Pseidozinātne un politiskais aktīvisms projektu konkursā

Finansētos pētījumus būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.  

Ādolfa Eihmana notiesāšana un soda izpilde

Tad sekoja Eihmana pēdējā runa. Viņa cerības uz taisnīgumu esot pieviltas; tiesa viņam neesot ticējusi, lai gan viņš visiem spēkiem centies teikt patiesību. Tiesa viņu neesot sapratusi: viņš nekad neesot bijis žīdu nīdējs un nekad neesot vēlējies cilvēku vardarbīgu nāvi. Viņa vaina esot paklausībā, un paklausību taču slavējot kā tikumu. Šo viņa tikumu nacistu līderi esot izmantojuši ļaunprātīgi.

Melnbaltā saruna

Melnbaltā saruna

– Nu labi, tad es zvanu, – Andris ar vīrišķīgi pārliecinātu žestu noņēma tālruņa klausuli, mirkli padomāja, nopūtās un atlika klausuli atpakaļ. Un pacēla acis. Viņu skatieni atkal sastapās.

Kā uzlabot dzimstības rādītājus. 1. daļa

Mēs uzskatām, ka zemas un sarūkošas dzimstības problēma ir lielākais izaicinājums, ar kuru cilvēce šodien saskaras, un tas var izrādīties lielākais izaicinājums, ar kuru cilvēcei jebkad ir nācies saskarties. Ja tas ir tiesa, tad šim jautājumam ir jāpievērš vislielākā uzmanība un jācenšas pēc iespējas labāk izprast faktorus, kas to ietekmē.

Prātojums par kungiem un biedriem

Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.

Protestu kultūra Latvijā

Ja atskatāmies uz protestu vēsturi atjaunotajā Latvijā, tad par aktīvāko un zīmīgāko posmu uzskatāms laiks no 2007. līdz 2010. gadam, kurā iegūtās mācības atspoguļojas turpmāko gadu sabiedrības attieksmē pret protestiem. Šo periodu aizsākošais notikums bija tā dēvētā “Lietussargu revolūcija”.

Rigabāda, Latvistāna

Valsts prezidents Tamurlāns Abulajevs aicina uz iecietību un asi nosoda latviešu ksenofobiskās reakcijas. Laimīgā kārtā latviešu vairs nav daudz, un tie, kas vēl palikuši valstī, negrib pulcēties piketam galvaspilsētas netīrajās, atkritumu pilnajās ielās. Bet vai Rīgas mērs Šeihs Amīrs Khans (arī viņš, tāpat kā Abulajevs, ievēlēts no saraksta “Latvija pieder visiem”) apstiprinās piketa atļauju, un, ja ne, vai iedzīvotāji tomēr protestēs…?

Runas brīvība, tās mērķi un robežas

Grūtības noorientēties cenzūras jautājumos, pretēju argumentācijas stratēģiju sajaukšanās, selektīva apelēšana pie vārda brīvības (“tiem, kuriem piekrītu, tādai jābūt vairāk; oponentiem – pēc iespējas maz”), mainīgi “karstie” jautājumi, kas gan palēnina, gan pazemina cenzūras prasību temperatūru, rodas tāpēc, ka vienlaicīgi pastāv divas teorijas par brīvību un attiecīgi ne tikai cilvēka, bet arī valsts prerogatīvām.