Voldemārs LauciņŔ Izklāsti

Divas Latvijas luterānisma sejas

Latvija vairāk kā astoņus gadsimtus reliÄ£iski un konfesionāli pieder kristÄ«gās civilizācijas Rietumu spārnam. Tomēr pēcokupācijas gados, pretēji Rietumu tendencēm, kristietÄ«ba vairāk ir asociējusies ar konservatÄ«vām vērtÄ«bām. ReliÄ£isko procesu vērotājs var konstatēt Ŕī Latvijas kristieÅ”u konservatÄ«visma savdabÄ«bu ā€“ lÄ«dz Å”im brÄ«dim vienveidÄ«gu ekumenismu un vienlaikus pamalē briestoŔās pārmaiņas, kuras var mainÄ«t pastāvoÅ”o liberālo/konservatÄ«vo kristieÅ”u spēku samēru. LÄ«dzās labi zināmiem kristÄ«gi konservatÄ«viem spēlētajiem, kuriem oponē neliels liberālo kristieÅ”u mazākums, nosacÄ«tu konsolidācijas fāzi ir sasniedzis Latvijā vēl ne tik pamanāms, bet potenciāli nozÄ«mÄ«gs liberāls spēks.

Vispirms jāpaskaidro turpmāk sastopamo jēdzienu lietojums. ApzÄ«mējumi konservatÄ«vs/liberāls, apzinoties to politisko izcelsmi un teorētisko nosacÄ«tÄ«bu, te lietoti, jo ļauj salÄ«dzināt divu kristieÅ”u grupu nereti pretējās praktiskās izvēles un atŔķirÄ«gās teoloÄ£iskās pieejas. Liberālā kristietÄ«ba BÄ«beli skaidro Å”odienas populāro intelektuālo un kultÅ«ras strāvojumu kontekstā,[1] upurējot klasiskās teoloÄ£iskās pamatdoktrÄ«nas. TeoloÄ£iskais liberālisms apÅ”auba vēsturisko mācÄ«bu par BÄ«beles patiesumu, BÄ«beles Dieva ekskluzivitāti un Jēzu Kristu kā Dievcilvēku un universālu PestÄ«tāju. Praksē Å”odienas liberāļi visbiežāk ordinē (ievada garÄ«dznieka kārtā) sievietes[2] un pieņem laikmeta gara diktētās mācÄ«bas par dzÄ«vÄ«bu (mākslÄ«go abortu un eitanāziju) un dzimuma identitāti. Piemēram, viendzimuma attiecÄ«bas viņi atzÄ«st par kristÄ«gajai mācÄ«bai atbilstoÅ”u praksi. SievieÅ”u ordinācijas pieļauÅ”ana ir paradigmātisks teoloÄ£iskā liberālisma piemērs. Tajā, kā augstāku autoritāti stādot laikmeta egalitāros strāvojumus, ir notikusi atkāpÅ”anās no vēsturiskās bibliskās mācÄ«bas par kalpoÅ”anas amatu. ÄŖsumā, liberālo kristietÄ«bu nereti raksturo vēsturiski kritiskās metodes lietojums attiecÄ«bā uz BÄ«beles mācÄ«bu, kas paredz augstāku autoritāti pieŔķirt kritizējoÅ”ajam cilvēka prātam, nevis Svētajos Rakstos atklātajam Dieva Vārdam.

KonservatÄ«vā kristietÄ«ba[3] BÄ«beli skaidro, sekojot klasiskās teoloÄ£ijas pamatdoktrÄ«nām (bibliski konservatÄ«vi jeb iespējami tuvāk bibliskā stāsta vienkārÅ”ajai nozÄ«mei). Tā visbiežāk ordinē tikai vÄ«rieÅ”us, kā nebiblisku noraida mērÄ·tiecÄ«gu dzÄ«vÄ«bas izdzÄ“Å”anu un par kristÄ«gi neattaisnojamām atzÄ«st dažādas dzimuma identitātes variāciju teorijas un prakses.

SvarÄ«gi piebilst, ka, veidojot attiecÄ«bas ar sabiedrÄ«bu, kristietÄ«bai vēsturiski nav bijusi viena atbilde uz attiecÄ«gajā laikmetā izplatÄ«tu uzskatu pieņemÅ”anu vai noraidÄ«Å”anu. Å Ä«s attiecÄ«bas ir dinamiskas. Reizēm pāreja no pieņemÅ”anas uz noraidÄ«jumu ir bijusi strauja, citreiz ā€“ pakāpeniska. Turklāt sabiedrÄ«ba ir ietekmējusi baznÄ«cu un kristieÅ”us, un arÄ« kristieÅ”i ā€“ sabiedrÄ«bu. ValdoÅ”ais modelis ir pretruna vai konflikts. Piemēram, Romas impērijā kristieÅ”i atŔķīrās ar savu no laulÄ«bas svētuma mācÄ«bas izrietoÅ”o seksuālo ētiku. Viņus atŔķīra arÄ« attieksme pret dzÄ«vÄ«bas neaizskaramÄ«bu laikā, kad zÄ«daiņu nonāvÄ“Å”ana bija ierasta prakse. Savukārt TreÅ”ajā Reihā vācu baznÄ«ca atturējās no nacistu zvērÄ«bu kritikas, tādējādi rādot, kas notiek, kad baznÄ«ca pieskaņojas sabiedrÄ«bai un valstij.

Par Latvijas kristietības konservatīvismu

Visbiežākais skaidrojums Rietumu kristietÄ«bas konservatÄ«vismam Latvijā ir ā€“ ā€œtāpēc, ka okupācijas režīms…ā€ ar parasti sekojoÅ”u pozitÄ«vu vai negatÄ«vu vērtējumu. Tam var piekrist. Tomēr svarÄ«gi minēt, ka Latvijas kristietÄ«bas Ä«patnÄ«ba uz apkārtējo valstu fona ir Å”obrÄ«d pastāvoÅ”ais ļoti dažādais konfesionālais vai ekumeniskais, kā parasti mēdz teikt, formāts. Latvijas kristieÅ”u vairākums ir konservatÄ«vs neatkarÄ«gi no konfesionālās piederÄ«bas.

Latvijā, lÄ«dzās vairumam reformācijas ietvaros tapuŔām Rietumu kristietÄ«bas konfesijām un pēdējā simtgadē pieauguŔām evaņģelikāļu kustÄ«bām, Austrumu kristietÄ«bu pārstāv viena no trim lielākajām Latvijas konfesijām ā€“ krievu (Maskavas patriarhāta) pareizticÄ«go baznÄ«ca un vecticÄ«bnieki. Abas atseviŔķi neapskatÄ«sim, jo tās iederas Ŕīs kristietÄ«bas daļas globālajā salÄ«dzinoÅ”i konservatÄ«vajā kontekstā.

AtŔķirÄ«ba starp liberālo un konservatÄ«vo pieeju krietni vairāk ir skārusi pēcreformācijas Rietumu kristietÄ«bu Latvijā. Te Ä«paÅ”i neskarsim Romas katoļus, kuri kopumā iekļaujas savas konfesijas konservatÄ«vajā plÅ«dumā, kas raksturÄ«gs centrālajai un Austrumeiropai un kur pirmo vijoli spēlē Polija. Tāpēc nav Ä«paÅ”s pārsteigums, ka Romas katoļi kopā ar pareizticÄ«gajiem ir viens no konservatÄ«vās kristietÄ«bas pamatiem ne tikai Latvijā, bet visā reÄ£ionā.

Citas reformācijas laika konfesijas ir ļoti dažādas. No izmērā mazākām baznÄ«cām labāk pazÄ«stamās baptistu, septÄ«tās dienas adventistu un evaņģelikāļu kustÄ«bas ir drÄ«zāk konservatÄ«vas. Å Ä·ietami mazāk pazÄ«stamās ā€“ anglikāņi[4] un metodisti[5] ā€“ ir drÄ«zāk liberālas. Tās atseviŔķi neapskatÄ«sim, jo to konservatÄ«vā vai liberālā teoloÄ£ija un prakse Latvijas sabiedrÄ«bu ietekmē maz (vai nemaz).

Padziļinātu uzmanību pievērsīsim Latvijas konservatīvo kopumā īpatnajiem luterāņiem vairāku iemeslu dēļ:
(1) LÄ«dz 2. Pasaules kara beigām luteriskā baznÄ«ca Latvijā bija de facto tautas baznÄ«ca ar joprojām salÄ«dzinoÅ”i lielu ietekmi sabiedrÄ«bā, jo tai bija visplaŔākā pārstāvÄ«ba un vislielākā vēsturiskā ā€œpēdaā€.
(2) Latvijas luterāņi ar nelieliem izņēmumiem atŔķiras no reÄ£iona lielajām vēsturiski luteriskajām, bet Å”obrÄ«d liberālajām baznÄ«cām kaimiņos, Ä«paÅ”i Skandināvijā.
(3) Vēl nesenā pagātnē Latvijas luterāņus paÅ”us teoloÄ£iski varēja pieskaitÄ«t liberālajam flangam, piemēram, sievieÅ”u ordinācijas jautājumā.  
(4) Luterāņi ir vienÄ«gā lielā Latvijas konfesija ar divām ietekmÄ«gām draudžu apvienÄ«bām jeb baznÄ«cām, no kurām viena vērtējama kā konservatÄ«va, bet otra ā€“ kā liberāla.

Luterāņu Ä«patnÄ«bas Latvijā (1): senākā vienotÄ«ba ā€“ saŔķeltÄ«ba ā€“ nenotikusÄ« vienotÄ«ba

2. Pasaules kara rezultātā latvieÅ”u tauta tika saŔķelta divās nevienādās daļās. Galvenokārt Rietumeiropā un Amerikā izveidojās diezgan liela trimdas kopiena (~15% no visa pirmskara Latvijas iedzÄ«votāju skaita), kas laikā lÄ«dz neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anai saglabāja ļoti augstu paÅ”organizācijas lÄ«meni. SalÄ«dzinot ar Latvijā palikuÅ”ajiem, trimdas kopienai bija raksturÄ«gs proporcionāli lielāks augsti kvalificētu dažādu sabiedrisko, ekonomisko, akadēmisko un kultÅ«ras darbinieku Ä«patsvars. Tāpēc trimdas ietekmi uz notikumiem Latvijā nedrÄ«kst novērtēt pārāk zemu.

EksÄ«ls luterisko baznÄ«cu sadalÄ«ja divās daļās: galvenokārt Latvijā balstÄ«tajā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznÄ«cā (LELB) un galvenokārt ārpus Latvijas balstÄ«tajā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznÄ«cā ārpus Latvijas (LELBāL) jeb Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznÄ«ca pasaulē (LELBP).[6] Okupācijas laikā LELB bija skaitliski lielāka (dokumentāli gan to nevar pierādÄ«t, jo okupācijas laikā Ŕādu statistiku nevarēja iegÅ«t). Par spÄ«ti pretkristÄ«gā režīma Ä«stenotajai baznÄ«cas nomākÅ”anai LELB tolaik netieÅ”i ietekmēja Latvijas sabiedrÄ«bu.[7] Savukārt ekonomisko izaugsmi piedzÄ«vojuÅ”ie Rietumi LELBāL nodroÅ”ināja daudz augstāku labklājÄ«bu. Trimdā bija devies liels skaits akadēmiski izglÄ«toto teoloÄ£ijas pasniedzēju un mācÄ«tāju. Latvijā palika ļoti ierobežots mācÄ«tāju resurss, kuru turpmākā pretkristÄ«gā režīma spiediens vēl vairāk vājināja. Okupācijas laikā LELBāL daudz ietekmējās no savām mÄ«tnes zemes baznÄ«cām Rietumos. Tur savukārt arvien vairāk valdÄ«ja liberālā teoloÄ£ija. Taču LELB, kaut ar ierobežotu teoloÄ£isko darbÄ«bu, palika kā vajāta (ā€œgetoā€) baznÄ«ca un atradās bibliski konservatÄ«vas teoloÄ£ijas un citu Latvijas konfesiju spēcÄ«gā ietekmē.

Tomēr ierobežotā apjomā liberālās teoloÄ£ijas ietekme bija vērojama arÄ« okupācijas laika LELB. Piemēram, 1975. gadā LELB ordinēja pirmo mācÄ«tāju sievieti.[8] LELB arÄ« lÄ«dzdarbojās dažādās starptautiskās un ekumeniskās organizācijās. Savā ziņā okupācijas laikā abas latvieÅ”u luteriskās baznÄ«cas daļas saglabāja gana tuvu teoloÄ£isko kopÄ«bu, un tās bÅ«tu grÅ«ti vienu no otras noŔķirt.

Pēc neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas abas noŔķirtās daļas strādāja pie apvienoÅ”anās. Traucēja dažādas galvenokārt baznÄ«cpolitiskas un personiskas nesaskaņas, kuras gan nevarētu raksturot kā teoloÄ£iskas. Proti, tās nevarētu raksturot kā ŔķeļoÅ”as liberālā un attiecÄ«gi konservatÄ«vā flangā. Piemēram, LELB arhibÄ«skaps Kārlis GailÄ«tis tam laikam strÄ«dÄ«gāko teoloÄ£isko jautājumu par sievieÅ”u ordinÄ“Å”anu skatÄ«ja tāpat kā LELBāL (proti, liberāli) un postulēja, ka tā ir viena no viņa darbÄ«bas prioritātēm.[9]

SavdabÄ«gi piemērots brÄ«dis pāriet jaunā attiecÄ«bu fāzē un panākt abu reiz vienotās baznÄ«cas daļu apvienoÅ”anos radās 1992./1993. gadu mijā. Tad ar pusotra mēneÅ”a starpÄ«bu mūžībā aizgāja LELB un LELBāL vadÄ«tāji. ApvienoÅ”anās procesā bija paredzētas abu baznÄ«cu vadÄ«tāju vēlÄ“Å”anas; viņi tad arÄ« veidotu nākamo kopējo latvieÅ”u luterisko baznÄ«cu.

Tomēr Ŕī iecere izgāzās LELB 1993. gada sinodē. IepriekÅ” piedāvātā kandidāta vietā par LELB vadÄ«tāju ievēlēja sinodē izvirzÄ«tu konkurējoÅ”o kandidātu ā€“ gados salÄ«dzinoÅ”i jauno Jāni Vanagu. ViņŔ pirms balsojuma paziņoja, ka ievēlÄ“Å”anas gadÄ«jumā neturpinās jau iegājuÅ”os sievieÅ”u ordinācijas praksi. Savukārt par LELBāL arhibÄ«skapu kļuva Elmārs Ernsts RozÄ«tis. LÄ«dz ar to kopÅ” 1993. gada abas baznÄ«cas ā€“ sākotnēji palēnām, bet arvien neatgriezeniskāk ā€“ sāka iet pretējos teoloÄ£iskos virzienos.

Å obrÄ«d abas baznÄ«cas ir attālinājuŔās tik ļoti, ka grÅ«ti atrast kādus kopÄ«gus saskares punktus. Vienota baznÄ«cu vadÄ«ba paliek neiespējams sapnis, lai gan Ŕāds scenārijs ir Ä«stenojies Latvijas luterāņiem vēsturiski vistuvākajā Igaunijas luterāņu baznÄ«cā.

Luterāņu Ä«patnÄ«bas Latvijā (2): nenotikusÄ« vienotÄ«ba ā€“ notikusÄ« saŔķeltÄ«ba

Laiku, kopÅ” LELB vadÄ«bā nonāca Jānis Vanags, iezÄ«mējuÅ”as vairākas teoloÄ£iska rakstura pārvirzes un jautājumi, kuros LELB un LELBāL ieņēma atŔķirÄ«gu nostāju. Daži Å”ie jautājumi plaŔākai publikai, iespējams, palikuÅ”i nepamanÄ«ti.

Vispirms par redzamākajām teoloÄ£iskajām pārvirzēm. Pirms abas baznÄ«cas sāka attālināties, starptautiski un ekumeniski tās bija stipri lÄ«dzÄ«gas. Abas bija dalÄ«bnieki Pasaules baznÄ«cu padomē (PBP) un Pasaules luterāņu federācijā (PLF). KopÅ” 1993. gada LELB, kas joprojām skaitās abu Å”o organizāciju sastāvā, savas aktivitātes tajās ir samazinājusi lÄ«dz minimumam. Turklāt 2001. gadā LELB noslēdza altāra un kanceles sadraudzi ar vadoÅ”o pasaules konservatÄ«vo luterāņu baznÄ«cu ā€“ ASV MisÅ«ri sinodi. LELB gatavojas iestāties Starptautiskajā luterāņu padomē ā€“ konservatÄ«vu baznÄ«cu apvienÄ«bā. 1993. gadā abas latvieÅ”u luterāņu baznÄ«cas bija sarunu procesā, lai pievienotos anglikāņu un Skandināvijas luterāņu apvienÄ«bai ā€“ t. s. Porvo deklarācijai. LELBāL 2014. gadā tai pievienojās, taču LELB arvien ir tikai novērotāja statusā. Tātad abas baznÄ«cas ir spēruÅ”as soļus visnotaļ pretējos teoloÄ£iskos virzienos.

Jautājums par sievieÅ”u ordināciju LELB vadÄ«tāju Jāni Vanagu pavada visus arhibÄ«skapa kalpoÅ”anas gadus un ir kļuvis par viņa zÄ«molu. Tikai vÄ«rieÅ”u kārtas ticÄ«go ordināciju viņŔ pamato BÄ«beles skaidrajās vadlÄ«nijās un BaznÄ«cas vēstures tradÄ«cijā. Tas, ko Vanaga oponenti no savas puses dogmatiski skaidro kā diktatorisku tendenci, Vanaga skatÄ«jumā ir vienkārŔā BÄ«beles mācÄ«ba. Veidojas viedokļu sadursme, kas ne tikai ir attālinājusi LELB no LELBP, kura 2010. gadā no jauna apstiprināja savu doktrinālo redzējumu,[10] bet arÄ« tuvinājusi LELB citām Latvijas konservatÄ«vajām konfesijām. Tādējādi luteriskās baznÄ«cas vadÄ«tāja veicinātais teoloÄ£iskais kurss ir radÄ«jis situāciju, kurā trÄ«s lielākās un citas mazākas Latvijas baznÄ«cas un ticÄ«go grupas morāles jautājumos spēj paust vienotu viedokli attiecÄ«bā pret valsti un sabiedrÄ«bu ā€“ lÄ«dzÄ«gi valstÄ«m, kurās tāda privilēģija ir tikai vienai dominējoÅ”ai konfesijai (piemēram, Polijā).

KopÅ” 1993. gada atseviŔķi notikumi ir uzskatāmi parādÄ«juÅ”i abu luterisko baznÄ«cu savstarpējo atsveÅ”inātÄ«bu un pieaugoÅ”o neatkarÄ«bu. Sākotnēji Å”ie soļi cilvēkiem no malas bija gandrÄ«z nepamanāmi. Piemēram, maz ar luterisko baznÄ«cu nesaistÄ«tu cilvēku zina, ka 1994. gadā par Latvijas Universitātes (LU) TeoloÄ£ijas Fakultātes (TF) dekānu tika ievēlēts LELBāL mācÄ«tājs Vilis Vārsbergs (1929ā€“2012). Viņa vadÄ«bā Ŕī mācÄ«bu iestāde nostājās atklātā un ļoti krasā opozÄ«cijā LELB arhibÄ«skapam Jānim Vanagam un viņa Ä«stenotajai baznÄ«cas politikai, vienlaikus attÄ«stot un padziļinot visa veida sadarbÄ«bu ar LELBāL. Ja 1990. gadā LELB organiska sastāvdaļa ā€“ tās TeoloÄ£iskais seminārs ā€“ tika pievienots LU kā atjaunotā TF, tad vadÄ«bas un mācÄ«bspēku iespaidā TF jau salÄ«dzinoÅ”i Ä«sā laikā teoloÄ£iski kļuva gandrÄ«z par LELBāL sastāvdaļu. Lai arÄ« TF sevi pozicionē kā akadēmisku (t. i., konfesionāli neitrālu) mācÄ«bu iestādi, TF praktiskā teoloÄ£iskā, ekleziālā un sabiedriskā darbÄ«ba liecina par LELBāL/LELBP oficiālās doktrÄ«nas nostiprināŔanos Latvijas nodokļu maksātāju uzturētā izglÄ«tÄ«bas iestādē. Presē un citos plaÅ”saziņas lÄ«dzekļos TF jau gadiem kalpo par avotu, no kura žurnālisti smeļ atseviŔķu kristieÅ”u atbalstu liberālos un progresÄ«vos jautājumos, kuros Latvijas lielākās konfesijas ir prognozējami konservatÄ«vas.

Ja TF var uzskatÄ«t par pirmo nepārprotami ar LELBāL saistÄ«to organizāciju Latvijā, tad kā nākoÅ”o LELBāL sastāvdaļu var uzskatÄ«t 2009. gadā izveidoto RÄ«gas evaņģēlisko draudzi. KopÅ” dibināŔanas tā apvienoja galvenokārt repatriējuÅ”os trimdas latvieÅ”us un LELBāL teoloÄ£ijai simpatizējoÅ”us Latvijas latvieÅ”us, un to vadÄ«ja LELBāL mācÄ«tāji. LikumsakarÄ«gs ir Ŕīs draudzes 2010. gada lÅ«gums to uzņemt LELBāL.[11]

KopÅ” 2010. gada vairāki LELB notikuÅ”i pavērsieni LELBP pārstāvniecÄ«bu ir paplaÅ”inājuÅ”i ā€“ galvenokārt saistÄ«bā ar Sigurda SproÄ£a (1941ā€“2013) savulaik vadÄ«tajām un LELB pametuÅ”ajām Aizputes, CÄ«ravas un ValtaiÄ·u draudzēm, tomēr ne tikai. Kā vainagojumu Å”im veidoÅ”anās procesam jāskata LELBP (tobrÄ«d vēl LELBāL) atseviŔķa Latvijas apgabala izveide 2016. gadā. Tā pasvÄ«tro Latvijas luterāņu paÅ”reizējo stāvokli ā€“ senāk vienas baznÄ«cas divas jau izteikti atŔķirÄ«gu teoloÄ£iju struktÅ«ras.

LELBP Latvijas apgabals ā€“ ietekmÄ«gs spēlētājs konfesiju kartē

Ir apritējuÅ”i pieci gadi kopÅ” LELBP Latvijas apgabala izveides. Tā kā Ŕī konfesija teoloÄ£iski liberālās ievirzes dēļ atŔķiras no LELB un Latvijas kristieÅ”u konservatÄ«vā vairākuma, jāizvērtē LELBP Latvijas apgabala nosacÄ«ti stiprās un vājās puses. Tas varētu palÄ«dzēt saprast apgabala tālāko iespējamo ietekmi uz kristÄ«gā liberālisma un konservatÄ«visma strÄ«diem Latvijas sabiedrÄ«bā. Vai LELBP Latvijas apgabals bÅ«tu vērtējams tāpat kā izmērā lÄ«dzÄ«gā metodistu baznÄ«ca?[12]

Par spēcÄ«go pusi runājot, 2021. gada pavasarÄ« LELBP Latvijas apgabals ir stabila struktÅ«ra ar 13 garÄ«dzniekiem, 6 draudzēm un 5 kopām (atbilstoÅ”i Latvijas apgabala noteikumiem, ar mazāk kā 20 locekļiem)[13] un, aptuveni rēķinot, vismaz 600ā€“800 draudžu apmeklētājiem vai locekļiem. Izmērā ziņā tas ir lÄ«dzÄ«gi Augsburgas ticÄ«bas apliecÄ«bas luterāņiem vai dievturiem.[14] LÄ«dz ar to LELBP Latvijas apgabals uzskatāms par Latvijas mērogiem mazu draudžu struktÅ«ru jeb baznÄ«cu.

Tomēr svarÄ«gi ņemt vērā iepriekÅ” minēto, proti, ka Latvijas Universitātes TeoloÄ£ijas fakultāte savā darbÄ«bā ir LELBP teoloÄ£iju pārstāvoÅ”a, veicinoÅ”a un izplatoÅ”a akadēmiska iestāde. Latvijā tikai nedaudzām konfesijām ir savas akadēmiskās mācÄ«bu iestādes, tāpēc LELBP pilnÄ«gi noteikti izceļas ar noteicoÅ”o balsi TF. AttiecÄ«gi, Ŕādai salÄ«dzinoÅ”i nelielai draudžu kopÄ«bai ir spēcÄ«gs institucionālais atbalsts.

Kāds ir Ŕī jaunā apgabala tēls sabiedrÄ«bā? AtpazÄ«stamÄ«bai nāk par labu LELBP Latvijas apgabala lietotais paÅ”apzÄ«mējums luterāņi, jo vidējais latvietis sevi saprot kā luterāni.[15] Tā kā LELBP ā€œmodernizējoŔāā€ ievirze doktrinālos apsvērumus pārsvarā pakārto valdoÅ”ajiem laikmetÄ«gās modes vējiem, tā bauda Ŕī brīža Rietumu liberālās vērtÄ«bas pārstāvoŔās sabiedrÄ«bas daļas atbalstu, Ä«paÅ”i sievieÅ”u ordinācijas ievieÅ”anā un viendzimuma attiecÄ«bu (un citu ar dzÄ«vÄ«bu un dzimumu saistÄ«tu jauninājumu) popularizācijā. Å obrÄ«d Latvijas sabiedrÄ«bā Ŕīs uzskatu grupas piekritēju daļa nav vairākumā. Tomēr Å”o uzskatu virzÄ«bai (ā€œgatavināŔanaiā€, kā to reizēm sauc) liels atbalsts ir rodams iecienÄ«tos plaÅ”saziņas lÄ«dzekļos. Tas ilgtermiņā var ievērojami veicināt LELBP atpazÄ«stamÄ«bu.

Ņemot vērā LELBP starptautisko identitāti, reti kura baznÄ«ca Latvijā var lÄ«dzināties LELBP starptautiskās atpazÄ«stamÄ«bas, sakaru un sadarbÄ«bas iespēju ziņā ā€“ Ä«paÅ”i ar reÄ£ionālajām māsu baznÄ«cām (seviŔķi Skandināvijā un Vācijā).

Nevar ignorēt vēl vienu neteoloÄ£isku, t. i., politisku un ekonomisku faktoru, kurā LELBP ir lielas priekÅ”rocÄ«bas, pateicoties Å”obrÄ«d Latvijā tik prioritārajai ā€œtrimdas politikaiā€. Daudzām LELBP draudzēm ir krietni lielākas finanÅ”u iespējas nekā vidusmēra Latvijas draudzēm.

Kopsavelkot LELBP Latvijas apgabala spēcÄ«gās puses, jāsecina, ka, par spÄ«ti nelielajam izmēram, tā ietekme vairākos aspektos (akadēmiskā, starptautiskā, plaÅ”saziņas lÄ«dzekļu atbalsta, ekonomiskā un politiskā ziņā) ļauj LELBP Latvijas apgabalu vērtēt kā vienu no nākotnē potenciāli ietekmÄ«gākajām Latvijas konfesijām. Tai jau Å”obrÄ«d ir manāma klātbÅ«tne medijos un ir resursi, kuru daudzām citām konfesijām trÅ«kst.

PievērÅ”oties vājajām pusēm, vispirms krÄ«t acÄ«s neskaidrÄ«ba saistÄ«bā ar paÅ”apzÄ«mējumu un terminu luterāņi. Bez LELB un LELBP Latvijas apgabala par atpazÄ«stamÄ«bu (un par luterāņu vārdu) cÄ«nās vēl vismaz viena draudžu apvienÄ«ba (Augsburgas ticÄ«bas apliecÄ«bas jeb Konfesionālo luterāņu baznÄ«ca), kā arÄ« dažādi brÄ«vmācÄ«tāji, kas ir vai nav bijuÅ”i saistÄ«ti ar LELB. Tāpēc LELBP Latvijas apgabalam nenovērÅ”ami draud zināms apjukums, paredzami drÄ«z plaŔākā sabiedrÄ«bā raisot diskusiju par vārda ā€œluterisksā€ nozÄ«mi un tā saistÄ«bu ar konservatÄ«vu vai liberālu pieeju teoloÄ£ijai un sabiedrÄ«bā aktuāliem jautājumiem.

Vēl jāmin LELBP Latvijas apgabala ievērojami mazākā atpazÄ«stamÄ«ba, proti, tā pārstāvji, mācÄ«tāji un vadÄ«tāji nav pietiekami ā€œpamanāmiā€. PamanāmÄ«bu neveicina arÄ« reliÄ£iskās infrastruktÅ«ras, t. i., atseviŔķu dievnamu trÅ«kums. Latvijas iedzÄ«votāji dažādu kulturāli emocionālu iemeslu dēļ draudzi bez sava dievnama, tikai ar pulcÄ“Å”anos laicÄ«gās telpās, nereti uzskata par ā€œsektuā€. Pagaidām izteiktākā atŔķirÄ«ba starp LELBP Latvijas apgabalu un citiem luterāņiem (un vairumu citu Latvijas konfesiju) ir tikai nostāja sievieÅ”u ordinācijas un morāles mācÄ«bas jautājumos. Å ie jautājumi ir bÅ«tiski baznÄ«cas lietās zinoŔākiem cilvēkiem, bet plaŔākai sabiedrÄ«bai ā€“ ne visai. Å o mÄ«nusu varētu mainÄ«t kāda populāra cilvēka iekļauÅ”anās LELBP Latvijas apgabalā: piemēram, ja bijuÅ”ais LELB mācÄ«tājs un sabiedrÄ«bā pazÄ«stamais Juris Rubenis paziņotu par savu iestāŔanos LELBP vai reÄ£istrētos kā Ŕīs baznÄ«cas mācÄ«tājs (Å”im solim diez vai bÅ«tu teoloÄ£iski ŔķērŔļi).

Kopsavelkot LELBP Latvijas apgabala nosacÄ«ti stipros un vājos punktus, no vienas puses LELBP Latvijas apgabalu varētu iedalÄ«t pie skaita un ietekmes ziņā mazajām Latvijas konfesijām, tomēr minētie stiprie punkti to darÄ«t liedz. Rezultātā var izteikt minējumu, ka, turpinoties paÅ”reizējām tendencēm, jau Å”obrÄ«d LELBP Latvijas apgabalam piemÄ«t iespēja izaugt par nopietnu dalÄ«bnieku Latvijas konfesionālajā ainā un kļūt par vadoÅ”o spēlētāju nekonservatÄ«vās kristietÄ«bas daļā. Spriežot pēc ekumeniskajām tendencēm LELBP teoloÄ£iskajā darbÄ«bā (piemēram, dalÄ«bu Porvo), kā arÄ« PLF atvērto pieeju teoloÄ£ijai, ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka LELBP un tās Latvijas apgabals jau pārskatāmā nākotnē de facto kļūs par latvieÅ”u liberālās kristietÄ«bas vienojoÅ”o platformu. Tajā uz federatÄ«viem pamatiem vai citādi varētu ieplÅ«st jau esoÅ”ie mazie liberālās kristietÄ«bas elementi (piemēram, metodisti), kā arÄ« mācÄ«tāji un liberālas kristieÅ”u grupas, kuras ir pametuÅ”as konservatÄ«vās konfesijas (piemēram, teoloÄ£iskā strÄ«dā plosÄ«tā SeptÄ«tās Dienas adventistu draudzes daļa[16]).

Tādējādi pārskatāmā nākotnē LELBP Latvijas apgabals, pateicoties savai neproporcionālajai ietekmei, varētu mainÄ«t pastāvoÅ”o liberālo/konservatÄ«vo Latvijas kristietÄ«bas samēru un monolÄ«tumu. Turklāt dažādu vēsturisku iemeslu dēļ Ŕīs konfesijas ietekmes pieaugums var skart arÄ« plaŔākas Latvijas konservatÄ«vās domas ilgtspējÄ«bu sabiedrÄ«bā. Jau Å”obrÄ«d pie LELBP Latvijas apgabala (pārsvarā TF) teoloÄ£isku atbalstu meklē arÄ« laicÄ«gās liberālās politikas un sabiedriskā viedokļa veidotāji.

Post scriptum. Pēc raksta autora līguma pievienojam vienu no komentāriem, lai tam pievērstu lasītāju uzmanību:

Paldies par rakstu! KonspektÄ«vs ieskats ev. luterāņu cīņās un arÄ« pamatotas prognozes. Tāpat rakstÄ«tajam par LELBP neproporcionālo ietekmi ir pilnÄ«bā jāpiekrÄ«t. Par to liecina gan Latvijas Universitātes TeoloÄ£ijas Fakultātes docētāju ievēlÄ“Å”ana RÄ«gas Domē pēdējās vēlÄ“Å”anās no ļoti liberālas partijas saraksta, gan panākumi tiesu varas frontē un Saeimā.
Bez jaunās luterāņu baznÄ«cas uzvaras konstitucionālās tiesas un likumdevēju laukā Ŕīs apraksts manuprāt ir nepilnÄ«gs, kamdēļ ceru autors nepiebildÄ«s, ka tos Å”ai komentārā arÄ« piefiksÄ“Å”u. Starp citu abi notikumi labi parāda attieksmi pret konservatÄ«vismu kā tādu. SākÅ”u ar Satversmes tiesu.
Satversmes tiesa pieņēma 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-18-01. Konkrētā lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma un saistÄ«jās ar pareizticÄ«go baznÄ«cas draudžu centieniem reÄ£istrēties reliÄ£isko organizāciju un to iestāžu reÄ£istrā. ZÄ«mÄ«gi, ka Satversmes tiesa negaidÄ«ti savu viedokli aicināja izteikt ne tikai ekspertus, bet arÄ« ā€œLatvijas Evaņģēliski Luterisko BaznÄ«cuā€ un arÄ« Latvijas Evaņģēliski luterisko baznÄ«ca ārpus Latvijas (tā brīža LELBP nosaukums). Skata pēc arÄ« vēl dažas reliÄ£iskas organizācijas. Šāda Satversmes tiesas izvēle uzskatāma mazākā mērā par pārsteidzoÅ”u (protams, ja neņem vērā viņu neproporcionālo ietekmi). AcÄ«s iekrÄ«t arÄ« tas, ka spriedumā, LELBāL pieminot, tiesa gari un plaÅ”i skaidro tās statusu. LELBāL, kā to norāda Satversmes tiesa savā spriedumā, esot ā€™ā€™darbojoties ārpus okupētās Latvijas robežām, esot nodroÅ”inājusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas 1928. gada satversmes, tradÄ«ciju un administratÄ«vo pamatprincipu nepārtrauktÄ«buā€™ā€™ utt. Bez Å”aubām Ŕāds plaŔāks skaidrojums dod iespēju LELBāL pārstāvoÅ”iem juristiem atsaukties uz Å”o to un apstrÄ«dēt LELB tiesÄ«bas uz tādu paÅ”u skaidrojumu, jo to taču ir teikusi augstākā tiesu instance Latvijā! Satversmes tiesas spriedumā Ŕāds skaidrojums iegÅ«st Ä«paÅ”u nozÄ«mi un ir pielÄ«dzināms likuma skaidrojumam. Turklāt interesanti, ka, lai arÄ« spriedums nav nekādā sakarā ar luterāņiem (tas ir par alternatÄ«vu pareizticÄ«go draudžu nereÄ£istrÄ“Å”anu), spriedumā tiek ierakstÄ«ts tiesas vērtējums par LELBāL rakstot, ka tā ā€™ā€™nevarot tikt reÄ£istrēta Latvijā kā reliÄ£iskā savienÄ«ba (baznÄ«ca), jo uz to tiekot attiecināts pārreÄ£istrācijas pienākums un viena evaņģēliski luteriskajai konfesijai piederÄ«ga reliÄ£iskā savienÄ«ba jau esot reÄ£istrēta. Tādējādi Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznÄ«cai ārpus Latvijas esot atņemta iespēja Ä«stenot vairākas bÅ«tiskas tiesÄ«bas. Ņemot vērā minēto, vajagot atzÄ«t, ka apstrÄ«dētajās normās ietvertais regulējums ierobežo ne tikai Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas ārpus Latvijas tiesÄ«bas tikt reÄ£istrētai kā reliÄ£iskajai savienÄ«bai (baznÄ«cai) un Ä«stenot no reliÄ£iskās savienÄ«bas statusa izrietoŔās tiesÄ«bas, bet arÄ« to draudžu tiesÄ«bas, kuras vēlas izstāties no 1946. gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas, un to personu tiesÄ«bas, kuras ir vai vēlas bÅ«t piederÄ«gas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznÄ«cai ārpus Latvijas. Ņemot vērā to, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznÄ«cai ārpus Latvijas un tās draudzēm liegts apvienoties hierarhiski augstākas pakāpes reliÄ£iskās organizācijas formā un tieÅ”i ar Å”o liegumu tiek ierobežota iespēja Ä«stenot bÅ«tiskas ar reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu saistÄ«tas tiesÄ«bas, varot secināt, ka apstrÄ«dētās normas ierobežo Satversmes 99. un 102. pantā nostiprinātās pamattiesÄ«bas. ApstrÄ«dētās normas liedzot 1928. gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznÄ«cas darbÄ«bas nepārtrauktai turpinātājai reÄ£istrēties kā pie luterāņu konfesijas piederÄ«gai reliÄ£iskajai savienÄ«bai (baznÄ«cai) un nostādot privileģētā stāvoklÄ« citas luterāņu konfesijas baznÄ«cas. Tas esot pretrunā arÄ« ar NeatkarÄ«bas deklarāciju un valsts nepārtrauktÄ«bas principu.ā€™ā€™
Tiesas pagrieziens LELBāL virzienā var Ŕķist pārsteidzoÅ”s, bet no otras puses, zinot tiesneÅ”u un LELBāL juridiskā pārstāvju savstarpējo saikni, tas ir likumsakarÄ«gs un loÄ£isks. Galarezultātā Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums groza vairākas desmitgades pastāvējuŔās valsts un baznÄ«cas attiecÄ«bu un reÄ£istrācijas principus. Tiek atcelta valsts administratÄ«vā pārraudzÄ«ba par jaunajām reliÄ£iskajām kustÄ«bām. Ne tikai PareizticÄ«go BaznÄ«ca iegÅ«st ā€™ā€™konkurējoÅ”uā€™ā€™ reliÄ£isku savienÄ«bu, bet LELBāL gÅ«st iespēju reÄ£istrēt otru BaznÄ«cu Latvijā. Var jau jautāt kāpēc tad LELBāL vai tagadējā nosaukumā LELBP (nosaukums, starp citu, ir labāks reÄ£istrācijai Latvijā, jo dÄ«vaini kā Latvijā reÄ£istrēta draudze sauktos kā ārpus Latvijas darbojoÅ”a baznÄ«caā€¦) vēl nav reÄ£istrēta? Atbilde ir vienkārÅ”a ā€“ nav lÄ«dz galam atrisināts baznÄ«cu Ä«paÅ”umu jautājums. LÄ«dzko, tas bÅ«s sakārtots, tā arÄ« de facto iestāsies raksta autora pirmspēdējā rindkopā izvirzÄ«tais pieņēmums. Tad arÄ«, piemēram, Juris Rubenis (vai kāds cits) nostāsies Ŕīs jaunās un varenās liberālās baznÄ«cas galvgalÄ«.
Starp citu, nav tā, ka LELB to visu nesaprastu. Tā saprot itin labi, bet tā neko darÄ«t nevar, jo. kā liecina 2018. gada notikumi Satversmes tiesā un arÄ« Saeimā, tās ietekme, pieklājÄ«gi un politkorekti izsakoties, ir visai neliela. Par ko ir runa? LELB 2018. gadā paralēli centieniem ko panākt PēterbaznÄ«cas lietā, centās 12. Saeimā panākt arÄ« sava (!!!!!!!) likuma grozÄ«jumus. Ja tas bÅ«tu izdevies, LELB bÅ«tu pasargāta pret Ä«paÅ”uma pretenzijām no LELBāL puses, gan arÄ« varētu aizsargāt savas tiesÄ«bas uz BaznÄ«cas ekskluzÄ«vo saistÄ«bu ar pirmskara baznÄ«cu. Å ie soļi cieta sagrāvi un izrādÄ«jās, ka tai spēcÄ«gu draugu Saeimā nemaz nav. Sakāve bija graujoÅ”a. LELBāL sekmÄ«gi parādÄ«jusi ā€™ā€™muskuļusā€™ā€™ Augstākajā tiesā, un Satversmes tiesā ā€˜ā€™iedarbinājaā€™ā€™ Pasaules brÄ«vos latvieÅ”us un citas trimdas organizācijas un politiskos sakarus, lai LELB grozÄ«jumi tiktu noraidÄ«ti. Ko vēlējās LELB izmainÄ«t savā likumā? Nu tieÅ”i to paÅ”u, ko bija panākusi LELBāL Satversmes tiesas spriedumā. LELB gribēja sava likuma preambulā ietvert, ka tā ā€™ā€™ir vēsturiski izveidojusies luteriskās reformācijas kustÄ«bas ietvaros 16. gs., darbÄ«bu sākusi pirms Latvijas valsts dibināŔanas, nepārtraukti darbojusies Latvijā arÄ« okupāciju laikā. BaznÄ«ca savas iekārtas pamatus ir noteikusi 1928.gadā, ko pilnveidojusi 2016.gada satversmē. AtbilstoÅ”i 1928.gada BaznÄ«cas satversme baznÄ«ca ir apvienojusi visus evaņģēliski luteriskās ticÄ«bas iedzÄ«votājus Latvijā arÄ« laikaposmā no 1940. lÄ«dz 1991.gadam. [ā€¦]ā€™ā€™ RespektÄ«vi ar Å”o preambulu LELB vēlējās atgÅ«t to, ko LELBāL ieguva ar jau iepriekÅ”minēto Satversmes tiesas spriedumu. Tas nostiprinātu tās statusu, tai skaitā aizsargātu luterāņu vārdu. Tāpat LELB mēģināja iestrādāt savā likuma savu Ä«paÅ”umu aizsardzÄ«bu. Tā piemēram vēlējās savā likumā iekļaut Ŕādu normu ā€™ā€™BaznÄ«cas un BaznÄ«cai piederÄ«gas draudzes, struktÅ«rvienÄ«bas, nodaļas vai citas institÅ«cijas un iestādes mantiskās attiecÄ«bas tiek risinātas BaznÄ«cas satversmē noteiktajā kārtÄ«bā. Ja kāda no BaznÄ«cai piederÄ«gām draudzēm likvidējas vai tiek likvidēta, jo ir pārstājusi darboties kā BaznÄ«cai piederÄ«ga draudze, tās manta pāriet BaznÄ«cas Ä«paÅ”umā BaznÄ«cas satversmē noteiktajā kārtÄ«bā. Likvidēto BaznÄ«cas struktÅ«rvienÄ«bu, nodaļu vai citu institÅ«ciju un iestāžu manta pāriet BaznÄ«cas Ä«paÅ”umā vai valdÄ«jumā BaznÄ«cas satversmē noteiktajā kārtÄ«bāā€™ā€™. Neizdevās. IzrādÄ«jās, ka LELB nav atbalsta Saeimā. Tas publiski arÄ« parādÄ«ja LELB acÄ«mredzamo ā€™ā€™politisko nespējuā€™ā€™ un attiecÄ«gi LELBāL ā€™ā€™spējuā€™ā€™.
Saeimas un Satversmes tiesas rÄ«cÄ«ba, kā ar Latvijas Universitātes struktÅ«rvienÄ«bas TeoloÄ£ijas fakultāte kā jaunās luteriskās baznÄ«cas satelÄ«tizglÄ«tÄ«bas iestāde patieŔām rāda, ka Latvijā visai pārskatāmā nākotnē mainÄ«sies reliÄ£iski konservatÄ«vais fons. Var vien citēt raksta autoru, ka jaunā luterāņu baznÄ«ca mainÄ«s pastāvoÅ”o liberālo/konservatÄ«vo Latvijas kristietÄ«bas samēru un monolÄ«tumu un tas neapÅ”aubāmi skars arÄ« plaŔākas Latvijas konservatÄ«vās domas ilgtspējÄ«bu sabiedrÄ«bā.

[1] Sal. ar Peter Toon, The End of Liberal Theology, Wheaton, Ill.: Crossway, 1995, p. 113, p. 192.

[2] Ordinācijas jautājumu konfesijas un to teoloÄ£ijas risina iekŔēji, un tas ne vienmēr var kalpot kā kritērijs konservatÄ«va/liberāla uzskatu kopuma izŔķirÅ”anai. Piemēram, vairums vasarsvētku, evaņģelikālās kustÄ«bas un dažas reformācijas laika konfesijas nenoŔķir garÄ«gās kalpoÅ”anas amatu no pārējiem ticÄ«gajiem, tāpēc ordināciju iztirzā visnotaļ maz, taču morāles ziņā tās ir drÄ«zāk konservatÄ«vas.

[3] Pastāv tendence Å”o kristietÄ«bas daļu saukt par fundamentālistiem, proti, ļoti vienkārÅ”otu Vecās un Jaunās DerÄ«bas mācÄ«bu interpretētājiem, tomēr Ŕāds apzÄ«mējums ir pārāk vispārējs un kļūdains. Daļu konservatÄ«vo kristieÅ”u tieŔām varētu saukt par fundamentālistiem, tomēr vairākums balstās no liberālās pieejas atŔķirÄ«gās BÄ«beles hermeneitikas un akadēmiskās pētniecÄ«bas metodēs.

[4] RÄ«gas anglikāņu draudze savas ticÄ«bas apliecÄ«bas vietā mājaslapā informē par draudzes kaÄ·i (ar attēliem) un draudzes ā€œapņemÅ”anāsā€ sarakstā nav atrodamas atsauces uz kristietÄ«bu (https://anglicanriga.lv/about-us/safeguarding/, apmeklēts 2021. gada 26. martā).

[5] Metodistu baznīcā (https://www.umc.lv/musu-garidznieki-draudzes) no 13 garīdzniekiem tikai 4 ir vīrieŔu kārtas, t. i., mazāk par vienu treŔdaļu.

[6] 2020. gada nogalē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznÄ«ca ārpus Latvijas (LELBāL) nomainÄ«ja savu nosaukumu uz Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznÄ«ca pasaulē (LELBP). Å ajā apskatā abi nosaukumi lietoti atbilstoÅ”i to lietoÅ”anas laikam.

[7] Par zināmu ietekmi var uzskatÄ«t baznÄ«cas apbērÄ“Å”anas pakalpojumu izmantoÅ”anu. Mazāku popularitāti baudÄ«ja kapu svētki un dažādas svētdarbÄ«bas (galvenokārt kristÄ«bas). LÄ«dzÄ«ga netieŔā ietekme okupācijas laikā sastopama arÄ« pie pareizticÄ«gajiem un katoļiem.

[8] 1975. gada 23. augustā LELB ordinēja vienlaicīgi trīs kandidātes. LELBāL ordinēja pirmo sievieti 1974. gada 18. maijā.

[9] Ar cilvēka dzÄ«vÄ«bu un dzimumu saistÄ«tie jautājumi tolaik vēl nebija sasnieguÅ”i Å”odienas aktualitāti, tāpēc tie nevar kalpot kā salÄ«dzinājuma vai atskaites punkts.

[10] https://sieviesuordinacija.lv/docs/1092/Vesture/Latvijas%20Evangeliski%20Luteriskas%20Baznicas%20arpus%20Latvijas%20nostaja%20sievieu%20ordinacijas%20jautajuma.pdf

[11] Å Ä«s draudzes mājaslapā (http://www.redraudze.lv/par-mums, apmeklēta 2021. gada 26. martā) cita starpā atrodam rakstÄ«tu: ā€œdraudze tā [proti, lÅ«dzot uzņemÅ”anu LELBāL] pasvÄ«tro savu vēlmi bÅ«t alternatÄ«vai LELB draudzēm. (..) Mēs esam atvērti jaunām idejām, uzsveram mÄ«lestÄ«bu savam lÄ«dzcilvēkam un piekopjam tradÄ«cijas, kādas bija raksturÄ«gas latvieÅ”u luterāņu baznÄ«cai pirms 2. Pasaules kara un arÄ« Å”odienas Rietumeiropas luterāņu baznÄ«cās. Piemēram, mēs lÅ«dzam Dievu, stāvot kājās, un mēs atbalstām sievieÅ”u ordināciju un pilntiesÄ«gu lÄ«dzdarbÄ«bu draudzes garÄ«gajā dzÄ«vē.ā€ TeoloÄ£iski interesanti lasÄ«t piezÄ«mi, ka lÅ«gÅ”ana, stāvot kājās, un sievieÅ”u ordinācija ir vienlÄ«dzÄ«gi teikuma locekļi, tātad ar vienādu svaru un nozÄ«mi draudzes apliecÄ«bā.

[13] Statistika no https://www.lelbpasaule.lv/draudze/apgabals-latvija/, apmeklēta 2021. gada 29. martā.

[14] Sal. ar https://www.tm.gov.lv/lv/2019-gada-publiskie-parskati.

[15] Piemēram, preses ā€œbumbasā€ par sievieÅ”u ordināciju ā€œpēc 20 gadiem luterāņu baznÄ«cāā€, nevilÅ”us vai apzināti sapludinot LELB un LELBāL (sal. ar https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/sieviesu-ordinacija-luteranu-baznica–vai-aizlieguma-muris-sak-drupt.a77139). Protams, to, kā parasti mÅ«sdienās, var norakstÄ«t uz ā€œklikŔķu medÄ«Å”anuā€, taču vienlaikus nevar izslēgt arÄ« dziļāku mērÄ·i.

[16] Kontekstam skat. http://www.vestis.adventistiem.lv/2021/02/turpinas-tirisana-adventistu-baznica.html

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: