Å ogad VarÅ”avÄ uzsÄka darbu jauna privÄta augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas mÄcÄ«bu iestÄde, kas specializÄjas tieslietÄs ā Collegium Intermarium jeb TrÄ«sjÅ«ru koledža. Koledžas dibinÄtÄji un patroni ir poļu Ordo Iuris institÅ«ts. MÄcÄ«bu programmas virzienu, spriežot pÄc bukleta, es aprakstÄ«tu Å”Ädi: mÄcÄ«t tieslietas atbilstoÅ”i klasiskajai Rietumu tradÄ«cijai, kas attiecÄ«gi ir klasiskais teisms un kopÄ«gÄ labuma mÄcÄ«ba, tradicionÄlÄ morÄle un sokratiskÄ izglÄ«tÄ«bas metode. Koledža piedÄvÄ divus gadus ilgas mÄcÄ«bas, ar Ä«paÅ”u uzsvaru uz cilvÄktiesÄ«bu teoriju un starptautiskajÄm tiesÄ«bÄm.
1. oktobrÄ« notika Ŕīs koledžas mÄcÄ«bu gada inaugurÄcijas pasÄkums ar starptautisku konferenci. Par Å”o konferenci uzzinÄju nevis no kÄdiem mÅ«su reÄ£iona vai poļu ziÅu avotiem, bet gan no āamerikÄÅu tviteraā. TÄ tas ir tÄpÄc, ka poļi bija uzaicinÄjuÅ”i un ieguvuÅ”i dalÄ«bas piekriÅ”anu no burtiski paÅ”Äm lielÄkajÄm Ŕībrīža starptautiskajÄm attiecÄ«gÄ idejiskÄ virziena zvaigznÄm. Vismaz par diviem konferences dalÄ«bniekiem telos.lv jau ir rakstÄ«jis vai runÄjis: esam publicÄjuÅ”i tieslietu zinÄtnieka, āEiropas likuma varas un taisnÄ«guma centraā (European Centre for Law and Justice) direktora GrÄgora Pupinka interviju ar bijuÅ”o Eiropas CilvÄktiesÄ«bu tiesas tiesnesi BoÅ”tjanu ZupanÄiÄu,[1] savukÄrt amerikÄÅu jurista, konstitucionÄlo tiesÄ«bu speciÄlista un HÄrvarda universitÄtes profesora Adriana VermjÅ«la publikÄcijÄm ā protams, āneviennozÄ«mÄ«gi vÄrtÄtajÄmā ā jau esam veltÄ«juÅ”i aplÄdi.[2]
KonferencÄ uzstÄjÄs arÄ« politoloÄ£ijas eksperts no žurnÄla American Affairs Gladens Papins; bijusÄ« Francijas parlamenta locekle Mariona MareÅ”ala, kura uzgrieza muguru politiskajai karjerai franÄu partijÄ āNacionÄlÄ fronteā un 2018. gadÄ nodibinÄja privÄtu augstskolu LionÄ ar nosaukumu āSociÄlo, ekonomisko un politisko zinÄtÅu institÅ«tsā (ISSEP); irÄÅu izcelsmes amerikÄÅu autors Sorabs Amari, kura jaunÄkÄ grÄmata Nesarautais pavediens: AtklÄjot tradÄ«cijas viedumu haosa laikmetÄ ir augstu novÄrtÄta konservatÄ«vo domÄtÄju aprindÄs, kÄ arÄ« lepojas ar ļoti labiem pÄrdoÅ”anas rezultÄtiem ASV; advokÄte un tieslietu pÄtniece Prof. Dr. Princese IngrÄ«da Dettere de Frankopana (ceru, ka nekļūdÄ«jos ar titulu), kura pieder gan pie horvÄtu aristokrÄtiem, gan arÄ« pie Vindzoru karaliskÄs Ä£imenes un 2016. gadÄ izdeva grÄmatu ar nosaukumu Eiropas paÅ”nÄvÄ«ba (The Suicide of Europe). Kontekstam piebildīŔu, ka pÄdÄjo gadu laikÄ Å”Ä« ir jau vismaz treÅ”Ä satrauktÄ grÄmata par Eiropas nÄvi vai paÅ”nÄvÄ«bu lÄ«dztekus franÄu žurnÄlista un Å”obrÄ«d prezidenta kandidÄta Ärika ZemmÅ«ra FranÄu paÅ”nÄvÄ«bai (Le Suicide franƧais, 2014) un britu esejista Daglasa Marija Eiropas dÄ«vainajai nÄvei (The Strange Death of Europe: Immigration, Identity, Islam, 2017), kas tulkota arÄ« latviski.
Å Ä·iet, ka telos.lv Å”ajÄ pasÄkumÄ bija vienÄ«gais pÄrstÄvis ne tikai no Latvijas, bet arÄ« no Baltijas valstÄ«m. AtklÄÅ”anÄ piedalÄ«jÄs vairÄki Polijas ministri un ministriju pÄrstÄvji, kÄ arÄ« SlovÄkijas vÄstnieks, HorvÄtijas vÄstnieks, BulgÄrijas vÄstnieks un RumÄnijas vÄstniecÄ«bas pÄrstÄvis (un varbÅ«t vÄl vairÄki, kuru vÄrdus es nesadzirdÄju). JaunÄ koledža un inaugurÄcijas pasÄkums atstÄja labu iespaidu. PirmkÄrt, tÄ atrodas lieliskÄs telpÄs VarÅ”avas vecpilsÄtÄ, pie Pils laukuma, aptuveni 50 metru attÄlumÄ no manas mīļÄkÄs VarÅ”avas baznÄ«cas ā sv. Annas baznÄ«cas ar neoklasicisma fasÄdi un pÄrsteidzoÅ”o tumÅ”i zeltÄ«to, gandrÄ«z Bizantijas stila interjeru. Koledžas inaugurÄcijas pasÄkums ietvÄra vairÄkas ceremonijas, kÄdas es nekad neesmu piedzÄ«vojusi, lai gan esmu studÄjusi divÄs augstskolÄs. PiemÄram, bija studentu goda sardze, karoga ieneÅ”ana un izneÅ”ana, studentu zvÄresta nodoÅ”ana un tamlÄ«dzÄ«gi. Skatoties uz jaunietÄm baltÄs blÅ«zÄ«tÄs un faltÄtos melna zÄ«da svÄrkos, padomÄju, ka sen neesmu redzÄjusi labi Ä£Ärbtus jaunus cilvÄkus. (SalÄ«dzinÄjumam: dienÄ, kad biju PolijÄ, manam dÄlam bija PirmÄ KomÅ«nija, uz kuru viÅÅ” bija aizgÄjis ÄÄ«bÄs; manas kontroles rokas ir garas, bet tik tÄlu tÄs todien diemžÄl neaizsniedzÄs.) Ar āGaudeamus igiturā dziedÄÅ”anu latÄ«Åu valodÄ negÄja tik labi, bet tÄds mÄÄ£inÄjums bija. InaugurÄcijas pasÄkuma telpas bija skaisti iekÄrtotas. PieÅemÅ”anas telpÄ bija stikla vÄzes ar milzÄ«gÄm gladiolÄm pumpuros, un, lai gan dalÄ«ba konferencÄ bija pieejama visiem gribÄtÄjiem pret ziedojumu, visus atnÄkuÅ”os todien trÄ«s reizes baroja un vÄlÄ vakarÄ vÄl piedÄvÄja vÄ«nu uz terases ar skatu uz VarÅ”avu. RedzÄsim, kÄ koledžai klÄsies un kÄ viÅiem izdosies piesaistÄ«t mecenÄtus. Å obrÄ«d piedÄvÄtais Ärvalstu pasniedzÄju kolektÄ«vs ir iespaidÄ«gs un droÅ”i vien rada lielas izmaksas. IzglÄ«tÄ«ba koledÅ¾Ä savukÄrt maksÄ nedaudz vairÄk kÄ 2000 eiro par mÄcÄ«bu gadu, visas mÄcÄ«bas notiek angļu valodÄ un ir pieejamas stipendijas.[3]
IepriecinÄja arÄ« fakts, ka koledžas rektoram un vicerektorei abiem nebija vairÄk par 35 gadiem. Tie ir jauni cilvÄki. VÄrodami diezgan straujo Rietumu universitÄÅ”u lejupslÄ«di, klasiskÄs izglÄ«tÄ«bas nozÄ«mes apÅ”aubīŔanu, izslÄgÅ”anas antikultÅ«ru un visu pasniedzÄju gandrÄ«z simtprocentÄ«gu rekrutÄciju no kreisÄ spÄrna, viÅi, Ŕķiet, ir izdarÄ«juÅ”i dažus tÄlejoÅ”us secinÄjumus. KÄ savÄ runÄ uzsvÄra Kristians Maheks, filozofijas pasniedzÄjs no Austrijas, vÄcu valodÄ runÄjoÅ”o valstu universitÄtÄs Å”Äda veida konference un tieslietu koledža, kas skaidri iestÄjas par Rietumu klasisko tradÄ«ciju, mÅ«sdienÄs vai nu netiktu pieļauta, vai arÄ« nekavÄjoties tiktu pakļauta vardarbÄ«giem protestiem un tiesu prÄvÄm. Poļi Å”ajÄ situÄcijÄ, manuprÄt, rÄ«kojas tÄlredzÄ«gi un gudri: viÅi piedÄvÄ darba un uzstÄÅ”anÄs iespÄjas tiem pÄtniekiem un pasniedzÄjiem, kurus no veco Rietumu zemju un ASV universitÄtÄm izspiež vai mÄÄ£ina izspiest kÄ pÄrÄk kontroversiÄlus vai tÄdus, kas nepietiekami attÄ«stÄ«juÅ”ies lÄ«dzi valdoÅ”ajam laikmeta garam un āvÄstures gaitaiā. Polijas mÄcÄ«bu iestÄde Ŕīs melnÄs avis ar izcilÄm karjerÄm uzÅem atplestÄm rokÄm, tÄdÄjÄdi sev nodroÅ”inot gan labu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni, gan arÄ« tÅ«lÄ«tÄju starptautisku atpazÄ«stamÄ«bu, kas savukÄrt ceļ valsts prestižu un, domÄjams, piesaistÄ«s gan mecenÄtus, gan arÄ« studentus. Pirmo kursu Collegium Intermarium Å”ogad uzsÄka 30 studenti ā visi ar starojoÅ”Äm un jÅ«tami lepnÄm sejÄm.
No saviem pierakstiem minÄÅ”u tikai dažas tÄzes, kuras todien apsprieda un kuras man likÄs ievÄrÄ«bas cienÄ«gas. Daudz laika pavadÄ«ja, runÄjot tieÅ”i par to, kas ir universitÄte un kÄdi ir tÄs uzdevumi. Var teikt, ka visa universitÄtes ideja Å”ajÄ debatÄ grozÄ«jÄs ap slaveno PilÄta jautÄjumu āKas ir patiesÄ«ba?ā Ir dažÄdas versijas par to, ko PilÄts domÄja, to jautÄdams. PiemÄram, viÅÅ”, iespÄjams, pieÅÄma, ka arÄ« Kristus nezina atbildi un ir tÄds pats meklÄtÄjs, vienÄ«gi izvÄlÄjies radikÄlu un neierastu ceļu. TaÄu jautÄjuma nozÄ«mÄ«gums nav noliedzams ā pat PilÄtam, kurÅ” galu galÄ gribÄja mazgÄt savas rokas nevainÄ«bÄ. Ja visiem viedokļiem un visÄm atbildÄm ir viena un tÄ pati vÄrte un neviena versija nav labÄka vai tuvÄk patiesÄ«bai nekÄ cita, relatÄ«visms ir neizbÄgams. SavukÄrt, iestÄjoties relatÄ«vismam ā uzsvÄra koledžas rektors ā strÄ«dÄ, sabiedriskajÄ arÄnÄ un valstiskajÄ dzÄ«vÄ uzvar stiprÄkais, kurÅ” ir vai nu fiziski spÄcÄ«gÄkais un spÄjÄ«gs apklusinÄt, vai arÄ« bagÄtÄkais, kurÅ” nopÄrk savu ātaisnÄ«buā un varu.

UniversitÄte, kuras saknes ir senajÄ sarunu modelÄ«, ko AtÄnu ielÄs praktizÄja Sokrats savÄs debatÄs ar sofistiem, tÄdÄjÄdi ir tÄda kÄ pirmÄ patiesÄ«bas noskaidroÅ”anas āinstitÅ«cijaā. Lai tÄ varÄtu veikt Å”o darbu, ir nepiecieÅ”ama brÄ«va domu apmaiÅa un ir jÄbÅ«t Å”im kopÄ«gam mÄrÄ·im ā patiesÄ«bai. UniversitÄtÄm jÄmÄca, kÄ domÄt, nevis ko domÄt. AizstÄvÄt klasisko kultÅ«ru, kas tic patiesÄ«bai un tic cilvÄka prÄta spÄjai nonÄkt pie patiesÄ«bas, pat ja Å”is process nav viegls, nozÄ«mÄ sniegt jaunieÅ”iem izpÄtes un domÄÅ”anas rÄ«kus. UniversitÄtes Å”ÄdÄ nozÄ«mÄ ir nepiecieÅ”amas, lai radÄ«tu pretstÄvi Ŕībrīža amerikÄÅu un Rietumeiropas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu modelim, kurÅ” apmÄca tieÅ”i tÄdu personu, kÄdu pieprasa jaunÄkas tehnoloÄ£ijas un ekonomika ā tas ir, bÅ«tÄ«bÄ SilÄ«cija ielejas personu. Å Ädi apmÄcÄ«tu personu raksturo arÄ« tas, ko Mariona MareÅ”ala nosauca par āsarkanÄs zivtiÅasā problÄmu ā zivtiÅa spÄj noturÄt uzmanÄ«bu uz vienu lietu ne ilgÄk par 8 sekundÄm. Tik arÄ« ir nepiecieÅ”ams sociÄlo tÄ«klu un ziÅu mediju algoritmiem, un lielajÄm korporÄcijÄm, kuras izmanto gan pieaugoÅ”o nespÄju koncentrÄties un iedziļinÄties, gan arÄ« pagÄtnes izglÄ«tÄ«bas modeļa lejupslÄ«di, kÄ rezultÄtÄ jaunÄ paaudze neko nezina par vÄsturi, kas senÄka par pÄdÄjÄm pÄris desmitgadÄm. IzglÄ«tÄ«bas trÅ«kums un nespÄja analizÄt notiekoÅ”o savukÄrt apdraud demokrÄtiju un rada jauna veida riskus. Lai veidotu Å”o pretstÄvi, universitÄtÄm ir jÄdodas pilnÄ«gi pretÄjÄ virzienÄ tam, ko pieprasa globalizÄtais tirgus un virspusÄju zinÄÅ”anu druskas. Å Äda izglÄ«tÄ«ba pÄc definÄ«cijas nevar bÅ«t masu izglÄ«tÄ«ba, tÄpÄc konferencÄ vairÄkkÄrt tika uzsvÄrts, ka ir svarÄ«gi apmÄcÄ«t nÄkotnes eliti. UniversitÄtÄm nav jÄveido programmas, raugoties pÄc āpieprasÄ«tÄm profesijÄmā, ā tÄs nerada amatniekus, tÄs nerada posteÅu aizpildÄ«tÄjus, tÄs nerada arÄ« pasniedzÄjus, kas vienkÄrÅ”i robotiski nodos tÄlÄk, ko paÅ”i iemÄcÄ«juÅ”ies. TÄm noteikti nav jÄrada tikai labi apmaksÄtas darbavietas. Visu Å”Äda veida uzdevumu uzstÄdīŔana ir pÄrpratums par to, ko valstiskajai kopienai un paÅ”iem cilvÄkiem sniedz augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba. Ordo iuris institÅ«ta pÄrstÄvis pat sacÄ«ja, ka poļi pretojas ES prasÄ«bai palielinÄt augstÄko izglÄ«tÄ«bu ieguvuÅ”o cilvÄku skaitu, jo uzskata, ka tas jau tagad ir pietiekams vai pat pÄrÄk liels. UniversitÄtes izglÄ«tÄ«bu, pÄc viÅa domÄm, nedrÄ«kst profanÄt un to arÄ« nedrÄ«kst pakļaut utilitÄram aprÄÄ·inam.
Viena no interesantÄkajam un arÄ« sinhronajiem tulkiem grÅ«tÄkajÄm lekcijÄm bija poļu Satversmes izstrÄdes komisijas locekļa stÄsts par Satversmes izstrÄdes procesu pÄc Polijas neatkarÄ«bas atgūŔanas. ViÅiem, izrÄdÄs, tika piedÄvÄti 7 konstitÅ«cijas projekti, no kuriem divi bija privÄti. Esot Ŕķitis gandrÄ«z neiespÄjami tikt galÄ ar tik dažÄdiem piedÄvÄjumiem, tik dažÄdÄm vÄ«zijÄm par to, kÄdai jÄbÅ«t Polijas nÄkotnei. Kompromiss, pie kura nonÄca 1997. gadÄ, bija kompromiss, kas balstÄ«jÄs tradÄ«cijÄ un vÄsturÄ, ā tajÄ, kas visÄm 7 grupÄm, kuras savas idejas gribÄja ierakstÄ«t preambulÄ, bija neatceļami kopÄ«gs. TieÅ”i par senÄkÄs tradÄ«cijÄs un vÄsturÄ balstÄ«to konstitÅ«ciju tautas vairÄkums arÄ« nobalsoja referendumÄ, atstÄjot visas revolucionÄrÄs idejas tikai arhÄ«vos un uz papÄ«ra.
VÄl man patika kÄds komentÄrs par vÄsturi un nÄkotni. Patiesie un izŔķiroÅ”ie procesi un tÄpÄc arÄ« Ä«stÄ vÄsture, sacÄ«ja kÄds runÄtÄjs, vienmÄr notiek zem virsmas ā tur, kur to lielÄkoties nespÄj saskatÄ«t ne politiÄ·i, ne žurnÄlisti, ne augstÄkÄs amatpersonas dotajÄ laika brÄ«dÄ«. TaÄu kultÅ«ru un nÄciju likteni nosaka tieÅ”i neredzamie vai grÅ«ti redzamie procesi ā tektoniskÄs pÄrbÄ«des zem virsmas. Ja augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba un visa intelektuÄlÄ dzÄ«ve pieslienas Ärtajam vairÄkumam vai varai, nebÅ«s cilvÄku, kas spÄs saskatÄ«t un saprast dziļÄkos procesus. TaÄu tie ir izŔķiroÅ”ie procesi. KultÅ«ru nemainÄ«s masas ā arÄ« nÄkotni neizŔķirs masas. TÄm vajadzÄs vaduguni, un ir ļoti svarÄ«gi, kÄda Ŕīs vaduguns bÅ«s. Filozofijas pasniedzÄjs no HorvÄtijas Stefens Bartilica pat sacÄ«ja tÄ: kultÅ«ru mainÄ«s un tautu likteni izŔķirs cilvÄki, kuriem bÅ«s svÄta dzÄ«ve.
VienÄ no gaidÄ«tÄkajÄm lekcijÄm Adrians VermjÅ«ls (kurÅ” bija pazaudÄjis visu bagÄžu un aizÅÄmies tÄ«ru pletkreklu no poļiem, kuriem sirsnÄ«gi pateicÄs) turpinÄja savu jau senÄk iesÄkto politiskÄ liberÄlisma konceptuÄlo analÄ«zi. MÅ«su politiskÄ arÄna, viÅÅ” sacÄ«ja, ir izkliedÄta un tÄ tikai Ŕķietami ir plurÄlistiska. LiberÄlisms ir sasniedzis homogÄnijas stÄvokli un bauda absolÅ«tu varu ā tik lielu, ka cilvÄki pat neapzinÄs ilÅ«ziju, ar kuru viÅi dzÄ«vo un kuras ietvaros viÅi it kÄ strÄ«das ar saviem āoponentiemā. TaÄu liberÄlismam ir savs Ahilleja papÄdis ā nevar izravÄt cilvÄku alkas pÄc reÄlÄ, viÅu vÄlmi dzÄ«vot agorÄ un forumÄ, kurÄ tieÅ”Äm meklÄ patiesÄ«bu. LiberÄlisma homogÄniju, pÄc VermjÅ«la domÄm, iedragÄs tieÅ”i Ŕī alkas pÄc patiesÄ«bas un reÄlÄ. Tas notiks brÄ«dÄ«, kad vairs nebÅ«s izturama liberÄlo debaÅ”u koncentrÄÅ”anÄs tikai uz otrÄ plÄna tikumiem un labumiem ā tÄdiem kÄ dažÄdÄ«ba (nevis taisnÄ«gums), tÄdiem kÄ iecietÄ«ba (nevis patiess lietu apraksts), tÄdiem kÄ stabilitÄte un ekonomiskais pieaugums (nevis laba, krietna dzÄ«ve). PirmÄ lÄ«meÅa jautÄjumus un labumus liberÄlisms nav gatavs pat apsvÄrt ā tie paliek paslÄpti miglÄ, privÄtajÄ sfÄrÄ, par kuru cilvÄki nemaz Ä«sti netic, ka tÄ ir privÄta. Protams, ka tÄ nav privÄta. TÄ ir Ä«steni nozÄ«mÄ«ga un mums visiem kopÄ«ga. LiberÄlisms pÄrspÄ«lÄ dažu sekundÄro tikumu nozÄ«mi tÄ, it kÄ tie bÅ«tu pirmÄ lÄ«meÅa tikumi ā teiksim, neaizvainoÅ”anu un labas manieres vai runas brÄ«vÄ«bu. PiemÄram, kopÅ” 1970. gadiem nozÄ«mÄ«gÄ vÄrtÄ«ba ā runas brÄ«vÄ«ba tiek lietota negodprÄtÄ«gi, lai aizstÄvÄtu morÄlo pagrimumu, neÄ·Ä«trÄ«bu, vÄjÄko izmantoÅ”anu un cilvÄku samaitÄÅ”anu. Neviens arÄ« netic, ka brÄ«vÄ«ba ir augstÄkÄ vÄrtÄ«ba, kÄ mÄca liberÄlisms. Kad Å”is Ŕķituma plÄ«vurs tiks ieplÄsts, visa virsbÅ«ve, kurÄ dzÄ«vojam, sagÄzÄ«sies kÄ kÄrÅ”u namiÅÅ”. ÄŖstenas debates par valstslietÄm un pilsoniska dzÄ«ve atgriezÄ«sies tikai tad, kad atgriezÄ«sies Ä«steni patiesÄ«bas meklÄjumi. LÄ«dzÄ«gi arÄ« likumu teorijÄ, sacÄ«ja VermjÅ«ls, tiekÅ”anÄs visus likumus aizstÄt ar pozitÄ«vajiem likumiem nenesÄ«s cerÄto rezultÄtu ā pozitÄ«vo likumu patiesums ir iluzors tieÅ”i tÄdÄ paÅ”Ä mÄrÄ kÄ liberÄlisms. VienÄ«gais Ä«stais likums ir objektÄ«vs likums, kas balstÄs cilvÄka iedabÄ ā cilvÄka spÄjÄ saprast, pazÄ«t un mÄ«lÄt skaisto, labo un patieso, kas, kÄ savulaik pierÄdÄ«ja Sokrats, ir viens un tas pats. Kad tas tiks saprasts, kļūs paÅ”saprotami, ka kopienas uzdevums un katra pilsoÅa pienÄkums ir uzturÄt objektÄ«vus morÄles standartus.
DienÄ pÄc inaugurÄcijas, kad man bija jÄdodas uz lidostu, es gandrÄ«z nokavÄju lidmaŔīnu, jo VarÅ”avas centrÄ ielÄs notika protesti un sabiedriskais transports nekursÄja. SÄkumÄ Å”Ä·ita, ka protestÄ pret vakcinÄcijas pasÄm, bet, izrÄdÄ«jÄs, nÄ ā protestÄja pret āBriseles diktÄtuā. Å os plakÄtus redzot, atcerÄjos vÄl kÄda poļa teikto: ka 1990. gados viÅi, pavÄrsdami savu skatu uz Rietumiem, pat iedomÄties nevarÄja, ka āBriseleā nicinÄs demokrÄtisku varu, tautas tradÄ«cijas, tÄs dziļo reliÄ£isko identitÄti un paÅ”noteikÅ”anos. Vai ka izmantos tik smagu dÅ«ri, lai visur visu padarÄ«tu vienÄdu ā vienÄdi salkanu un vienÄdi virspusÄ«gu. TopoÅ”ie studenti, ja domÄjat par mÄcÄ«bu iespÄjÄm un meklÄjat kaut ko labÄku, ā paskatieties arÄ« Å”ajÄ virzienÄ.
[1] https://telos.lv/eiropas-cilvektiesibu-tiesas-gaiteni/