Ja mēs uztveram Starptautisko dzimtās valodas dienu kā patiesi vērstu uz mazo, apdraudēto vai uz izmiršanas sliekšņa esošo valodu aizsardzības dienu, tad mūsu pienākumus būtu normatīvajos aktos rīkoties tā, lai izbeigtu statistisku krievu pirmās valodas pielīdzināšanu tautībai.
Laiks pie vēstures sliekšņa apzīmēts ar kara zīmi. To ļoti skaidri atspoguļo ieroči un cietokšņu būve. Šis laiks ne tuvu nebija “zelta laikmets”, kad nedraudēja briesmas ne no vienas puses. Situācija mainījās baltiem par sliktu: sākās pastāvīgi vikingu uzbrukumi no ziemeļiem, pastiprinājās slāvu spiediens austrumos un dienvidos, visubeidzot, XIII gs. sākās krusta kari, kuros gāja bojā prūši un kurši. Saglabājās tikai pats baltu kodols, kaut arī krietni samazinājies austrumu pusē.
Amerikāņiem ir demokrātiska sociālā valsts un demokrātiska konstitūcija, taču viņi nav piedzīvojuši demokrātisku revolūciju. Viņi savā zemē ir ieradušies apmēram tādi, kādus mēs viņus šobrīd redzam. Tas ir ļoti būtiski.
“Paldies!” Meitene iesaucās, kad viņš tuvojās durvīm. Jurģis atskatījās. Lielas, pelēkas acis kā tumši, sniega pilni padebeši skatījās viņam taisni dvēselē vai kas nu tur iekšā bija…
Šībrīža procesi ASV un vairākās Eiropas Savienības valstīs rāda, ka sociāli konservatīvo vērtību lejupslīde var būt mānīga un pēc tam, kad progresīvisms guvis politiskus panākumus, tas var atkal strauji piedzīvot sakāvi un atkāpšanos. No tā jāsecina, ka no straujiem sociālas modernizācijas soļiem un tradicionālo morālo normu noraidījuma būtu jāatturas, jo tie var izraisīt gan lielāku šķelšanos, gan izteiktāku tautas masu nepatiku pret valsts varu.
Izpildrīkojums “Pret kristiešiem vērstu aizspriedumu izskaušana” paredzēts, lai aizsargātu amerikāņu reliģisko brīvību un kristiešu tiesības atklāti paust un praktizēt savu reliģiju. Izpildrakstā nosodīti gadījumi, kuros valsts ļaunprātīgi izmantojusi savu varu, lai kristiešiem uzspiestu dzimtes ideoloģiju un ierobežotu kristīga viedokļa izteikšanu par abortiem. Uzdots izveidot īpašu darba grupu, kas veiktu kristiešu diskriminācijas seku novēršanu un nodrošinātu šādu gadījumu neatkārtošanos nākotnē.
Vīrišķība ir zināma nasta, kuru var nest, ja tai ir priekšnosacījumi – pieprasījums pēc šādiem cilvēkiem, atzinība par šo vīrišķību, sociālā un arī ekonomiskā struktūra, kas to atbalsta. Citiem vārdiem – kultūra, kurā vīrišķība ir vērtība un kuras paraugi ir vīrišķīgas personas. Cik no mūsu kultūras “varoņiem” ir vīrišķīgi? Atveriet dzelteno presi vai ziņu portālus un atbilde būs skaidra.
Vēstures mācību grāmatu, kas pilnībā ignorētu reliģiju vēsturi, šķiet, vēl nevienam nav izdevies uzrakstīt, un, galu galā, nevajadzētu “uzspiest” arī zināšanu trūkumu par reliģiju.
Viss gaišs no āboliņa ziediem maigiem,
Viss rāmi rasmīgs kā kopš mūžiem, laikiem.
Turpinot sarunu sēriju par Šekspīra lugām, Krišjānis Lācis ar Agnesi Irbi analizē drāmu “Makbeta traģēdija” (1606), sarunu sākot ar lasītāju un kritiķu nepārejošo mīlestību uz šo pašu īsāko no Šekspīra lugām, patiku skaidrojot gan ar vēstījuma morālo viennozīmību, gan lugas un galveno varoņu “modernumu”, gan arī aktīvo lomu, kuru tajā spēlē pārdabiski spēki.
Cilvēka sirdsapziņas spriedumu uzdevums ir parādīt brīvajai gribai rīcību, kura būtu atbilstīga objektīvi labajam, lai brīvā griba varētu to attiecīgi izvēlēties un mobilizēt citas dvēseles spējas šīs rīcības īstenošanai. Viena no klasiskākajām patiesības definīcijām: “Veritas est adequatio rei et intellectus” (“Patiesība ir atbilstība starp intelektu un lietu”) paliek spēkā arī morāles jomā: pareizs sirdsapziņas spriedums ir tas, kurš ir atbilstīgs objektīvām morāles normām.
Tiem, kurus ziņa par 2003. gada kalendāra noderību šogad sasniegusi novēloti, par mierinājumu lai ir doma, ka atkal šis pats dienu musturis būs jau pēc sešiem gadiem, 2031., kad derēs vēl gan šīgada, gan 2014. gada kalendāri.
Ja Rietumos vēl ir atlikusi kāda vienojoša ideja, tad tā ir atziņa, ka tieši idejas ir problēma. Ja vēl ir atlicis kāds kopējs uzskats par vērtējošiem spriedumiem, tad tas ir tāds, ka vērtējoši spriedumi ir kļūdaini. Ja ir atlikusi kāda pārliecība, tad tā ir neuzticība pārliecībām. Un, ja tas viss kopā nerada filozofisku sistēmu, tas tomēr rada attieksmi – attieksmi, kas ir sekla, neilgtspējīga un trausla, taču gana viegli adoptējama un pieņemama.
Cilvēks ir tikai niedrīte, pats vājākais dabas elements, bet viņš ir domājoša niedrīte. Nemaz nav nepieciešams visam Visumam sakopot spēkus, lai viņu salauztu. Pietiek ar vienu tvaika plūsmu, ar vienu ūdens pilienu, lai viņu nogalinātu. Bet, pat ja Visums viņu satriektu, cilvēks tik un tā būtu cēlāks par to, kas viņu nogalina; jo viņš zina, ka mirst.
Logoss ir jēdzīgs – tas darbojas saskaņā ar sevi un izplata ap sevi jēgu, tādējādi piešķirdams esamībai mērķi. Ja zūd jēga, zūd arī mērķis – un vārds kļūst par tukšu skaņu.
“Kā dzīvot tālāk?” Viņas slāvu akcents griezās man ausīs. Šņabis, kola un mūsu abu smagums padarīja mani īgnu. Ko tur vairs runāt? Viss beidzies, darīts.
Ņemot vērā vienas etniskās grupas pārstāvju neproporcionālo pārstāvniecību masveida noziegumos pret lielākoties angļu meitenēm, var loģiski secināt, ka šie noziegumi pakistāniešu kopienās bija plaši zināmi un kopīgi slēpti. Un tieši šo loģisko secinājumu dēļ, kas sagrauj multikulturālisma propagandas pamatus, varas iestādes noziegumus slēpa.
Latvijas kristiešu kopienu reliģiskā dzīve ir bagāta un daudzveidīga, ietverot gan vēsturisko tradīciju kopšanu, gan pretošanos mūsdienu sekulārās sabiedrības normām. Šajā rakstā apkopoti gan pozitīvie, gan negatīvie notikumi Latvijas kristiešu kopienu dzīvē pagājušajā gadā.
“Šeit mēs gulējām,” viņa saka. Un viņš piebilst: “Tūkstošiem skūpstu.” “Pamodušies no rīta…” “Sudrabaina gaisma starp kokiem…” “Augšā…” “Dārzā…” “Kad atnāca vasara…” “Ziemā, kad bija sniegs…” Kaut kur lielā tālumā aizsitas durvis, maigi pieklauvēdamas kā sirdspuksts.
Skolotāju biedrības radītais materiāls ir laikmetīgs, satur tēmas par klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, taču pilnībā ignorē sakarību, ka ilgtspējīga attīstība pieprasa vismaz sevi atražojošu dzimstību. Rietumu valstu dzimstība jau šobrīd ir krietni zem sevis atražošanas līmeņa, tādēļ mācīt bērniem par klimata pārmaiņu mazināšanu – “saglabāt dzīvībai veselīgu vidi nākamajām paaudzēm” –, bet ne par pašu nākamo paaudžu radīšanu šķiet pilnīgi atrauti no realitātes.