PÄtÄ«juma pirmo daļu lasiet: https://telos.lv/gimenes-likumdosanas-attistiba-eiropa-1-dala
TradicionÄlo monogÄmo Ä£imeni, kas sastÄv no vÄ«ra, sievas un bÄrniem, paÅ”reiz EiropÄ vÄl uzskata par normu. Vienlaikus arvien izplatÄ«tÄka kļūst savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti, viÅiem dzÄ«vojot kopÄ, bet nenoslÄdzot laulÄ«bu. Å Ädas kopdzÄ«ves izplatīŔanÄs ir lielÄ mÄrÄ atkarÄ«ga no morÄles, kultÅ«ras un reliÄ£iskajÄm tradÄ«cijÄm, kurÄm izmainoties, aizvien vairÄk cilvÄku uzskata, ka laulÄ«bas slÄgÅ”ana viÅiem nav nepiecieÅ”ama.
20. gadsimta beigÄs un 21. gadsimta sÄkumÄ jaunÄs sievietes un vÄ«rieÅ”i arvien vairÄk sÄka atturÄties no laulÄ«bÄm un bÄrnu radīŔanas. LaulÄ«ba un kļūŔana par vecÄkiem tika atlikta no agras jaunÄ«bas uz nobrieduÅ”Äku vecumu. Vienlaikus laulÄ«bas ŔķirÅ”ana kļuva daudz biežÄka pat pÄriem ar bÄrniem.[1] RezultÄtÄ ir izteikti krities summÄrais dzimstÄ«bas koeficients ā vidÄjais bÄrnu skaits, kuri varÄtu piedzimt vienai sievietei viÅas dzÄ«ves laikÄ, ja dzimstÄ«ba katrÄ vecuma grupÄ saglabÄtos aprÄÄ·ina gada lÄ«menÄ«. AuglÄ«bas rÄdÄ«tÄji samazinÄjuÅ”ies krietni zem iedzÄ«votÄjiem nepiecieÅ”amÄ atražoÅ”anÄs lÄ«meÅa, kas ir vidÄji 2,1 bÄrns uz sievieti. 2019. gadÄ Eiropas dzimstÄ«bas koeficients bija 1,53 bÄrni uz sievieti.[2] LatvijÄ Å”is rÄdÄ«tÄjs 2019. gadÄ bija nedaudz labÄks ā 1,6 bÄrni uz sievieti, taÄu tas joprojÄm nav pietiekami liels. 2009. gadÄ tas bija 1,5, tÄtad desmit gadu laikÄ rÄdÄ«tÄji ir nedaudz uzlabojuÅ”ies.[3]
MÅ«sdienu Eiropas sabiedrÄ«bÄ vÄrojama individuÄlisma un personas neierobežotas brÄ«vÄ«bas slavinÄÅ”ana personÄ«gÄs dzÄ«ves filozofijÄ, kas neizbÄgami rada tieksmi izvairÄ«ties no valsts, kopienas un tradÄ«ciju regulÄjoÅ”Äs lomas Ä£imenes dzÄ«vÄ. BÅ«tiska nozÄ«me ir arÄ« mÅ«sdienÄs pieauguÅ”ajai sievieÅ”u emancipÄcijai. Daudzas feministes norÄda, ka nereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«vÄ vai brÄ«vajÄs attiecÄ«bÄs saskata atbrÄ«voÅ”anos no tradicionÄlÄs laulÄ«bas.[4]
Abi faktori ir sekmÄjuÅ”i personu nereÄ£istrÄtas kopdzÄ«ves pieaugumu daudzÄs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s. 42% jaundzimuÅ”o Eiropas SavienÄ«bÄ 2018. gadÄ piedzima Ärpus laulÄ«bas. Tas ir par 17 procentpunktiem vairÄk nekÄ 2000. gadÄ. ÄrlaulÄ«bas bÄrni dzimst ÄrpuslaulÄ«bas attiecÄ«bÄs, kopdzÄ«ves pÄriem un vientuļiem vecÄkiem. 2018. gadÄ ÄrpuslaulÄ«bu dzemdÄ«bu skaits bija lielÄks nekÄ laulÄ«bÄ dzimuÅ”o skaits astoÅÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s: FrancijÄ (60%), BulgÄrijÄ (59%), SlovÄnijÄ (58%), PortugÄlÄ (56%), ZviedrijÄ (55%), DÄnijÄ un IgaunijÄ (54%), kÄ arÄ« NÄ«derlandÄ (52%). GrieÄ·ija un HorvÄtija bija otrÄ spektra galÄ kopÄ ar Lietuvu un Poliju, jo tur vairÄk nekÄ 70% jaundzimuÅ”o dzima laulÄ«bas ietvaros.
2018. gadÄ, salÄ«dzinot ar 2000. gadu, gandrÄ«z visÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s pieauga ÄrpuslaulÄ«bas dzimstÄ«ba. IzÅÄmums bija Igaunija, Latvija un Zviedrija, kas saglabÄja rÄdÄ«tÄjus salÄ«dzinoÅ”i stabilus, samazinot mazÄk nekÄ par 1 procentu punktu. DzimstÄ«ba Ärpus laulÄ«bas laikÄ no 2000. lÄ«dz 2018. gadam visvairÄk pieauga Pireneju valstÄ«s ā PortugÄlÄ un SpÄnijÄ: attiecÄ«gi +33,7 un +29,6 procentpunkti.
Å obrÄ«d LatvijÄ 38,4% bÄrnu dzimst Ärpus laulÄ«bas, kas ir mazÄk, nekÄ 2010. gadÄ, kad Ärpus laulÄ«bas dzimuÅ”ie bÄrni bija 44,4%.[5] LÄ«dz ar to nevar uzskatÄ«t, ka ir notikusi ÄrlaulÄ«bas bÄrnu problÄmas bÅ«tiska saasinÄÅ”anÄs. StÄvoklis LatvijÄ ir pat nedaudz uzlabojies.
EiropÄ vislielÄkais viena vecÄka mÄjsaimniecÄ«bu Ä«patsvars ir DÄnijÄ, bet zemÄkais ā HorvÄtijÄ. VisÄ Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« 15% mÄjsaimniecÄ«bu ar bÄrniem bija viena vecÄka mÄjsaimniecÄ«bas. VislielÄkais viena vecÄka mÄjsaimniecÄ«bu Ä«patsvars starp mÄjsaimniecÄ«bÄm ar bÄrniem bija DÄnijÄ (29%) un IgaunijÄ (28%), apsteidzot Lietuvu un Zviedriju (25%), Latviju (23%), Apvienoto Karalisti (22%) un Franciju (21%). TurpretÄ« zemÄkais vientuļo vecÄku mÄjsaimniecÄ«bu Ä«patsvars bija HorvÄtijÄ (6% no visÄm mÄjsaimniecÄ«bÄm ar apgÄdÄjamiem bÄrniem), RumÄnijÄ (7%), GrieÄ·ijÄ, SlovÄkijÄ un SomijÄ (8%).[6]
IzplatÄ«tÄkais Ä£imenes tips LatvijÄ 2021. gadÄ ir viens vecÄks ar vienu vai vairÄkiem nepilngadÄ«giem bÄrniem (24%). NÄkamais pÄc izplatÄ«bas ir pÄris bez bÄrniem (22,4%), savukÄrt 13,6 procenti ir precÄti pÄri ar nepilngadÄ«giem bÄrniem. NereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«vÄ dzÄ«vojoÅ”i pÄri ar nepilngadÄ«giem bÄrniem sastÄda 3,5 procentus. JÄpiebilst, ka iedzÄ«votÄju reÄ£istrÄ nav informÄcijas par nereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«vÄ dzÄ«vojoÅ”iem pÄriem un to identificÄÅ”ana ir problemÄtiska. Lai Å”os pÄrus identificÄtu, izstrÄdÄts algoritms, kurÄ iekļauti nosacÄ«jumi ā tÄs var bÅ«t divas personas mÄjoklÄ«, kas sasnieguÅ”as 18 vai vairÄk gadus, nav radniecÄ«bÄ (nav kopÄ«gu vecÄku, nav viena uzvÄrda) un kuru vecuma starpÄ«ba (vÄ«rieÅ”a vecums mÄ«nus sievietes vecums) iekļaujas intervÄlÄ [-10, 15]. PÄc algoritma Ä£imenes kodolu var veidot arÄ« viendzimuma pÄri ā par tÄdiem tiek uzskatÄ«tas personas, kuras dzÄ«vo divatÄ, ir vismaz 18 gadus vecas, nav radniecÄ«gas un vecumu starpÄ«ba ir <10 gadiem.[7]
SalÄ«dzinot ar 2011. gadu, bÅ«tiski pieaudzis viena vecÄka Ä£imeÅu Ä«patsvars, Ä«paÅ”i vientuļo mÄÅ”u. Vientuļo vecÄku pieaugums saistÄ«ts ar vairÄkiem faktoriem ā LatvijÄ ir augstÄkie ŔķirÅ”anÄs rÄdÄ«tÄji Eiropas SavienÄ«bÄ (2019. gadÄ Å”Ä·irto laulÄ«bu skaits bija 3,1 uz 1000 iedzÄ«votajiem, kur gandrÄ«z pusÄ gadÄ«jumu laulÄ«bÄ bija nepilngadÄ«gi bÄrni), augsta Ärpus laulÄ«bas dzimstÄ«ba (ap 40% bÄrnu ik gadu dzimst Ärpus laulÄ«bas), kÄ arÄ« augsta emigrÄcija (vairÄk nekÄ ceturtÄ daļa no aizbraukuÅ”ajiem ir vÄ«rieÅ”i vecumÄ 25ā44 gadi, no kuriem viena treÅ”daļa bija precÄjuÅ”ies). Ä¢imenes, kur viens no vecÄkiem pastÄvÄ«gi nedzÄ«vo LatvijÄ, statistikÄ tiek skaitÄ«tas kÄ vientuÄ¼Ä vecÄka Ä£imenes. DaļÄji Å”o viena vecÄka Ä£imeÅu pieaugumu ietekmÄ datu sagatavoÅ”anas metodes maiÅa, jo informÄcija par Ä£imenÄm tiek gatavota atbilstoÅ”i informÄcijai administratÄ«vajos datos, izmantojot iedzÄ«votÄju reÄ£istrÄto dzÄ«vesvietu un pielietojot papildu korekcijas.[8]
Vadoties pÄc statistikas datiem, var secinÄt: neskatoties uz to, ka ÄrlaulÄ«bÄ dzimuÅ”o bÄrnu skaits pÄdÄjo desmit gadu laikÄ nav palielinÄjies, pastÄv bÅ«tiskas problÄmas. LatvijÄ ir liels viena vecÄka mÄjsaimniecÄ«bu Ä«patsvars un augstÄkais ŔķirÅ”anÄs gadÄ«jumu skaits Eiropas SavienÄ«bÄ. TajÄ paÅ”Ä laikÄ LatvijÄ ir arÄ« viens no lielÄkajiem laulÄ«bu slÄgÅ”anas gadÄ«jumu skaitiem ES. Tas liecina, ka attieksme pret laulÄ«bu slÄgÅ”anu sabiedrÄ«bÄ ir labvÄlÄ«ga. Uz to norÄda arÄ« 2015. gadÄ veiktÄ aptauja āPÄtÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄÅ”anas problemÄtikuā. LaulÄ«bu par novecojuÅ”u institÅ«ciju atzÄ«st tikai 24% cilvÄku vecumÄ no 18 lÄ«dz 64 gadiem ā 28% vÄ«rieÅ”u un 20% sievieÅ”u. Apgalvojumam, ka laulÄ«ba bÅ«tu novecojusi institÅ«cija, nepiekrÄ«t arÄ« 59% to respondentu, kas patlaban dzÄ«vo nereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«vÄ. Tas atklÄj, ka kopdzÄ«ve bez laulÄ«bas reÄ£istrÄcijas nav pretstats laulÄ«bai un dzÄ«ve nereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«vÄ var sakrist ar morÄlu atbalstu laulÄ«bai.[9]
PaaugstinÄto ŔķirÅ”anÄs gadÄ«jumu un tam sekojoÅ”o viena vecÄka mÄjsaimniecÄ«bu raÅ”anos daļÄji iespÄjams skaidrot ar lielo noslÄgto laulÄ«bu skaitu. JÄÅem arÄ« vÄrÄ, ka 2011. gadÄ kļuva iespÄjama laulÄ«bu ŔķirÅ”ana pie notÄra, tÄpÄc virkne pÄru, kas nevÄlÄjÄs vai nevarÄja savu attiecÄ«bu pÄrtraukÅ”anu noformÄt tiesÄ, izvÄlÄjÄs Å”o atviegloto veidu. Å Ädas prakses pÄrtraukÅ”ana varÄtu stiprinÄt laulÄ«bu, jo, kÄ rÄda iepriekÅ” apskatÄ«tie vÄsturiskie piemÄri, atvieglota laulÄ«bas ŔķirÅ”ana vienmÄr ir devusi nelabvÄlÄ«gus rezultÄtus.
VajadzÄtu rÄ«koties tieÅ”i pretÄji. VajadzÄtu atvieglot laulÄ«bas noslÄgÅ”anu un dot notÄriem tiesÄ«bas reÄ£istrÄt laulÄ«bu par nelielu, simbolisku samaksu. AtŔķirÄ«bÄ no paÅ”laik spÄkÄ esoÅ”Äs kÄrtÄ«bas, kad laulÄ«bÄm dzimtsarakstu nodaÄ¼Ä nepiecieÅ”ami divi liecinieki, slÄdzot laulÄ«bu pie notÄra, varÄtu iztikt bez lieciniekiem. LaulÄ«bas slÄgÅ”ana bÅ«tu kÄ lietiŔķs darÄ«jums, kurÄ piedalÄs tikai trÄ«s personas: laulÄjamie un zvÄrinÄts notÄrs.
Å Ä·irÅ”anos skaita apjomu ir ietekmÄjusi arÄ« brÄ«vÄ darbaspÄka tirgus atvÄrÅ”ana Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s un tam sekojoÅ”a daļas iedzÄ«votÄju pÄrcelÅ”anos strÄdÄt uz ÄrzemÄm. āIedzÄ«votÄju reproduktÄ«vÄs veselÄ«bas pÄtÄ«jumsā atklÄjis, ka trÄ«s un vairÄk mÄneÅ”u partnera prombÅ«tne gada laikÄ palielina gadÄ«juma sakaru risku. TÄpÄc emigrÄcijas apturÄÅ”ana vai ierobežoÅ”ana varÄtu bÅ«t laulÄ«bas un Ä£imenes stiprinoÅ”s faktors. EmigrÄcijas apturÄÅ”ana ietekmÄtu arÄ« statistiku, jo Ä£imenes, kur viens no vecÄkiem pastÄvÄ«gi nedzÄ«vo LatvijÄ, zinÄmÄ mÄrÄ nepamatoti tiek uzskaitÄ«tas kÄ vientuÄ¼Ä vecÄka Ä£imenes.[10]
LaulÄ«bas slÄgÅ”anÄ un Ä£imenes stiprinÄÅ”anÄ liela nozÄ«me LatvijÄ ir bÄrna piedzimÅ”anai. Å is notikums ir lielÄka motivÄcija laulÄ«bas slÄgÅ”anai nekÄ tikumiski apsvÄrumi. 2015. gadÄ veiktÄs aptaujas dati rÄda, ka tikumÄ«ba kÄ vÄrtÄ«bu kategorija mÅ«sdienÄs nerada bÅ«tisku attieksmju maiÅu ar laulÄ«bu saistÄ«tu jautÄjumu vÄrtÄÅ”anÄ. KopdzÄ«vi Ärpus laulÄ«bas par netikumÄ«gu atzÄ«st 24% respondentu ā 19% vÄ«rieÅ”u un 29% sievieÅ”u. TomÄr tikai 12% respondentu ā 10% vÄ«rieÅ”u un 15% sievieÅ”u noteikti precÄtos pirms dzimumattiecÄ«bu uzsÄkÅ”anas. Tas liecina, ka lielÄ sabiedrÄ«bas daÄ¼Ä dzimumattiecÄ«bas vairs netiek asociÄtas ar kopdzÄ«vi, laulÄ«bu un Ä£imeni. BÄrna piedzimÅ”ana ir daudz bÅ«tiskÄks slieksnis attiecÄ«bÄ uz laulÄ«bas noslÄgÅ”anu nekÄ dzimumattiecÄ«bu uzsÄkÅ”ana, kopdzÄ«ve vienÄ mÄjoklÄ« un bÄrna ieÅemÅ”ana. Vairums respondentu ā 54% vÄ«rieÅ”u un 63% sievieÅ”u ā apgalvo, ka noteikti precÄtos pÄc bÄrna piedzimÅ”anas.[11] IespÄjams secinÄt, ka samÄrÄ«gs valsts atbalsts Ä£imenÄm ar bÄrniem pastÄvoÅ”ajÄ situÄcijÄ varÄtu veicinÄt dzimstÄ«bu, kas savukÄrt nodroÅ”inÄtu lielÄku slÄgto laulÄ«bu skaitu un to stabilitÄti. LÄ«dztekus bÅ«tu nepiecieÅ”ams sabiedrÄ«bÄ stiprinÄt izpratni par tikumÄ«bu un tÄs nozÄ«mi laulÄ«bas slÄgÅ”anÄ un Ä£imenes dzÄ«vÄ.
LaulÄ«bu un bÄrnus Latvijas sabiedrÄ«ba skata kÄ Ä£imenes noturÄ«bu veicinoÅ”us faktorus, savukÄrt nereÄ£istrÄtÄs partnerattiecÄ«bas ā kÄ nestabilas. 2013. gadÄ veiktajÄ aptaujÄ secinÄts, ka partnerattiecÄ«bu pÄraugÅ”anu laulÄ«bÄ 25 lÄ«dz 44 gadu veciem respondentiem veicina otrÄ bÄrna piedzimÅ”anu. SavukÄrt nereÄ£istrÄtajÄs partnerattiecÄ«bÄs dominÄ viena bÄrna modelis. PrecÄto pÄtÄ«juma dalÄ«bnieku intervijÄs reÄ£istrÄtas attiecÄ«bas tika vÄrtÄtas kÄ droÅ”Äkas, uzsverot, ka sieviete un bÄrni laulÄ«bÄ ir labÄk aizsargÄti. VairÄki precÄtie pÄtÄ«juma dalÄ«bnieki atzina, ka gadÄ«jumÄ, ja nebÅ«tu precÄjuÅ”ies, vairÄk kÄ vienu bÄrnu neradÄ«tu. LÄ«dzÄ«gi reproduktÄ«vÄs veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄ tika konstatÄts, ka attiecÄ«bu statusam ir nozÄ«me, plÄnojot grÅ«tniecÄ«bu un tÄs iznÄkumu. LaulÄti partneri biežÄk savÄ starpÄ apspriedÄs un Å”aubu gadÄ«jumos izŔķīrÄs par bÄrna laiÅ”anu pasaulÄ.[12] Apgalvojumam, ka laulÄ«ba jÄreÄ£istrÄ pirms bÄrnu radīŔanas, piekrÄ«t 54% respondentu, bet apgalvojumam, ka tÄ jÄreÄ£istrÄ pirms kopdzÄ«ves uzsÄkÅ”anas ā 36% respondentu. JautÄjumÄ par laulÄÅ”anÄs nepiecieÅ”amÄ«bu pirms kopdzÄ«ves uzsÄkÅ”anas jaunÄkÄs paaudzes viedoklis ir bÅ«tiski liberÄlÄks nekÄ vecÄkÄs paaudzes, taÄu jautÄjumÄ par laulÄÅ”anÄs nepiecieÅ”amÄ«bu pirms bÄrnu radīŔanas jaunÄkÄs paaudzes atbildes bÅ«tiski neatŔķiras no vecÄkÄs paaudzes sniegtajÄm.[13] Var secinÄt, ka nevÄlÄÅ”anÄs radÄ«t bÄrnus ir viens no nereÄ£istrÄtas kopdzÄ«ves cÄloÅiem.
No dažÄdu aptauju datiem redzams, ka vÄ«rieÅ”u attieksme pret laulÄ«bu un Ä£imeni ir vieglprÄtÄ«gÄka nekÄ sievieÅ”u. To Åemot vÄrÄ, ASV RepublikÄÅu partijas Ä£imeÅu stiprinÄÅ”anas programma paredz pasÄkumus tieÅ”i vÄ«rieÅ”u pilnÄ«gÄkai iesaistei Ä£imenes izglÄ«toÅ”anas programmÄs. Tas ir ļoti svarÄ«gi, jo bÄrnu audzinÄÅ”ana bez iesaistÄ«tiem tÄviem var ne tikai radÄ«t finansiÄlas grÅ«tÄ«bas un palielinÄt nevienlÄ«dzÄ«bu, bet arÄ« pakļaut bÄrnus negatÄ«vu sociÄlo un uzvedÄ«bas iznÄkumu riskam. KonservatÄ«vajiem vajadzÄtu apsvÄrt, kÄ vislabÄk palÄ«dzÄt nestabilÄm Ä£imenÄm, pirmÄm kÄrtÄm atbalstot vÄ«rieÅ”us, kuri vÄlÄtos vairÄk iesaistÄ«ties savÄs Ä£imenÄs. PiemÄram, vÄ«rieÅ”i, kuri paÅ”i ir audzinÄti bez tÄva, varÄtu vÄlÄties bÅ«t aktÄ«vi, iesaistÄ«ti tÄvi, bet nezina, kÄ to izdarÄ«t. Ir dažÄdas kopienas lÄ«meÅa tÄvu apmÄcÄ«bas programmas, kas mÄÄ£ina mazinÄt Å”o plaisu. VajadzÄtu atrast veiksmÄ«gÄkÄs programmas, kuras varÄtu ieviest arÄ« LatvijÄ, lai stiprinÄtu laulÄ«bu un Ä£imeni.[14]
JaundzimuÅ”o skaita samazinÄÅ”anos LatvijÄ pamatÄ skaidro ar ekonomiskajiem apstÄkļiem. 2013. gadÄ veiktajÄ pÄtÄ«jumÄ konstatÄts, ka nodarbinÄtÄ«ba ir viens no bÅ«tiskÄkajiem faktoriem, kas tiek izvÄrtÄts, plÄnojot bÄrnu. VecÄki norÄda, ka pirmais bÄrns tiek radÄ«ts neatkarÄ«gi no finansiÄlÄs stabilitÄtes, tomÄr, pÄrÄjos plÄnojot, vecÄki apzinÄs reÄlÄs bÄrna vajadzÄ«bas un to apmierinÄÅ”anai nepiecieÅ”amos resursus. FinansiÄlÄs iespÄjas ā algas un nedroÅ”Ä situÄcija darbÄ ā padziļinÄtajÄs intervijÄs tika minÄtas kÄ faktors, kas paÅ”laik neļauj atļauties vÄl vienu bÄrnu, jo bÄrna ienÄkÅ”ana Ä£imenÄ tiek skatÄ«ta kÄ dÄrga investÄ«cija. Tas liecina, ka bÄrnu plÄnoÅ”anÄ paralÄli citiem apsvÄrumiem tiek izmantota arÄ« ekonomiskÄ racionalitÄte.[15]

IedzÄ«votÄju finansiÄlÄ stabilitÄte ir atkarÄ«ga no valsts vispÄrÄjÄ ekonomikas attÄ«stÄ«bas lÄ«meÅa, kuram kÄpjot, uzlabojas arÄ« labklÄjÄ«ba. Papildus tam ir iespÄjams dot iespÄju bÄrnu vecÄkiem nopelnÄ«t vairÄk. SvarÄ«gs ir atbalsts nepilna laika nodarbinÄtÄ«bai. ASV veiktÄ aptaujÄ secinÄts, ka starp precÄtÄm mÄtÄm, kuru mÄjÄs ir bÄrni vecumÄ no 0 lÄ«dz 3 gadiem, tikai 17% dod priekÅ”roku strÄdÄt pilnu slodzi, un 34% uzskata, ka palikÅ”ana mÄjÄs bÅ«tu ideÄla.
TÄtad konservatÄ«vÄ Ä£imenes atbalsta plÄnÄ jÄapsver, kÄ vislabÄk atbalstÄ«t mÄtes vai tÄvus, kuri vÄlas strÄdÄt nepilnu darba laiku, iespÄjams, no mÄjÄm vai pilnÄ«bÄ pamest pamatdarbu uz laiku, lai koncentrÄtos bÄrnu audzinÄÅ”anai. TÄpÄc nepiecieÅ”ams nepilna laika darbu vai paÅ”nodarbinÄtÄ«bu nodokļu likumÄ padarÄ«t vieglÄk pieejamu. TurklÄt nodokļu likums nedrÄ«kst āsodÄ«tā primÄrÄ apgÄdnieka ienÄkumu paaugstinÄÅ”anos.[16] Å ÄdÄ ziÅÄ Ä¼oti nelabvÄlÄ«ga Ä£imenÄm ir nodokļu reforma LatvijÄ, kas stÄjÄs spÄkÄ 2021. gada 1. jÅ«lijÄ. Tika palielinÄts nodokļu slogs tiem cilvÄkiem, kuri dažÄdu iemeslu dÄļ strÄdÄ nepilnu slodzi.[17] VajadzÄtu apsvÄrt Å”is reformas atcelÅ”anu vai pilnveidoÅ”anu tÄ, lai uzlabotu bÄrnus audzinoÅ”u Ä£imeÅu iespÄjas palielinÄt ienÄkumus.
Veidojot konservatÄ«vi orientÄtu valsts atbalsta politiku Ä£imenÄm, jÄatceras, ka nedrÄ«kst pieļaut pÄrmÄrÄ«gu valsts iejaukÅ”anos Ä£imenes autonomijÄ. NeatkarÄ«gas Ä£imenes aizstÄÅ”ana ar āvalsts klientu sabiedrÄ«buā, kurÄ pilsoÅi ir valsts darbinieku klienti, ir raksturÄ«ga sociÄlismam. SociÄlisms ārÅ«pÄjas par indivÄ«du no dzimÅ”anas lÄ«dz kapamā. BÄrni un pusaudži Å”ÄdÄ sistÄmÄ tiek spÄcÄ«gi integrÄti visaptveroÅ”Ä valsts kontroles aparÄtÄ. TaÄu Ä£imenes institÅ«cija ir dabÄ«ga. Å Ä« dabÄ«gajÄ likumÄ balstÄ«tÄ institÅ«cija, ko papildina un atbalsta vietÄjÄs kopienas un brÄ«vprÄtÄ«gÄs organizÄcijas, jau kopÅ” paÅ”iem senÄkajiem laikiem ir nodroÅ”inÄjusi savu locekļu aizsardzÄ«bu un aprÅ«pi. MÅ«sdienu labklÄjÄ«bas valsts pieaugumu var uzskatÄ«t par Å”o funkciju pÄrneÅ”anu no Ä£imenes uz valsti. Citiem vÄrdiem sakot, no personÄm, kas saistÄ«tas ar asinsradniecÄ«bas, laulÄ«bas vai adopcijas saitÄm, Ŕīs dabiskÄs funkcijas pÄriet uz personÄm, kas strÄdÄ valsts birokrÄtiskajÄ aparÄtÄ.
PiemÄram, ZviedrijÄ Å”is process sÄkÄs jau 19. gadsimta vidÅ«. Izmantojot birokrÄtiskus valsts projektus, sÄka irdinÄt dabÄ«go saikni starp vecÄkiem un viÅu bÄrniem. Tas ir radÄ«jis stÄvokli, ka mazi bÄrni un pusaudži ir kļuvuÅ”i ābrÄ«viā no paļauÅ”anÄs uz saviem vecÄkiem, savukÄrt pieauguÅ”ie ir ābrÄ«viā no morÄlÄm saistÄ«bÄm pret saviem bioloÄ£iskajiem vecÄkiem un pret bÄrniem. VÄ«rieÅ”i un sievietes ir ābrÄ«viā no jebkÄdiem savstarpÄjiem solÄ«jumiem, kurus reiz iemiesoja un uzturÄja spÄkÄ laulÄ«ba. Å Ä« ābrÄ«vÄ«baā ir iegÅ«ta apmaiÅÄ pret universÄlu, kopÄ«gu atkarÄ«bu no valsts un gandrÄ«z pilnÄ«gu kÄdreizÄjÄs dabÄ«gÄs Ä£imenes dzÄ«ves birokratizÄciju. Kad valsts uzurpÄ dabÄ«gÄs Ä£imenes tiesÄ«bas, tÄ darbojas ar netieÅ”o pieÅÄmumu, ka valsts labklÄjÄ«bas speciÄlisti var labÄk izvÄrtÄt Ä£imenes un laulÄto attiecÄ«bas nekÄ paÅ”i laulÄtie un ir lÄ«dzjÅ«tÄ«gÄkas pret bÄrniem nekÄ viÅu vecÄki. Å ÄdÄ veidÄ tiek izjauktas dabÄ«gÄs attiecÄ«bas Ä£imenÄ un tiek arÄ« ierobežota iespÄja katram Ä£imenes loceklim pÄc brÄ«vas gribas dot savu ieguldÄ«jumu Ä£imenes kopÄ«bÄ.[18] Valsts nesamÄrÄ«gÄ iejaukÅ”anÄs Ä£imenes autonomijÄ aktÄ«vi sekmÄ laulÄ«bas un dabÄ«gas Ä£imenes sabrukumu. TÄpÄc Latvijas virzīŔanÄs uz Zviedrijas labklÄjÄ«bas modeli nekÄdÄ ziÅÄ nebÅ«tu vÄlama.
NereÄ£istrÄtÄs kopdzÄ«ves problÄmas risinÄjuma metodes
Statistika un aptaujas parÄda, ka, neskatoties uz tradicionÄlÄs laulÄ«bas popularitÄti, nereÄ£istrÄta kopdzÄ«ve LatvijÄ kļūst aizvien pieÅemamÄka partnerattiecÄ«bu forma. JoprojÄm gan vÄrojamas atŔķirÄ«bas sievieÅ”u un vÄ«rieÅ”u viedokļos. Sievietes biežÄk atbalsta laulÄ«bu un biežÄk uzskata kopdzÄ«vi bez laulÄ«bas par nepieÅemamu. ArÄ« ŔķirÅ”anÄs pieredze liek negatÄ«vÄk vÄrtÄt laulÄ«bu kÄ institÅ«ciju.[19] KÄ liecina dati no ApvienotÄs Karalistes, dažkÄrt cilvÄki cenÅ”as izvairÄ«ties no laulÄ«bas ideoloÄ£isku apsvÄrumu dÄļ. LaulÄ«ba viÅiem asociÄjas ar reliÄ£iju, apgrÅ«tinoÅ”u nekustamo Ä«paÅ”umu un āpatriarhÄtuā.[20] MÅ«sdienÄs nereÄ£istrÄtÄs partnerattiecÄ«bas veicina arÄ« materiÄli apsvÄrumi. Izbeidzot nereÄ£istrÄtas partnerattiecÄ«bas, nav nepiecieÅ”ama dažÄs valstÄ«s dÄrga un nogurdinoÅ”a ŔķirÅ”anas procedÅ«ra. Var izvairÄ«ties arÄ« no ŔķirÅ”anÄs negatÄ«vajÄm sekÄm ā partnerim nav pamata prasÄ«t sadalÄ«t kopdzÄ«ves laikÄ iegÄdÄto Ä«paÅ”umu vai pieprasÄ«t lÄ«dzekļus iepriekÅ”ÄjÄ labklÄjÄ«bas lÄ«meÅa nodroÅ”inÄÅ”anai. Eiropas valstÄ«s pastÄv dažÄdas pieejas nereÄ£istrÄtÄs kopdzÄ«ves noregulÄÅ”anai, sÄkot no pilnÄ«gas ignorÄÅ”anas lÄ«dz vispusÄ«ga regulÄjuma izstrÄdÄÅ”anai un oficiÄli reÄ£istrÄtai laulÄ«bai pielÄ«dzinÄma statusa pieŔķirÅ”anai, vÄrtÄjot pÄc pieŔķiramo tiesÄ«bu apjoma.[21]
IespÄjams izdalÄ«t divas galvenÄs pieejas nereÄ£istrÄto partnerattiecÄ«bu regulÄÅ”anai. PirmajÄ gadÄ«jumÄ nereÄ£istrÄtÄ kopdzÄ«ve netiek likumdoÅ”anÄ regulÄta. OtrajÄ gadÄ«jumÄ likumdoÅ”anÄ ar civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likumu palÄ«dzÄ«bu tiek radÄ«ta mazÄk diskriminÄjoÅ”a attieksme pret kopdzÄ«ves partneriem, lai mazinÄtu viÅu neizdevÄ«go stÄvokli sociÄlo un nodokļu tiesÄ«bu jomÄ. PrivÄto tiesÄ«bu jomÄ tiek nodroÅ”inÄti viÅu kopdzÄ«ves aizsardzÄ«bas minimÄlie standarti.[22] TiesiskÄs aizsardzÄ«bas apjoms, ko nosaka Å”Ädi civiltiesiskÄs partnerÄ«bas lÄ«gumi, dažÄdÄs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s ir atŔķirÄ«gs.[23]
LatvijÄ ir vÄrojami mÄÄ£inÄjumi nereÄ£istrÄto kopdzÄ«ves partneru problÄmas risinÄt, aicinot pieÅemt civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likumu (KopdzÄ«ves likums, DzÄ«vesbiedru likums). Likuma aizstÄvji apgalvo, ka Å”ÄdÄ veidÄ tikÅ”ot nodroÅ”inÄta vienlÄ«dzÄ«ga tiesiskÄ aizsardzÄ«ba visÄm Latvijas Ä£imenÄm.[24] TomÄr Å”is apgalvojums nav patiess. KÄ rÄda iepriekÅ” minÄtÄ Eiropas valstu prakse, civiltiesiskÄs partnerÄ«bas lÄ«gumu noslÄguÅ”o partneru tiesiskÄ aizsardzÄ«ba vienmÄr ir zemÄka lÄ«meÅa nekÄ laulÄ«bÄ esoÅ”o partneru tiesiskÄ aizsardzÄ«ba. LikumdoÅ”anÄ bÅ«tu nepiecieÅ”ams izvairÄ«ties no civiltiesisko partnerattiecÄ«bu kļūŔanas par āotrÄs Ŕķirasā laulÄ«bas institÅ«tu. Tas bÅ«tu pretrunÄ ar āCilvÄktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijasā deklarÄcijas 14. pantu, kas paredz diskriminÄcijas aizliegumu: āÅ ajÄ KonvencijÄ minÄto tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu Ä«stenoÅ”ana ir nodroÅ”inÄma bez jebkÄdas diskriminÄcijas, neatkarÄ«gi no dzimuma, rases, Ädas krÄsas, valodas, ticÄ«bas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskÄs vai sociÄlÄs izcelsmes, piederÄ«bas kÄdai nacionÄlajai minoritÄti, mantiskÄ stÄvokļa, dzimÅ”anas vai jebkura cita stÄvokļa.ā[25] TÄtad bÅ«tu diskriminÄjoÅ”i piedÄvÄt personÄm tÄdu partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄcijas veidu, kas paredzÄtu mazÄkas tiesÄ«bas nekÄ laulÄtu personu tiesÄ«bas. SavukÄrt, ja Ŕī alternatÄ«vÄ partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄcijas forma civiltiesiskÄs partnerÄ«bas lÄ«guma veidÄ tiek pilnÄ«bÄ pielÄ«dzinÄta laulÄ«bai, tad jÄatzÄ«st, ka divu pilnÄ«gi vienÄdu reÄ£istrÄcijas formu pastÄvÄÅ”ana nav lietderÄ«ga.
DaudzÄs Rietumeiropas valstÄ«s un ASV civiltiesiskÄs partnerÄ«bas lÄ«gumu visbiežÄk izmanto viendzimuma partnerattiecÄ«bu slÄgÅ”anai. DrÄ«z vien pÄc civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likumu pieÅemÅ”anas Å”ajÄs valstÄ«s pret to sÄkas iebildumi no lesbieÅ”u un geju aktÄ«vistu puses. To pamatÄ ir iepriekÅ” minÄtais apstÄklis, ka Å”Ädas civiltiesiskÄs attiecÄ«bas ir diskriminÄjoÅ”as, jo ir statusÄ zemÄkas par laulÄ«bu. Tas nelikumÄ«gi atÅemot lesbietÄm un gejiem cilvÄcisko cieÅu. Visas Ä£imenes esot jÄgodÄ vienÄdi, dažÄm nenorÄdot uz to, ka tÄs ir āotrÄs Ŕķirasā Ä£imenes. AtseviŔķas partnerattiecÄ«bu sistÄmas izveide lesbietÄm un gejiem arÄ« stigmatizÄjot viendzimuma pÄru bÄrnus.[26]
KÄ piemÄru tam, ka civiltiesiskÄ partnerÄ«ba uzskatÄma par diskriminÄciju, var minÄt 2008. gada Konektikutas AugstÄkÄs tiesas spriedumu. Tiesai bija jÄlemj, vai pavalsts ieviestais civiltiesiskÄs partnerÄ«bas statuss viendzimuma partneriem apmierina konstitucionÄlo vienlÄ«dzÄ«bas garantiju. Tiesa secinÄja: āÅ emot vÄrÄ lesbieÅ”u un geju postoÅ”Äs diskriminÄcijas vÄsturi, kÄ arÄ« tÄpÄc, ka laulÄ«bas institÅ«cija nes sevÄ« tÄdu statusu un nozÄ«mi, kas jaunizveidotajai civiltiesiskÄs partnerÄ«bas institÅ«cijai nepiemÄ«t, heteroseksuÄlu un homoseksuÄlu pÄru segregÄcija atseviŔķÄs institÅ«cijÄs nodara jÅ«tamu kaitÄjumuā. Tiesas spriedums paredzÄja laulÄ«bu institÅ«ciju padarÄ«t pieejamu arÄ« viendzimuma pÄriem.[27]
PolemikÄ par civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likumu Latvijas progresÄ«vie spÄki izliekas Å”o diskriminÄcijas niansi nemanÄm. IespÄjams, tas notiek tÄpÄc, ka viens no bÅ«tiskiem iemesliem civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likuma radīŔanai ir politiskas rÅ«pes tieÅ”i par viendzimuma pÄriem. KÄ zinÄms, lielÄkajÄ daÄ¼Ä valstu, kas atzinuÅ”as viendzimuma civiltiesisko partnerÄ«bu, Ŕī partnerÄ«ba jau ir vai nu papildinÄta, vai aizstÄta ar viendzimuma laulÄ«bu. LesbieÅ”u un geju tiesÄ«bu aizstÄvji uzskata civiltiesisko partnerÄ«bu par āpirmo soliā viendzimuma laulÄ«bu nodibinÄÅ”anas virzienÄ. IntervijÄ laikrakstam Deutsche Welle VÄcijas pilsonis Andreass civiltiesisko partnerÄ«bu raksturoja kÄ āsvarÄ«gu soliā ceÄ¼Ä uz viendzimuma laulÄ«bu: āEs nezinu, cik daudz protestu mÄs apmeklÄjÄm, cik daudz petÄ«cijas parakstÄ«jÄm Å”ajos 16 gados. Bet bez civiltiesiskÄs partnerÄ«bas precedenta tas bÅ«tu bijis daudz grÅ«tÄk.ā VÄcijas parlaments 2017. gadÄ ratificÄja vienlÄ«dzÄ«gu laulÄ«bu iespÄju viendzimuma pÄriem, tÄdÄjÄdi atceļot tiesÄ«bas jaunÄm civiltiesiskÄm partnerattiecÄ«bÄm.[28]
CiviltiesiskÄs partnerÄ«bas likums kalpo kÄ ātautas gatavinÄÅ”anaā viendzimuma laulÄ«bÄm. Par to liecina vairÄku Eiropas valstu vÄsture. AgrÄk tajÄs bija civiltiesiskas partnerattiecÄ«bas viendzimuma pÄriem, bet no Ŕī pagaidu institÅ«ta atbrÄ«vojÄs, legalizÄjot viendzimuma laulÄ«bu. DÄnija bija pirmÄ valsts pasaulÄ, kas 1989. gadÄ ieviesa civilÄs partnerattiecÄ«bas viendzimuma pÄriem. TÄ likvidÄja Å”o institÅ«tu, 2012. gadÄ legalizÄjot viendzimuma laulÄ«bas. VÄcija un ÄŖrija rÄ«kojÄs lÄ«dzÄ«gi, sÄkumÄ legalizÄjot civilÄs partnerattiecÄ«bas, taÄu tad tÄs nomainot ar laulÄ«bu.[29] No Å”Ädas prakses iespÄjams secinÄt, ka polemika par civiltiesiskÄs partnerÄ«bas likuma nepiecieÅ”amÄ«bu patiesÄ«bÄ ir politisks solis, nevis rÅ«pes par noteiktu pÄru praktiskajÄm vajadzÄ«bÄm.
Ir virkne tiesÄ«bu jomu, kurÄs valsts, atbalstot Ä£imeni un laulÄto savienÄ«bu, garantÄ laulÄtajiem noteiktas tiesÄ«bas un pieŔķir noteiktus atvieglojumus. KopÄ dzÄ«vojoÅ”iem partneriem, kas ir izvÄlÄjuÅ”ies nereÄ£istrÄt savas attiecÄ«bas, Å”Ädas tiesÄ«bas un atvieglojumus valsts nepieŔķir un negarantÄ. VienkÄrÅ”Äkais risinÄjums ir laulÄ«bas noslÄgÅ”ana. Å Ä«s tiesÄ«bas saskaÅÄ ar dabÄ«go likumu garantÄ CilvÄka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 12. pants: āLaulÄ«bas vecumu sasnieguÅ”iem vÄ«rieÅ”iem un sievietÄm ir tiesÄ«bas stÄties laulÄ«bÄ un dibinÄt Ä£imeni saskaÅÄ ar valsts iekÅ”ÄjÄm likumu normÄm, kas nosaka Å”o tiesÄ«bu izmantoÅ”anas kÄrtÄ«buā.[30]
Tas paredz vienÄdas likumdoÅ”anas piemÄroÅ”anu visÄm personÄm, neparedzot nevienu citu leÄ£itÄ«mu kopdzÄ«ves veidu kÄ tikai laulÄ«bu. Uz laulÄ«bas Ä«paÅ”o vietu sabiedrÄ«bÄ un tÄs unikÄlo lietderÄ«bu norÄda pÄtÄ«jumu rezultÄti, pÄc kuriem var secinÄt, ka laulÄ«ba LatvijÄ lielÄkajai daļai sabiedrÄ«bas saistÄs ar stabilitÄti un pÄrliecÄ«bu par droÅ”u nÄkotni. TurklÄt tieÅ”i laulÄ«ba veicina bÄrnu dzimÅ”anu Ä£imenÄ, kas ir svarÄ«gi demogrÄfiskÄ stÄvokļa uzlaboÅ”anai. NoturÄ«ga laulÄ«ba nodroÅ”ina arÄ« bÄrna dabÄ«gÄs tiesÄ«bas uz Ä£imeni, kurÄ ir abi vecÄki. CiviltiesiskÄ partnerÄ«ba, kurÄ parasti tiek nodroÅ”inÄti tikai kopdzÄ«ves aizsardzÄ«bas minimÄlie standarti, ar Å”Ädu droŔību un statusu nav saistÄ«ta un nav konkurÄtspÄjÄ«ga ar laulÄ«bu.
LaulÄ«bÄ balstÄ«tÄ Ä£imene ir ne tikai juridiska, sociÄla un ekonomiska vienÄ«ba. TÄ ir mÄ«lestÄ«bÄ un solidaritÄtÄ balstÄ«ta kopÄ«ba, kas unikÄli piemÄrota, lai mÄcÄ«tu un nodotu tÄlÄk kultÅ«ras, Ätikas, sociÄlÄs un garÄ«gÄs vÄrtÄ«bas, kuras ir bÅ«tiskas tÄs locekļiem un sabiedrÄ«bai. Kad Ä£imene uzplaukst, uzplaukst arÄ« apkÄrtÄjÄ sabiedrÄ«ba. Ja tÄ nav, tad sabiedrÄ«ba kļūst nabadzÄ«gÄka. Ä¢imene ir arÄ« vieta, kur pirmo reizi tiek apgÅ«ta un nodota tÄlÄk tautas un cilvÄces vÄsture, jo tÄ ir vieta, kur kopÄ sanÄk dažÄdas paaudzes. TÄ palÄ«dz Ä£imenes locekļiem augt pagÄtnes gudrÄ«bÄ, kas nostiprinÄs tagadnÄ un pieaugs nÄkotnÄ. SabiedrÄ«bas labklÄjÄ«ba ir tieÅ”i saistÄ«ta ar Ä£imenes labklÄjÄ«bu.
SavukÄrt Ä£imenes stabilitÄte veicina un atbalsta sabiedrÄ«bas un tÄs kultÅ«ras stabilitÄti. LÄ«dz ar to valstij un starptautiskajÄm organizÄcijÄm ir pienÄkums aizsargÄt laulÄ«bu un Ä£imeni, izmantojot politiskus, ekonomiskus, sociÄlus un juridiskus pasÄkumus, kuru mÄrÄ·is ir stiprinÄt Ä£imenes vienotÄ«bu, lai tÄ varÄtu Ä«stenot savas Ä«paÅ”Äs funkcijas. Å iem pasÄkumiem ne tikai jÄstiprina laulÄ«ba un Ä£imene, bet arÄ« jÄnodroÅ”ina tÄs samÄrÄ«ga autonomija, nemÄÄ£inot padarÄ«t Ä£imeni par valsts sociÄlekonomisko eksperimentu instrumentu. Valsts pienÄkums bÅ«tu arÄ« maksimÄli atvieglot leÄ£itÄ«mas laulÄ«bas slÄgÅ”anas procedÅ«ru, padarot to vienkÄrÅ”u, lÄtu un Ätru. RisinÄjums pastÄvoÅ”ajai situÄcijai ir meklÄjams arÄ« laulÄ«bas popularizÄÅ”anÄ, informÄjot sabiedrÄ«bu par pastÄvoÅ”ajiem riskiem nereÄ£istrÄtÄs partnerattiecÄ«bÄs. TÄdÄjÄdi cilvÄki varÄtu pÄrvarÄt psiholoÄ£isko barjeru un izlemt par labu laulÄ«bas noslÄgÅ”anai. BÅ«tu arÄ« nepiecieÅ”ams Latvijas sabiedriskajos medijos sniegt vairÄk informÄcijas par laulÄ«bas, Ä£imenes un dzimstÄ«bas nozÄ«mÄ«bu sabiedrÄ«bÄ.
SenÄs Romas un jaunÄko laiku revolucionÄro diktatÅ«ru vÄsture mÄca, ka, atstÄjot kopdzÄ«ves regulÄciju paÅ”plÅ«smÄ un ļaujot attÄ«stÄ«ties sociÄlajai anarhijai, iespÄjams nonÄkt pie sabiedrÄ«bas degradÄcijas un valsts sabrukuma. Ja pret laulÄ«bas institÅ«ciju vairs nav cieÅas un ir radies stÄvoklis, kad laulÄ«ba vairÄk ne ar ko neatŔķiras no izlaidÄ«bas, tad arÄ« lÄ«dzpilsoÅa gods vairs netiek ievÄrots un solÄ«jumiem vairs nav spÄka. TÄdÄjÄdi pazÅ«d arÄ« kÄrtÄ«ba cilvÄku savstarpÄjÄs attiecÄ«bÄs un sociÄlÄs sadarbÄ«bas iespÄja. VÄsture mÄca, ka laulÄ«bas institÅ«cijas aizstÄvÄÅ”ana un turÄÅ”anÄs pie konservatÄ«vÄm Ä£imenes vÄrtÄ«bÄm vienmÄr palÄ«dzÄjusi nodroÅ”inÄt sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu un uzplaukumu.
[1] L. Olah, āChanging Families in the European Union: Trends and Policy Implicationsā, Pieejams: https://www.un.org/esa/socdev/family/docs/egm15/Olahpaper.pdf
[2] Eurostat ā āFertility statisticsā. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Fertility_statistics
[3] Latvijas oficiÄlÄ statistika ā āDzimuÅ”o skaits un dzimstÄ«bas koeficientiā. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimstiba/238-dzimuso-skaits-un-dzimstibas-koeficienti
[4] āFeminist Perspectives on Reproduction and the Familyā, Stanford Encyclopedia of Philosophy. Pieejams: https://plato.stanford.edu/entries/feminism-family/
[5] Eurostat ā ā42% of Births in the EU are Outside Marriageā. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20200717-1
[6] Eurostat ā āHouseholds with Children in the EUā. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20190601-1
[7] https://www.csp.gov.lv/lv/majsaimniecibas-un-gimenes
[8] āCSP: LatvijÄ pÄdÄjÄ desmitgadÄ bÅ«tiski audzis viena vecÄka Ä£imeÅu Ä«patsvarsā. Pieejams: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/csp-latvija-pedeja-desmitgade-butiski-audzis-viena-vecaka-gimenu-ipatsvars.d?id=52534741
[9] A. PutniÅa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, āPÄtÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄÅ”anas problemÄtikuā, RÄ«ga, PÄrreseoru koordinÄcijas centrs, 2015, 36. lpp.
[10] P. EglÄ«te, A. PutniÅa, M. Brants, I. Mileiko, M. LaizÄne, āTautas ataudzi ietekmÄjoÅ”o faktoru izpÄtes veikÅ”anaā, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 66. lpp.
[11] A. PutniÅa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, āPÄtÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄÅ”anas problemÄtikuā, RÄ«ga, PÄrreseoru koordinÄcijas centrs, 2015, 40-46 lpp.
[12] P. EglÄ«te, A. PutniÅa, M. Brants, I. Mileiko, M. LaizÄne, āTautas ataudzi ietekmÄjoÅ”o faktoru izpÄtes veikÅ”anaā, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 63. lpp.
[13] A. PutniÅa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, āPÄtÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄÅ”anas problemÄtikuā, RÄ«ga, PÄrreseoru koordinÄcijas centrs, 2015, 40. lpp.
[14] M. L. Braunstein, āA Conservative Plan for Supporting Americaās Familiesā. Pieejams:
https://ifstudies.org/blog/a-conservative-plan-for-supporting-americas-families
[15] P. EglÄ«te, A. PutniÅa, M. Brants, I. Mileiko, M. LaizÄne, āTautas ataudzi ietekmÄjoÅ”o faktoru izpÄtes veikÅ”anaā, RÄ«ga, Valsts Kanceleja, 2013, 81. lpp.
[16] M. L. Braunstein: āA Conservative Plan for Supporting Americaās Familiesā. Pieejams:
https://ifstudies.org/blog/a-conservative-plan-for-supporting-americas-families
[17] E. BarkÄns, āCilvÄki sociÄlajos tÄ«klos saÅ”utuÅ”i par nodokļu politikuā. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/bizness/448481-cilveki-socialajos-tiklos-sasutusi-par-jauno-nodoklu-politiku
[18] A. Carlson, āWhat Has Government Done to Our Families?ā. Pieejams: https://mises.org/library/what-has-government-done-our-families
[19] A. PutniÅa, K. Dupate, I. Mileiko, M. Brants, āPÄtÄ«jums par laulÄ«bu nereÄ£istrÄÅ”anas problemÄtikuā, RÄ«ga, PÄrreseoru koordinÄcijas centrs, 2015, 39. lpp.
[20] āWhere are Heterosexual Civil Partnerships Legal?ā, BBC News. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-44633711
[21] O. BeinaroviÄa, āÄrpus laulÄ«bas kopdzÄ«ves ekskluzÄ«vais statuss tiesÄ«bÄs un tÄs tiesiskais regulÄjumsā, RÄ«ga, Latvijas UniversitÄte, 2014, 8. lpp.
[22] M. C. Thery, āThe PACS and Marriage and Cohabitation in Franceā, International Journal of Law, Policy and the Family, Vol. 15, 2001, p.142.
[23] O. BeinaroviÄa, āÄrpus laulÄ«bas kopdzÄ«ves ekskluzÄ«vais statuss tiesÄ«bÄs un tÄs tiesiskais regulÄjumsā, RÄ«ga, Latvijas UniversitÄte, 2014, 77. lpp.
[24] āSaeimÄ iesniedz pilsonisko iniciatÄ«vu par KopdzÄ«ves likumuā. Peejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-iesniedz-pilsonisko-iniciativu-par-kopdzives-likumu.a264343/
[25] CilvÄka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649
[26] āCivil Unions are Discriminatoryā. Pieejams: https://www.lambdalegal.org/publications/civil-unions-discriminatory
[27] āWhy is Same-Sex Marriage Important?ā. Pieejams: https://www.equality-network.org/wp-content/uploads/2013/07/Why-is-same-sex-marriage-important.pdf
[28] āLGBT rights: German gay couple celebrates 20 years of same-sex partnershipā. Pieejams: https://www.dw.com/en/gay-marriage-germany-lgbt/a-55547405
[29] āWhere are heterosexual civil partnerships legal?ā, BBC News. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-44633711
[30] CilvÄka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649