Šie bērnu vecāki ir pietiekami ilgi dzīvojuši esošajā sistēmā, lai redzētu, ka skolā mācītās materiālisma un libertīnisma “patiesības” ved pie sabrukuma gan personīgajā dzīvē, gan sabiedrībā. Viņi neredz iemeslu, kāpēc viņu bērniem būtu jāizcieš tāds pats 13 000 stundu garš sods, kādu izcieta viņi paši. PISA rezultāti, ikdienas mijiedarbība un skandalozi ziņojumi no mūsu cienījamajām mācību iestādēm šo iespaidu pastiprina.
Autors: Agnese Irbe
Kāpēc mūsdienu konservatīvajam cilvēkam nav desmit bērnu? Vai mūsdienu konservatīvisms nav pārvērties par fikciju, ko jāatmasko ar citu fikciju, tādu, kādu piedāvā Fernē romāns? Vai konservatīvi noskaņotam cilvēkam nav jāveic sirdsapziņas izmeklēšana?
Saruna par Džonu Serlu
03.12.2025Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par šoruden mirušā amerikāņu filozofa Džona Rodžera Serla (1932–2025) dzīvi, galvenajiem darbiem, uzskatiem par cilvēka apziņas iedabu un mākslīgo intelektu.
Academia Petrina un filozofi
30.11.2025Pāreja no Leibnica-Volfa filozofijas pie Kanta kritiskās filozofijas un diskusija par šo pāreju ir vērojama arī Mītavas Academia Petrina sienās. Akadēmijā līdz ar tās dibināšanu darbu uzsāka profesori, “kuri bija pazīstami tālu aiz zemes robežām” un kuru zināšanu bagāža bija sava laika filozofijas un zinātņu augstumos.
Havjera Mileja reformu rezultāti
28.11.2025Mileja reformu ietvaros 2025. gadā valdība paziņoja, ka kopš savas darbības sākuma ir atlaidusi 47 925 valsts sektora darbiniekus. Tas atbilst aptuveni 9,6 % darba vietu samazinājumam valsts sektorā. Kopumā Mileja valdība 2024. gadā samazināja valsts tēriņus par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad pie varas bija sociālisti.
Ticība, saprāts un universitāte
26.11.2025Šī iekšējā tuvināšanās starp biblisko ticību un grieķu filozofiju bija izšķirošs notikums ne tikai no reliģiju vēstures, bet arī no pasaules vēstures viedokļa. Ņemot vērā šo saplūsmi, nav pārsteidzoši, ka kristietība, neskatoties uz tās izcelsmi un dažiem nozīmīgiem attīstības posmiem Austrumos, galu galā Eiropā ieguva savu vēsturiski nozīmīgo raksturu. Varam to izteikt arī no otras puses: šī saplūsme, kurai vēlāk pievienoja romiešu mantojumu, radīja Eiropu un joprojām veido īsteno Eiropas pamatu.
Lāčplēša dienas vēstījums
22.11.2025Varonība nenozīmē skriet ar ieroci pāri laukam, kliedzot “urā”, kamēr pretinieks kaut kur aizbēg – kā vecās un sterilās filmās. Neatkarības kara varoņu stāstos mēs varam izlasīt ļoti tiešu vardarbību pret pretinieku, kas tiek iznīcināts, jo grib iznīcināt mūs, savas dzīvības nežēlošanu nākamo paaudžu vārdā, motivāciju, kas pārsniedz ekonomiskās vai šauru grupu intereses.
Vienota atmiņa, dalīta nākotne
15.11.2025Pilsētas mērs, kurš izgaismo tiltu citas valsts karoga krāsās, atbalstot ģimenes vērtības, nav tas pats, kas šīs citas valsts attiecības ar Putinu. Sabiedrībā cienītā Raiņa politiskais kreisums nepamato to, kāpēc Latvijas Valsts Drošības dienests, izraidot Krievijas pilsoni – politisko aktīvistu, būtu rīkojies netaisnīgi. Valsts robežu nesargāšana nav cilvēku glābšana.
Pretēji “Progresīvajiem” es neaizstāvu “lielu” valsti, kas kā mamma apčubina savus pilsoņus un jaucas visās dzīves sfērās. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas normatīvie akti aizsargā pat retu putnu olas, būtu liekulīgi teikt, ka valstij nedrīkst būt intereses aizsargāt cilvēka augli.
Politiska vai apolitiska armija
10.11.2025Tas nav īsts karavīrs, kurš dzen politiku un ne ar savām militārām spējām, bet ar veiklu politikas dzīšanu cenšas taisīt karadienesta karjeru, piemērojoties stiprāko politisko partiju ieskatiem.
Vēstule liberālajiem tautiešiem
01.11.2025Laba vīzija par sabiedrību cenšas iztēloties, kā visi elementi atrod savu “īsto vietu”, kā veidojas radoša, auglīga un harmoniska sistēma. Liberāļi apgalvo, ka šī ideālā vieta ir neierobežots respekts pret personīgo izvēli, bet mēs sakām, ka šai izvēlei jāiekļaujas saprātīgu normu un vērtību kopumā.
Tas, ka valstij ir saistošs kāds starptautisks līgums cilvēktiesību jomā, nenozīmē to, ka šī valsts ir devusi savu piekrišanu šādā līgumā esošo normu un jēdzienu interpretācijas staipīšanai un plūstošai paplašināšanai no starptautisko organizāciju ekspertu, ierēdņu un komisāru, kā arī teoretizējošu tiesībzinātnieku puses.
Grāmatas, par kurām es domāju naktīs, jeb gandrīz recenzija par Ilzes Jansones “Pasaules troksni”
28.10.2025Reiz bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejā kā hipnotizēta skatījos uz pie sienas pieliktajiem sarakstiem ar padomju laikā izsūtītiem garīdzniekiem no visām konfesijām. Vispār nespēju aptvert, ka Latvijā bija tik daudz izsūtītu garīdznieku. Visi viņi bija vīrieši, protams. Vai Iveta gribētu būt mācītāja, ja par to viņai draudētu izsūtīšana uz Solovkiem? Vai to gribētu Rute? Toms? Paulis? Lūkass?
Jaunā skolotāja piezīmes
23.10.2025Izglītības reformu “Skola 2030” savulaik vēroju, vēl būdams iesaistīts politiskajā darbā, un redzēju, ka aiz virspusējiem saukļiem par patriotisko audzināšanu sociālo zinātņu un vēstures priekšmetā tiek virzītas pavisam citas idejas, kas neveicina izpratni par vēsturi, bet to izšķīdina tematos, kuriem ir maza saistība ar Latvijas realitāti.
Saruna par Velbeka “Pakļaušanos”
18.10.2025Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Agnesi Irbi par godalgotā franču rakstnieka Mišela Velbeka pirms 10 gadiem iznākušo romānu “Pakļaušanās”.
Jēzus Kristus – Dieva Otrās personas – apliecība grāmatā ne tikai ir izpludināta. Jēzus arī kā cilvēks šķietami sairst un pazūd starp rindiņām. Šis Jēzus Kristus ir skolotājs, morāls paraugs, varētu teikt – koučs, palīgs dzīves grūtību pārvarēšanā, pretēji bibliskajam Jēzum Kristum – Pestītājam, Kurš par grēciniekiem cieš, mirst un augšāmceļas. Izmantojot pašas grāmatas argumentāciju, Jēzus Kristus no Ceļa, kas ir Patiesība un Dzīvība, tiek degradēts līdz orientierim, “pēc kā nezaudēt ceļu” un kura “ceļš strādā”.
Tomēr kreiso federālisma projekts ir jāatmet kā utopisks ceļš uz nekurieni. Tas ir nolemts neveiksmei jau pašos pamatos, jo ignorē dabīgā likuma principus – tautu tiesības uz savu identitāti, kultūru un suverenitāti.
Nekrologs Kērkam
21.09.2025Kad Kērkam jautāja, kāpēc viņš rīko šīs sarunas, viņš atbildēja, ka jautājums nav tikai par gaidāmajām vēlēšanām vai par tām, kas būs vēl pēc četriem gadiem, bet par “Rietumu civilizācijas nākotni”, kuru noteiks jaunieši.
Saruna par Manna “Budenbrokiem”
16.09.2025Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski un Krišjāni Lāci par pirms 150 gadiem dzimušā vācu rakstnieka Tomasa Manna (1875-1955) ar Nobela prēmiju godalgoto, 1901. gadā izdoto romānu “Budenbroki”.
Čārlija Kērka slepkavība
13.09.2025ASV ir Rietumu civilizācijas ietekmīgākā valsts, un tās politiskās un kultūras norises viļņveidīgi nonāk arī citās zemēs. Kērka organizācija saucās “ASV pagrieziena punkts”, bet var izrādīties, ka īstais pagrieziena punkts būs traģēdija, kurā viņš tika noslepkavots.