Brīdī, kad esmu apsēdusies pie datora, lai uzrakstītu šo rakstu, Noelija Kastiljo Ramosa, visticamāk, jau ir mirusi.
Autors: Agnese Irbe
Blēra mantojums
25.03.2026Katru nedēļu tiks atklātas jaunas upuru grupas. Šī Parlamenta pilnvaru beigās visi Lielbritānijas iedzīvotāji būs upuri, izņemot vienu mazākumu – strādājošos, nodokļu nastas nospiestos vidusšķiras vīriešus, kuri apmaksā visu pārējo rēķinus.
Septītais bauslis
22.03.2026Cilvēks, kam ir nauda, jūtas gandrīz kā Dievs, turpretī cilvēks, kam naudas nav, jūtas tā, it kā viņš nebūtu nekas.
Mēs uzskatām, ka valsts iestādes un valdības struktūras pārsniedz savas pilnvaras un deleģēto varu, mēģinot izdarīt spiedienu uz pilsoņiem un organizācijām, lai tās pieņemtu “kvīru teorijas” skatījumu uz cilvēka dzimumu, seksualitāti un laulību. Šāda valdības rīcība pārkāpj reliģijas brīvību un apziņas brīvību, kā arī vecāku tiesības.
Kolonistu kreisera kuģapuikas
14.03.2026– Ļaļečku draud izmest no dzīvokļa! Saimnieks pēkšņi uzradies – latvietis no Amerikas!
Berlīnes dialektika
07.03.2026Šajā nelaimīgajā un pārmērīgajā sevis mīlestībā cilvēki vienmēr tiek it kā dzemdināti no jauna. Atšķirība ir tāda, ka mūsdienu kultūra diemžēl vairs tikai retu reizi cilvēkam palīdz sevi izmainīt. Sengrieķu kultūru raksturoja frāze “Pazīsti sevi”, kristīgo – “Aizliedz sevi”. Mūsdienās šo kultūru gudrība ir aizmirsta, tāpēc paliek tikai frāze – “Radi sevi”.
Saruna par cilvēktiesībām 2
03.03.2026Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi.
Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi”
28.02.2026Šis slavinājums rakstīts, balstoties uz piekto izdevumu, kas iznāca Latvijā 1990. gadā, zīmīgā kārtā kļūstot par daļu no mūsu tautas piedzīvojumiem – Trešās atmodas. Piektā izdevuma ievadā Uldis Ģērmanis izsaka nodomu, kuru ielicis grāmatā: “Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta – bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa – liktenis.”
Saruna par cilvēktiesībām 1
25.02.2026Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas.
Rezolūcija sievietēm par sievietēm
22.02.2026Centienus iekļaut pie “meitenēm un sievietēm” zēnus un vīriešus, centienus transcendēt bioloģisko realitāti, it kā tā būtu cilvēka izdomājums, centienus panākt piekrišanu šim solim, par spīti racionāliem iebildumiem un reālam apdraudējumam objektīvi vājākajam dzimumam (meitenēm un sievietēm), vislabāk, šķiet, raksturo no anglosakšiem aizgūtais apzīmējums – gaslaitings.
Tur, kur LELB baznīcu redz kā “Kristus miesu” – Kristus uzklausītāju un liecinieci, tur monogrāfija vēlas radīt “atvērtu telpu” kopīgas jēgas meklējumiem un personības tapšanas procesam. Tās ir ļoti dažādas, pat pretējas izpratnes par to, kas ir baznīca un ko baznīcā ticīgie dara, saņem un nes tālāk.
Bēbīšu apjūsmošanas aizstāvība
04.02.2026Pat pašu dziļāko domātāju skolas un dižākie viedie nekad nav sasnieguši to nopietnību, kas atspīd trīs mēnešus veca bērna acīs. Tā ir nopietnība, kas izriet no pārsteiguma par Visumu, un pārsteigums par Visumu nav nekāds misticisms – tā ir transcendenta veselā saprāta izpausme.
Saruna par Manna “Nāvi Venēcijā”
22.01.2026Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par 1912. gadā iznākušo garstāstu “Nāve Venēcijā” – visos laikos publikai vislabāk zināmo un visvairāk lasīto Manna darbu.
“Zaļā kursa” neprāts
21.01.2026Galvenais tā dēvēto klimatneitrālo tehnoloģiju – saules paneļu, elektrotransporta bateriju un ar tām saistīto izejmateriālu – ražotājs pasaulē ir Ķīna, kas vienlaikus ir arī lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs. Tas nozīmē, ka ES un Latvijas apņēmība samazināt emisijas balstās uz tehnoloģijām, kuru ražošana koncentrēta valstī ar augstāko globālo piesārņojuma līmeni.
Demogrāfija Lietuvā un Latvijā
19.01.2026Ilgāku laiku sekojot līdzi gan dažādām starptautiskām konferencēm, kas veltītas dzimstības jautājumam, gan publikācijām periodikā un jaunākajām grāmatām, var sacīt tā: šoka, bezpalīdzīga izbīļa un pasīva fatālisma atmosfēras laiks, kas vēl pirms pāris gadiem valdīja demogrāfu domnīcās, šobrīd laimīgā kārtā jau ir garām. Jāsakoncentrējas, jāpadomā un jārīkojas.
Edvarts Virza Grieķijā un Atēnās
14.01.2026Kāpdams pa sadilušām marmora kapēm, es nonāku starp kādām tempļa kolonnām. Ar kādu vieglumu tās kāpj uz augšu, un, no skaidrības radītas, tās atbalsta skaidrību. Te nu es stāvu vietā, kur ir Eiropas cilvēces garīgais centrs, kur glabājas visu lietu pareizais mērs.
Saruna par Jāni Poruku
28.12.2025Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem viņa slavenākajos īsstāstos, tēlojumos un lugā “Hernhūtieši”.
Četri svēti bīskapi par Ziemassvētkiem
26.12.2025Mūsu Kungs, grēka un nāves iznīcinātājs, neatradis nevienu cilvēku, kas būtu brīvs no grēku šausmīgajiem valgiem, atnāca, lai no tiem atbrīvotu mūs visus. Lai gavilē svētais, jo viņa balva tuvojas; lai priecājas grēcinieks, jo viņam dāvā piedošanu; lai pagāns tiek iedrošināts, jo viņu aicina uz dzīvību.
Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei.
Bu-Mu jeb Es tev visu atdošu
14.12.2025Šajā brīdī kaut kur augšā, virs mums – es vēl nesapratu, kur īsti, – atskanēja murdēšana, klusināti sievietes kliedzieni un divi vai trīs dobji būkšķi, it kā vienā no dzīvokļiem kristu mēbeles vai citi smagi priekšmeti. Augšā – tagad piefiksēju, ka tas bija pa labi no mums, – kāds atvēra logu.