Kungs, kad JÅ«s mirÄt, priekÅ”kars pÄrŔķÄlÄs,
Un teicis nav vÄl it neviens, kas redzams bij aiz tÄ.
Atcerieties, ko jÅ«s apsolÄ«jÄt Dievam savÄs kristÄ«bÄs; jÅ«s apsolÄ«jÄt atteikties no velna visos viÅa darbos.
Patiesai brÄ«vÄ«bai ir dziļÄks ienaidnieks par Kremļa tirÄnu, un tas ir Ŕīs pasaules valdnieks. KÄ 1995. gadÄ brÄ«dinÄja JÄnis PÄvils II: āKatrai amerikÄÅu paaudzei ir jÄzina, ka brÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ nevis darÄ«t to, kas mums patÄ«k, bet gan bÅ«t tiesÄ«giem darÄ«t to, ko pienÄkas.ā
KriÅ”jÄnis LÄcis un Agnese Irbe sarunÄjas ar Baltijas ReformÄtu teoloÄ£ijas seminÄra direktoru Arti CelmiÅu par pievÄrÅ”anos kristietÄ«bai un apoloÄ£Ätikas stratÄÄ£ijÄm. Artis uzsver AugustÄ«na atklÄÅ”anu filozofijas fakultÄtÄ un LU TeoloÄ£ijas fakultÄtes sekulÄrisma programmu, kritizÄ ticÄ«bas psiholoÄ£izÄÅ”anu un stÄsta par presupozicionÄlo apoloÄ£Ätiku, kas atsedz neitralitÄtes neiespÄjamÄ«bu, cilvÄktiesÄ«bu humÄnisma nesakarÄ«gumu un paaugstinÄÅ”anos pÄr Dievu.
Ja likumdoÅ”anas priekÅ”likums par labu homoseksuÄlu savienÄ«bu atzÄ«Å”anai tiek pirmo reizi ierosinÄts likumdevÄju kopsapulcÄ, katoļu likumdevÄjam ir morÄls pienÄkums skaidri un publiski paust savu opozÄ«ciju un balsot pret to. Balsot par likumu, kas tik lielÄ mÄrÄ kaitÄ kopÄ«gajam labumam, ir ÄrkÄrtÄ«gi amorÄli.
MiÅ”els VillÄ pirmais pamanÄ«ja un skaidri noformulÄja it kÄ acÄ«mredzamo: modernÄs cilvÄktiesÄ«bas nebÅ«t nav droŔības, stabilitÄtes un savstarpÄjas saskaÅas rÄ«ks. Gluži otrÄdi: ākatra no tÄ saucamajÄm cilvÄktiesÄ«bÄm ir citu cilvÄktiesÄ«bu noliegums.ā
KristieÅ”u tradÄ«cijÄ VissvÄtÄ DievmÄte vienmÄr tikusi uzskatÄ«ta par PilsÄtas AizstÄvi, tÄpÄc Ŕī uzraksta un visas pilsÄtas gramatiskÄ jÄga ir: āDievs ir tÄs vidÅ«ā. TÄ izsmalcinÄtajÄ BizantiskajÄ kultÅ«rÄ tika apliecinÄta Dieva attieksme pret Kijivas izredzÄtÄ«bu.
Napoleons neko nezinÄja par Lietuvu, un viÅam nebija ne mazÄkÄ priekÅ”stata, kÄ Å”Ä« province tika pievienota Polijai; es biju spiests viÅam to paskaidrot. VisÄ visumÄ viÅÅ” gandrÄ«z neko nezinÄja par mÅ«su vÄsturi, un no PrÅ«sijas vÄstures zinÄja vienÄ«gi FrÄ«driha LielÄ laiku. TÄpÄc viÅÅ” bija pÄrsteigts, kad es viÅam pastÄstÄ«ju, ka Lestoka korpuss sastÄvÄja vienÄ«gi no lietuvieÅ”iem un žemaiÅ”iem, nevis no poļiem; es piemetinÄju, ka, lai gan Ŕīs divas tautas slikti zina poļu valodu, abas dedzÄ«gi atbalsta Poliju un ka tÄdas paÅ”as simpÄtijas vÄrojamas arÄ« tajÄs lietuvieÅ”u provincÄs, kas pieder krievu valdÄ«bai.
Dažu autoru centieni meklÄt cilvÄktiesÄ«bu pirmsÄkumus Hamurapi likumos, BÄ«belÄ un citos senajos avotos ir aplami, jo cilvÄktiesÄ«bas ir tipiska jaunÄko laiku parÄdÄ«ba. VÄl lÄ«dz pavisam nesenam laikam Rietumu tautÄm pilnÄ«gi pietika ar dabisko tiesÄ«bu izpratni un ar saprÄtÄ«gu juridisko domÄÅ”anu, lai ne tikai aizstÄvÄtu cilvÄku pamattiesÄ«bas, bet arÄ« Ŕīs aizstÄvÄ«bas garantijas paplaÅ”inÄtu un pastiprinÄtu.
ModernÄ, pÄc OtrÄ pasaules kara ieviestÄ cilvÄktiesÄ«bu koncepcija balstÄs uz ļoti vÄjiem vai pat aplamiem juridiskiem un filozofiskiem pamatiem. Un tÄs piemÄroÅ”ana noved pie katastrofiskÄm sekÄm: tiesiskÄs nedroŔības, tiesÄ«bu sistÄmas ideoloÄ£izÄcijas, valsts diktÄta pastiprinÄÅ”anÄs uz cilvÄku personiskÄs brÄ«vÄ«bas rÄÄ·ina, sabiedrÄ«bas polarizÄcijas un atomizÄcijas.
DoktrÄ«na sludinÄja, ka komunistiskÄ partija ir vienÄ«gÄ antifaÅ”istiskÄ partija, bet visas pÄrÄjÄs partijas ir āfaÅ”istiskasā. TurklÄt āfaÅ”ismuā definÄja nevis kÄ Ä«paÅ”u politisku kustÄ«bu, bet galvenokÄrt kÄ kapitÄlisma beigu posmu. LÄ«dz ar to āantifaÅ”ismsā kļuva par sinonÄ«mu āantikapitÄlismamā.
Raivis BiÄevskis, Agnese Irbe un KriÅ”jÄnis LÄcis sarunÄjas par Krievijas iebrukuma UkrainÄ saasinÄtajiem jautÄjumiem, kurus parasti aizsedz miera laiku “optiskÄ ilÅ«zija”. BiÄevskis stÄsta par Ernstu Jingeru un Krieviju kÄ modernitÄtes eksperimentu, Agnese skaidro kristÄ«go taisnÄ«ga kara teoriju un amerikÄÅu neoreÄlisma Ä£eopolitiÄ·u skarbumu, bet KriÅ”jÄnis pievÄrÅ”as Putina atbalstÄ«tÄjiem EiropÄ un krievu dziÄ¼Ä garÄ«guma mÄ«tam.
Te, dziÄ¼Ä sniegÄ brienot, tai / No kÄjiÅasĀ mÅ«k zÄbaciÅÅ”, / Te atkal izslÄ«d lakatiÅÅ”. / Nav laika pacelt, nezvÄrs ļauns / Aiz muguras taiĀ rÅ«cotĀ nÄk, / TatjanaiĀ rokas trÄ«cÄt sÄk.
CilvÄka dzÄ«ve vienmÄr tiek dzÄ«vota uz bezdibeÅa malas. CilvÄces kultÅ«rai vienmÄr ir nÄcies pastÄvÄt kaut kÄ par sevi bezgalÄ«gi nozÄ«mÄ«gÄka ÄnÄ. Ja cilvÄki bÅ«tu atlikuÅ”i zinÄÅ”anu un skaistÄ meklÄjumus lÄ«dz brÄ«dim, kad dzÄ«votu droŔībÄ, Å”ie meklÄjumi nekad nebÅ«tu uzsÄkti. MÄs kļūdÄmies, kad salÄ«dzinÄm karu ar ānormÄlu dzÄ«viā. DzÄ«ve nekad nav bijusi normÄla.
2021. gada 12. jÅ«lijÄ Kremļa mÄjaslapÄ tika publicÄts Putina raksts āPar krievu un ukraiÅu vÄsturisko vienotÄ«buā. Putins rakstÄ«ja: āUzreiz pasvÄ«troÅ”u, ka sienu, kura radÄs bÅ«tÄ«bÄ starp vienas vÄsturiskas un garÄ«gas telpas divÄm daļÄm, uztveru kÄ lielas kopÄ«gas bÄdas, kÄ traÄ£Ädiju.ā