Ģirts Brūders Izklāsti

Laulības un ģimenes problēmas mūsdienu Eiropā un Latvijā

Pētījuma pirmo daļu lasiet: https://telos.lv/gimenes-likumdosanas-attistiba-eiropa-1-dala

Tradicionālo monogāmo Ä£imeni, kas sastāv no vÄ«ra, sievas un bērniem, paÅ”reiz Eiropā vēl uzskata par normu. Vienlaikus arvien izplatÄ«tāka kļūst savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti, viņiem dzÄ«vojot kopā, bet nenoslēdzot laulÄ«bu. Šādas kopdzÄ«ves izplatÄ«Å”anās ir lielā mērā atkarÄ«ga no morāles, kultÅ«ras un reliÄ£iskajām tradÄ«cijām, kurām izmainoties, aizvien vairāk cilvēku uzskata, ka laulÄ«bas slēgÅ”ana viņiem nav nepiecieÅ”ama.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā jaunās sievietes un vÄ«rieÅ”i arvien vairāk sāka atturēties no laulÄ«bām un bērnu radÄ«Å”anas. LaulÄ«ba un kļūŔana par vecākiem tika atlikta no agras jaunÄ«bas uz nobrieduŔāku vecumu. Vienlaikus laulÄ«bas ŔķirÅ”ana kļuva daudz biežāka pat pāriem ar bērniem.[1] Rezultātā ir izteikti krities summārais dzimstÄ«bas koeficients ā€“ vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzÄ«ves laikā, ja dzimstÄ«ba katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada lÄ«menÄ«. AuglÄ«bas rādÄ«tāji samazinājuÅ”ies krietni zem iedzÄ«votājiem nepiecieÅ”amā atražoÅ”anās lÄ«meņa, kas ir vidēji 2,1 bērns uz sievieti. 2019. gadā Eiropas dzimstÄ«bas koeficients bija 1,53 bērni uz sievieti.[2] Latvijā Å”is rādÄ«tājs 2019. gadā bija nedaudz labāks ā€“ 1,6 bērni uz sievieti, taču tas joprojām nav pietiekami liels. 2009. gadā tas bija 1,5, tātad desmit gadu laikā rādÄ«tāji ir nedaudz uzlabojuÅ”ies.[3]

MÅ«sdienu Eiropas sabiedrÄ«bā vērojama individuālisma un personas neierobežotas brÄ«vÄ«bas slavināŔana personÄ«gās dzÄ«ves filozofijā, kas neizbēgami rada tieksmi izvairÄ«ties no valsts, kopienas un tradÄ«ciju regulējoŔās lomas Ä£imenes dzÄ«vē. BÅ«tiska nozÄ«me ir arÄ« mÅ«sdienās pieauguÅ”ajai sievieÅ”u emancipācijai. Daudzas feministes norāda, ka nereÄ£istrētā kopdzÄ«vē vai brÄ«vajās attiecÄ«bās saskata atbrÄ«voÅ”anos no tradicionālās laulÄ«bas.[4]

Abi faktori ir sekmējuÅ”i personu nereÄ£istrētas kopdzÄ«ves pieaugumu daudzās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s. 42% jaundzimuÅ”o Eiropas SavienÄ«bā 2018. gadā piedzima ārpus laulÄ«bas. Tas ir par 17 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gadā. ĀrlaulÄ«bas bērni dzimst ārpuslaulÄ«bas attiecÄ«bās, kopdzÄ«ves pāriem un vientuļiem vecākiem. 2018. gadā ārpuslaulÄ«bu dzemdÄ«bu skaits bija lielāks nekā laulÄ«bā dzimuÅ”o skaits astoņās ES dalÄ«bvalstÄ«s: Francijā (60%), Bulgārijā (59%), Slovēnijā (58%), Portugālē (56%), Zviedrijā (55%), Dānijā un Igaunijā (54%), kā arÄ« NÄ«derlandē (52%). GrieÄ·ija un Horvātija bija otrā spektra galā kopā ar Lietuvu un Poliju, jo tur vairāk nekā 70% jaundzimuÅ”o dzima laulÄ«bas ietvaros.

2018. gadā, salÄ«dzinot ar 2000. gadu, gandrÄ«z visās ES dalÄ«bvalstÄ«s pieauga ārpuslaulÄ«bas dzimstÄ«ba. Izņēmums bija Igaunija, Latvija un Zviedrija, kas saglabāja rādÄ«tājus salÄ«dzinoÅ”i stabilus, samazinot mazāk nekā par 1 procentu punktu. DzimstÄ«ba ārpus laulÄ«bas laikā no 2000. lÄ«dz 2018. gadam visvairāk pieauga Pireneju valstÄ«s ā€“ Portugālē un Spānijā: attiecÄ«gi +33,7 un +29,6 procentpunkti.

Å obrÄ«d Latvijā 38,4% bērnu dzimst ārpus laulÄ«bas, kas ir mazāk, nekā 2010. gadā, kad ārpus laulÄ«bas dzimuÅ”ie bērni bija 44,4%.[5] LÄ«dz ar to nevar uzskatÄ«t, ka ir notikusi ārlaulÄ«bas bērnu problēmas bÅ«tiska saasināŔanās. Stāvoklis Latvijā ir pat nedaudz uzlabojies.

Eiropā vislielākais viena vecāka mājsaimniecÄ«bu Ä«patsvars ir Dānijā, bet zemākais ā€“ Horvātijā. Visā Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« 15% mājsaimniecÄ«bu ar bērniem bija viena vecāka mājsaimniecÄ«bas. Vislielākais viena vecāka mājsaimniecÄ«bu Ä«patsvars starp mājsaimniecÄ«bām ar bērniem bija Dānijā (29%) un Igaunijā (28%), apsteidzot Lietuvu un Zviedriju (25%), Latviju (23%), Apvienoto Karalisti (22%) un Franciju (21%). TurpretÄ« zemākais vientuļo vecāku mājsaimniecÄ«bu Ä«patsvars bija Horvātijā (6% no visām mājsaimniecÄ«bām ar apgādājamiem bērniem), Rumānijā (7%), GrieÄ·ijā, Slovākijā un Somijā (8%).[6]

IzplatÄ«tākais Ä£imenes tips Latvijā 2021. gadā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadÄ«giem bērniem (24%). Nākamais pēc izplatÄ«bas ir pāris bez bērniem (22,4%), savukārt 13,6 procenti ir precēti pāri ar nepilngadÄ«giem bērniem. NereÄ£istrētā kopdzÄ«vē dzÄ«vojoÅ”i pāri ar nepilngadÄ«giem bērniem sastāda 3,5 procentus. Jāpiebilst, ka iedzÄ«votāju reÄ£istrā nav informācijas par nereÄ£istrētā kopdzÄ«vē dzÄ«vojoÅ”iem pāriem un to identificÄ“Å”ana ir problemātiska. Lai Å”os pārus identificētu, izstrādāts algoritms, kurā iekļauti nosacÄ«jumi ā€“ tās var bÅ«t divas personas mājoklÄ«, kas sasnieguÅ”as 18 vai vairāk gadus, nav radniecÄ«bā (nav kopÄ«gu vecāku, nav viena uzvārda) un kuru vecuma starpÄ«ba (vÄ«rieÅ”a vecums mÄ«nus sievietes vecums) iekļaujas intervālā [-10, 15]. Pēc algoritma Ä£imenes kodolu var veidot arÄ« viendzimuma pāri ā€“ par tādiem tiek uzskatÄ«tas personas, kuras dzÄ«vo divatā, ir vismaz 18 gadus vecas, nav radniecÄ«gas un vecumu starpÄ«ba ir <10 gadiem.[7]

SalÄ«dzinot ar 2011. gadu, bÅ«tiski pieaudzis viena vecāka Ä£imeņu Ä«patsvars, Ä«paÅ”i vientuļo māŔu. Vientuļo vecāku pieaugums saistÄ«ts ar vairākiem faktoriem ā€“ Latvijā ir augstākie ŔķirÅ”anās rādÄ«tāji Eiropas SavienÄ«bā (2019. gadā Ŕķirto laulÄ«bu skaits bija 3,1 uz 1000 iedzÄ«votajiem, kur gandrÄ«z pusē gadÄ«jumu laulÄ«bā bija nepilngadÄ«gi bērni), augsta ārpus laulÄ«bas dzimstÄ«ba (ap 40% bērnu ik gadu dzimst ārpus laulÄ«bas), kā arÄ« augsta emigrācija (vairāk nekā ceturtā daļa no aizbraukuÅ”ajiem ir vÄ«rieÅ”i vecumā 25ā€“44 gadi, no kuriem viena treÅ”daļa bija precējuÅ”ies). Ä¢imenes, kur viens no vecākiem pastāvÄ«gi nedzÄ«vo Latvijā, statistikā tiek skaitÄ«tas kā vientuļā vecāka Ä£imenes. Daļēji Å”o viena vecāka Ä£imeņu pieaugumu ietekmē datu sagatavoÅ”anas metodes maiņa, jo informācija par Ä£imenēm tiek gatavota atbilstoÅ”i informācijai administratÄ«vajos datos, izmantojot iedzÄ«votāju reÄ£istrēto dzÄ«vesvietu un pielietojot papildu korekcijas.[8]

Vadoties pēc statistikas datiem, var secināt: neskatoties uz to, ka ārlaulÄ«bā dzimuÅ”o bērnu skaits pēdējo desmit gadu laikā nav palielinājies, pastāv bÅ«tiskas problēmas. Latvijā ir liels viena vecāka mājsaimniecÄ«bu Ä«patsvars un augstākais ŔķirÅ”anās gadÄ«jumu skaits Eiropas SavienÄ«bā. Tajā paŔā laikā Latvijā ir arÄ« viens no lielākajiem laulÄ«bu slēgÅ”anas gadÄ«jumu skaitiem ES. Tas liecina, ka attieksme pret laulÄ«bu slēgÅ”anu sabiedrÄ«bā ir labvēlÄ«ga. Uz to norāda arÄ« 2015. gadā veiktā aptauja ā€œPētÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄ“Å”anas problemātikuā€. LaulÄ«bu par novecojuÅ”u institÅ«ciju atzÄ«st tikai 24% cilvēku vecumā no 18 lÄ«dz 64 gadiem ā€“ 28% vÄ«rieÅ”u un 20% sievieÅ”u. Apgalvojumam, ka laulÄ«ba bÅ«tu novecojusi institÅ«cija, nepiekrÄ«t arÄ« 59% to respondentu, kas patlaban dzÄ«vo nereÄ£istrētā kopdzÄ«vē. Tas atklāj, ka kopdzÄ«ve bez laulÄ«bas reÄ£istrācijas nav pretstats laulÄ«bai un dzÄ«ve nereÄ£istrētā kopdzÄ«vē var sakrist ar morālu atbalstu laulÄ«bai.[9]

Paaugstināto ŔķirÅ”anās gadÄ«jumu un tam sekojoÅ”o viena vecāka mājsaimniecÄ«bu raÅ”anos daļēji iespējams skaidrot ar lielo noslēgto laulÄ«bu skaitu. Jāņem arÄ« vērā, ka 2011. gadā kļuva iespējama laulÄ«bu ŔķirÅ”ana pie notāra, tāpēc virkne pāru, kas nevēlējās vai nevarēja savu attiecÄ«bu pārtraukÅ”anu noformēt tiesā, izvēlējās Å”o atviegloto veidu. Šādas prakses pārtraukÅ”ana varētu stiprināt laulÄ«bu, jo, kā rāda iepriekÅ” apskatÄ«tie vēsturiskie piemēri, atvieglota laulÄ«bas ŔķirÅ”ana vienmēr ir devusi nelabvēlÄ«gus rezultātus.

Vajadzētu rÄ«koties tieÅ”i pretēji. Vajadzētu atvieglot laulÄ«bas noslēgÅ”anu un dot notāriem tiesÄ«bas reÄ£istrēt laulÄ«bu par nelielu, simbolisku samaksu. AtŔķirÄ«bā no paÅ”laik spēkā esoŔās kārtÄ«bas, kad laulÄ«bām dzimtsarakstu nodaļā nepiecieÅ”ami divi liecinieki, slēdzot laulÄ«bu pie notāra, varētu iztikt bez lieciniekiem. LaulÄ«bas slēgÅ”ana bÅ«tu kā lietiŔķs darÄ«jums, kurā piedalās tikai trÄ«s personas: laulājamie un zvērināts notārs.

Å Ä·irÅ”anos skaita apjomu ir ietekmējusi arÄ« brÄ«vā darbaspēka tirgus atvērÅ”ana Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s un tam sekojoÅ”a daļas iedzÄ«votāju pārcelÅ”anos strādāt uz ārzemēm. ā€œIedzÄ«votāju reproduktÄ«vās veselÄ«bas pētÄ«jumsā€ atklājis, ka trÄ«s un vairāk mēneÅ”u partnera prombÅ«tne gada laikā palielina gadÄ«juma sakaru risku. Tāpēc emigrācijas apturÄ“Å”ana vai ierobežoÅ”ana varētu bÅ«t laulÄ«bas un Ä£imenes stiprinoÅ”s faktors. Emigrācijas apturÄ“Å”ana ietekmētu arÄ« statistiku, jo Ä£imenes, kur viens no vecākiem pastāvÄ«gi nedzÄ«vo Latvijā, zināmā mērā nepamatoti tiek uzskaitÄ«tas kā vientuļā vecāka Ä£imenes.[10]

LaulÄ«bas slēgÅ”anā un Ä£imenes stiprināŔanā liela nozÄ«me Latvijā ir bērna piedzimÅ”anai. Å is notikums ir lielāka motivācija laulÄ«bas slēgÅ”anai nekā tikumiski apsvērumi. 2015. gadā veiktās aptaujas dati rāda, ka tikumÄ«ba kā vērtÄ«bu kategorija mÅ«sdienās nerada bÅ«tisku attieksmju maiņu ar laulÄ«bu saistÄ«tu jautājumu vērtÄ“Å”anā. KopdzÄ«vi ārpus laulÄ«bas par netikumÄ«gu atzÄ«st 24% respondentu ā€“ 19% vÄ«rieÅ”u un 29% sievieÅ”u. Tomēr tikai 12% respondentu ā€“ 10% vÄ«rieÅ”u un 15% sievieÅ”u noteikti precētos pirms dzimumattiecÄ«bu uzsākÅ”anas. Tas liecina, ka lielā sabiedrÄ«bas daļā dzimumattiecÄ«bas vairs netiek asociētas ar kopdzÄ«vi, laulÄ«bu un Ä£imeni. Bērna piedzimÅ”ana ir daudz bÅ«tiskāks slieksnis attiecÄ«bā uz laulÄ«bas noslēgÅ”anu nekā dzimumattiecÄ«bu uzsākÅ”ana, kopdzÄ«ve vienā mājoklÄ« un bērna ieņemÅ”ana. Vairums respondentu ā€“ 54% vÄ«rieÅ”u un 63% sievieÅ”u ā€“ apgalvo, ka noteikti precētos pēc bērna piedzimÅ”anas.[11] Iespējams secināt, ka samērÄ«gs valsts atbalsts Ä£imenēm ar bērniem pastāvoÅ”ajā situācijā varētu veicināt dzimstÄ«bu, kas savukārt nodroÅ”inātu lielāku slēgto laulÄ«bu skaitu un to stabilitāti. LÄ«dztekus bÅ«tu nepiecieÅ”ams sabiedrÄ«bā stiprināt izpratni par tikumÄ«bu un tās nozÄ«mi laulÄ«bas slēgÅ”anā un Ä£imenes dzÄ«vē.

LaulÄ«bu un bērnus Latvijas sabiedrÄ«ba skata kā Ä£imenes noturÄ«bu veicinoÅ”us faktorus, savukārt nereÄ£istrētās partnerattiecÄ«bas ā€“ kā nestabilas. 2013. gadā veiktajā aptaujā secināts, ka partnerattiecÄ«bu pāraugÅ”anu laulÄ«bā 25 lÄ«dz 44 gadu veciem respondentiem veicina otrā bērna piedzimÅ”anu. Savukārt nereÄ£istrētajās partnerattiecÄ«bās dominē viena bērna modelis. Precēto pētÄ«juma dalÄ«bnieku intervijās reÄ£istrētas attiecÄ«bas tika vērtētas kā droŔākas, uzsverot, ka sieviete un bērni laulÄ«bā ir labāk aizsargāti. Vairāki precētie pētÄ«juma dalÄ«bnieki atzina, ka gadÄ«jumā, ja nebÅ«tu precējuÅ”ies, vairāk kā vienu bērnu neradÄ«tu. LÄ«dzÄ«gi reproduktÄ«vās veselÄ«bas pētÄ«jumā tika konstatēts, ka attiecÄ«bu statusam ir nozÄ«me, plānojot grÅ«tniecÄ«bu un tās iznākumu. Laulāti partneri biežāk savā starpā apspriedās un Å”aubu gadÄ«jumos izŔķīrās par bērna laiÅ”anu pasaulē.[12] Apgalvojumam, ka laulÄ«ba jāreÄ£istrē pirms bērnu radÄ«Å”anas, piekrÄ«t 54% respondentu, bet apgalvojumam, ka tā jāreÄ£istrē pirms kopdzÄ«ves uzsākÅ”anas ā€“ 36% respondentu. Jautājumā par laulāŔanās nepiecieÅ”amÄ«bu pirms kopdzÄ«ves uzsākÅ”anas jaunākās paaudzes viedoklis ir bÅ«tiski liberālāks nekā vecākās paaudzes, taču jautājumā par laulāŔanās nepiecieÅ”amÄ«bu pirms bērnu radÄ«Å”anas jaunākās paaudzes atbildes bÅ«tiski neatŔķiras no vecākās paaudzes sniegtajām.[13] Var secināt, ka nevēlÄ“Å”anās radÄ«t bērnus ir viens no nereÄ£istrētas kopdzÄ«ves cēloņiem.

No dažādu aptauju datiem redzams, ka vÄ«rieÅ”u attieksme pret laulÄ«bu un Ä£imeni ir vieglprātÄ«gāka nekā sievieÅ”u. To ņemot vērā, ASV Republikāņu partijas Ä£imeņu stiprināŔanas programma paredz pasākumus tieÅ”i vÄ«rieÅ”u pilnÄ«gākai iesaistei Ä£imenes izglÄ«toÅ”anas programmās. Tas ir ļoti svarÄ«gi, jo bērnu audzināŔana bez iesaistÄ«tiem tēviem var ne tikai radÄ«t finansiālas grÅ«tÄ«bas un palielināt nevienlÄ«dzÄ«bu, bet arÄ« pakļaut bērnus negatÄ«vu sociālo un uzvedÄ«bas iznākumu riskam. KonservatÄ«vajiem vajadzētu apsvērt, kā vislabāk palÄ«dzēt nestabilām Ä£imenēm, pirmām kārtām atbalstot vÄ«rieÅ”us, kuri vēlētos vairāk iesaistÄ«ties savās Ä£imenēs. Piemēram, vÄ«rieÅ”i, kuri paÅ”i ir audzināti bez tēva, varētu vēlēties bÅ«t aktÄ«vi, iesaistÄ«ti tēvi, bet nezina, kā to izdarÄ«t. Ir dažādas kopienas lÄ«meņa tēvu apmācÄ«bas programmas, kas mēģina mazināt Å”o plaisu. Vajadzētu atrast veiksmÄ«gākās programmas, kuras varētu ieviest arÄ« Latvijā, lai stiprinātu laulÄ«bu un Ä£imeni.[14]

JaundzimuÅ”o skaita samazināŔanos Latvijā pamatā skaidro ar ekonomiskajiem apstākļiem. 2013. gadā veiktajā pētÄ«jumā konstatēts, ka nodarbinātÄ«ba ir viens no bÅ«tiskākajiem faktoriem, kas tiek izvērtēts, plānojot bērnu. Vecāki norāda, ka pirmais bērns tiek radÄ«ts neatkarÄ«gi no finansiālās stabilitātes, tomēr, pārējos plānojot, vecāki apzinās reālās bērna vajadzÄ«bas un to apmierināŔanai nepiecieÅ”amos resursus. Finansiālās iespējas ā€“ algas un nedroŔā situācija darbā ā€“ padziļinātajās intervijās tika minētas kā faktors, kas paÅ”laik neļauj atļauties vēl vienu bērnu, jo bērna ienākÅ”ana Ä£imenē tiek skatÄ«ta kā dārga investÄ«cija. Tas liecina, ka bērnu plānoÅ”anā paralēli citiem apsvērumiem tiek izmantota arÄ« ekonomiskā racionalitāte.[15]

IedzÄ«votāju finansiālā stabilitāte ir atkarÄ«ga no valsts vispārējā ekonomikas attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa, kuram kāpjot, uzlabojas arÄ« labklājÄ«ba. Papildus tam ir iespējams dot iespēju bērnu vecākiem nopelnÄ«t vairāk. SvarÄ«gs ir atbalsts nepilna laika nodarbinātÄ«bai. ASV veiktā aptaujā secināts, ka starp precētām mātēm, kuru mājās ir bērni vecumā no 0 lÄ«dz 3 gadiem, tikai 17% dod priekÅ”roku strādāt pilnu slodzi, un 34% uzskata, ka palikÅ”ana mājās bÅ«tu ideāla.

Tātad konservatÄ«vā Ä£imenes atbalsta plānā jāapsver, kā vislabāk atbalstÄ«t mātes vai tēvus, kuri vēlas strādāt nepilnu darba laiku, iespējams, no mājām vai pilnÄ«bā pamest pamatdarbu uz laiku, lai koncentrētos bērnu audzināŔanai. Tāpēc nepiecieÅ”ams nepilna laika darbu vai paÅ”nodarbinātÄ«bu nodokļu likumā padarÄ«t vieglāk pieejamu. Turklāt nodokļu likums nedrÄ«kst ā€œsodÄ«tā€ primārā apgādnieka ienākumu paaugstināŔanos.[16] Šādā ziņā ļoti nelabvēlÄ«ga Ä£imenēm ir nodokļu reforma Latvijā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jÅ«lijā. Tika palielināts nodokļu slogs tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ strādā nepilnu slodzi.[17] Vajadzētu apsvērt Å”is reformas atcelÅ”anu vai pilnveidoÅ”anu tā, lai uzlabotu bērnus audzinoÅ”u Ä£imeņu iespējas palielināt ienākumus.

Veidojot konservatÄ«vi orientētu valsts atbalsta politiku Ä£imenēm, jāatceras, ka nedrÄ«kst pieļaut pārmērÄ«gu valsts iejaukÅ”anos Ä£imenes autonomijā. NeatkarÄ«gas Ä£imenes aizstāŔana ar ā€œvalsts klientu sabiedrÄ«buā€, kurā pilsoņi ir valsts darbinieku klienti, ir raksturÄ«ga sociālismam. Sociālisms ā€œrÅ«pējas par indivÄ«du no dzimÅ”anas lÄ«dz kapamā€. Bērni un pusaudži Ŕādā sistēmā tiek spēcÄ«gi integrēti visaptveroŔā valsts kontroles aparātā. Taču Ä£imenes institÅ«cija ir dabÄ«ga. Å Ä« dabÄ«gajā likumā balstÄ«tā institÅ«cija, ko papildina un atbalsta vietējās kopienas un brÄ«vprātÄ«gās organizācijas, jau kopÅ” paÅ”iem senākajiem laikiem ir nodroÅ”inājusi savu locekļu aizsardzÄ«bu un aprÅ«pi. MÅ«sdienu labklājÄ«bas valsts pieaugumu var uzskatÄ«t par Å”o funkciju pārneÅ”anu no Ä£imenes uz valsti. Citiem vārdiem sakot, no personām, kas saistÄ«tas ar asinsradniecÄ«bas, laulÄ«bas vai adopcijas saitēm, Ŕīs dabiskās funkcijas pāriet uz personām, kas strādā valsts birokrātiskajā aparātā.

Piemēram, Zviedrijā Å”is process sākās jau 19. gadsimta vidÅ«. Izmantojot birokrātiskus valsts projektus, sāka irdināt dabÄ«go saikni starp vecākiem un viņu bērniem. Tas ir radÄ«jis stāvokli, ka mazi bērni un pusaudži ir kļuvuÅ”i ā€œbrÄ«viā€ no paļauÅ”anās uz saviem vecākiem, savukārt pieauguÅ”ie ir ā€œbrÄ«viā€ no morālām saistÄ«bām pret saviem bioloÄ£iskajiem vecākiem un pret bērniem. VÄ«rieÅ”i un sievietes ir ā€œbrÄ«viā€ no jebkādiem savstarpējiem solÄ«jumiem, kurus reiz iemiesoja un uzturēja spēkā laulÄ«ba. Å Ä« ā€œbrÄ«vÄ«baā€ ir iegÅ«ta apmaiņā pret universālu, kopÄ«gu atkarÄ«bu no valsts un gandrÄ«z pilnÄ«gu kādreizējās dabÄ«gās Ä£imenes dzÄ«ves birokratizāciju. Kad valsts uzurpē dabÄ«gās Ä£imenes tiesÄ«bas, tā darbojas ar netieÅ”o pieņēmumu, ka valsts labklājÄ«bas speciālisti var labāk izvērtēt Ä£imenes un laulāto attiecÄ«bas nekā paÅ”i laulātie un ir lÄ«dzjÅ«tÄ«gākas pret bērniem nekā viņu vecāki. Šādā veidā tiek izjauktas dabÄ«gās attiecÄ«bas Ä£imenē un tiek arÄ« ierobežota iespēja katram Ä£imenes loceklim pēc brÄ«vas gribas dot savu ieguldÄ«jumu Ä£imenes kopÄ«bā.[18] Valsts nesamērÄ«gā iejaukÅ”anās Ä£imenes autonomijā aktÄ«vi sekmē laulÄ«bas un dabÄ«gas Ä£imenes sabrukumu. Tāpēc Latvijas virzÄ«Å”anās uz Zviedrijas labklājÄ«bas modeli nekādā ziņā nebÅ«tu vēlama.

Nereģistrētās kopdzīves problēmas risinājuma metodes

Statistika un aptaujas parāda, ka, neskatoties uz tradicionālās laulÄ«bas popularitāti, nereÄ£istrēta kopdzÄ«ve Latvijā kļūst aizvien pieņemamāka partnerattiecÄ«bu forma. Joprojām gan vērojamas atŔķirÄ«bas sievieÅ”u un vÄ«rieÅ”u viedokļos. Sievietes biežāk atbalsta laulÄ«bu un biežāk uzskata kopdzÄ«vi bez laulÄ«bas par nepieņemamu. ArÄ« ŔķirÅ”anās pieredze liek negatÄ«vāk vērtēt laulÄ«bu kā institÅ«ciju.[19] Kā liecina dati no Apvienotās Karalistes, dažkārt cilvēki cenÅ”as izvairÄ«ties no laulÄ«bas ideoloÄ£isku apsvērumu dēļ. LaulÄ«ba viņiem asociējas ar reliÄ£iju, apgrÅ«tinoÅ”u nekustamo Ä«paÅ”umu un ā€œpatriarhātuā€.[20] MÅ«sdienās nereÄ£istrētās partnerattiecÄ«bas veicina arÄ« materiāli apsvērumi. Izbeidzot nereÄ£istrētas partnerattiecÄ«bas, nav nepiecieÅ”ama dažās valstÄ«s dārga un nogurdinoÅ”a ŔķirÅ”anas procedÅ«ra. Var izvairÄ«ties arÄ« no ŔķirÅ”anās negatÄ«vajām sekām ā€“ partnerim nav pamata prasÄ«t sadalÄ«t kopdzÄ«ves laikā iegādāto Ä«paÅ”umu vai pieprasÄ«t lÄ«dzekļus iepriekŔējā labklājÄ«bas lÄ«meņa nodroÅ”ināŔanai. Eiropas valstÄ«s pastāv dažādas pieejas nereÄ£istrētās kopdzÄ«ves noregulÄ“Å”anai, sākot no pilnÄ«gas ignorÄ“Å”anas lÄ«dz vispusÄ«ga regulējuma izstrādāŔanai un oficiāli reÄ£istrētai laulÄ«bai pielÄ«dzināma statusa pieŔķirÅ”anai, vērtējot pēc pieŔķiramo tiesÄ«bu apjoma.[21]

Iespējams izdalÄ«t divas galvenās pieejas nereÄ£istrēto partnerattiecÄ«bu regulÄ“Å”anai. Pirmajā gadÄ«jumā nereÄ£istrētā kopdzÄ«ve netiek likumdoÅ”anā regulēta. Otrajā gadÄ«jumā likumdoÅ”anā ar civiltiesiskās partnerÄ«bas likumu palÄ«dzÄ«bu tiek radÄ«ta mazāk diskriminējoÅ”a attieksme pret kopdzÄ«ves partneriem, lai mazinātu viņu neizdevÄ«go stāvokli sociālo un nodokļu tiesÄ«bu jomā. Privāto tiesÄ«bu jomā tiek nodroÅ”ināti viņu kopdzÄ«ves aizsardzÄ«bas minimālie standarti.[22] Tiesiskās aizsardzÄ«bas apjoms, ko nosaka Ŕādi civiltiesiskās partnerÄ«bas lÄ«gumi, dažādās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s ir atŔķirÄ«gs.[23]

Latvijā ir vērojami mēģinājumi nereÄ£istrēto kopdzÄ«ves partneru problēmas risināt, aicinot pieņemt civiltiesiskās partnerÄ«bas likumu (KopdzÄ«ves likums, DzÄ«vesbiedru likums). Likuma aizstāvji apgalvo, ka Ŕādā veidā tikÅ”ot nodroÅ”ināta vienlÄ«dzÄ«ga tiesiskā aizsardzÄ«ba visām Latvijas Ä£imenēm.[24] Tomēr Å”is apgalvojums nav patiess. Kā rāda iepriekÅ” minētā Eiropas valstu prakse, civiltiesiskās partnerÄ«bas lÄ«gumu noslēguÅ”o partneru tiesiskā aizsardzÄ«ba vienmēr ir zemāka lÄ«meņa nekā laulÄ«bā esoÅ”o partneru tiesiskā aizsardzÄ«ba. LikumdoÅ”anā bÅ«tu nepiecieÅ”ams izvairÄ«ties no civiltiesisko partnerattiecÄ«bu kļūŔanas par ā€œotrās Ŕķirasā€ laulÄ«bas institÅ«tu. Tas bÅ«tu pretrunā ar ā€œCilvēktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijasā€ deklarācijas 14. pantu, kas paredz diskriminācijas aizliegumu: ā€œÅ ajā Konvencijā minēto tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu Ä«stenoÅ”ana ir nodroÅ”ināma bez jebkādas diskriminācijas, neatkarÄ«gi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticÄ«bas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederÄ«bas kādai nacionālajai minoritāti, mantiskā stāvokļa, dzimÅ”anas vai jebkura cita stāvokļa.ā€[25] Tātad bÅ«tu diskriminējoÅ”i piedāvāt personām tādu partnerattiecÄ«bu reÄ£istrācijas veidu, kas paredzētu mazākas tiesÄ«bas nekā laulātu personu tiesÄ«bas. Savukārt, ja Ŕī alternatÄ«vā partnerattiecÄ«bu reÄ£istrācijas forma civiltiesiskās partnerÄ«bas lÄ«guma veidā tiek pilnÄ«bā pielÄ«dzināta laulÄ«bai, tad jāatzÄ«st, ka divu pilnÄ«gi vienādu reÄ£istrācijas formu pastāvÄ“Å”ana nav lietderÄ«ga.

Daudzās Rietumeiropas valstÄ«s un ASV civiltiesiskās partnerÄ«bas lÄ«gumu visbiežāk izmanto viendzimuma partnerattiecÄ«bu slēgÅ”anai. DrÄ«z vien pēc civiltiesiskās partnerÄ«bas likumu pieņemÅ”anas Å”ajās valstÄ«s pret to sākas iebildumi no lesbieÅ”u un geju aktÄ«vistu puses. To pamatā ir iepriekÅ” minētais apstāklis, ka Ŕādas civiltiesiskās attiecÄ«bas ir diskriminējoÅ”as, jo ir statusā zemākas par laulÄ«bu. Tas nelikumÄ«gi atņemot lesbietēm un gejiem cilvēcisko cieņu. Visas Ä£imenes esot jāgodā vienādi, dažām nenorādot uz to, ka tās ir ā€œotrās Ŕķirasā€ Ä£imenes. AtseviŔķas partnerattiecÄ«bu sistēmas izveide lesbietēm un gejiem arÄ« stigmatizējot viendzimuma pāru bērnus.[26]

Kā piemēru tam, ka civiltiesiskā partnerÄ«ba uzskatāma par diskrimināciju, var minēt 2008. gada Konektikutas Augstākās tiesas spriedumu. Tiesai bija jālemj, vai pavalsts ieviestais civiltiesiskās partnerÄ«bas statuss viendzimuma partneriem apmierina konstitucionālo vienlÄ«dzÄ«bas garantiju. Tiesa secināja: ā€œÅ…emot vērā lesbieÅ”u un geju postoŔās diskriminācijas vēsturi, kā arÄ« tāpēc, ka laulÄ«bas institÅ«cija nes sevÄ« tādu statusu un nozÄ«mi, kas jaunizveidotajai civiltiesiskās partnerÄ«bas institÅ«cijai nepiemÄ«t, heteroseksuālu un homoseksuālu pāru segregācija atseviŔķās institÅ«cijās nodara jÅ«tamu kaitējumuā€. Tiesas spriedums paredzēja laulÄ«bu institÅ«ciju padarÄ«t pieejamu arÄ« viendzimuma pāriem.[27]

Polemikā par civiltiesiskās partnerÄ«bas likumu Latvijas progresÄ«vie spēki izliekas Å”o diskriminācijas niansi nemanām. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka viens no bÅ«tiskiem iemesliem civiltiesiskās partnerÄ«bas likuma radÄ«Å”anai ir politiskas rÅ«pes tieÅ”i par viendzimuma pāriem. Kā zināms, lielākajā daļā valstu, kas atzinuÅ”as viendzimuma civiltiesisko partnerÄ«bu, Ŕī partnerÄ«ba jau ir vai nu papildināta, vai aizstāta ar viendzimuma laulÄ«bu. LesbieÅ”u un geju tiesÄ«bu aizstāvji uzskata civiltiesisko partnerÄ«bu par ā€œpirmo soliā€ viendzimuma laulÄ«bu nodibināŔanas virzienā. Intervijā laikrakstam Deutsche Welle Vācijas pilsonis Andreass civiltiesisko partnerÄ«bu raksturoja kā ā€œsvarÄ«gu soliā€ ceļā uz viendzimuma laulÄ«bu: ā€œEs nezinu, cik daudz protestu mēs apmeklējām, cik daudz petÄ«cijas parakstÄ«jām Å”ajos 16 gados. Bet bez civiltiesiskās partnerÄ«bas precedenta tas bÅ«tu bijis daudz grÅ«tāk.ā€ Vācijas parlaments 2017. gadā ratificēja vienlÄ«dzÄ«gu laulÄ«bu iespēju viendzimuma pāriem, tādējādi atceļot tiesÄ«bas jaunām civiltiesiskām partnerattiecÄ«bām.[28]

Civiltiesiskās partnerÄ«bas likums kalpo kā ā€œtautas gatavināŔanaā€ viendzimuma laulÄ«bām. Par to liecina vairāku Eiropas valstu vēsture. Agrāk tajās bija civiltiesiskas partnerattiecÄ«bas viendzimuma pāriem, bet no Ŕī pagaidu institÅ«ta atbrÄ«vojās, legalizējot viendzimuma laulÄ«bu. Dānija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1989. gadā ieviesa civilās partnerattiecÄ«bas viendzimuma pāriem. Tā likvidēja Å”o institÅ«tu, 2012. gadā legalizējot viendzimuma laulÄ«bas. Vācija un ÄŖrija rÄ«kojās lÄ«dzÄ«gi, sākumā legalizējot civilās partnerattiecÄ«bas, taču tad tās nomainot ar laulÄ«bu.[29] No Ŕādas prakses iespējams secināt, ka polemika par civiltiesiskās partnerÄ«bas likuma nepiecieÅ”amÄ«bu patiesÄ«bā ir politisks solis, nevis rÅ«pes par noteiktu pāru praktiskajām vajadzÄ«bām.

Ir virkne tiesÄ«bu jomu, kurās valsts, atbalstot Ä£imeni un laulāto savienÄ«bu, garantē laulātajiem noteiktas tiesÄ«bas un pieŔķir noteiktus atvieglojumus. Kopā dzÄ«vojoÅ”iem partneriem, kas ir izvēlējuÅ”ies nereÄ£istrēt savas attiecÄ«bas, Ŕādas tiesÄ«bas un atvieglojumus valsts nepieŔķir un negarantē. VienkārŔākais risinājums ir laulÄ«bas noslēgÅ”ana. Å Ä«s tiesÄ«bas saskaņā ar dabÄ«go likumu garantē Cilvēka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 12. pants: ā€œLaulÄ«bas vecumu sasnieguÅ”iem vÄ«rieÅ”iem un sievietēm ir tiesÄ«bas stāties laulÄ«bā un dibināt Ä£imeni saskaņā ar valsts iekŔējām likumu normām, kas nosaka Å”o tiesÄ«bu izmantoÅ”anas kārtÄ«buā€.[30]

Tas paredz vienādas likumdoÅ”anas piemēroÅ”anu visām personām, neparedzot nevienu citu leÄ£itÄ«mu kopdzÄ«ves veidu kā tikai laulÄ«bu. Uz laulÄ«bas Ä«paÅ”o vietu sabiedrÄ«bā un tās unikālo lietderÄ«bu norāda pētÄ«jumu rezultāti, pēc kuriem var secināt, ka laulÄ«ba Latvijā lielākajai daļai sabiedrÄ«bas saistās ar stabilitāti un pārliecÄ«bu par droÅ”u nākotni. Turklāt tieÅ”i laulÄ«ba veicina bērnu dzimÅ”anu Ä£imenē, kas ir svarÄ«gi demogrāfiskā stāvokļa uzlaboÅ”anai. NoturÄ«ga laulÄ«ba nodroÅ”ina arÄ« bērna dabÄ«gās tiesÄ«bas uz Ä£imeni, kurā ir abi vecāki. Civiltiesiskā partnerÄ«ba, kurā parasti tiek nodroÅ”ināti tikai kopdzÄ«ves aizsardzÄ«bas minimālie standarti, ar Ŕādu droŔību un statusu nav saistÄ«ta un nav konkurētspējÄ«ga ar laulÄ«bu.

LaulÄ«bā balstÄ«tā Ä£imene ir ne tikai juridiska, sociāla un ekonomiska vienÄ«ba. Tā ir mÄ«lestÄ«bā un solidaritātē balstÄ«ta kopÄ«ba, kas unikāli piemērota, lai mācÄ«tu un nodotu tālāk kultÅ«ras, ētikas, sociālās un garÄ«gās vērtÄ«bas, kuras ir bÅ«tiskas tās locekļiem un sabiedrÄ«bai. Kad Ä£imene uzplaukst, uzplaukst arÄ« apkārtējā sabiedrÄ«ba. Ja tā nav, tad sabiedrÄ«ba kļūst nabadzÄ«gāka. Ä¢imene ir arÄ« vieta, kur pirmo reizi tiek apgÅ«ta un nodota tālāk tautas un cilvēces vēsture, jo tā ir vieta, kur kopā sanāk dažādas paaudzes. Tā palÄ«dz Ä£imenes locekļiem augt pagātnes gudrÄ«bā, kas nostiprinās tagadnē un pieaugs nākotnē. SabiedrÄ«bas labklājÄ«ba ir tieÅ”i saistÄ«ta ar Ä£imenes labklājÄ«bu.

Savukārt Ä£imenes stabilitāte veicina un atbalsta sabiedrÄ«bas un tās kultÅ«ras stabilitāti. LÄ«dz ar to valstij un starptautiskajām organizācijām ir pienākums aizsargāt laulÄ«bu un Ä£imeni, izmantojot politiskus, ekonomiskus, sociālus un juridiskus pasākumus, kuru mērÄ·is ir stiprināt Ä£imenes vienotÄ«bu, lai tā varētu Ä«stenot savas Ä«paŔās funkcijas. Å iem pasākumiem ne tikai jāstiprina laulÄ«ba un Ä£imene, bet arÄ« jānodroÅ”ina tās samērÄ«ga autonomija, nemēģinot padarÄ«t Ä£imeni par valsts sociālekonomisko eksperimentu instrumentu. Valsts pienākums bÅ«tu arÄ« maksimāli atvieglot leÄ£itÄ«mas laulÄ«bas slēgÅ”anas procedÅ«ru, padarot to vienkārÅ”u, lētu un ātru. Risinājums pastāvoÅ”ajai situācijai ir meklējams arÄ« laulÄ«bas popularizÄ“Å”anā, informējot sabiedrÄ«bu par pastāvoÅ”ajiem riskiem nereÄ£istrētās partnerattiecÄ«bās. Tādējādi cilvēki varētu pārvarēt psiholoÄ£isko barjeru un izlemt par labu laulÄ«bas noslēgÅ”anai. BÅ«tu arÄ« nepiecieÅ”ams Latvijas sabiedriskajos medijos sniegt vairāk informācijas par laulÄ«bas, Ä£imenes un dzimstÄ«bas nozÄ«mÄ«bu sabiedrÄ«bā.

Senās Romas un jaunāko laiku revolucionāro diktatÅ«ru vēsture māca, ka, atstājot kopdzÄ«ves regulāciju paÅ”plÅ«smā un ļaujot attÄ«stÄ«ties sociālajai anarhijai, iespējams nonākt pie sabiedrÄ«bas degradācijas un valsts sabrukuma. Ja pret laulÄ«bas institÅ«ciju vairs nav cieņas un ir radies stāvoklis, kad laulÄ«ba vairāk ne ar ko neatŔķiras no izlaidÄ«bas, tad arÄ« lÄ«dzpilsoņa gods vairs netiek ievērots un solÄ«jumiem vairs nav spēka. Tādējādi pazÅ«d arÄ« kārtÄ«ba cilvēku savstarpējās attiecÄ«bās un sociālās sadarbÄ«bas iespēja. Vēsture māca, ka laulÄ«bas institÅ«cijas aizstāvÄ“Å”ana un turÄ“Å”anās pie konservatÄ«vām Ä£imenes vērtÄ«bām vienmēr palÄ«dzējusi nodroÅ”ināt sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu un uzplaukumu.

[1] L. Olah, ā€œChanging Families in the European Union: Trends and Policy Implicationsā€, Pieejams: https://www.un.org/esa/socdev/family/docs/egm15/Olahpaper.pdf

[2] Eurostat ā€“ ā€œFertility statisticsā€. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Fertility_statistics

[3] Latvijas oficiālā statistika ā€“ ā€œDzimuÅ”o skaits un dzimstÄ«bas koeficientiā€. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimstiba/238-dzimuso-skaits-un-dzimstibas-koeficienti

[4] ā€œFeminist Perspectives on Reproduction and the Familyā€, Stanford Encyclopedia of Philosophy. Pieejams: https://plato.stanford.edu/entries/feminism-family/

[5] Eurostat ā€“ ā€œ42% of Births in the EU are Outside Marriageā€. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20200717-1

[6] Eurostat ā€“ ā€œHouseholds with Children in the EUā€. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20190601-1

[7] https://www.csp.gov.lv/lv/majsaimniecibas-un-gimenes

[8] ā€œCSP: Latvijā pēdējā desmitgadē bÅ«tiski audzis viena vecāka Ä£imeņu Ä«patsvarsā€. Pieejams: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/csp-latvija-pedeja-desmitgade-butiski-audzis-viena-vecaka-gimenu-ipatsvars.d?id=52534741

[9] A. Putniņa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, ā€œPētÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄ“Å”anas problemātikuā€, RÄ«ga, Pārreseoru koordinācijas centrs, 2015, 36. lpp.

[10] P. EglÄ«te, A. Putniņa, M. Brants, I. Mileiko, M. Laizāne, ā€œTautas ataudzi ietekmējoÅ”o faktoru izpētes veikÅ”anaā€, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 66. lpp.

[11] A. Putniņa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, ā€œPētÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄ“Å”anas problemātikuā€, RÄ«ga, Pārreseoru koordinācijas centrs, 2015, 40-46 lpp.

[12] P. EglÄ«te, A. Putniņa, M. Brants, I. Mileiko, M. Laizāne, ā€œTautas ataudzi ietekmējoÅ”o faktoru izpētes veikÅ”anaā€, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 63. lpp.

[13] A. Putniņa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, ā€œPētÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄ“Å”anas problemātikuā€, RÄ«ga, Pārreseoru koordinācijas centrs, 2015, 40. lpp.

[14] M. L. Braunstein, ā€œA Conservative Plan for Supporting Americaā€™s Familiesā€. Pieejams:
https://ifstudies.org/blog/a-conservative-plan-for-supporting-americas-families

[15] P. EglÄ«te, A. Putniņa, M. Brants, I. Mileiko, M. Laizāne, ā€œTautas ataudzi ietekmējoÅ”o faktoru izpētes veikÅ”anaā€, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 81. lpp.

[16] M. L. Braunstein: ā€œA Conservative Plan for Supporting Americaā€™s Familiesā€. Pieejams:
https://ifstudies.org/blog/a-conservative-plan-for-supporting-americas-families

[17] E. Barkāns, ā€œCilvēki sociālajos tÄ«klos saÅ”utuÅ”i par nodokļu politikuā€. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/bizness/448481-cilveki-socialajos-tiklos-sasutusi-par-jauno-nodoklu-politiku

[18] A. Carlson, ā€œWhat Has Government Done to Our Families?ā€. Pieejams: https://mises.org/library/what-has-government-done-our-families

[19] A. Putniņa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, ā€œPētÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄ“Å”anas problemātikuā€, RÄ«ga, Pārreseoru koordinācijas centrs, 2015, 39. lpp.

[20] ā€œWhere are Heterosexual Civil Partnerships Legal?ā€, BBC News. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-44633711

[21] O. Beinaroviča, ā€œÄ€rpus laulÄ«bas kopdzÄ«ves ekskluzÄ«vais statuss tiesÄ«bās un tās tiesiskais regulējumsā€, RÄ«ga, Latvijas Universitāte, 2014, 8. lpp.

[22] M. C. Thery, ā€œThe PACS and Marriage and Cohabitation in Franceā€, International Journal of Law, Policy and the Family, Vol. 15, 2001, p.142.

[23] O. Beinaroviča, ā€œÄ€rpus laulÄ«bas kopdzÄ«ves ekskluzÄ«vais statuss tiesÄ«bās un tās tiesiskais regulējumsā€, RÄ«ga, Latvijas Universitāte, 2014, 77. lpp.

[24] ā€œSaeimā iesniedz pilsonisko iniciatÄ«vu par KopdzÄ«ves likumuā€. Peejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-iesniedz-pilsonisko-iniciativu-par-kopdzives-likumu.a264343/

[25] Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649

[26] ā€œCivil Unions are Discriminatoryā€. Pieejams: https://www.lambdalegal.org/publications/civil-unions-discriminatory

[27] ā€œWhy is Same-Sex Marriage Important?ā€. Pieejams: https://www.equality-network.org/wp-content/uploads/2013/07/Why-is-same-sex-marriage-important.pdf

[28] ā€œLGBT rights: German gay couple celebrates 20 years of same-sex partnershipā€. Pieejams: https://www.dw.com/en/gay-marriage-germany-lgbt/a-55547405

[29] ā€œWhere are heterosexual civil partnerships legal?ā€, BBC News. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-44633711

[30] Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649

Print Friendly, PDF & Email
close

Vēlos saņemt apkopojumus uz norādīto adresi: