) personīgā arhīva. Savukārt tajos gadījumos, kad izmantotas citu autoru fotogrāfijas, Telos redakcija vienmēr to ir skaidri norādījusi.

To, ka tīmekļa vietnes Telos satura veidotāji ar pietāti un rūpību attiecas pret intelektuālā īpašuma aizsardzības aspektiem, apliecina arī, piemēram, zem dažādām publikācijām pievienotās informatīvās norādes, ka tulkojums saskaņots ar teksta autoru.

Vienlaikus konkursa nolikumā nav ietverta prasība, ka projekta pieteikumā būtu nepieciešams norādīt pilnīgi visu rakstu autoru saistību ar Telos, tajā skaitā amatu un nodarbošanos. Telos redakcija nereti ir arī saņēmusi lūgumus neatklāt autoru identitāti, kas pamatoti ar bailēm no sociālas atstumšanas riskiem vai diskriminējošas attieksmes sabiedrībā.

[2.6] Fonds īsteno acīmredzami duālu novērtējuma metodoloģiju, izraugoties to, kuram no pieteiktajiem projektiem piešķirt valsts budžeta finansējumu. Apstiprināto projektu vidū ir arī biedrība „Ascendum”, kas uztur tīmekļa vietni satori.lv un kura dibinātāja ir Fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Biedrības „Ascendum” pieteikums neizpelnījās analoģisku „kritiku” no Fonda puses par viedokļu daudzveidības trūkumu, līdz ar to ir pieļauts tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpums.

[2.7] Pārsūdzētajā lēmumā nav iekļauti apsvērumi par pieteikto programmu saturu un to derīgumu konkursa mērķiem, tādejādi vērtējums ir bijis acīmredzami formāls un virspusējs. Pieteicēja uzskata, ka konkursa nolikuma kvalitātes kritērijā Nr. 5.7.7, vērtējot pieteicējas iesniegto projektu, tas var tikt novērtēts ar maksimālo punktu skaitu.

Punktu piešķīrumam ir jābalstās ne tikai līdzšinējās pieredzes objektīvā un racionālā izvērtējumā, bet arī iesniegtā projekta izvērtējumā. Šāds izvērtējums nav veikts, tādējādi liekot apšaubīt pielietoto novērtējuma metodoloģiju un tās atbilstību godīga un taisnīga konkursa norises prasībām.

Atbilstoši konkursa mērķim, lai nepieļautu bezmērķīgu valsts budžeta līdzekļu sadali, jāpievērš uzmanība pieteikto programmu augstvērtībai, kas konkrētajā gadījumā netika ievērots. Līdz ar to pieteicēja lūdz tiesu izvērtēt, vai konkursa norises laikā nav pieļauta diskriminējoša attieksme pret pieteicēju.

[2.8] Saskaņā ar noteikumu Nr. 374 23. punktu vērtēšanas komisijas vērtēšanas ziņojums nav uzskatāms par a priori indikāciju tam, kādu lēmumu Fonda padomei bija jāpieņem, lemjot par pieteicējas iesniegto projektu. Fonda padomei piemita rīcības brīvība izvērtēt, vai komisijas vērtēšanas ziņojumā norādītie fakti patiešām uzskatāmi par tik kritiskiem un/vai būtiskiem, lai pieteikto programmu realizācija patiešām neatbilstu konkursa norises mērķiem.

[3] Fonds rakstveida paskaidrojumā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Konkursa lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms, atklāts un atbilst normatīvajos aktos noteiktajai lēmumu pieņemšanas kārtībai. Ņemot vērā, ka pieteicēja nav norādījusi uz konkrētiem faktiem, kas liecinātu par „slēptu personisku netīksmi” pret tā autoriem, pieteicējas apgalvojums, ka projektu pieteikuma vērtētāji nav bijuši objektīvi, vērtējot iesniegto projekta pieteikumu, nav pamatots.

[3.2] Pret projekta pieteicējiem netiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme, jo konkursā pastāv konkurence starp projektu pieteicējiem un visiem pretendentiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas. Galīgo lēmumu par konkursa rezultātiem pieņem Fonda padome, kuras sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, kā arī četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Līdz ar to Fonda sekretariāta direktors nevar ietekmēt lēmuma par finansējuma piešķiršanu projektu pieteicējiem pieņemšanas procesu.

[3.3] Papildu informācijas iegūšana no pretendentiem pieteikuma kvalitatīvās vērtēšanas laikā nav pieļaujama. Vērtēšanas komisija kvalitatīvās vērtēšanas laikā vadās no projekta pieteikumā norādītās informācijas, kas ir galvenais vērtētāju informācijas avots. Pieteikumā norādītās informācijas apjoms ir tikai un vienīgi paša pretendenta atbildība.

Ņemot vērā, ka atklāta konkursa mērķis ir nodrošināt projektu pieteicēju vienlīdzīgu sacensību, projekta pieteikums pēc tā iesniegšanas vairs nav precizējams. Fonda ieskatā uz visiem projekta pieteicējiem ir strikti ievērojamas atlases prasības un projekta pieteikums pēc tā iesniegšanas principā nav precizējams, tostarp iesniedzot papildu dokumentus vai skaidrojumus, jo tādējādi tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkursa nolikuma 5.16.6. apakšpunktā ir noteikts izņēmuma gadījumus, pieļaujot projekta pieteicējam iesniegt precizējumus, ja tā projekta pieteikumam piešķirto punktu skaits ir pietiekams. Turklāt papildu informācijas pieprasīšana nonāktu pretrunā ne vien konkursa nolikumam, bet arī konkursa būtībai, radot vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Konkursa forma ļauj atlasīt objektīvi labākos pretendentus no visiem konkursa dalībniekiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, neradot kādam no pretendentiem īpašas priekšrocības.

Ņemot vērā to, ka projekta pieteikumam piešķirtais punktu skaits nebija pietiekams, lai to apstiprinātu, atbilstoši konkursa nolikuma 5.16.6. apakšpunktam, Fonda padome nevarēja lemt par projekta pieteikuma apstiprināšanu ar nosacījumu un lūgt iesniegt projekta pieteikuma precizējumus.

[3.4] Publicējot autordarbu, tostarp fotogrāfijas, ir norādāma autora identitāte, jo autora norādīšana sniedz pārliecību, ka nav pieļauts autortiesību pārkāpums, vienlaikus tiek sniegta informācija par to, kas ir atbildīgs par darba saturu. Turklāt autora identitātes slēpšana rada maldīgu priekšstatu par autora paša darba apjomu.

Atbilstoši Autortiesību likuma 4. pantā noteiktajam, arī fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā, ir autortiesību objekts. Autortiesību likums noteic autora tiesības kontrolēt sava darba tālāku izmantošanu. Atbilstoši Autortiesību likuma 20. panta pirmās daļas trešajam punktam, ir obligāti jānorāda autora vārds, publicējot aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

Konkursa nolikumā praktiski nav iespējams pilnībā definēt katra 5.7. apakšpunktā minētā kvalitātes kritērija saturu, aptverot visus vērtēšanas aspektus, ņemot vērā, ka kvalitātes vērtēšanas kritēriji var būt daudzpusīgi, aptverot dažādus izpausmes veidus, kas jāizvērtē pēc būtības. Konkrētajā gadījumā prasība publicējamos materiālos norādīt darba autoru izriet no Autortiesību likuma un konkursa nolikumā norādītā kvalitātes kritērija Nr. 5.7.7, saskaņā ar kuru tiek vērtēta veidotā satura izstrādes atbilstība augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Attiecīgā kvalitātes kritērija ietvaros tiek vērtēta projekta pieteicēja līdzšinējā darbības pieredze.

[3.5] Nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka nav projekta pieteikums izvērtēts, jo katra konkursa ietvaros Fonda padome apstiprina vērtēšanas komisijas sastāvu atbilstoši īstenojamā konkursa jomai, tostarp piesaistot attiecīgās nozares speciālistus. Konkursa nolikums ir tiesību akts un projektu pieteikumu vērtēšanas laikā vērtētājiem ir pienākums ievērot konkursa nolikumā noteikto.

Vērtēšanas komisija izvērtēja pieteicējas projekta pieteikumu atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, tostarp kvalitātes kritērijam Nr. 5.7.1, kas paredz izvērtēt projekta pieteikuma atbilstību programmas mērķim, ko nav iespējams veikt neiepazīstoties un neizvērtējot projekta pieteikuma saturu. Pieteicējai kvalitātes kritērijā Nr. 5.7.1 piešķirti 4 punkti, tādējādi konstatējot, ka pieteicējas projekta pieteikums atbilst programmas mērķim.

[3.6] Fonda ieskatā tikai tiesa var lemt par pieteicējas izteikto lūgumu tiesai izvērtēt, vai pārējo konkursa dalībnieku projekta pieteikumi, kas tika apstiprināti valsts finansējuma saņemšanai, atbilst taisnīgas un tiesiskas konkursa norises procedūras prasībām un vai pieteikumu novērtējumā nav pieļauta diskriminējoša attieksme.

Konkursā iesniegtie projektu pieteikumi to atbilstības un kvalitātes vērtēšanas laikā tiek vērtēti individuāli, nevis tos savstarpēji salīdzinot. Iesniegto projektu pieteikumu novērtējuma salīdzināšanai konkursā kalpo izstrādātā punktu sistēma un tās piemērošanas rezultātā iegūtais punktu skaits. Savukārt konkrētu pieteikumu vērtēšana ir individuāla jeb autonoma no citiem pieteikumiem un tajos norādītās informācijas.

Fonds papildus norāda, ka programmā projekta īstenošanas līgumu slēgšana ar apstiprināto projektu iesniedzējiem ir noslēgusies, līdz ar to konkursā pieejamais finansējums ir sadalīts un vairs nav pieejams, attiecīgi nav iespējams lemt par finansējuma piešķiršanu pieteicējai no konkursā pieejamā finansējuma.

[3.7] Saskaņā ar noteikumu Nr. 374 17. un 22. punktu un Fonda likuma 2. punktu vērtēšanas komisijas projektu iesniegumu vērtēšanas ziņojumam ir rekomendējošs raksturs, bet lēmumus par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu pieņem Fonda padome. Fonda padomei ir noteiktas tiesības nodot projekta iesniegumu atkārtotai izvērtēšanai vērtēšanas komisijai, ja tā konstatē, ka projekta iesniegums nav ticis izvērtēts atbilstoši visiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vai kādā kvalitātes vērtēšanas kritērijā ir novērtēts acīmredzami neatbilstoši projekta iesniegumā norādītajam.

Šāda normatīvajos aktos noteiktā lēmumu pieņemšanas kārtība nodrošina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un to, ka lēmumi netiek pieņemti vienpersoniski.

Tā kā Fonda padomei, iepazīstoties ar projektu pieteikumu vērtēšanas ziņojumu, neradās šaubas par vērtēšanas komisijas projektu pieteikumu atbilstošu novērtējumu, Fonda padome pieņēma lēmumu par konkursa rezultātiem atbilstoši vērtēšanas komisijas ieteiktajam.

[4] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā norādītos argumentus.

Tiesas sēdē atbildētājas Fonda pusē pieaicinātās iestādes Fonda padomes pilnvarotā pārstāve pieteicējas pieteikumu neatzina, minot rakstveida paskaidrojumos ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[5] Ar Fonda padomes 2023. gada 3. februāra lēmumu (Protokols Nr.2, 2.2.§) apstiprināts Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” atklāta projektu pieteikumu konkursa nolikums.

[6] Pieteicējas projekta pieteikums noraidīts, pamatojoties uz noteikumu Nr. 374 20. punktu un konkursa nolikuma 5.10. apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 374 20. punktā noteikts, ka komisija apstiprina katram projekta iesniegumam piešķirto punktu skaitu katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Ja kādā kritērijā vai kritēriju sadaļā iegūtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija iesaka Fonda padomei projekta iesniegumu noraidīt. Savukārt konkursa nolikuma 5.10. apakšpunktā noteikts, ka Komisija iesaka Fonda padomei projekta pieteikumu noraidīt, ja projekta pieteikumam piešķirto punktu skaits kvalitātes vērtēšanas kritērijos ir mazāks par nolikuma 5.8. apakšpunktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu vai minimāli nepieciešamo kopējo punktu skaitu (25 punkti).

[7] Projekta pieteikumus vērtē projektu pieteikumu vērtēšanas komisija saskaņā ar komisijas nolikumu (konkursa nolikuma 5.1. apakšpunkts), atbilstoši konkursa nolikuma 5.3. apakšpunktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un 5.7. apakšpunktā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

Saskaņā ar konkursa nolikuma 5. punktu, ja projekta pieteikumam piešķirto punktu skaits kvalitātes vērtēšanas kritērijos ir mazāks par nolikuma 5.8. apakšpunktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu vai minimāli nepieciešamo kopējo punktu skaitu (25 punkti), komisija iesaka Fonda padomei projekta pieteikumu noraidīt.

Konkursa nolikuma 5.8. apakšpunktā noteikts minimāli nepieciešamais punktu skaits noteiktos kvalitātes vērtēšanas kritērijos (5.7.1. apakšpunkta kritērijā – 3 punkti; 5.7.2. apakšpunkta kritērijā – 1 punkts; 5.7.6. apakšpunkta kritērijā – 1 punkts; 5.7.7. apakšpunkta kritērijā – 3 punkti un 5.7.8. apakšpunkta kritērijā – 4 punkti), kā arī noteikts minimālais kopējais punktu skaits 5.7. apakšpunktā noteiktajos kritērijos – 25 punkti.

[8] Pieteicējas projekta pieteikums konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktā noteiktajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tika novērtēts ar 2 punktiem, bet konkursa nolikuma 5.8. apakšpunktā kā 5.7.7. apakšpunktā noteiktā kritērija minimālais nepieciešamais punktu skaits ir noteikts 3 punkti.

Konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktā noteikts vērtēšanas kritērijs: veidotā satura izstrādes atbilstība augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Maksimālais šajā kritērijā iegūstamo punktu skaits ir 5 punkti.

Konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunktā noteiktā kritērija vērtēšanai ir paredzēta šāda punktu skala:

– 5 punkti, ja projekta iesniedzēja līdzšinējā darbības pieredze ir atbilstoša projekta īstenošanai. Līdzšinējā pieredze un iesniegtais projekts dod pārliecību par spēju nodrošināt veidotā satura izstrādes atbilstību augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem;

– 3 punkti, ja projekta iesniedzēja līdzšinējā darbības pieredze ir daļēji atbilstoša projekta īstenošanai. Līdzšinējā pieredze un iesniegtais projekts dod daļēju pārliecību par spēju nodrošināt veidotā satura izstrādes atbilstību augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem;

– 1 punkts, ja projekta iesniedzējam nav atbilstošas pieredzes vai līdzšinējā darbība un iesniegtais projekts dod pamatu šaubām par spēju nodrošināt veidotā satura izstrādes atbilstību augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem.

– 0 punkti, ja projekta iesniedzējam nav atbilstošas pieredzes un līdzšinējā darbība un iesniegtais projekts dod pamatu šaubām par spēju nodrošināt veidotā satura izstrādes atbilstību augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem.

Tiesa konstatē, ka punktu skalā 1 un 0 punktu vērtējuma apraksts ir identisks.

[9] No 2023. gada 18. maija vērtēšanas ziņojuma konstatējams, ka, vērtējot atbilstības kritēriju izpildi pieteicējas projekta pieteikumam, komisijā ir bijušas diskusijas par pieteicējas atbilstību konkursa nolikuma 3. punkta prasībām, jo 2. vērtētājs bija norādījis, ka pieteicēja nav reģistrēta mediju reģistrā, ka pieteicējas darbība nav vērsta uz žurnālistikas materiālu veidošanu, dominē viedokļu vienveidīgums, konkrētu ideju izplatīšana. 2. vērtētājs argumentējis, ka pieteicējas medijs nav atrodams mediju reģistrā un tas neatbilst konkursa nolikuma 3.1. apakšpunktam, kurā noteikts, ka pieteicējas darbībai jābūt vērstai uz žurnālistikas materiālu veidošanu (lietas 53. lapa).

Savukārt kvalitātes kritēriju vērtējumā pieteicējai Konkursa nolikuma 5.7. apakšpunkta kritērijos ir šādi vidējie novērtējumi: 5.7.1. – 4 punkti, 5.7.2. – 1 punkts; 5.7.3. – 3 punkti; 5.7.4. – 2 punkti; 5.7.5. – 4. punkti; 5.7.6. – 4. punkti; 5.7.7. – 2. punkti; 5.7.8. – 4 punkti.

No minētā konstatējams, ka kvalitātes vērtēšanas kritēriju 5.7.7. apakšpunkta kritērijā pieteicējas projekts nav ieguvis konkursa nolikuma 5.8. apakšpunktā noteikto 5.7.7. apakšpunkta kritērijā nepieciešamo minimālo punktu skaitu, kā arī nav ieguvis nepieciešamo minimālo kopējo punktu skaitu 5.7. apakšpunktā noteiktajos kvalitātes kritērijos (pieteicējas projekts ieguvis 24 no minimāli nepieciešamajiem 25 punktiem).

Komisijas vērtēšanas ziņojumā pieteicējas projekta pieteikuma noraidīšanas pamatojumam norādījusi:

„1.) pieteicēja medijā radītajā saturā lielākoties tiek pārstāvēti vienpusēji viedokļi, kas neatbilst augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes kritērijiem. Tajā skaitā, medijam organizētajās un publicētajās diskusijās dominē vienas un tās pašas personības ar līdzīgiem viedokļiem – cilvēku daudzums ne vienmēr nozīmē viedokļu daudzveidību. Piemēram, portālā pieteiktās diskusijas pamatā notiek starp biedrības valdes locekļiem un Telos pamata autoriem (Raivi Bičevski, Krišjāni Lāci, Agnesi Irbi), tātad saturu pamatā veido portāla biedrības valdes locekļi. Tāpat jāatzīmē, ka vairākos rakstos pie foto nav norādīts to avots, kā arī nav skaidrots, kas (amats vai nodarbošanās, saistība ar Telos) ir satura autori.

Ņemot vērā konstatēto, projekta pieteikumam piešķirtais punktu skaits kvalitātes 5.7.7. kritērijā ir mazāks par konkursa nolikumā 5.8. apakšpunktā noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu 3.

2.) Projekta pieteikums konkursa nolikuma 5.7. apakšpunktā noteiktajos kritērijos iegūst 24 punktus, kas nesasniedz 5.8. apakšpunktā noteikto minimālo punktu skaitu (25 punkti).” (lietas 66.-67. lapa).

[10] Izvērtējot lietā iesniegto vērtēšanas ziņojumu, kā arī lietā iesniegtās attīstības un kvalitātes vērtēšanas veidlapas (lietas 103.-105. lapa), konstatējams, ka projekta pieteikumus ir vērtējusi projekta pieteikumu vērtēšanas komisija, kas konkursa nolikuma 5.2. apakšpunktā noteiktajā sastāvā ievēlēta Fonda padomes sēdē 2023. gada 3. februārī (protokols Nr. 2, 2.3. apakšpunkts) (lietas 90.-99. lapa).

Pieteicējas projekta pieteikumu atbilstoši Latvijas valsts budžeta finansēto Mediju atbalsta fonda programmu vērtēšanas komisijas nolikuma, kas apstiprināts ar Fonda padomes 2023. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr. 2, 2.1.4. §) 2.14.1. apakšpunktam ir vērtējuši divi vērtēšanas komisijas locekļi, aizpildot attiecīgās vērtēšanas veidlapas. No vērtēšanas ziņojuma 44. punkta konstatējams, ka komisija divu vērtēšanas komisijas locekļu veikto pieteicējas projekta pieteikuma vērtējumu, piešķirto punktu skaitu ir apstiprinājusi, neizmantojot tiesības to pārskatīt un neizvirzot iebildumus (vērtēšanas komisijas nolikuma 2.14.9. un 2.14.10. apakšpunkts).

Pieteicējas projekta pieteikumu vērtētāju sniegtais kvalitātes vērtējums nesatur būtiskas atšķirības vērtēšanas komisijas nolikuma 2.14.12. apakšpunkta izpratnē. Proti, kopējais punktu skaits 5.7. apakšpunkta kvalitātes kritēriju vērtējumā abu vērtētāju vērtējumā ir vienāds – 24 punkti. Kvalitātes kritēriju individuālā vērtēšanas komisijas nolikuma 5.7.2. apakšpunkta kritērija (kur maksimālais punktu skaits ir 2 punkti) vērtējumā nav, bet pārējos kritērijos vērtētāju novērtējums neatšķiras vairāk par 2 punktiem. Tādēļ, vērtējot pieteicējas projekta pieteikuma kvalitātes kritērijus, 2.14.11. apakšpunkts nebija piemērojams.

[11] Gadījumā, ja projekta pieteikumā ir konstatētas kļūdas vai nepilnības, saskaņā ar konkursa nolikuma 5.16. apakšpunktu un vērtēšanas komisijas nolikuma 2.17. apakšpunktu ir pieļaujami projekta precizējumi, taču tikai tādā gadījumā, ja projektam piešķirtais punktu skaits ir pietiekams, tas ir, ja kopējais punktu skaits konkursa nolikuma 5.7. apakšpunktā noteiktajos kritērijos ir vismaz 25 punkti. Taču, kā konstatēts iepriekš šā sprieduma 10. punktā, pieteicējas projekta pieteikumam abu vērtētāju individuālajos vērtējumos un vērtēšanas komisijas apstiprinātajā vērtējumā 24 punkti, kas nav pietiekams punktu skaits, lai apstiprinātu projekta pieteikumu ar nosacījumu, dodot iespēju projekta pieteikuma iesniedzējam to precizēt.

[12] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējami pārkāpumi pieteicējas projekta pieteikuma vērtēšanas procedūrā, pieteicējas projekta pieteikums ir vērtēts atbilstoši konkursa nolikuma un vērtēšanas komisijas nolikuma noteikumiem.

[13] Pieteicēja iebildusi, ka Fonds nepamatoti nodalījis dažādus, atšķirīgus projekta pieteikumu iesniedzējus, tostarp pieteicēju, kuri pauž no šobrīd aktuālā sabiedrības viedokļa atšķirīgus uzskatus, ignorējot konkursa sasniedzamo mērķi un uzdevumu, akcentējot sasniedzamos uzdevumus – stiprināt nacionālo kultūrtelpu, Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti.

Saskaņā ar konkursa nolikuma 1.2. apakšpunktu programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

Savukārt konkursa mērķis saskaņā ar konkursa nolikuma 1.3. apakšpunktu ir atlasīt projektus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu programmas mērķa sasniegšanā.

No konkursa nolikuma 1.2. apakšpunkta satura izriet, ka programmas mērķis ir atbalstīt medijus – nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, ar aplūkotajā tiesību normā noteikto uzdevumu – stiprināt valsts vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata. Tātad atbalsts ir paredzēts plašsaziņas līdzekļiem žurnālistikai noteiktam mērķim un noteiktam uzdevumam.

Norādāms, ka projektu pieteikumu kvalitātes vērtēšanas kritēriji ir sadalīti trīs grupās: projekta pieteikuma atbilstība konkursa mērķim, kvalitātes, detalizācijas pakāpe, ilgtspēja, sasniedzamā auditorija (5.7.1. -5.7.5. apakšpunkts); iesniedzēja kompetence un spēja īstenot iesniegto projektu (5.7.6. -5.7.7. apakšpunkts); projekta budžeta tāmes izdevumu atbilstība un pamatotība (5.7.8. apakšpunkts). Tātad projekta pieteikums no atbalsta mērķa aspekta pamatā tiek vērtēts pirmajā kritēriju grupā, otrajā grupā tiek vērtētas projekta pieteikuma iesniedzēja kompetence, bet trešajā grupā – finansiālie aspekti.

Projektu pieteikumu mērķu un aktualitātes atbilstība pamatā vērtējama 5.7.1. apakšpunktā (atbilstība projekta mērķim) un 5.7.2. apakšpunktā (aktualitāte valsts notikumu kontekstā) noteiktajos kvalitātes vērtēšanas kritērijos. No Vērtēšanas ziņojuma konstatējams, ka minētajos kvalitātes vērtēšanas kritērijos pieteicējas projekta pieteikuma iegūtais punktu skaits ir: četri punkti 5.7.1. apakšpunkta kritērijā no pieciem maksimāli iespējamajiem punktiem, bet 5.7.2. kritērijā – viens no maksimāli iespējamajiem diviem punktiem. Pieteicējas projekta pieteikums šajos abos kvalitātes vērtēšanas kritērijos saskaņā ar konkursa nolikuma 5.8. apakšpunktu ir ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu.

Vērtētāju individuālajā vērtējumā par pieteicējas projekta pieteikuma mērķi pirmais vērtētājs atzinis, ka projekta pieteikumam ir sabiedriski nozīmīgs un izglītojošs saturs, novērtējot to ar pieciem punktiem, bet otrs vērtētājs norādījis: „programmas mērķis ir sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos. Taču Telos/biedrības mērķis šis ir vairāk akadēmisks, lai arī kvalitatīvs, pamācošs un interesants saturs. Sabiedriska žurnālistika. Telos kā autoru koplietošanas vietne, ja atbilst vadlīnijām. viedokļu vienveidība. Specifiska mērķauditorija.” Tātad arī otrs vērtētājs ir atzinis, ka saturs ir kvalitatīvs, pamācošs un interesants, taču iebildumi vairāk ir par to, ka vērtētāja ieskatā tā nav žurnālistika, bet gan akadēmiska satura veidošana, kurā pamatā tiek pausts vietnes autoru viedoklis.

5.7.2. apakšpunkta kritērija vērtējumā pirmais vērtētājs ir atzinis, ka temats varētu būt aktuāls kādai sabiedrības daļai. Bet otrs vērtētājs norādījis: „Daļēji aktuāls. Aktualitāte izpaužas nevis caur sabiedrības, notikumu kontekstu, bet portāla, autoru redzējumu par to, kas sabiedrībai būtu aktuāls. Plānoti akadēmiski raksti.” Abi vērtētāji projekta pieteikumam 5.7.2. apakšpunkta kritērija vērtējumā piešķīruši vienu punktu. Norādāms, ka arī šajā vērtēšanas kritērijā otrā vērtētāja iebildumi pamatā ir par pieteicējas darbību akadēmiskajā sfērā, ka plānoti akadēmiski raksti, bet ne žurnālistika, kas ir atbalsta mērķis.

Izvērtējot aplūkotos pieteicējas projekta pieteikuma vērtējumus, tiesa tajos nesaskata diskriminējošu, nevienlīdzīgu attieksmi saistībā ar pieteicējas plānoto saturu. Gluži pretēji – pieteicējas plānotais saturs pamatā ir atzīts par kvalitatīvu un izglītojošu. Pieteicējas plānotais saturs nav bijis pamats pieteicējas projekta pieteikuma noraidīšanai.

Savukārt konkursa nolikuma 5.7.7. apakšpunkta kritērijs, kurā pieteicējas projekta pieteikums nav ieguvusi nepieciešamo minimālo punktu skaitu, ietilpst otrajā vērtēšanas grupā, kurā, kā norādīts iepriekš, vērtējama projekta pieteikuma iesniedzēja kompetence, bet ne projekta pieteikuma mērķis. 5.7.7. apakšpunkta kritērijā vērtējama veidotā satura izstrādes atbilstība augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Vērtētāji ir atzinuši, ka šajā jautājumā dominē akadēmiskā un zinātniskā pieredze, bet ne augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālā kvalitāte. Norādāms, ka arī 5.7.6. kritērija vērtējumā ir atzīts, ka iesaistītajām personām ir atbilstoša pieredze un izglītība šāda satura veidošanā, taču tā ir pieredze un izglītība filozofijā, bet iztrūkst pieredze un izglītībā žurnālistikā, žurnālistikas materiālu veidošanā.

Tādēļ pieteicējas arguments par pieteicējas projekta diskriminējošu vērtējumu projekta satura dēļ un iespējamu vienlīdzības principa pārkāpumu ir atzīstams par nepamatotu.

[14] Kā ir atzīts Senāta judikatūrā, tiesai nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010. gada 11. marta sprieduma lietā Nr. SKA–66/2010 (A42552506) 14. punkts, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–186/2012 (A42757309) 10. punkts). Līdz ar to tiesa nesniedz detalizētu novērtējumu katram procesa dalībnieka argumentam, bet gan tikai tiem, kam ir nozīme konkrētā strīda izšķiršanā.

[15] Ņemot vērā minēto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Peripatos” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru apstiprinātu biedrības „Peripatos” projekta pieteikumu Nr. 2023.LV/NMA/49 „Četras analītisku rakstu un raidierakstu programmas tīmekļa portālā Telos.lv.”, piešķirot valsts budžeta līdzekļus tā īstenošanai, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese S. Pone

[1]     Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 22.06.2023.].

[2]     Programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” konkursa nolikums (informācijai). Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/media/4233/download?attachment [aplūkots 22.06.2023.].

[3]     Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Otrais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 35. lpp.

[4]     Programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” konkursa nolikums (informācijai). Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/media/4233/download?attachment [aplūkots 22.06.2023.].

[5]     Sk. Kas, kāpēc, kā: mediju un žurnālistu pašregulācija. https://www.seplp.lv/lv/kas-kapec-ka-mediju-un-zurnalistu-pasregulacija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 22.06.2023.]; Ethics. Pieejams: https://www.ifj.org/what/press-freedom/ethics [aplūkots 22.06.2023.].

[6]     Resources.
Pieejams: https://www.ifj.org/what/press-freedom/ethics?tx_wbresources_list%5Baction%5D=download&tx_wbresources_list%5Bcontroller%5D=Resource&tx_wbresources_list%5Bresource%5D=492&cHash=3054d854f81a6073ac0573ebbcf0dd92 [aplūkots 22.06.2023.].

[7]     Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (2017/2209(INI)). Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2018-0204_LV.html [aplūkots 22.06.2023.].

[8]     Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (2017/2209(INI)). Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2018-0204_LV.html [aplūkots 22.06.2023.].

[9]     Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (2017/2209(INI)). Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2018-0204_LV.html [aplūkots 22.06.2023.].

[10]   Vadlīnijas. Pieejams: https://telos.lv/vadlinijas/ [aplūkots 24.06.2023.].

[11]   Par biedrību “Ascendum”. Pieejams” https://ascendum.lv/par-mums [aplūkots 24.06.2023.].

[12]   Darbinieku kontakti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/darbinieki [aplūkots 24.06.2023.].

[13]   Saruna par augļošanu. Pieejams: https://telos.lv/saruna-par-auglosanu/ [aplūkots 25.06.2023.]; Saruna par cenzūru. Pieejams: https://telos.lv/saruna-par-cenzuru [aplūkots 25.06.2023.].

[14]   Toms no Kantimprē. Kristīne Brīnumainā. Pieejams: https://telos.lv/kristine-brinumaina [aplūkots 25.06.2023.].

[15]   Pupinks G. Jaunās starptautiskās morālās kārtības šaubīgie pamati. Pieejams: https://telos.lv/starptautiskas-moralas-kartibas-pamati [aplūkots 25.06.2023.].

[16]   Sk. žurnāla “IR” skaidrojumu publikācijā “Žurnāls: Kāpēc Daugavpilī gadiem nepamanīja pedofilu Pašu?”. Pieejams: https://ir.lv/2023/04/13/zurnals-kapec-daugavpili-gadiem-nepamanija-pedofilu-pasu/ [aplūkots 25.06.2023.].

[17]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[18]   Arnold R., Rajan M., “Do authors and performers have a legal right to pseudonymity?”, Journal of Media Law, 2017, Vol. 9., No. 2, p. 189–214.

[19]   New Horizons for Science and Religion in Central and Eastern Europe. Pieejams: https://cee.ianramseycentre.ox.ac.uk/about [aplūkots 25.06.2023.].

[20]   Eiropas Komisijas 2010. gada 3. marta ziņojums: “Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/6a915e39-0aab-491c-8881-147ec91fe88a/language-lv [aplūkots 25.06.2023.].

[21]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[22]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[23]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[24]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[25]   Apstiprinātie projekti. Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/atbalsts-medijiem-sabiedriski-nozimiga-satura-veidosanai-un-nacionalas-kulturtelpas-stiprinasanai-latviesu-valoda?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [aplūkots 25.06.2023.].

[26]   Programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” konkursa nolikums (informācijai). Pieejams: https://www.sif.gov.lv/lv/media/4233/download?attachment [aplūkots 22.06.2023.].