Cilvēkus nevar izglītot mašīnas; un, lai gan var pastāvēt roboti mūrnieki vai roboti atkritumu savācēji, nekad nebūs roboti skolotāji vai roboti guvernantes.
konservatīvisms
Riters un raganas
03.05.2026Sašķeltības problēma, kas modernitātes procesā tiek izciesta, ir dziļi ierakstīta modernitātes būtībā.
Progresīvā ekspertīze
11.03.2026Kā progresīvie grasās noārdīt iesīkstējušas varas struktūras un izskaust nevienlīdzību bez vardarbības, turklāt par savas rīcības pamatu stādot empātiju un cieņu? Vai iesīkstējuša un varena budža vēlme savu mantojumu nodot tālāk pēcnācējiem ir cienījama? Vai mantojuma aplikšana ar 49% nodokli ir uzskatāma par “evolucionāru” un nevardarbīgu soļošanu pretī iejūtīgākai un taisnīgākai pasaules kārtībai?
Tur, kur LELB baznīcu redz kā “Kristus miesu” – Kristus uzklausītāju un liecinieci, tur monogrāfija vēlas radīt “atvērtu telpu” kopīgas jēgas meklējumiem un personības tapšanas procesam. Tās ir ļoti dažādas, pat pretējas izpratnes par to, kas ir baznīca un ko baznīcā ticīgie dara, saņem un nes tālāk.
Kustība vēl turas kopā, taču pieaug fragmentācija, kuru veicina sazvērestību teorijas, antisemītisms un principu trūkums. Ja konservatīvā kustība sašķelsies vai paturēs ekstrēmistus savā vidū pirms nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām vai to laikā, tas var maksāt republikāņiem varu valstī.
Čārlija Kērka slepkavība
13.09.2025ASV ir Rietumu civilizācijas ietekmīgākā valsts, un tās politiskās un kultūras norises viļņveidīgi nonāk arī citās zemēs. Kērka organizācija saucās “ASV pagrieziena punkts”, bet var izrādīties, ka īstais pagrieziena punkts būs traģēdija, kurā viņš tika noslepkavots.
Aicinām noklausīties izdevniecības KODOKA un portāla Telos rīkotās konferences ceturtās sesijas referātus un diskusiju paneli, kas notika 6. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā.
Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško jr. un Kristu Petrausku par konservatīvo konferencēm un šobrīd aizsākto konservatīvās domas konferenču sēriju “Demos”, kuras III sesija gaidāma 2024. gada 10. janvārī.
Aicinām noklausīties izdevniecības KODOKA un portāla Telos rīkotās konferences otrās sesijas referātus un diskusiju paneli, kas notika 28. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.
Aicinājums uz Demos otro sesiju
25.11.2023Mēs ietver ne tikai dzīvos, bet arī mirušos un vēl nedzimušos. Tas izriet no apzināšanās, ka mēs neviens neesam radušies un uzauguši tukšumā, ka nedzīvojam pašu no nulles iekārtotā pasaulē. Tas izriet no konstatācijas, ka ikviens mūsu politisks lēmums atskanēs mūžībā un ietekmēs mūsu pēcnācēju dzīves. Ne tikai viņu dzīves kā materiālu baudījumu šodienas tehnokrāta vērtējumā, bet viņu dzīves kā visaptverošu, vienreizēju dzīvojumu, kurā viņi atklās jēgu un gūs gandarījumu, citstarp apzinoties savu nesaraujamo saistību ar mums.
Kas ir konservatīvisms. Ievads jautājumā
14.11.2023Konservatīvismam ir eiropeiskas saknes un eiropeiska nozīme. Attīstības un konservatīvisma izslēdzošs salīdzinājums ir pašos pamatos aplams, tāpat kā pašos pamatos aplams ir mēģinājums retoriski un ideoloģiski identificēt konservatīvismu ar antidemokrātiskām, antieiropeiskām noskaņām tepat kaimiņos Austrumos un arī pašā Eiropā.
Aicinām noklausīties izdevniecības KODOKA un portāla Telos rīkotās konferences referātus un diskusiju paneli.
Konferences rīkotāju nodoms nav sarīkot kārtējo valsts finansēto papļāpāšanu kā rituālu nodevu demokrātijas kargo kultam, bet pakāpeniski iekustināt sabiedrību pašas organizētai politiskai atjaunotnei, sekojot politiskajai teorijai, kuras pamatā ir mūžīgas patiesības par cilvēka politisko un nepilnīgo dabu.
Politiskās perspektīvas liberālisma ērā
25.08.2023Tautas pastāvēšanas intereses ir pārākas par tādu “racionalitāti”, kas nošķirta no iemiesotības un dabas un mudina dzīvot abstrakciju valstībā. Atrautība no reālās dzīves veicina nihilismu, individuālu egoismu, mizantropisku bērnu neradīšanu “planētas interesēs” un “ekonomisko progresu”, kas vairo ciparus “Excel” tabulās, graujot kopienas intereses. “Tikai tas, kas ir labs spietam, ir labs arī bitei,” rakstīja Marks Aurēlijs.
Nacionālā konservatīvisma konference Londonā
23.05.2023Lielbritānijā ir uzvarējis universālisms gan kreisajā, gan labējā politikā. Kamēr kreisais universālais nacionālisms iestājas par morālo perfekciju (“sociālpolitiskās atjēdzības” mērcē), tikmēr labējos vada tā sauktais GDP nacionālisms jeb rūpes par ekonomisko izaugsmi. Neviens no abiem neiestājas par unikālo britu kultūrā.
Mūsu konservatīvismam trūkst ne tikai idejiskās skaidrības, bet arī sociālās bāzes. Latvijai nav aristokrātijas, un mūsu sīkburžuāzija ir smagi cietusi PSRS un vēlākajos “prihvatizācijas” gados, kas turklāt ir iedragājuši spēju solidarizēties un kooperēties. Tāpēc konservatīvisma ticība tradīcijai kā individuālās un kolektīvās integritātes avotam Latvijā atrodas teju ekskluzīvi reliģisko konservatīvo spārnā, turpretī nacionālistu nometnē valda idejisks apjukums.
Postmodernie konservatīvie lielākoties atsaucas uz identitāti kā galveno zināšanu un morālo pienākumu pamatu. Šāda pieeja atdarina kreiso postmodernistu identitātes politiku, un caur to konservatīvismā ienāk postmodernā antiesenciālisma atziņa, ka cilvēkam nav dabīgas, universālas būtības.
Konservatīvas ekonomikas teorijas meklējumos
23.01.2023Konservatīvās pieejas potenciāls slēpjas cita veida antropoloģijā, kas aicina valsts namu būvēt nevis no jumta uz leju, bet otrādi – no pareizajiem pamatiem.
Saruna par Telos
14.12.2022Atzīmējot divu gadu jubileju, kopš dibināta biedrība “Peripatos”, kura izveidoja un uztur portālu Telos, par sākotnējām iecerēm, sasniegto un nākotnes plāniem sarunājas Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe.
Kā lai mēs izskaidrojam nepatīkamo faktu, ka Edmunda Bērka runas un rakstus šodien lasām ar daudz lielāku interesi, nekā tos uztvēra sarakstīšanas laikā, kamēr viņa izcilo sabiedroto teiktais ir jau aizmirsts. Atbilde, kas varētu apmierināt, būtu tāda, ka Edmundam Bērkam piemita pastāvīgi asināts redzējums, kurā visas lietas, darbības un notikumi tiek skatīti likumsakarībās, kas nosaka to eksistenci un apraksta to iespējamību.