Latvija vairÄk kÄ astoÅus gadsimtus reliÄ£iski un konfesionÄli pieder kristÄ«gÄs civilizÄcijas Rietumu spÄrnam. TomÄr pÄcokupÄcijas gados, pretÄji Rietumu tendencÄm, kristietÄ«ba vairÄk ir asociÄjusies ar konservatÄ«vÄm vÄrtÄ«bÄm. ReliÄ£isko procesu vÄrotÄjs var konstatÄt Ŕī Latvijas kristieÅ”u konservatÄ«visma savdabÄ«bu ā lÄ«dz Å”im brÄ«dim vienveidÄ«gu ekumenismu un vienlaikus pamalÄ briestoÅ”Äs pÄrmaiÅas, kuras var mainÄ«t pastÄvoÅ”o liberÄlo/konservatÄ«vo kristieÅ”u spÄku samÄru. LÄ«dzÄs labi zinÄmiem kristÄ«gi konservatÄ«viem spÄlÄtajiem, kuriem oponÄ neliels liberÄlo kristieÅ”u mazÄkums, nosacÄ«tu konsolidÄcijas fÄzi ir sasniedzis LatvijÄ vÄl ne tik pamanÄms, bet potenciÄli nozÄ«mÄ«gs liberÄls spÄks.
Vispirms jÄpaskaidro turpmÄk sastopamo jÄdzienu lietojums. ApzÄ«mÄjumi konservatÄ«vs/liberÄls, apzinoties to politisko izcelsmi un teorÄtisko nosacÄ«tÄ«bu, te lietoti, jo ļauj salÄ«dzinÄt divu kristieÅ”u grupu nereti pretÄjÄs praktiskÄs izvÄles un atŔķirÄ«gÄs teoloÄ£iskÄs pieejas. LiberÄlÄ kristietÄ«ba BÄ«beli skaidro Å”odienas populÄro intelektuÄlo un kultÅ«ras strÄvojumu kontekstÄ,[1] upurÄjot klasiskÄs teoloÄ£iskÄs pamatdoktrÄ«nas. TeoloÄ£iskais liberÄlisms apÅ”auba vÄsturisko mÄcÄ«bu par BÄ«beles patiesumu, BÄ«beles Dieva ekskluzivitÄti un JÄzu Kristu kÄ DievcilvÄku un universÄlu PestÄ«tÄju. PraksÄ Å”odienas liberÄļi visbiežÄk ordinÄ (ievada garÄ«dznieka kÄrtÄ) sievietes[2] un pieÅem laikmeta gara diktÄtÄs mÄcÄ«bas par dzÄ«vÄ«bu (mÄkslÄ«go abortu un eitanÄziju) un dzimuma identitÄti. PiemÄram, viendzimuma attiecÄ«bas viÅi atzÄ«st par kristÄ«gajai mÄcÄ«bai atbilstoÅ”u praksi. SievieÅ”u ordinÄcijas pieļauÅ”ana ir paradigmÄtisks teoloÄ£iskÄ liberÄlisma piemÄrs. TajÄ, kÄ augstÄku autoritÄti stÄdot laikmeta egalitÄros strÄvojumus, ir notikusi atkÄpÅ”anÄs no vÄsturiskÄs bibliskÄs mÄcÄ«bas par kalpoÅ”anas amatu. ÄŖsumÄ, liberÄlo kristietÄ«bu nereti raksturo vÄsturiski kritiskÄs metodes lietojums attiecÄ«bÄ uz BÄ«beles mÄcÄ«bu, kas paredz augstÄku autoritÄti pieŔķirt kritizÄjoÅ”ajam cilvÄka prÄtam, nevis SvÄtajos Rakstos atklÄtajam Dieva VÄrdam.
KonservatÄ«vÄ kristietÄ«ba[3] BÄ«beli skaidro, sekojot klasiskÄs teoloÄ£ijas pamatdoktrÄ«nÄm (bibliski konservatÄ«vi jeb iespÄjami tuvÄk bibliskÄ stÄsta vienkÄrÅ”ajai nozÄ«mei). TÄ visbiežÄk ordinÄ tikai vÄ«rieÅ”us, kÄ nebiblisku noraida mÄrÄ·tiecÄ«gu dzÄ«vÄ«bas izdzÄÅ”anu un par kristÄ«gi neattaisnojamÄm atzÄ«st dažÄdas dzimuma identitÄtes variÄciju teorijas un prakses.
SvarÄ«gi piebilst, ka, veidojot attiecÄ«bas ar sabiedrÄ«bu, kristietÄ«bai vÄsturiski nav bijusi viena atbilde uz attiecÄ«gajÄ laikmetÄ izplatÄ«tu uzskatu pieÅemÅ”anu vai noraidīŔanu. Å Ä«s attiecÄ«bas ir dinamiskas. ReizÄm pÄreja no pieÅemÅ”anas uz noraidÄ«jumu ir bijusi strauja, citreiz ā pakÄpeniska. TurklÄt sabiedrÄ«ba ir ietekmÄjusi baznÄ«cu un kristieÅ”us, un arÄ« kristieÅ”i ā sabiedrÄ«bu. ValdoÅ”ais modelis ir pretruna vai konflikts. PiemÄram, Romas impÄrijÄ kristieÅ”i atŔķīrÄs ar savu no laulÄ«bas svÄtuma mÄcÄ«bas izrietoÅ”o seksuÄlo Ätiku. ViÅus atŔķīra arÄ« attieksme pret dzÄ«vÄ«bas neaizskaramÄ«bu laikÄ, kad zÄ«daiÅu nonÄvÄÅ”ana bija ierasta prakse. SavukÄrt TreÅ”ajÄ ReihÄ vÄcu baznÄ«ca atturÄjÄs no nacistu zvÄrÄ«bu kritikas, tÄdÄjÄdi rÄdot, kas notiek, kad baznÄ«ca pieskaÅojas sabiedrÄ«bai un valstij.
Par Latvijas kristietības konservatīvismu
VisbiežÄkais skaidrojums Rietumu kristietÄ«bas konservatÄ«vismam LatvijÄ ir ā ātÄpÄc, ka okupÄcijas režīms…ā ar parasti sekojoÅ”u pozitÄ«vu vai negatÄ«vu vÄrtÄjumu. Tam var piekrist. TomÄr svarÄ«gi minÄt, ka Latvijas kristietÄ«bas Ä«patnÄ«ba uz apkÄrtÄjo valstu fona ir Å”obrÄ«d pastÄvoÅ”ais ļoti dažÄdais konfesionÄlais vai ekumeniskais, kÄ parasti mÄdz teikt, formÄts. Latvijas kristieÅ”u vairÄkums ir konservatÄ«vs neatkarÄ«gi no konfesionÄlÄs piederÄ«bas.
LatvijÄ, lÄ«dzÄs vairumam reformÄcijas ietvaros tapuÅ”Äm Rietumu kristietÄ«bas konfesijÄm un pÄdÄjÄ simtgadÄ pieauguÅ”Äm evaÅÄ£elikÄļu kustÄ«bÄm, Austrumu kristietÄ«bu pÄrstÄv viena no trim lielÄkajÄm Latvijas konfesijÄm ā krievu (Maskavas patriarhÄta) pareizticÄ«go baznÄ«ca un vecticÄ«bnieki. Abas atseviŔķi neapskatÄ«sim, jo tÄs iederas Ŕīs kristietÄ«bas daļas globÄlajÄ salÄ«dzinoÅ”i konservatÄ«vajÄ kontekstÄ.
AtŔķirÄ«ba starp liberÄlo un konservatÄ«vo pieeju krietni vairÄk ir skÄrusi pÄcreformÄcijas Rietumu kristietÄ«bu LatvijÄ. Te Ä«paÅ”i neskarsim Romas katoļus, kuri kopumÄ iekļaujas savas konfesijas konservatÄ«vajÄ plÅ«dumÄ, kas raksturÄ«gs centrÄlajai un Austrumeiropai un kur pirmo vijoli spÄlÄ Polija. TÄpÄc nav Ä«paÅ”s pÄrsteigums, ka Romas katoļi kopÄ ar pareizticÄ«gajiem ir viens no konservatÄ«vÄs kristietÄ«bas pamatiem ne tikai LatvijÄ, bet visÄ reÄ£ionÄ.
Citas reformÄcijas laika konfesijas ir ļoti dažÄdas. No izmÄrÄ mazÄkÄm baznÄ«cÄm labÄk pazÄ«stamÄs baptistu, septÄ«tÄs dienas adventistu un evaÅÄ£elikÄļu kustÄ«bas ir drÄ«zÄk konservatÄ«vas. Å Ä·ietami mazÄk pazÄ«stamÄs ā anglikÄÅi[4] un metodisti[5] ā ir drÄ«zÄk liberÄlas. TÄs atseviŔķi neapskatÄ«sim, jo to konservatÄ«vÄ vai liberÄlÄ teoloÄ£ija un prakse Latvijas sabiedrÄ«bu ietekmÄ maz (vai nemaz).
PadziļinÄtu uzmanÄ«bu pievÄrsÄ«sim Latvijas konservatÄ«vo kopumÄ Ä«patnajiem luterÄÅiem vairÄku iemeslu dÄļ:
(1) LÄ«dz 2. Pasaules kara beigÄm luteriskÄ baznÄ«ca LatvijÄ bija de facto tautas baznÄ«ca ar joprojÄm salÄ«dzinoÅ”i lielu ietekmi sabiedrÄ«bÄ, jo tai bija visplaÅ”ÄkÄ pÄrstÄvÄ«ba un vislielÄkÄ vÄsturiskÄ āpÄdaā.
(2) Latvijas luterÄÅi ar nelieliem izÅÄmumiem atŔķiras no reÄ£iona lielajÄm vÄsturiski luteriskajÄm, bet Å”obrÄ«d liberÄlajÄm baznÄ«cÄm kaimiÅos, Ä«paÅ”i SkandinÄvijÄ.
(3) VÄl nesenÄ pagÄtnÄ Latvijas luterÄÅus paÅ”us teoloÄ£iski varÄja pieskaitÄ«t liberÄlajam flangam, piemÄram, sievieÅ”u ordinÄcijas jautÄjumÄ.
(4) LuterÄÅi ir vienÄ«gÄ lielÄ Latvijas konfesija ar divÄm ietekmÄ«gÄm draudžu apvienÄ«bÄm jeb baznÄ«cÄm, no kurÄm viena vÄrtÄjama kÄ konservatÄ«va, bet otra ā kÄ liberÄla.
LuterÄÅu Ä«patnÄ«bas LatvijÄ (1): senÄkÄ vienotÄ«ba ā saŔķeltÄ«ba ā nenotikusÄ« vienotÄ«ba
2. Pasaules kara rezultÄtÄ latvieÅ”u tauta tika saŔķelta divÄs nevienÄdÄs daļÄs. GalvenokÄrt RietumeiropÄ un AmerikÄ izveidojÄs diezgan liela trimdas kopiena (~15% no visa pirmskara Latvijas iedzÄ«votÄju skaita), kas laikÄ lÄ«dz neatkarÄ«bas atgūŔanai saglabÄja ļoti augstu paÅ”organizÄcijas lÄ«meni. SalÄ«dzinot ar LatvijÄ palikuÅ”ajiem, trimdas kopienai bija raksturÄ«gs proporcionÄli lielÄks augsti kvalificÄtu dažÄdu sabiedrisko, ekonomisko, akadÄmisko un kultÅ«ras darbinieku Ä«patsvars. TÄpÄc trimdas ietekmi uz notikumiem LatvijÄ nedrÄ«kst novÄrtÄt pÄrÄk zemu.
EksÄ«ls luterisko baznÄ«cu sadalÄ«ja divÄs daļÄs: galvenokÄrt LatvijÄ balstÄ«tajÄ Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskajÄ baznÄ«cÄ (LELB) un galvenokÄrt Ärpus Latvijas balstÄ«tajÄ Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskajÄ baznÄ«cÄ Ärpus Latvijas (LELBÄL) jeb Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«ca pasaulÄ (LELBP).[6] OkupÄcijas laikÄ LELB bija skaitliski lielÄka (dokumentÄli gan to nevar pierÄdÄ«t, jo okupÄcijas laikÄ Å”Ädu statistiku nevarÄja iegÅ«t). Par spÄ«ti pretkristÄ«gÄ režīma Ä«stenotajai baznÄ«cas nomÄkÅ”anai LELB tolaik netieÅ”i ietekmÄja Latvijas sabiedrÄ«bu.[7] SavukÄrt ekonomisko izaugsmi piedzÄ«vojuÅ”ie Rietumi LELBÄL nodroÅ”inÄja daudz augstÄku labklÄjÄ«bu. TrimdÄ bija devies liels skaits akadÄmiski izglÄ«toto teoloÄ£ijas pasniedzÄju un mÄcÄ«tÄju. LatvijÄ palika ļoti ierobežots mÄcÄ«tÄju resurss, kuru turpmÄkÄ pretkristÄ«gÄ režīma spiediens vÄl vairÄk vÄjinÄja. OkupÄcijas laikÄ LELBÄL daudz ietekmÄjÄs no savÄm mÄ«tnes zemes baznÄ«cÄm Rietumos. Tur savukÄrt arvien vairÄk valdÄ«ja liberÄlÄ teoloÄ£ija. TaÄu LELB, kaut ar ierobežotu teoloÄ£isko darbÄ«bu, palika kÄ vajÄta (āgetoā) baznÄ«ca un atradÄs bibliski konservatÄ«vas teoloÄ£ijas un citu Latvijas konfesiju spÄcÄ«gÄ ietekmÄ.
TomÄr ierobežotÄ apjomÄ liberÄlÄs teoloÄ£ijas ietekme bija vÄrojama arÄ« okupÄcijas laika LELB. PiemÄram, 1975. gadÄ LELB ordinÄja pirmo mÄcÄ«tÄju sievieti.[8] LELB arÄ« lÄ«dzdarbojÄs dažÄdÄs starptautiskÄs un ekumeniskÄs organizÄcijÄs. SavÄ ziÅÄ okupÄcijas laikÄ abas latvieÅ”u luteriskÄs baznÄ«cas daļas saglabÄja gana tuvu teoloÄ£isko kopÄ«bu, un tÄs bÅ«tu grÅ«ti vienu no otras noŔķirt.
PÄc neatkarÄ«bas atgūŔanas abas noŔķirtÄs daļas strÄdÄja pie apvienoÅ”anÄs. TraucÄja dažÄdas galvenokÄrt baznÄ«cpolitiskas un personiskas nesaskaÅas, kuras gan nevarÄtu raksturot kÄ teoloÄ£iskas. Proti, tÄs nevarÄtu raksturot kÄ Å”Ä·eļoÅ”as liberÄlÄ un attiecÄ«gi konservatÄ«vÄ flangÄ. PiemÄram, LELB arhibÄ«skaps KÄrlis GailÄ«tis tam laikam strÄ«dÄ«gÄko teoloÄ£isko jautÄjumu par sievieÅ”u ordinÄÅ”anu skatÄ«ja tÄpat kÄ LELBÄL (proti, liberÄli) un postulÄja, ka tÄ ir viena no viÅa darbÄ«bas prioritÄtÄm.[9]
SavdabÄ«gi piemÄrots brÄ«dis pÄriet jaunÄ attiecÄ«bu fÄzÄ un panÄkt abu reiz vienotÄs baznÄ«cas daļu apvienoÅ”anos radÄs 1992./1993. gadu mijÄ. Tad ar pusotra mÄneÅ”a starpÄ«bu mūžībÄ aizgÄja LELB un LELBÄL vadÄ«tÄji. ApvienoÅ”anÄs procesÄ bija paredzÄtas abu baznÄ«cu vadÄ«tÄju vÄlÄÅ”anas; viÅi tad arÄ« veidotu nÄkamo kopÄjo latvieÅ”u luterisko baznÄ«cu.
TomÄr Ŕī iecere izgÄzÄs LELB 1993. gada sinodÄ. IepriekÅ” piedÄvÄtÄ kandidÄta vietÄ par LELB vadÄ«tÄju ievÄlÄja sinodÄ izvirzÄ«tu konkurÄjoÅ”o kandidÄtu ā gados salÄ«dzinoÅ”i jauno JÄni Vanagu. ViÅÅ” pirms balsojuma paziÅoja, ka ievÄlÄÅ”anas gadÄ«jumÄ neturpinÄs jau iegÄjuÅ”os sievieÅ”u ordinÄcijas praksi. SavukÄrt par LELBÄL arhibÄ«skapu kļuva ElmÄrs Ernsts RozÄ«tis. LÄ«dz ar to kopÅ” 1993. gada abas baznÄ«cas ā sÄkotnÄji palÄnÄm, bet arvien neatgriezeniskÄk ā sÄka iet pretÄjos teoloÄ£iskos virzienos.
Å obrÄ«d abas baznÄ«cas ir attÄlinÄjuÅ”Äs tik ļoti, ka grÅ«ti atrast kÄdus kopÄ«gus saskares punktus. Vienota baznÄ«cu vadÄ«ba paliek neiespÄjams sapnis, lai gan Å”Äds scenÄrijs ir Ä«stenojies Latvijas luterÄÅiem vÄsturiski vistuvÄkajÄ Igaunijas luterÄÅu baznÄ«cÄ.
LuterÄÅu Ä«patnÄ«bas LatvijÄ (2): nenotikusÄ« vienotÄ«ba ā notikusÄ« saŔķeltÄ«ba
Laiku, kopÅ” LELB vadÄ«bÄ nonÄca JÄnis Vanags, iezÄ«mÄjuÅ”as vairÄkas teoloÄ£iska rakstura pÄrvirzes un jautÄjumi, kuros LELB un LELBÄL ieÅÄma atŔķirÄ«gu nostÄju. Daži Å”ie jautÄjumi plaÅ”Äkai publikai, iespÄjams, palikuÅ”i nepamanÄ«ti.
Vispirms par redzamÄkajÄm teoloÄ£iskajÄm pÄrvirzÄm. Pirms abas baznÄ«cas sÄka attÄlinÄties, starptautiski un ekumeniski tÄs bija stipri lÄ«dzÄ«gas. Abas bija dalÄ«bnieki Pasaules baznÄ«cu padomÄ (PBP) un Pasaules luterÄÅu federÄcijÄ (PLF). KopÅ” 1993. gada LELB, kas joprojÄm skaitÄs abu Å”o organizÄciju sastÄvÄ, savas aktivitÄtes tajÄs ir samazinÄjusi lÄ«dz minimumam. TurklÄt 2001. gadÄ LELB noslÄdza altÄra un kanceles sadraudzi ar vadoÅ”o pasaules konservatÄ«vo luterÄÅu baznÄ«cu ā ASV MisÅ«ri sinodi. LELB gatavojas iestÄties StarptautiskajÄ luterÄÅu padomÄ ā konservatÄ«vu baznÄ«cu apvienÄ«bÄ. 1993. gadÄ abas latvieÅ”u luterÄÅu baznÄ«cas bija sarunu procesÄ, lai pievienotos anglikÄÅu un SkandinÄvijas luterÄÅu apvienÄ«bai ā t. s. Porvo deklarÄcijai. LELBÄL 2014. gadÄ tai pievienojÄs, taÄu LELB arvien ir tikai novÄrotÄja statusÄ. TÄtad abas baznÄ«cas ir spÄruÅ”as soļus visnotaļ pretÄjos teoloÄ£iskos virzienos.
JautÄjums par sievieÅ”u ordinÄciju LELB vadÄ«tÄju JÄni Vanagu pavada visus arhibÄ«skapa kalpoÅ”anas gadus un ir kļuvis par viÅa zÄ«molu. Tikai vÄ«rieÅ”u kÄrtas ticÄ«go ordinÄciju viÅÅ” pamato BÄ«beles skaidrajÄs vadlÄ«nijÄs un BaznÄ«cas vÄstures tradÄ«cijÄ. Tas, ko Vanaga oponenti no savas puses dogmatiski skaidro kÄ diktatorisku tendenci, Vanaga skatÄ«jumÄ ir vienkÄrÅ”Ä BÄ«beles mÄcÄ«ba. Veidojas viedokļu sadursme, kas ne tikai ir attÄlinÄjusi LELB no LELBP, kura 2010. gadÄ no jauna apstiprinÄja savu doktrinÄlo redzÄjumu,[10] bet arÄ« tuvinÄjusi LELB citÄm Latvijas konservatÄ«vajÄm konfesijÄm. TÄdÄjÄdi luteriskÄs baznÄ«cas vadÄ«tÄja veicinÄtais teoloÄ£iskais kurss ir radÄ«jis situÄciju, kurÄ trÄ«s lielÄkÄs un citas mazÄkas Latvijas baznÄ«cas un ticÄ«go grupas morÄles jautÄjumos spÄj paust vienotu viedokli attiecÄ«bÄ pret valsti un sabiedrÄ«bu ā lÄ«dzÄ«gi valstÄ«m, kurÄs tÄda privilÄÄ£ija ir tikai vienai dominÄjoÅ”ai konfesijai (piemÄram, PolijÄ).

KopÅ” 1993. gada atseviŔķi notikumi ir uzskatÄmi parÄdÄ«juÅ”i abu luterisko baznÄ«cu savstarpÄjo atsveÅ”inÄtÄ«bu un pieaugoÅ”o neatkarÄ«bu. SÄkotnÄji Å”ie soļi cilvÄkiem no malas bija gandrÄ«z nepamanÄmi. PiemÄram, maz ar luterisko baznÄ«cu nesaistÄ«tu cilvÄku zina, ka 1994. gadÄ par Latvijas UniversitÄtes (LU) TeoloÄ£ijas FakultÄtes (TF) dekÄnu tika ievÄlÄts LELBÄL mÄcÄ«tÄjs Vilis VÄrsbergs (1929ā2012). ViÅa vadÄ«bÄ Å”Ä« mÄcÄ«bu iestÄde nostÄjÄs atklÄtÄ un ļoti krasÄ opozÄ«cijÄ LELB arhibÄ«skapam JÄnim Vanagam un viÅa Ä«stenotajai baznÄ«cas politikai, vienlaikus attÄ«stot un padziļinot visa veida sadarbÄ«bu ar LELBÄL. Ja 1990. gadÄ LELB organiska sastÄvdaļa ā tÄs TeoloÄ£iskais seminÄrs ā tika pievienots LU kÄ atjaunotÄ TF, tad vadÄ«bas un mÄcÄ«bspÄku iespaidÄ TF jau salÄ«dzinoÅ”i Ä«sÄ laikÄ teoloÄ£iski kļuva gandrÄ«z par LELBÄL sastÄvdaļu. Lai arÄ« TF sevi pozicionÄ kÄ akadÄmisku (t. i., konfesionÄli neitrÄlu) mÄcÄ«bu iestÄdi, TF praktiskÄ teoloÄ£iskÄ, ekleziÄlÄ un sabiedriskÄ darbÄ«ba liecina par LELBÄL/LELBP oficiÄlÄs doktrÄ«nas nostiprinÄÅ”anos Latvijas nodokļu maksÄtÄju uzturÄtÄ izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ. PresÄ un citos plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļos TF jau gadiem kalpo par avotu, no kura žurnÄlisti smeļ atseviŔķu kristieÅ”u atbalstu liberÄlos un progresÄ«vos jautÄjumos, kuros Latvijas lielÄkÄs konfesijas ir prognozÄjami konservatÄ«vas.
Ja TF var uzskatÄ«t par pirmo nepÄrprotami ar LELBÄL saistÄ«to organizÄciju LatvijÄ, tad kÄ nÄkoÅ”o LELBÄL sastÄvdaļu var uzskatÄ«t 2009. gadÄ izveidoto RÄ«gas evaÅÄ£Älisko draudzi. KopÅ” dibinÄÅ”anas tÄ apvienoja galvenokÄrt repatriÄjuÅ”os trimdas latvieÅ”us un LELBÄL teoloÄ£ijai simpatizÄjoÅ”us Latvijas latvieÅ”us, un to vadÄ«ja LELBÄL mÄcÄ«tÄji. LikumsakarÄ«gs ir Ŕīs draudzes 2010. gada lÅ«gums to uzÅemt LELBÄL.[11]
KopÅ” 2010. gada vairÄki LELB notikuÅ”i pavÄrsieni LELBP pÄrstÄvniecÄ«bu ir paplaÅ”inÄjuÅ”i ā galvenokÄrt saistÄ«bÄ ar Sigurda SproÄ£a (1941ā2013) savulaik vadÄ«tajÄm un LELB pametuÅ”ajÄm Aizputes, CÄ«ravas un ValtaiÄ·u draudzÄm, tomÄr ne tikai. KÄ vainagojumu Å”im veidoÅ”anÄs procesam jÄskata LELBP (tobrÄ«d vÄl LELBÄL) atseviŔķa Latvijas apgabala izveide 2016. gadÄ. TÄ pasvÄ«tro Latvijas luterÄÅu paÅ”reizÄjo stÄvokli ā senÄk vienas baznÄ«cas divas jau izteikti atŔķirÄ«gu teoloÄ£iju struktÅ«ras.
LELBP Latvijas apgabals ā ietekmÄ«gs spÄlÄtÄjs konfesiju kartÄ
Ir apritÄjuÅ”i pieci gadi kopÅ” LELBP Latvijas apgabala izveides. TÄ kÄ Å”Ä« konfesija teoloÄ£iski liberÄlÄs ievirzes dÄļ atŔķiras no LELB un Latvijas kristieÅ”u konservatÄ«vÄ vairÄkuma, jÄizvÄrtÄ LELBP Latvijas apgabala nosacÄ«ti stiprÄs un vÄjÄs puses. Tas varÄtu palÄ«dzÄt saprast apgabala tÄlÄko iespÄjamo ietekmi uz kristÄ«gÄ liberÄlisma un konservatÄ«visma strÄ«diem Latvijas sabiedrÄ«bÄ. Vai LELBP Latvijas apgabals bÅ«tu vÄrtÄjams tÄpat kÄ izmÄrÄ lÄ«dzÄ«gÄ metodistu baznÄ«ca?[12]
Par spÄcÄ«go pusi runÄjot, 2021. gada pavasarÄ« LELBP Latvijas apgabals ir stabila struktÅ«ra ar 13 garÄ«dzniekiem, 6 draudzÄm un 5 kopÄm (atbilstoÅ”i Latvijas apgabala noteikumiem, ar mazÄk kÄ 20 locekļiem)[13] un, aptuveni rÄÄ·inot, vismaz 600ā800 draudžu apmeklÄtÄjiem vai locekļiem. IzmÄrÄ ziÅÄ tas ir lÄ«dzÄ«gi Augsburgas ticÄ«bas apliecÄ«bas luterÄÅiem vai dievturiem.[14] LÄ«dz ar to LELBP Latvijas apgabals uzskatÄms par Latvijas mÄrogiem mazu draudžu struktÅ«ru jeb baznÄ«cu.
TomÄr svarÄ«gi Åemt vÄrÄ iepriekÅ” minÄto, proti, ka Latvijas UniversitÄtes TeoloÄ£ijas fakultÄte savÄ darbÄ«bÄ ir LELBP teoloÄ£iju pÄrstÄvoÅ”a, veicinoÅ”a un izplatoÅ”a akadÄmiska iestÄde. LatvijÄ tikai nedaudzÄm konfesijÄm ir savas akadÄmiskÄs mÄcÄ«bu iestÄdes, tÄpÄc LELBP pilnÄ«gi noteikti izceļas ar noteicoÅ”o balsi TF. AttiecÄ«gi, Å”Ädai salÄ«dzinoÅ”i nelielai draudžu kopÄ«bai ir spÄcÄ«gs institucionÄlais atbalsts.
KÄds ir Ŕī jaunÄ apgabala tÄls sabiedrÄ«bÄ? AtpazÄ«stamÄ«bai nÄk par labu LELBP Latvijas apgabala lietotais paÅ”apzÄ«mÄjums luterÄÅi, jo vidÄjais latvietis sevi saprot kÄ luterÄni.[15] TÄ kÄ LELBP āmodernizÄjoÅ”Äā ievirze doktrinÄlos apsvÄrumus pÄrsvarÄ pakÄrto valdoÅ”ajiem laikmetÄ«gÄs modes vÄjiem, tÄ bauda Ŕī brīža Rietumu liberÄlÄs vÄrtÄ«bas pÄrstÄvoÅ”Äs sabiedrÄ«bas daļas atbalstu, Ä«paÅ”i sievieÅ”u ordinÄcijas ievieÅ”anÄ un viendzimuma attiecÄ«bu (un citu ar dzÄ«vÄ«bu un dzimumu saistÄ«tu jauninÄjumu) popularizÄcijÄ. Å obrÄ«d Latvijas sabiedrÄ«bÄ Å”Ä«s uzskatu grupas piekritÄju daļa nav vairÄkumÄ. TomÄr Å”o uzskatu virzÄ«bai (āgatavinÄÅ”anaiā, kÄ to reizÄm sauc) liels atbalsts ir rodams iecienÄ«tos plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļos. Tas ilgtermiÅÄ var ievÄrojami veicinÄt LELBP atpazÄ«stamÄ«bu.
Å emot vÄrÄ LELBP starptautisko identitÄti, reti kura baznÄ«ca LatvijÄ var lÄ«dzinÄties LELBP starptautiskÄs atpazÄ«stamÄ«bas, sakaru un sadarbÄ«bas iespÄju ziÅÄ ā Ä«paÅ”i ar reÄ£ionÄlajÄm mÄsu baznÄ«cÄm (seviŔķi SkandinÄvijÄ un VÄcijÄ).
Nevar ignorÄt vÄl vienu neteoloÄ£isku, t. i., politisku un ekonomisku faktoru, kurÄ LELBP ir lielas priekÅ”rocÄ«bas, pateicoties Å”obrÄ«d LatvijÄ tik prioritÄrajai ātrimdas politikaiā. DaudzÄm LELBP draudzÄm ir krietni lielÄkas finanÅ”u iespÄjas nekÄ vidusmÄra Latvijas draudzÄm.
Kopsavelkot LELBP Latvijas apgabala spÄcÄ«gÄs puses, jÄsecina, ka, par spÄ«ti nelielajam izmÄram, tÄ ietekme vairÄkos aspektos (akadÄmiskÄ, starptautiskÄ, plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļu atbalsta, ekonomiskÄ un politiskÄ ziÅÄ) ļauj LELBP Latvijas apgabalu vÄrtÄt kÄ vienu no nÄkotnÄ potenciÄli ietekmÄ«gÄkajÄm Latvijas konfesijÄm. Tai jau Å”obrÄ«d ir manÄma klÄtbÅ«tne medijos un ir resursi, kuru daudzÄm citÄm konfesijÄm trÅ«kst.
PievÄrÅ”oties vÄjajÄm pusÄm, vispirms krÄ«t acÄ«s neskaidrÄ«ba saistÄ«bÄ ar paÅ”apzÄ«mÄjumu un terminu luterÄÅi. Bez LELB un LELBP Latvijas apgabala par atpazÄ«stamÄ«bu (un par luterÄÅu vÄrdu) cÄ«nÄs vÄl vismaz viena draudžu apvienÄ«ba (Augsburgas ticÄ«bas apliecÄ«bas jeb KonfesionÄlo luterÄÅu baznÄ«ca), kÄ arÄ« dažÄdi brÄ«vmÄcÄ«tÄji, kas ir vai nav bijuÅ”i saistÄ«ti ar LELB. TÄpÄc LELBP Latvijas apgabalam nenovÄrÅ”ami draud zinÄms apjukums, paredzami drÄ«z plaÅ”ÄkÄ sabiedrÄ«bÄ raisot diskusiju par vÄrda āluterisksā nozÄ«mi un tÄ saistÄ«bu ar konservatÄ«vu vai liberÄlu pieeju teoloÄ£ijai un sabiedrÄ«bÄ aktuÄliem jautÄjumiem.
VÄl jÄmin LELBP Latvijas apgabala ievÄrojami mazÄkÄ atpazÄ«stamÄ«ba, proti, tÄ pÄrstÄvji, mÄcÄ«tÄji un vadÄ«tÄji nav pietiekami āpamanÄmiā. PamanÄmÄ«bu neveicina arÄ« reliÄ£iskÄs infrastruktÅ«ras, t. i., atseviŔķu dievnamu trÅ«kums. Latvijas iedzÄ«votÄji dažÄdu kulturÄli emocionÄlu iemeslu dÄļ draudzi bez sava dievnama, tikai ar pulcÄÅ”anos laicÄ«gÄs telpÄs, nereti uzskata par āsektuā. PagaidÄm izteiktÄkÄ atŔķirÄ«ba starp LELBP Latvijas apgabalu un citiem luterÄÅiem (un vairumu citu Latvijas konfesiju) ir tikai nostÄja sievieÅ”u ordinÄcijas un morÄles mÄcÄ«bas jautÄjumos. Å ie jautÄjumi ir bÅ«tiski baznÄ«cas lietÄs zinoÅ”Äkiem cilvÄkiem, bet plaÅ”Äkai sabiedrÄ«bai ā ne visai. Å o mÄ«nusu varÄtu mainÄ«t kÄda populÄra cilvÄka iekļauÅ”anÄs LELBP Latvijas apgabalÄ: piemÄram, ja bijuÅ”ais LELB mÄcÄ«tÄjs un sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamais Juris Rubenis paziÅotu par savu iestÄÅ”anos LELBP vai reÄ£istrÄtos kÄ Å”Ä«s baznÄ«cas mÄcÄ«tÄjs (Å”im solim diez vai bÅ«tu teoloÄ£iski ŔķÄrŔļi).
Kopsavelkot LELBP Latvijas apgabala nosacÄ«ti stipros un vÄjos punktus, no vienas puses LELBP Latvijas apgabalu varÄtu iedalÄ«t pie skaita un ietekmes ziÅÄ mazajÄm Latvijas konfesijÄm, tomÄr minÄtie stiprie punkti to darÄ«t liedz. RezultÄtÄ var izteikt minÄjumu, ka, turpinoties paÅ”reizÄjÄm tendencÄm, jau Å”obrÄ«d LELBP Latvijas apgabalam piemÄ«t iespÄja izaugt par nopietnu dalÄ«bnieku Latvijas konfesionÄlajÄ ainÄ un kļūt par vadoÅ”o spÄlÄtÄju nekonservatÄ«vÄs kristietÄ«bas daļÄ. Spriežot pÄc ekumeniskajÄm tendencÄm LELBP teoloÄ£iskajÄ darbÄ«bÄ (piemÄram, dalÄ«bu Porvo), kÄ arÄ« PLF atvÄrto pieeju teoloÄ£ijai, ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka LELBP un tÄs Latvijas apgabals jau pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ de facto kļūs par latvieÅ”u liberÄlÄs kristietÄ«bas vienojoÅ”o platformu. TajÄ uz federatÄ«viem pamatiem vai citÄdi varÄtu ieplÅ«st jau esoÅ”ie mazie liberÄlÄs kristietÄ«bas elementi (piemÄram, metodisti), kÄ arÄ« mÄcÄ«tÄji un liberÄlas kristieÅ”u grupas, kuras ir pametuÅ”as konservatÄ«vÄs konfesijas (piemÄram, teoloÄ£iskÄ strÄ«dÄ plosÄ«tÄ SeptÄ«tÄs Dienas adventistu draudzes daļa[16]).
TÄdÄjÄdi pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ LELBP Latvijas apgabals, pateicoties savai neproporcionÄlajai ietekmei, varÄtu mainÄ«t pastÄvoÅ”o liberÄlo/konservatÄ«vo Latvijas kristietÄ«bas samÄru un monolÄ«tumu. TurklÄt dažÄdu vÄsturisku iemeslu dÄļ Ŕīs konfesijas ietekmes pieaugums var skart arÄ« plaÅ”Äkas Latvijas konservatÄ«vÄs domas ilgtspÄjÄ«bu sabiedrÄ«bÄ. Jau Å”obrÄ«d pie LELBP Latvijas apgabala (pÄrsvarÄ TF) teoloÄ£isku atbalstu meklÄ arÄ« laicÄ«gÄs liberÄlÄs politikas un sabiedriskÄ viedokļa veidotÄji.
Post scriptum. PÄc raksta autora lÄ«guma pievienojam vienu no komentÄriem, lai tam pievÄrstu lasÄ«tÄju uzmanÄ«bu:
Paldies par rakstu! KonspektÄ«vs ieskats ev. luterÄÅu cÄ«ÅÄs un arÄ« pamatotas prognozes. TÄpat rakstÄ«tajam par LELBP neproporcionÄlo ietekmi ir pilnÄ«bÄ jÄpiekrÄ«t. Par to liecina gan Latvijas UniversitÄtes TeoloÄ£ijas FakultÄtes docÄtÄju ievÄlÄÅ”ana RÄ«gas DomÄ pÄdÄjÄs vÄlÄÅ”anÄs no ļoti liberÄlas partijas saraksta, gan panÄkumi tiesu varas frontÄ un SaeimÄ.
Bez jaunÄs luterÄÅu baznÄ«cas uzvaras konstitucionÄlÄs tiesas un likumdevÄju laukÄ Å”Ä«s apraksts manuprÄt ir nepilnÄ«gs, kamdÄļ ceru autors nepiebildÄ«s, ka tos Å”ai komentÄrÄ arÄ« piefiksÄÅ”u. Starp citu abi notikumi labi parÄda attieksmi pret konservatÄ«vismu kÄ tÄdu. SÄkÅ”u ar Satversmes tiesu.
Satversmes tiesa pieÅÄma 2018. gada 26. aprīļa spriedumu lietÄ Nr. 2017-18-01. KonkrÄtÄ lieta tika ierosinÄta pÄc AugstÄkÄs tiesas pieteikuma un saistÄ«jÄs ar pareizticÄ«go baznÄ«cas draudžu centieniem reÄ£istrÄties reliÄ£isko organizÄciju un to iestÄžu reÄ£istrÄ. ZÄ«mÄ«gi, ka Satversmes tiesa negaidÄ«ti savu viedokli aicinÄja izteikt ne tikai ekspertus, bet arÄ« āLatvijas EvaÅÄ£Äliski Luterisko BaznÄ«cuā un arÄ« Latvijas EvaÅÄ£Äliski luterisko baznÄ«ca Ärpus Latvijas (tÄ brīža LELBP nosaukums). Skata pÄc arÄ« vÄl dažas reliÄ£iskas organizÄcijas. Å Äda Satversmes tiesas izvÄle uzskatÄma mazÄkÄ mÄrÄ par pÄrsteidzoÅ”u (protams, ja neÅem vÄrÄ viÅu neproporcionÄlo ietekmi). AcÄ«s iekrÄ«t arÄ« tas, ka spriedumÄ, LELBÄL pieminot, tiesa gari un plaÅ”i skaidro tÄs statusu. LELBÄL, kÄ to norÄda Satversmes tiesa savÄ spriedumÄ, esot āādarbojoties Ärpus okupÄtÄs Latvijas robežÄm, esot nodroÅ”inÄjusi Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄs baznÄ«cas 1928. gada satversmes, tradÄ«ciju un administratÄ«vo pamatprincipu nepÄrtrauktÄ«buāā utt. Bez Å”aubÄm Å”Äds plaÅ”Äks skaidrojums dod iespÄju LELBÄL pÄrstÄvoÅ”iem juristiem atsaukties uz Å”o to un apstrÄ«dÄt LELB tiesÄ«bas uz tÄdu paÅ”u skaidrojumu, jo to taÄu ir teikusi augstÄkÄ tiesu instance LatvijÄ! Satversmes tiesas spriedumÄ Å”Äds skaidrojums iegÅ«st Ä«paÅ”u nozÄ«mi un ir pielÄ«dzinÄms likuma skaidrojumam. TurklÄt interesanti, ka, lai arÄ« spriedums nav nekÄdÄ sakarÄ ar luterÄÅiem (tas ir par alternatÄ«vu pareizticÄ«go draudžu nereÄ£istrÄÅ”anu), spriedumÄ tiek ierakstÄ«ts tiesas vÄrtÄjums par LELBÄL rakstot, ka tÄ āānevarot tikt reÄ£istrÄta LatvijÄ kÄ reliÄ£iskÄ savienÄ«ba (baznÄ«ca), jo uz to tiekot attiecinÄts pÄrreÄ£istrÄcijas pienÄkums un viena evaÅÄ£Äliski luteriskajai konfesijai piederÄ«ga reliÄ£iskÄ savienÄ«ba jau esot reÄ£istrÄta. TÄdÄjÄdi Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskajai baznÄ«cai Ärpus Latvijas esot atÅemta iespÄja Ä«stenot vairÄkas bÅ«tiskas tiesÄ«bas. Å
emot vÄrÄ minÄto, vajagot atzÄ«t, ka apstrÄ«dÄtajÄs normÄs ietvertais regulÄjums ierobežo ne tikai Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄs baznÄ«cas Ärpus Latvijas tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄtai kÄ reliÄ£iskajai savienÄ«bai (baznÄ«cai) un Ä«stenot no reliÄ£iskÄs savienÄ«bas statusa izrietoÅ”Äs tiesÄ«bas, bet arÄ« to draudžu tiesÄ«bas, kuras vÄlas izstÄties no 1946. gada Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄs baznÄ«cas, un to personu tiesÄ«bas, kuras ir vai vÄlas bÅ«t piederÄ«gas Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskajai baznÄ«cai Ärpus Latvijas. Å
emot vÄrÄ to, ka Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskajai baznÄ«cai Ärpus Latvijas un tÄs draudzÄm liegts apvienoties hierarhiski augstÄkas pakÄpes reliÄ£iskÄs organizÄcijas formÄ un tieÅ”i ar Å”o liegumu tiek ierobežota iespÄja Ä«stenot bÅ«tiskas ar reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu saistÄ«tas tiesÄ«bas, varot secinÄt, ka apstrÄ«dÄtÄs normas ierobežo Satversmes 99. un 102. pantÄ nostiprinÄtÄs pamattiesÄ«bas. ApstrÄ«dÄtÄs normas liedzot 1928. gada Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄs baznÄ«cas darbÄ«bas nepÄrtrauktai turpinÄtÄjai reÄ£istrÄties kÄ pie luterÄÅu konfesijas piederÄ«gai reliÄ£iskajai savienÄ«bai (baznÄ«cai) un nostÄdot privileÄ£ÄtÄ stÄvoklÄ« citas luterÄÅu konfesijas baznÄ«cas. Tas esot pretrunÄ arÄ« ar NeatkarÄ«bas deklarÄciju un valsts nepÄrtrauktÄ«bas principu.āā
Tiesas pagrieziens LELBÄL virzienÄ var Ŕķist pÄrsteidzoÅ”s, bet no otras puses, zinot tiesneÅ”u un LELBÄL juridiskÄ pÄrstÄvju savstarpÄjo saikni, tas ir likumsakarÄ«gs un loÄ£isks. GalarezultÄtÄ Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums groza vairÄkas desmitgades pastÄvÄjuÅ”Äs valsts un baznÄ«cas attiecÄ«bu un reÄ£istrÄcijas principus. Tiek atcelta valsts administratÄ«vÄ pÄrraudzÄ«ba par jaunajÄm reliÄ£iskajÄm kustÄ«bÄm. Ne tikai PareizticÄ«go BaznÄ«ca iegÅ«st āākonkurÄjoÅ”uāā reliÄ£isku savienÄ«bu, bet LELBÄL gÅ«st iespÄju reÄ£istrÄt otru BaznÄ«cu LatvijÄ. Var jau jautÄt kÄpÄc tad LELBÄL vai tagadÄjÄ nosaukumÄ LELBP (nosaukums, starp citu, ir labÄks reÄ£istrÄcijai LatvijÄ, jo dÄ«vaini kÄ LatvijÄ reÄ£istrÄta draudze sauktos kÄ Ärpus Latvijas darbojoÅ”a baznÄ«caā¦) vÄl nav reÄ£istrÄta? Atbilde ir vienkÄrÅ”a ā nav lÄ«dz galam atrisinÄts baznÄ«cu Ä«paÅ”umu jautÄjums. LÄ«dzko, tas bÅ«s sakÄrtots, tÄ arÄ« de facto iestÄsies raksta autora pirmspÄdÄjÄ rindkopÄ izvirzÄ«tais pieÅÄmums. Tad arÄ«, piemÄram, Juris Rubenis (vai kÄds cits) nostÄsies Ŕīs jaunÄs un varenÄs liberÄlÄs baznÄ«cas galvgalÄ«.
Starp citu, nav tÄ, ka LELB to visu nesaprastu. TÄ saprot itin labi, bet tÄ neko darÄ«t nevar, jo. kÄ liecina 2018. gada notikumi Satversmes tiesÄ un arÄ« SaeimÄ, tÄs ietekme, pieklÄjÄ«gi un politkorekti izsakoties, ir visai neliela. Par ko ir runa? LELB 2018. gadÄ paralÄli centieniem ko panÄkt PÄterbaznÄ«cas lietÄ, centÄs 12. SaeimÄ panÄkt arÄ« sava (!!!!!!!) likuma grozÄ«jumus. Ja tas bÅ«tu izdevies, LELB bÅ«tu pasargÄta pret Ä«paÅ”uma pretenzijÄm no LELBÄL puses, gan arÄ« varÄtu aizsargÄt savas tiesÄ«bas uz BaznÄ«cas ekskluzÄ«vo saistÄ«bu ar pirmskara baznÄ«cu. Å ie soļi cieta sagrÄvi un izrÄdÄ«jÄs, ka tai spÄcÄ«gu draugu SaeimÄ nemaz nav. SakÄve bija graujoÅ”a. LELBÄL sekmÄ«gi parÄdÄ«jusi āāmuskuļusāā AugstÄkajÄ tiesÄ, un Satversmes tiesÄ āāiedarbinÄjaāā Pasaules brÄ«vos latvieÅ”us un citas trimdas organizÄcijas un politiskos sakarus, lai LELB grozÄ«jumi tiktu noraidÄ«ti. Ko vÄlÄjÄs LELB izmainÄ«t savÄ likumÄ? Nu tieÅ”i to paÅ”u, ko bija panÄkusi LELBÄL Satversmes tiesas spriedumÄ. LELB gribÄja sava likuma preambulÄ ietvert, ka tÄ āāir vÄsturiski izveidojusies luteriskÄs reformÄcijas kustÄ«bas ietvaros 16. gs., darbÄ«bu sÄkusi pirms Latvijas valsts dibinÄÅ”anas, nepÄrtraukti darbojusies LatvijÄ arÄ« okupÄciju laikÄ. BaznÄ«ca savas iekÄrtas pamatus ir noteikusi 1928.gadÄ, ko pilnveidojusi 2016.gada satversmÄ. AtbilstoÅ”i 1928.gada BaznÄ«cas satversme baznÄ«ca ir apvienojusi visus evaÅÄ£Äliski luteriskÄs ticÄ«bas iedzÄ«votÄjus LatvijÄ arÄ« laikaposmÄ no 1940. lÄ«dz 1991.gadam. [ā¦]āā RespektÄ«vi ar Å”o preambulu LELB vÄlÄjÄs atgÅ«t to, ko LELBÄL ieguva ar jau iepriekÅ”minÄto Satversmes tiesas spriedumu. Tas nostiprinÄtu tÄs statusu, tai skaitÄ aizsargÄtu luterÄÅu vÄrdu. TÄpat LELB mÄÄ£inÄja iestrÄdÄt savÄ likuma savu Ä«paÅ”umu aizsardzÄ«bu. TÄ piemÄram vÄlÄjÄs savÄ likumÄ iekļaut Å”Ädu normu āāBaznÄ«cas un BaznÄ«cai piederÄ«gas draudzes, struktÅ«rvienÄ«bas, nodaļas vai citas institÅ«cijas un iestÄdes mantiskÄs attiecÄ«bas tiek risinÄtas BaznÄ«cas satversmÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ. Ja kÄda no BaznÄ«cai piederÄ«gÄm draudzÄm likvidÄjas vai tiek likvidÄta, jo ir pÄrstÄjusi darboties kÄ BaznÄ«cai piederÄ«ga draudze, tÄs manta pÄriet BaznÄ«cas Ä«paÅ”umÄ BaznÄ«cas satversmÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ. LikvidÄto BaznÄ«cas struktÅ«rvienÄ«bu, nodaļu vai citu institÅ«ciju un iestÄžu manta pÄriet BaznÄ«cas Ä«paÅ”umÄ vai valdÄ«jumÄ BaznÄ«cas satversmÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄāā. NeizdevÄs. IzrÄdÄ«jÄs, ka LELB nav atbalsta SaeimÄ. Tas publiski arÄ« parÄdÄ«ja LELB acÄ«mredzamo āāpolitisko nespÄjuāā un attiecÄ«gi LELBÄL āāspÄjuāā.
Saeimas un Satversmes tiesas rÄ«cÄ«ba, kÄ ar Latvijas UniversitÄtes struktÅ«rvienÄ«bas TeoloÄ£ijas fakultÄte kÄ jaunÄs luteriskÄs baznÄ«cas satelÄ«tizglÄ«tÄ«bas iestÄde patieÅ”Äm rÄda, ka LatvijÄ visai pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ mainÄ«sies reliÄ£iski konservatÄ«vais fons. Var vien citÄt raksta autoru, ka jaunÄ luterÄÅu baznÄ«ca mainÄ«s pastÄvoÅ”o liberÄlo/konservatÄ«vo Latvijas kristietÄ«bas samÄru un monolÄ«tumu un tas neapÅ”aubÄmi skars arÄ« plaÅ”Äkas Latvijas konservatÄ«vÄs domas ilgtspÄjÄ«bu sabiedrÄ«bÄ.
[1] Sal. ar Peter Toon, The End of Liberal Theology, Wheaton, Ill.: Crossway, 1995, p. 113, p. 192.
[2] OrdinÄcijas jautÄjumu konfesijas un to teoloÄ£ijas risina iekÅ”Äji, un tas ne vienmÄr var kalpot kÄ kritÄrijs konservatÄ«va/liberÄla uzskatu kopuma izŔķirÅ”anai. PiemÄram, vairums vasarsvÄtku, evaÅÄ£elikÄlÄs kustÄ«bas un dažas reformÄcijas laika konfesijas nenoŔķir garÄ«gÄs kalpoÅ”anas amatu no pÄrÄjiem ticÄ«gajiem, tÄpÄc ordinÄciju iztirzÄ visnotaļ maz, taÄu morÄles ziÅÄ tÄs ir drÄ«zÄk konservatÄ«vas.
[3] PastÄv tendence Å”o kristietÄ«bas daļu saukt par fundamentÄlistiem, proti, ļoti vienkÄrÅ”otu VecÄs un JaunÄs DerÄ«bas mÄcÄ«bu interpretÄtÄjiem, tomÄr Å”Äds apzÄ«mÄjums ir pÄrÄk vispÄrÄjs un kļūdains. Daļu konservatÄ«vo kristieÅ”u tieÅ”Äm varÄtu saukt par fundamentÄlistiem, tomÄr vairÄkums balstÄs no liberÄlÄs pieejas atŔķirÄ«gÄs BÄ«beles hermeneitikas un akadÄmiskÄs pÄtniecÄ«bas metodÄs.
[4] RÄ«gas anglikÄÅu draudze savas ticÄ«bas apliecÄ«bas vietÄ mÄjaslapÄ informÄ par draudzes kaÄ·i (ar attÄliem) un draudzes āapÅemÅ”anÄsā sarakstÄ nav atrodamas atsauces uz kristietÄ«bu (https://anglicanriga.lv/about-us/safeguarding/, apmeklÄts 2021. gada 26. martÄ).
[5] Metodistu baznÄ«cÄ (https://www.umc.lv/musu-garidznieki-draudzes) no 13 garÄ«dzniekiem tikai 4 ir vÄ«rieÅ”u kÄrtas, t. i., mazÄk par vienu treÅ”daļu.
[6] 2020. gada nogalÄ Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«ca Ärpus Latvijas (LELBÄL) nomainÄ«ja savu nosaukumu uz Latvijas EvaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«ca pasaulÄ (LELBP). Å ajÄ apskatÄ abi nosaukumi lietoti atbilstoÅ”i to lietoÅ”anas laikam.
[7] Par zinÄmu ietekmi var uzskatÄ«t baznÄ«cas apbÄrÄÅ”anas pakalpojumu izmantoÅ”anu. MazÄku popularitÄti baudÄ«ja kapu svÄtki un dažÄdas svÄtdarbÄ«bas (galvenokÄrt kristÄ«bas). LÄ«dzÄ«ga netieÅ”Ä ietekme okupÄcijas laikÄ sastopama arÄ« pie pareizticÄ«gajiem un katoļiem.
[8] 1975. gada 23. augustÄ LELB ordinÄja vienlaicÄ«gi trÄ«s kandidÄtes. LELBÄL ordinÄja pirmo sievieti 1974. gada 18. maijÄ.
[9] Ar cilvÄka dzÄ«vÄ«bu un dzimumu saistÄ«tie jautÄjumi tolaik vÄl nebija sasnieguÅ”i Å”odienas aktualitÄti, tÄpÄc tie nevar kalpot kÄ salÄ«dzinÄjuma vai atskaites punkts.
[10] https://sieviesuordinacija.lv/docs/1092/Vesture/Latvijas%20Evangeliski%20Luteriskas%20Baznicas%20arpus%20Latvijas%20nostaja%20sievieu%20ordinacijas%20jautajuma.pdf
[11] Å Ä«s draudzes mÄjaslapÄ (http://www.redraudze.lv/par-mums, apmeklÄta 2021. gada 26. martÄ) cita starpÄ atrodam rakstÄ«tu: ādraudze tÄ [proti, lÅ«dzot uzÅemÅ”anu LELBÄL] pasvÄ«tro savu vÄlmi bÅ«t alternatÄ«vai LELB draudzÄm. (..) MÄs esam atvÄrti jaunÄm idejÄm, uzsveram mÄ«lestÄ«bu savam lÄ«dzcilvÄkam un piekopjam tradÄ«cijas, kÄdas bija raksturÄ«gas latvieÅ”u luterÄÅu baznÄ«cai pirms 2. Pasaules kara un arÄ« Å”odienas Rietumeiropas luterÄÅu baznÄ«cÄs. PiemÄram, mÄs lÅ«dzam Dievu, stÄvot kÄjÄs, un mÄs atbalstÄm sievieÅ”u ordinÄciju un pilntiesÄ«gu lÄ«dzdarbÄ«bu draudzes garÄ«gajÄ dzÄ«vÄ.ā TeoloÄ£iski interesanti lasÄ«t piezÄ«mi, ka lÅ«gÅ”ana, stÄvot kÄjÄs, un sievieÅ”u ordinÄcija ir vienlÄ«dzÄ«gi teikuma locekļi, tÄtad ar vienÄdu svaru un nozÄ«mi draudzes apliecÄ«bÄ.
[13] Statistika no https://www.lelbpasaule.lv/draudze/apgabals-latvija/, apmeklÄta 2021. gada 29. martÄ.
[14] Sal. ar https://www.tm.gov.lv/lv/2019-gada-publiskie-parskati.
[15] PiemÄram, preses ābumbasā par sievieÅ”u ordinÄciju āpÄc 20 gadiem luterÄÅu baznÄ«cÄā, nevilÅ”us vai apzinÄti sapludinot LELB un LELBÄL (sal. ar https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/sieviesu-ordinacija-luteranu-baznica–vai-aizlieguma-muris-sak-drupt.a77139). Protams, to, kÄ parasti mÅ«sdienÄs, var norakstÄ«t uz āklikŔķu medīŔanuā, taÄu vienlaikus nevar izslÄgt arÄ« dziļÄku mÄrÄ·i.
[16] Kontekstam skat. http://www.vestis.adventistiem.lv/2021/02/turpinas-tirisana-adventistu-baznica.html